Dokumenta saturs:

Gada pārskats 2010, Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”.
Redaktori: V. Avotiņš, E. Vītols. Teksta salikums: E. Vītols, finanšu sadaļa E. Vītols.
Sagatavots Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūtā „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”.
Inženieru ielā 101, Ventspilī, LV 3601, Latvijā.


Ventspils, Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”, Ventspils Augstskola, 2011, 67 lpp.

Direktors: Dr.chem. Valdis Avotiņš
Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”, Ventspils Augstskola
Inženieru ielā 101,Ventspils LV-3601, Latvija
Tel.: +371 362 8303
Fax: +371 362 8303
http://www.venta.lv
http://www.virac.eu
© Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”, Ventspils Augstskola, 2011

Saturs
1. VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA 7
2. VSRC DARBĪBAS ILGTERMIŅA UN VIDĒJĀ TERMIŅA MĒRĶI 11
2.1. DARBĪBAS STRATĒĢIJA 11
2.2. STRATĒĢISKIE MĒRĶI 13
3. IZI VSRC DARBĪBAS VIRZIENI 17
3. 1. FUNDAMENTĀLIE PĒTĪJUMI ASTRONOMIJĀ UN ASTROFIZIKĀ 17
3.1.1. Dalība starptautiskās daudzantenu novērojumu programmās 18
3.1.1.1. Dalība EVN radiointerferometrijas tīklā 18
3.1.1.2. Dalība LFVN radiointerferometrijas tīklā 19
3.1.2. Astrofizikas un astrometrijas pētījumi vienas antenas režīmā 19
3.1.2.1. Kosmiskajā telpā esošo molekulu radiostarojuma pētījumi 20
3.1.2.2. Saules radioastronomiskie pētījumi 21
3.1.2.3. Zemei tuvo un bīstamo asteroīdu un kosmisko atlūzu radiolokācija 22
3.1.3. Astrofizikas un astrometrijas pētījumi vienas antenas režīmā 23
3.1.3.1. Kosmiskajā telpā esošo molekulu radiostarojuma pētījumi 23
3.1.3.2. Saules radioastronomiskie pētījumi 25
3.1.3.3. Zemei tuvo un bīstamo asteroīdu un kosmisko atlūzu radiolokācija 26
3.2. LIETIŠĶIE PĒTĪJUMI KOSMISKO TEHNOLOĢIJU JOMĀ 27
3.2.1. Satelītnavigācijas un satelītkomunikācijas pētījumi 27
3.2.1.1. Pētījumi satelītnavigācijā (GPS& GALILEO) 27
3.2.1.2. Algoritmu un programmu nodrošinājumu izstrāde mobilu objektu (auto kravas, konteineri, kuģi) maršruta noteikšanai, pielietojot ORBCOMM un AIS tehnoloģijas 29
3.2.1.3. Kosmiskās telekomunikācijas 30
3.2.2. Satelītdatu apstrāde 31
3.3. AUGSTAS VEIKTSPĒJAS INŽENIERTEHNISKIE APRĒĶINI, MEHĀNIKAS PĒTĪJUMI UN MATEMĀTISKĀ MODELĒŠANA 32
3.3.1. Lielas bāzes interferometrijas mērījumu datu augstas veiktspējas apstrādes kompleksa izveide 32
3.3.2. Pētījumi nepārtrauktas vides mehānikā un hidrodinamikā, cietvielu mehānikā un elektromagnētismā 33
3.3.3. Matemātiskās modelēšanas pētījumi 34
3.4. LIETIŠĶĀS INŽENIERELEKTRONIKAS PĒTĪJUMI 35
3.4.1. Ātrās prototipēšanas laboratorija (CAD/CAM nodaļa) 35
3.4.2. Digitālās televīzijas kvalitātes pētījumi 36
3.4.3. Tīklu pielietojumu pētījumi 37
3.4.4. RT-32 un RT-16 vadības sistēmu optimizācija un modernizācija 38
3.4.5. Satelītu un elektronisko ierīču projektēšana 39
3.4.6. Atjaunojamās enerģijas efektivitātes pētījumi 41
3.4.7. Ekonomisko pētījumu grupa 41
4. ZIŅAS PAR ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTIEM PĀRSKATA GADĀ 43
4.1. ĪSTENOTIE PĒTĪJUMU PROJEKTI UN TO REZULTĀTI 43
4.1.1. Īstenoto starptautisko zinātniskās pētniecības projektu veids, nosaukums un finansējums zinātniskajai institūcijai 43
4.1.2. Latvijas Zinātnes padomes finansētie projekti 44
4.1.3. Tirgus orientēto projektu un pašvaldību pasūtījumu skaits 45
4.1.4. Interreg un Eiropas Savienības struktūrfondu lietišķo pētījumu projekti, kuros piedalās zinātniskā institūcija 46
4.1.5. Cit projekti 50
Venta-1 projekts 50
Kopā citos projektos saņemtais finansējums 2010.gadā LVL 103708 52
4.2. ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS 52
4.2.1. Zinātniskajā periodikā norādītu, zinātniskajā literatūrā un starptautiski pieejamās datu bāzēs citētu zinātnisko publikāciju skaits un nosaukumi (SCI) (pēdejie 5 gadi) 52
4.2.2. Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos izdevumos atrodamu zinātnisko publikāciju skaits un nosaukumi (pēdejie 5 gadi) 56
4.2.3. Latvijas Zinātnes padomes atzītos zinātniskajos izdevumos publicēto zinātnisko publikāciju skaits un nosaukumi; 59
4.2.4. Klajā laistās monogrāfijas, mācību līdzekļi (Pēdējie 5 gadi): 63
4.3. CITA AR ZINĀTNISKO DARBĪBU SAISTĪTA INFORMĀCIJA 63
4.3.1. Dalība zinātniskajās konferencēs 63
4.3.2. Darbinieku izstrādātie vai vadītie promocijas, maģistra un bakalaura darbi 66
4.3.3. VSRC zinatniskā personāla studijas doktorantūrā: 68
4.3.4. Patenti 69
4.3.5. Starptautiskā sadarbība 69
5. NODARBINĀTIE DARBINIEKI 71
5.1. ZINĀTNISKAIS PERSONĀLS 71
5.2. ZINĀTNES TEHNISKAIS PERSONĀLS 73
5.3. ZINĀTNI APKALPOJOŠAIS PERSONĀLS 74
6. PĀRSKATS PAR SAŅEMTO FINANSĒJUMU UN TĀ IZLIETOJUMU 76
6.1. VEA IZI VSRC ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS FINANSĒJUMS 76
6.2. VEA VSRC AR SAIMNIECISKU DARBĪBU NESAISTĪTA FINANSĒJUMA IZLIETOJUMS PA BUDŽETA EKONOMISKĀS KLASIFIKĀCIJAS KODIEM 78
6.3. VEA VSRC AR SAIMNIECISKU DARBĪBU SAISTĪTA FINANSĒJUMA IZLIETOJUMS PA BUDŽETA EKONOMISKĀS KLASIFIKĀCIJAS KODIEM 78


PARSKATĀ LIETOTIE SAISINAJUMI
AIS – Automātiskās identifikācijas sistēma
ĀP – Ātrā prototipēšana
CAD/CAM – Datorizētā projektēšana un ražošana
CRAF – Radioastronomijas frekvenču komiteja (Committee on Radio Astronomy Frequencies)
EEN – Elektrotehnikas un elektronikas nozare
EM – Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija
EPF – Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultāte
ESF – Eiropas Sociālais fonds
ESA – Eiropas Kosmosa Aģentūra (European Space Agency)
EUVN’97 – European vertical reference network GPS campaign 97
EVN – Eiropas Sevišķi garas bāzes interferometrijas tīkls
EUREF – Koordinātu sistēmas Eiropas apakškomiteja (Reference Frame Sub-Commission for Europe)
FPGA – Ar lauku pārprogrammējams loģisko elementu masīvs (Field-programmable gate array)
GNSS –Globālā satelītnavigācijas sistēma (Global Navigation Satellite System)
GPS – Globālā pozicionēšanas sistēma (Global Positioning System)
IKT – Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas
IPC – Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centrs
IT – Informācijas tehnoloģijas
ITF – Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultāte
ITRF – Starptautiskā Zemes koordinātu sistēma (International Terrestrial Reference Frame)
IZI VSRC – Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”
IZM – Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija
KDAC – Kosmisko datu apstrādes centrs
KTPK – Kurzemes tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts
LĢIA – Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra
LU – Latvijas Universitāte
LU MII – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts
LZP – Latvijas Zinātnes padome
PA – Pētniecība un attīstība (Research and development)
RTU – Rīgas Tehniskās universitāte
SAR – Sintētiskās apertūras radars (Synthetic Aperture Radar)
SSC – Zviedrijas Kosmiskā korporācija
TOP – Tirgus orientētie pētījumi
VeA – Ventspils Augstskola
VLBI – Sevišķi garas bāzes interferometrija (Very Large Base Interferometry)
LOFAR – Zemas frekvences antenu sistēma radioastronomijas uzdevumu veikšanai (LOw Frequency ARray for radio astronomy)
LFVN – Ļoti zemu frekvenču interferometrijas tīkls ( Low frequency VLBI network)
VSRC – Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs
ZMP – Zemes mākslīgie pavadoņi
1. Vispārīgā informācija
Publiskais gada pārskats aptver pārskatu par Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” (turpmāk VSRC) pētniecisko darbību 2010.gadā.
Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais Radio-astronomijas centrs” (VSRC) (turpmāk tekstā - Institūts) ir Ventspils Augstskolas zinātniskās un akadēmiskās darbības patstāvīga struktūrvienība.
Tās pilnais nosaukums:
 latviešu valodā – Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” (VSRC);
 angļu valodā – Engineering Research Institute „Ventspils International Radio Astronomy Centre” of Ventspils University College (VIRAC).
Tās saīsinātais nosaukums:
 latviešu valodā – Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs (VSRC);
 angļu valodā – Ventspils International Radio Astronomy Centre (VIRAC).
VSRC juridiskā adrese ir: Inženieru iela 101a, Ventspils, LV 3600.
VSRC savā sākotnējā attīstības posmā pastāvēja kā Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs (VSRC), kas kā Latvijas Zinātņu akadēmijas struktūrvienība tika dibināts 1994.gada 22. jūlijā, kad tika izveidota valsts komisija, un no Krievijas armijas pārņemts bijušais padomju (vēlāk Krievijas) karaspēka daļas nekustamais īpašums Irbenē, Ventspils rajonā (objekts „Zvaigznīte”).
Divus gadus vēlāk VSRC tika reorganizēts par valsts zinātnisku bezpeļņas organizāciju, sabiedrību ar ierobežotu atbildību profesora E. Bervalda vadībā. Tās pamatkapitālu veidoja no minētās karaspēka daļas pārņemtās divas paraboliskas radioteleskopu antenas ar galveno spoguļu diametriem attiecīgi 32 un 16 metri, kā arī šo antenu darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas, būves un komunikācijas.
VSRC valsts kapitāla daļas turētājs bija LR Izglītības un zinātnes ministrija. Kopš 1996.gada 30. oktobra VSRC lietošanā tika piešķirts zemes gabals 49,11 ha platībā ar nosaukumu “Viraki”, bet 1998.gada 9. oktobrī uz VSRC vārda tika reģistrētas arī ēkas un būves.
LR Ministru kabineta rīkojumā bija noteikts, ka VSRC galvenais darbības virziens ir kosmiskā radiostarojuma avotu novērojumi centimetru viļņu diapazonā, izmantojot šim nolūkam paraboliskos radioteleskopus RT-32 un RT-16, kā arī attiecīgie teorētiskie pētījumi un iekļaušanās Baltijas jūras, Eiropas un pasaules interferometrijas tīklos.
2004.gada 26. oktobrī, kad par VSRC direktoru kļuva J. Žagars, tika nolemts VSRC pievienot VeA. Šis lēmums tika izpildīts 2004.gada 16. decembrī, iekļaujot VSRC VeA sastāvā kā zinātnisku institūtu. 2005.gada 25. novembrī VSRC kā VeA struktūrvienība tika reģistrēta LR Zinātnisko institūciju reģistrā.
2010. gadā VSRC skara būtiskas pārmaiņas. Stratēģisku apsvērumu dēļ 2010.gada 1. martā VSRC tika pievienots IPC, un zinātniskā institūta nosaukums tika mainīts uz „Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs”” (VeA IZI VSRC). Par IZI VSRC direktora v.i. tika iecelts līdzšinējais IPC direktors Dr. chem. Valdis Avotiņš.
2010.gada 18. martā VSRC kā VeA struktūrvienība reģistrēts LR Zinātnisko institūciju reģistrā.
VSRC atbilstoši LR MK 2004.g. 26.oktobra rīkojumam Nr.820 ir 1996.g. 24.aprīlī dibinātās valsts bezpeļņas organizācijas SIA “Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs” tiesību un saistību pārņēmējs un atbilstoši Ventspils Augstskolas (VeA) Senāta 2010.gada 24.februāra lēmumam Nr.10-21 arī Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centra tiesību un saistību pārņēmējs.
VSRC darbību 2010.gadā noteica:
• Saistošie LR normatīvie dokumenti - LR Zinātniskās darbības likumu, Augstskolu likums, Izglītības likums u.c.
• VeA Satversme u. c. saistošie VeA normatīvie dokumenti
• VeA Senāta 2005.gada 29.augustā pieņemtais lēmums par V un apstiprinātais VSRC darbības nolikums (lēmums Nr.05-50) ar grozījumiem 2007.gada 29.maijā un
• VSRC attīstības stratēģija, kas 2009.gadā tika apstiprināta VeA Senātā un saskaņota ar IZM.
VSRC līdzekļi ietilpst kā atsevišķa sadaļa VeA budžetā. VSRC manta ir VeA īpašums. VSRC piedalās VeA studiju programmu un pētniecisko projektu realizācijā. VSRC nolikumu un izmaiņas tajā apstiprina Ventspils Augstskolas Senāts. VSRC ir tiesības lietot savu simboliku un zīmogu. 1. attēlā attēlota VSRC organizatoriskā struktūra.



















1. attēls. VSRC organizatoriskā struktūra

2. VSRC darbības ilgtermiņa un vidējā termiņa mērķi
2.1. Darbības stratēģija
Kosmisko tehnoloģiju pakalpojumu industrija ir viena no tautsaimniecības nozarēm ar visaugstāko pievienoto vērtību, tai ir pieaugoša nozīme pasaules ekonomikā un tā nosaka industriālās attīstības pamatu.
Par stabilu nozares attīstību liecina pasaules tendences, kā, piemēram, investīciju divkāršošanās zinātnei un pētniecībai pēdējo desmit gadu laikā, augstais tirgus pieprasījums pēc zinātnes un tehnoloģiju jomas darbiniekiem.
Vislielākais investīciju apjoms ir šādās kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu nozarēs: komunikācijas, satelītu lidojumi, Zemes novērojumi.
Iekļaujoties Eiropas ļoti garās bāzes interferometrijas tīklā (EVN), RT–32 nodrošinātu arī precīzāku kosmisko datu ieguvi un to pilvērtīgāku izmantošanu. Pateicoties līdzšinējam ieguldītajam darbam un investīcijām, IZI VSRC ir sasniedzis kompetences līmeni, kas ļauj pretendēt uz kvalitatīvu un stabilu zinātnes attīstību.
IZI VSRC kompetence un pieredze, kā arī iespējas turpmākai attīstībai iedalāmas četros pamata virzienos:
1) fundamentālie pētījumi astronomijā un astrofizikā;
2) lietišķie pētījumi kosmosa tehnoloģiju jomā;
3) augstas veiktspējas skaitļošana;
4) lietišķās inženierelektronikas pētījumi.


2. attēls. Galvenie IZI VSRC darbības virzieni

IZI VSRC pamatmērķis un attīstības redzējums ir noteikti, ievērojot kosmisko tehnoloģiju un pakalpojumu attīstības tendences un perspektīvas, un IZI VSRC sasniegto kompetenci un attīstības potenciālu.

3. attēls. IZI VSRC attīstības redzējums un stratēģiskie mērķi
Redzējums:
IZI VSRC ir pasaules mēroga augstas kvalitātes pakalpojumu sniedzējs kosmosa tehnoloģiju un zinātnes jomā.
Pamatmērķis:
Veikt izcilu zinātnisku darbību un pētījumus, izmantojot modernu un unikālu infrastruktūru, kas ir pasaules nozīmes zinātnes objekts Latvijā un kurā darbojas un vada darbinieku komanda ar augstu kompetenci, kas ir nodrošināta ar stabilām un nepārtrauktām zinātniskā potenciāla izaugsmes iespējām. Šāda zinātniskā darbība nodrošinās ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskos klientus ar unikālām zināšanām un tehnoloģijām inovāciju īstenošanai, lai izstrādātu produktus ar augstu pievienoto vērtību.
2.2. Stratēģiskie mērķi
Saskaņā ar IZI VSRC iekšējās un ārējās vides analīzi, ir izvirzītas iespējas konkurētspējas paaugstināšanai, kas:
• balstās uz iekšējām stiprām pusēm, lai izmantotu ārējās vides iespējas,
• izmanto ārējās vides iespējas, lai pārvarētu iekšējās vājās puses,
• izmanto iekšējās stiprās puses, lai izvairītos no ārējās vides draudiem,
• minimizē iekšējās vājās puses un sniedz iespēju izvairīties no ārējās vides draudiem.

Līdz ar to augšupejošas attīstības nodrošināšanai un konkurētspējas celšanai IZI VSRC nepieciešams ieviest un/vai stiprināt šādus darbību blokus:
• pētījumu veikšana, ārējo pētnieku piesaiste unikālai zinātniski pētnieciskai infrastruktūrai;
• apmācību un apmaiņas programmu piedāvājums, pielietojot unikālu zinātniski pētniecisko infrastruktūru;
• starptautisko projektu plūsmu un apjomu palielināšana;
• ciešākas sadarbības veidošana ar pilsētā, reģionā, valstī esošām parvaldes un komercdarbību atbalstošām struktūrām;
• darbinieku motivēšana uz zinātniskās ekselences pieaugumu, fundamantālo pētījumu veikšanu, doktorantūras studentu apmācību;
• mārketinga stratēģijas izstrāde un ieviešana;
• sadarbības projektu ar komercsektoru plūsmas un apjomu palielināšana;
• ciešākas sadarbības veidošana ar sadarbības partneriem.

Ņemot vērā definētos attīstības un konkurētspējas palielināšanas blokus, IZI VSRC vīzijas un misijas īstenošanai ir izvirzīti divi vidēja termiņa stratēģiskie mērķi, kuru savstarpējas mijiedarbības rezultātā tiek īstenoti misijas un vīzijas uzstādījumi. Katram vidēja termiņa galvenajam mērķim ir pakārtoti operatīvie apakšmērķi.
Pirmais mērķis: Izveidot starptautiski konkurētspējīgu, sabalansētu un ilgtspējīgu pētnieku kolektīvu.
Pirmā mērķa sasniegšanai izvirzīti trīs apakšmērķi:
1) nodrošināt esošo speciālistu izaugsmi un motivēt to darbību:
a. nodrošināt finansējuma pieejamību trīs pētniecības pamata virzienu efektīvas darbības nodrošināšanai;
b. nodrošināt pētījumu uzdevumu definēšanu trīs pētniecības pamata virzienu efektīvas darbības nodrošināšanai;
c. nodrošināt pētījumu projektu sagatavošanu un pieejamību trīs pētniecības pamata virzienu efektīvas darbības nodrošināšanai gan fundamentālajos, gan pielietojamos pētījumos;
2) piesaistīt ārvalstu pētniekus un viespētniekus atsevišķās atslēgas jomās:
a. nodrošināt finansējuma pieejamību ārvalstu pētnieku un viespētnieku piesaistei;
b. nodrošināt pētījumu projektu sagatavošanu un pieejamību ārvalstu pētnieku un viespētnieku piesaistei;
c. īstenot mārketinga pasākumus ārvalstu pētnieku un viespētnieku piesaistei;
3) palielināt studentu un VeA sagatavoto speciālistu skaitu, kuri iesaistīti pētījumu projektos:
a. sadarbībā ar VeA radīt un veicināt iespējas studentu praktiskai apmācībai un praksei IZI VSRC virzienos un struktūrās;
b. nodrošināt iespēju studentu iesaistei pētījumu projektos;
c. īstenot mārketinga pasākumus studentu un jauno speciālistu piesaistei.

Galvenais IZI VSRC turpmākas darbības attīstības priekšnosacījums ir kvalificēta darbaspēka nodrošinājums, kas, izmantojot IZI VRSC rīcībā esošo infrastruktūru, spētu realizēt plānotos uzdevumus.
Pateicoties Eiropas Sociālā fonda un valsts budžeta līdzfinansētajam projektam „Uz Zemes mākslīgo pavadoņu attiecināmu signālu uztveršanas, raidīšanas un apstrādes tehnoloģijas”, kas no 2009.gada līdz 2012.gadam tiek īstenots darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietvaros, ir jau iesākts apjomīgs darbs cilvēkresursu attīstībā.
Tāpēc, lai turpinātu uzsākto virzienu, ir noteiktas triju būtisku cilvēkresursu grupu nodrošinājums:
1. Esošie IZI VSRC speciālisti
Pakāpeniski uzlabojot institūta infrastruktūru, var realizēt vairāk projektu un pieņemt jaunus pasūtījumus, kas nodrošinātu speciālistu nepārtrauktu nodarbinātību savā jomā. Tas savukārt dotu daudzpusīgu pozitīvo efektu:
• nepārtraukta zinātnieku attīstība un pieredzes gūšana, izstrādājot projektus un pasūtījumus;
• darbaspēka motivācijas paaugstināšana, nodrošinot labiekārtotas darba vietas;
• IZI VSRC kā darba devēja prestiža celšanās, kas nodrošina speciālistu vēlmi ilgtermiņa sadarbībai.
2. Piesaistītie pētnieki
Veidojot IZI VSRC kā kosmisko pētījumu veikšanas un atbalsta centru, tiek nodrošināta starptautiskā pazīstamība, kas veicina ārzemju un Latvijas mēroga pētnieku interesi darboties IZI VSRC vai arī izmantot tā piedāvātos pakalpojumus. Būtiska loma ir arī dažādu fondu līdzekļu apguvei, kas ļautu nodrošināt piesaistītos pētniekus ar pievilcīgu atalgojumu.
3. Jaunie zinātnieki
Jau šobrīd VeA daļēji nodrošina IZI VSRC potenciālo jauno darbinieku paaudzi ar pamatzināšanām, īstenojot šādas studiju programmas:
• akadēmiskā bakalaura studiju programma „Datorzinātnes” dabas zinātņu bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanai datorzinātnēs;
• bakalaura studiju programma “Elektronika” inženierzinātņu akadēmiskā bakalaura grāda elektronikā iegūšanai;
• 1. līmeņa augstākās izglītības profesionālā studiju programma „Informācijas tehnoloģijas” datorsistēmu un datortīklu administratora kvalifikācijas iegūšanai;
• dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnēs (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) dabaszinātņu maģistra grāda iegūšanai datorzinātnēs.
Turklāt VeA stratēģijā ietilpst arī doktorantūras programmas izveide sadarbībā ar Klaipēdas Universitāti (IT, elektronikas un komunikāciju jomās), kas sagatavotu IZI VSRC augstas kvalifikācijas kosmosa inženierus, kas spētu individuāli risināt sarežģītus uzdevumus. Papildu izglītības iespējas jaunajiem zinātniekiem ir iespējams nodrošināt ar apmaiņas programmām ārzemēs (Erasmus, EEZ, utt).
Realizējot visu trīs cilvēkresursu grupu nodrošinājumu, ir iespējams panākt nepārtrauktu darbinieku kvalifikācijas uzlabošanu un tādējādi sasniegt izvirzīto stratēģisko mērķi - izveidot starptautiski konkurētspējīgu, sabalansētu un ilgtspējīgu pētnieku kolektīvu.
Otrais mērķis: izveidot starptautiski konkurētspējīgu un atzītu zinātniskās infrastruktūras pētniecisko kompleksu.
Otrā mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti trīs apakšmērķi:
1) nodrošināt unikālās zinātniskās infrastruktūras pilnīgu funkcionēšanu:
a. nodrošināt RT-32 pilnīgu sagatavošanu, t.sk. vājo signālu uztveršanā, līdz 2014./2015.gadam;
b. nodrošināt RT-16 pilnu funkcionalitāti, t.sk. nodrošinot Zemes bāzes stacijas funcijas, līdz 2014./2015.gadam;
2) nodrošināt pieejamas kvalitatīvas pētnieciskās iekārtas, lai sasniegtu zinātnisko pētījumu augstu līmeni;
a. nodrošināt ES zinātnisko institūciju līmenim atbilstošu aprīkojumu RT-32 līdz 2014./2015.gadam;
b. nodrošināt ES zinātnisko institūciju līmenim atbilstošu aprīkojumu RT-16 līdz 2014./2015.gadam;
c. nodrošināt ES zinātnisko institūciju līmenim atbilstošu aprīkojumu IZI VSRC trīs pētniecības pamata virzienu efektīvas darbības nodrošināšanai līdz 2014./2015.gadam;
3) veikt nepārtrauktu infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes atjaunināšanu un uzturēšanu:
a. izveidot tehniskās vadības dienestu, kas kopā ar pētnieku grupām sasniedz noteiktu starptautisko pētniecisko prasību standartu, līdz 2011.gada 2. pusgadam;
b. nodrošināt finansējumu infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes atjaunināšanai un uzturēšanai.
3. IZI VSRC darbības virzieni


4. attēls. IZI VSRC darbības virzieni.
3. 1. Fundamentālie pētījumi astronomijā un astrofizikā
Šie pētījumi ir paredzēti kā nozīmīgs ieguldījums zinātnes attīstībā Latvijā, kas dos būtisku Eiropas un pasaules mēroga ieguldījumu ar kosmosa izpēti saistītajās fundamentālo zinātņu jomās. Iespēju un arī nepieciešamību izvērst fundamentālos pētījumus IZI VSRC nosaka šādi faktori:
• VSRC radioteleskops RT-32 pēc saviem galvenajiem tehniskajiem parametriem (antenas diametra un virsmas precizitātes) ir viens no labākajiem Ziemeļeiropā (iespējams, pat labākais);
• VSRC radioteleskops RT-16 pēc saviem galvenajiem tehniskajiem parametriem arī ir viens no labākajiem Ziemeļeiropā;
• Latvijā ir ilglaicīgas tradīcijas un pieredze astronomisko un radioastronomisko pētījumu veikšanā (Baldones observatorijā tie veikti kopš pagājušā gadsimta 50-ajiem gadiem). VSRC pamatdarbā strādā septiņi zinātņu doktori fizikā, astronomijā un inženierzinātnēs ar zinātniskām interesēm radioastronomijas un kosmisko tehnoloģiju jomās (I. Šmelds, B. Rjabovs, J. Žagars V. Bezrukovs, J. Freimanis, J.R. Kalniņš, J. Trokšs);
• fundamentālo pētījumu veikšana šajās jomās veicinās pirmrindas tehnoloģiju ieviešanu un speciālistu, kas pārzina to izmantošanu, sagatavošanu. Vēlāk šīs tehnoloģijas var tikt izmantotas arī lietišķiem mērķiem. Šādu pasaules klases, pētījumu veikšana veicinās arī Latvijas pozitīvu atpazīstamību pasaulē;
• jau šobrīd ir apliecināta starptautiskā konkurētspēja (t.sk. EK ietvara programmu projekti), turklāt, modernizējot un paplašinot radioteleskopu RT-32 un RT-16 funkciju loku radioastronomisko pētījumu jomā, zinātnes infrastruktūra tiek un tiks noslogota Latvijas un starptautisko pētījumu un pētnieku vajadzībām.
3.1.1. Dalība starptautiskās daudzantenu novērojumu programmās
Šobrīd ar parabolisko radioteleskopu RT-32 tiek īstenoti būtiski zinātniskie pētījumi un tālākai attīstībai ir nepieciešams to pārveidot par multifunkcionālu, automātisku un attālināti vadāmu antenu. Lai sasniegtu izvirzītos pētījumu mērķus, būtisks priekšnosacījums ir sadarbība ar starptautiskiem partneriem. Liela daļa astrofizikā un citās ar kosmosa izpēti saistītās zinātņu nozarēs veicamo pētījumu daļa ir tādi, kuri nav veicami ar viena konkrēta institūta spēkiem gan veicamo pētījumu starpdisciplinārā rakstura, gan nepieciešamo tehnisko līdzekļu dēļ, kurus praktiski nav iespējams sakoncentrēt viena institūta rīcībā. Viena no šādām disciplīnām ir debess ķermeņu novērojumi, izmantojot daudzantenu novērojumu programmas, kas daudzos gadījumos dod iespēju iegūt daudz augstākas precizitātes un nozīmības rezultātus nekā izmantojot vienu, kaut arī lielu un modernu antenu.
Nozīmīgs gala rezultāts šiem pētījumiem ir prezentācijas zinātniskajās konferencēs un publikācijas zinātniskajā literatūrā, kā arī dažādas zinātniskās atskaites.
3.1.1.1. Dalība EVN radiointerferometrijas tīklā
Šobrīd IZI VSRC darbojas kā EVN tīkla asociētais partneris un ir pilntiesīgs partneris šī tīkla realizētajos FP7 projektos NEXPReS un RADIONET. Šī sadarbība sniedz institūta darbiniekiem zināšanu un pieredzes gūšanas iespējas, kā arī nozīmīgu papildu finansējumu projekta aktivitātēm.
Darbības mērķis
Iesaistīšanās Eiropas kopējā kosmosa pētniecībā ar Eiropas ļoti garas bāzes interferometrijas (VLBI) tīkla palīdzību.
Darbības aktivitātes
galaktisko un ārpusgalaktikas radiostarojuma avotu augstākā kvalitātes līmeņa pētniecība frekvenču diapazonā no 327 MHz līdz 22 GHz;
RT-32 reģistrējošās aparatūras nokomplektēšana atbilstoši EVN standartiem.

Sagaidāmais rezultāts:
• IZI VSRC kā pilntiesīgs EVN partneris, kas piedalās tā novērojumu programmās;
• projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums;
• SCI publikāciju skaita pieaugums.
3.1.1.2. Dalība LFVN radiointerferometrijas tīklā
Irbenes RT-32 ietilpst LFVN tīklā, kas darbojas 92, 18, 13, 6 un 3,6 cm viļņu garumos. Šīs sadarbības ietvaros IZI VSRC iegūst partnerus, ar kuriem ir iespējams veidot kopīgus zinātniskus projektus, kas veicinātu IZI VSRC attīstību.
Darbības mērķis
Datu apstrādes centra izveide un ekspluatācija IZI VSRC ietvaros, piedalīšanās tīkla novērojumu programmās.
Darbības aktivitātes:
• datu apstrādes centra (korelatora) izveide;
• Saules vēja novērojumi;
• kvazāru struktūras pētījumi;
• kosmisko atlūzu, ZMP un Zemei tuvo asteroīdu radio lokācijas novērojumi;
• tīklā veikto novērojumu datu apstrāde.
Sagaidāmais rezultāts:
• IZI VSRC apliecina sevi kā viens no pasaulē vadošajiem institūtiem kosmisko atlūzu un Zemei tuvo kosmisko objektu pētniecībā;
• projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums;
• SCI publikāciju skaita pieaugums.
3.1.2. Astrofizikas un astrometrijas pētījumi vienas antenas režīmā
IZI VSRC ir būtiski veikt tādus astronomiskos pētījumus, kas ir mūsdienās visvairāk aktuāli un pēc kuriem ir izteikts liels pieprasījums. Tāpēc RT-32 tiek pielietots pētījumos trijos galvenajos virzienos, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu. Turklāt, attīstot šos virzienus, ir iespējams iekļauties astroģeodēziskās radiointerferometrijas pētījumos, kas nodrošinātu ģeogrāfisko un astronomisko koordinātu sistēmu augstu precizitāti.
Tāpat kā daudzantenu novērojumu programmās, arī šeit darba rezultāti tiks prezentēti zinātniskajās konferencēs un publicēti zinātniskajā literatūrā, kā arī dažādās zinātniskajās atskaitēs.
3.1.2.1. Kosmiskajā telpā esošo molekulu radiostarojuma pētījumi
Viena no astrofizikas nozarēm, kas pēdējos gados attīstās visstraujāk, ir astroķīmija. Neskatoties uz kosmiskajā telpā it kā nelabvēlīgajiem apstākļiem molekulu eksistencei, tās ir sastopamas lielos daudzumos – šobrīd ir zināmi vairāki simti kosmiskajā telpā sastopamo molekulu, un visu laiku tiek atklātas arvien jaunas. Pētījumi šajā nozarē ļautu institūtam gūt nozīmīgus rezultātus vienā no aktuālākajām mūsdienu astrofizikas jomām un tādējādi kļūt par nozīmīgu šīs zinātnes centru pasaules mērogā.
Šīs programmas izpildei minimālā apmērā praktiski jau uz šo brīdi ir visi nepieciešamie resursi. Esošais aprīkojums ļauj RT-32 novērot metanola māzera radioavotus, turklāt IZI VSRC jau šobrīd ir vairāki augstas kvalifikācijas speciālisti ar zināšanām ķīmijā, astroķīmijā un starojuma pārnesē kosmiskajā telpā.
Darbības mērķis
Pētīt kosmiskajā telpā atrodamo molekulu radiostarojumu, kas ļautu pilnvērtīgāk iekļauties EVN tīkla novērojumos, ne tikai piedaloties tajos, bet arī veidojot to programmu un interpretējot to rezultātus. Tas arī ļautu turpināt jauno zinātnieku darbību pie doktora disertāciju izstrādes, kas ir saistīti ar kosmisko radiostarojumu.
Darbības aktivitātes:
 veikt kosmisko molekulu radiostarojuma novērojumus, izmantojot Irbenes RT-32, EVN un LFVN iespējas. Sevišķa nozīme varētu tikt pievērsta kosmisko māzeru, it īpaši metanola, starojuma novērojumiem;
 veikt kosmiskajā vidē notiekošo ķīmisko reakciju izpēti, izmantojot teorētiskas aprēķinu shēmas.
Sagaidāmais rezultāts:
 tiks dots ieguldījums ķīmijas zinātnē, organiskajā sintēzē, kā arī jautājumā par dzīvības izcelsmes risināšanu;
 novērojumu rezultātā radiostarojuma kartes atsevišķās spektra līnijās dos iespēju noskaidrot daudzu kosmisko objektu struktūru;
 iegūtie novērojumi ļaus detalizēti pētīt jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalus, un arī zvaigznes pēdējos evolūcijas etapos, ar ko tie bieži ir asociēti, tādējādi papildinot zināšanas zvaigžņu evolūcijas jomā;
 izmantojot molekulārā radiostarojuma avotu, sevišķi metanola māzeru, avotu lielo izplatību, vienantenas režīmā veikto novērojumu datus iespējams un nepieciešams uzkrāt, lai veidotu statistisko antenas darbības modeli, kas, savukārt, nepieciešams EVN novērojumu kvalitātes uzlabošanai;
 projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums;
 SCI publikāciju skaita pieaugums.
3.1.2.2. Saules radioastronomiskie pētījumi
Tā kā procesiem uz Saules ir būtiska ietekme uz Zemi un kosmisko tehnoloģiju darbību, tad nozīmīga pētniecības joma ir šo procesu paredzēšana savlaicīgai iespējamo problēmu risināšanai. Šāda informācija ir plaši pieprasīta visā pasaulē, līdz ar to tas paver iespēju pasūtījumu un projektu veikšanai.
Darbības mērķis
Galvenie mērķi ir apgādāt zinātnisko sabiedrību ar Saules mikroviļņu novērošanas datiem, lai prognozētu Saules aktivitāti, nodrošinātu Saules novērojumu datu pilnu apstrādi un tādējādi paaugstinātu RT-32 radioteleskopa izmantošanas efektivitāti, izanalizēt sakarības starp Saules uzliesmojumiem un magnētiskajām struktūrām Saules vainagā.
Šo programmu daļējai izpildei ir pietiekams pašreizējais RT-32 tehniskais aprīkojums, bet Saules radiostarojuma fluktuāciju analīzei būtu nepieciešams papildināt novērotāju personālu, lai būtu iespējams veikt ilgstošu Saules radiostarojuma monitoringu. IZI VSRC rīcībā ir augstas kvalifikācijas speciālisti šajā nozarē.
Darbības aktivitātes:
 Saules magnētiskā lauka mērījumi virs aktīvajiem apgabaliem, izmantojot jau agrāk Latvijā izstrādāto metodi, kas balstās uz šo apgabalu radiostarojuma polarizācijas mērījumiem;
 Saules vainaga liela mēroga veidojumu (koronālo caurumu un koronālo staru) pētījumi;
 starpplanētu telpā atrodošās vielas (Saules vēja) pētījumi, izmantojot attālinātu objektu (kvazāru, kosmisko māzeru) radiostarojuma fluktuācijas, kas rodas, radioviļņiem ejot caur starpplanētu vidi, izmantojot arī LFVN iespējas;
 Saules radiostarojuma fluktuāciju pētīšana pirms uzliesmojumiem un Saules vielas izvirdumiem starpplanētu telpā;
 kopā ar zinātniekiem no Ņižņijnovgorodas (Krievija) un LFVN tīkla veikt apmēram nedēļu garus novērojumu seansus 92 cm viļņu garuma diapazonā ar mērķi izpētīt Saules aktīvo apgabalu sīkstruktūru un tajos notiekošos mikrouzliesmojumus.
Sagaidāmais rezultāts:
 ieguldījums Saules aktivitātes fizikā, kas nodrošinātu savlaicīgāku Saules uzliesmojumu detektēšanu un prognozēšanu;
 iespēja risināt dažādus zinātniskus uzdevumus (piemēram, starpplanētu vides izpēte, lai noteiktu Saules magnētisko vētru izsaucošo aktīvo daļiņu izplatīšanās apstākļus to ceļā līdz Zemei);
 augšminētais nodrošina būtisku datu ieguvi medicīnas, kā arī klimata izmaiņu pētījumu un prognozēšanas programmām, kas ļautu noteikt Saules aktīvo procesu ietekmi uz Zemes biosfēru, t.sk. cilvēkiem, un sakaru traucējumiem.
3.1.2.3. Zemei tuvo un bīstamo asteroīdu un kosmisko atlūzu radiolokācija
Šajos starptautiski koordinētos pētījumos būtisku ieguldījumu dod Eiropas Kosmosa aģentūra un NASA. Šie pētījumi kļūst arvien aktuālāki un pieprasītāki, jo faktiski to rezultātā tiek garantēta drošība pakalpojumiem, kuru pamatā ir darbība kosmosā. ESA šai sakarā ir izveidojusi atsevišķu programmu „The Space Situational Awareness Preparatory Programme ”.
Šai programmā piedalās IZI VSRC pētnieki kopā ar zinātniekiem no LU Astronomijas institūta, Krievijas ZA Pielietojamās matemātikas institūta, Ņižnijnovgorodas Radiofizikas zinātniski pētnieciskā institūta. Novērojumi notiek, izmantojot LFVN iespējas un tādējādi šis darbības virziens ir cieši saistīts ar 3.1.1.2. punktā minētajām pētījumu aktivitātēm.
Darbības mērķi:
 kosmisko atkritumu radiolokācijas signālu uztveršana, novērojumu datu apstrādes metodiku un tehnoloģiju pilnveidošana;
 uzlabot iespējamo Zemes sadursmju ar bīstamiem debess ķermeņiem prognozi;
 noteikt kosmisko atlūzu sastāvdaļas un izmērus;
 uzlabot prognozes iespējamajām kosmisko aparātu un kosmisko atlūzu sadursmēm, tādējādi uzlabojot kosmiskās navigācijas drošību.
Darbības aktivitātes:
 IZI VSRC regulāri (vismaz reizi gadā) piedalās novērošanas seansos kopā ar Ukrainas lielāko radioteleskopu Eipatorijā (Krimā) un citiem Eiropas un Āzijas lielajiem radioteleskopiem;
 pakāpeniski papildinot un modernizējot uztverošo un reģistrējošo aparatūru, sadarbībā ar „ļoti zemas frekvences” radiointerferometrijas tīklu varētu apgūt arī citus viļņu garuma diapazonus, piemēram, 8,5 GHz;
 pēc LFVN datu apstrādes centra izveides nodrošināt iegūto rezultātu apstrādi un piedalīties to interpretācijā.
Sagaidāmais rezultāts:
 iespēja vairākas reizes precīzāk noteikt gan attiecīgo kosmisko objektu ātrumu un koordinātes, gan arī to formu un, kosmisko atkritumu gadījumā, pētīt atlūzu mākoņu veidošanos un to izmaiņu dinamiku;
 tā kā minētais pētījumu virziens pašreiz ir visai aktuāls sagaidāmo praktisko rezultātu dēļ (Zemes iespējamās sadursmes ar asteroīdu novēršana un kosmisko lidojumu drošības būtiska paaugstināšana), sekmīga līdzdalība šī darba izpildē veicina IZI VSRC iekļaušanos arī citās ar kosmosa apgūšanu saistītajās pētniecības programmās.
3.1.3. Astrofizikas un astrometrijas pētījumi vienas antenas režīmā
IZI VSRC ir būtiski veikt tādus astronomiskos pētījumus, kas ir mūsdienās visvairāk aktuāli un pēc kuriem ir izteikts liels pieprasījums. Tāpēc RT-32 tiek pielietots pētījumos trijos galvenajos virzienos, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu. Turklāt, attīstot šos virzienus, ir iespējams iekļauties astroģeodēziskās radiointerferometrijas pētījumos, kas nodrošinātu ģeogrāfisko un astronomisko koordinātu sistēmu augstu precizitāti.
Tāpat kā daudzantenu novērojumu programmās, arī šeit darba rezultāti tiks prezentēti zinātniskajās konferencēs un publicēti zinātniskajā literatūrā, kā arī dažādās zinātniskajās atskaitēs.
3.1.3.1. Kosmiskajā telpā esošo molekulu radiostarojuma pētījumi
Viena no astrofizikas nozarēm, kas pēdējos gados attīstās visstraujāk, ir astroķīmija. Neskatoties uz kosmiskajā telpā it kā nelabvēlīgajiem apstākļiem molekulu eksistencei, tās ir sastopamas lielos daudzumos – šobrīd ir zināmi vairāki simti kosmiskajā telpā sastopamo molekulu, un visu laiku tiek atklātas arvien jaunas. Pētījumi šajā nozarē ļautu institūtam gūt nozīmīgus rezultātus vienā no aktuālākajām mūsdienu astrofizikas jomām un tādējādi kļūt par nozīmīgu šīs zinātnes centru pasaules mērogā.
Šīs programmas izpildei minimālā apmērā praktiski jau uz šo brīdi ir visi nepieciešamie resursi. Esošais aprīkojums ļauj RT-32 novērot metanola māzera radioavotus, turklāt IZI VSRC jau šobrīd ir vairāki augstas kvalifikācijas speciālisti ar zināšanām ķīmijā, astroķīmijā un starojuma pārnesē kosmiskajā telpā.
Darbības mērķis
Pētīt kosmiskajā telpā atrodamo molekulu radiostarojumu, kas ļautu pilnvērtīgāk iekļauties EVN tīkla novērojumos, ne tikai piedaloties tajos, bet arī veidojot to programmu un interpretējot to rezultātus. Tas arī ļautu turpināt jauno zinātnieku darbību pie doktora disertāciju izstrādes, kas ir saistīti ar kosmisko radiostarojumu.
Darbības aktivitātes
veikt kosmisko molekulu radiostarojuma novērojumus, izmantojot Irbenes RT-32, EVN un LFVN iespējas. Sevišķa nozīme varētu tikt pievērsta kosmisko māzeru, it īpaši metanola, starojuma novērojumiem;
veikt kosmiskajā vidē notiekošo ķīmisko reakciju izpēti, izmantojot teorētiskas aprēķinu shēmas.
Sagaidāmais rezultāts:
 tiks dots ieguldījums ķīmijas zinātnē, organiskajā sintēzē, kā arī jautājumā par dzīvības izcelsmes risināšanu;
 novērojumu rezultātā radiostarojuma kartes atsevišķās spektra līnijās dos iespēju noskaidrot daudzu kosmisko objektu struktūru;
 iegūtie novērojumi ļaus detalizēti pētīt jaunu zvaigžņu veidošanās apgabalus, un arī zvaigznes pēdējos evolūcijas etapos, ar ko tie bieži ir asociēti, tādējādi papildinot zināšanas zvaigžņu evolūcijas jomā;
 izmantojot molekulārā radiostarojuma avotu, sevišķi metanola māzeru, avotu lielo izplatību, vienantenas režīmā veikto novērojumu datus iespējams un nepieciešams uzkrāt, lai veidotu statistisko antenas darbības modeli, kas, savukārt, nepieciešams EVN novērojumu kvalitātes uzlabošanai;
 projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums;
 SCI publikāciju skaita pieaugums.
3.1.3.2. Saules radioastronomiskie pētījumi
Tā kā procesiem uz Saules ir būtiska ietekme uz Zemi un kosmisko tehnoloģiju darbību, tad nozīmīga pētniecības joma ir šo procesu paredzēšana savlaicīgai iespējamo problēmu risināšanai. Šāda informācija ir plaši pieprasīta visā pasaulē, līdz ar to tas paver iespēju pasūtījumu un projektu veikšanai.
Darbības mērķis
Galvenie mērķi ir apgādāt zinātnisko sabiedrību ar Saules mikroviļņu novērošanas datiem, lai prognozētu Saules aktivitāti, nodrošinātu Saules novērojumu datu pilnu apstrādi un tādējādi paaugstinātu RT-32 radioteleskopa izmantošanas efektivitāti, izanalizēt sakarības starp Saules uzliesmojumiem un magnētiskajām struktūrām Saules vainagā.
Šo programmu daļējai izpildei ir pietiekams pašreizējais RT-32 tehniskais aprīkojums, bet Saules radiostarojuma fluktuāciju analīzei būtu nepieciešams papildināt novērotāju personālu, lai būtu iespējams veikt ilgstošu Saules radiostarojuma monitoringu. IZI VSRC rīcībā ir augstas kvalifikācijas speciālisti šajā nozarē.
Darbības aktivitātes:
 Saules magnētiskā lauka mērījumi virs aktīvajiem apgabaliem, izmantojot jau agrāk Latvijā izstrādāto metodi, kas balstās uz šo apgabalu radiostarojuma polarizācijas mērījumiem;
 Saules vainaga liela mēroga veidojumu (koronālo caurumu un koronālo staru) pētījumi;
 starpplanētu telpā atrodošās vielas (Saules vēja) pētījumi, izmantojot attālinātu objektu (kvazāru, kosmisko māzeru) radiostarojuma fluktuācijas, kas rodas, radioviļņiem ejot caur starpplanētu vidi, izmantojot arī LFVN iespējas;
 Saules radiostarojuma fluktuāciju pētīšana pirms uzliesmojumiem un Saules vielas izvirdumiem starpplanētu telpā;
 kopā ar zinātniekiem no Ņižņijnovgorodas (Krievija) un LFVN tīkla veikt apmēram nedēļu garus novērojumu seansus 92 cm viļņu garuma diapazonā ar mērķi izpētīt Saules aktīvo apgabalu sīkstruktūru un tajos notiekošos mikrouzliesmojumus.
Sagaidāmais rezultāts:
 ieguldījums Saules aktivitātes fizikā, kas nodrošinātu savlaicīgāku Saules uzliesmojumu detektēšanu un prognozēšanu;
 iespēja risināt dažādus zinātniskus uzdevumus (piemēram, starpplanētu vides izpēte, lai noteiktu Saules magnētisko vētru izsaucošo aktīvo daļiņu izplatīšanās apstākļus to ceļā līdz Zemei);
 augšminētais nodrošina būtisku datu ieguvi medicīnas, kā arī klimata izmaiņu pētījumu un prognozēšanas programmām, kas ļautu noteikt Saules aktīvo procesu ietekmi uz Zemes biosfēru, t.sk. cilvēkiem, un sakaru traucējumiem.
3.1.3.3. Zemei tuvo un bīstamo asteroīdu un kosmisko atlūzu radiolokācija
Šajos starptautiski koordinētos pētījumos būtisku ieguldījumu dod Eiropas Kosmosa aģentūra un NASA. Šie pētījumi kļūst arvien aktuālāki un pieprasītāki, jo faktiski to rezultātā tiek garantēta drošība pakalpojumiem, kuru pamatā ir darbība kosmosā. ESA šai sakarā ir izveidojusi atsevišķu programmu „The Space Situational Awareness Preparatory Programme ”.
Šai programmā piedalās IZI VSRC pētnieki kopā ar zinātniekiem no LU Astronomijas institūta, Krievijas ZA Pielietojamās matemātikas institūta, Ņižnijnovgorodas Radiofizikas zinātniski pētnieciskā institūta. Novērojumi notiek, izmantojot LFVN iespējas un tādējādi šis darbības virziens ir cieši saistīts ar 3.1.1.2. punktā minētajām pētījumu aktivitātēm.
Darbības mērķi:
• kosmisko atkritumu radiolokācijas signālu uztveršana, novērojumu datu apstrādes metodiku un tehnoloģiju pilnveidošana;
• uzlabot iespējamo Zemes sadursmju ar bīstamiem debess ķermeņiem prognozi;
• noteikt kosmisko atlūzu sastāvdaļas un izmērus;
• uzlabot prognozes iespējamajām kosmisko aparātu un kosmisko atlūzu sadursmēm, tādējādi uzlabojot kosmiskās navigācijas drošību.
Darbības aktivitātes:
• IZI VSRC regulāri (vismaz reizi gadā) piedalās novērošanas seansos kopā ar Ukrainas lielāko radioteleskopu Eipatorijā (Krimā) un citiem Eiropas un Āzijas lielajiem radioteleskopiem;
• pakāpeniski papildinot un modernizējot uztverošo un reģistrējošo aparatūru, sadarbībā ar „ļoti zemas frekvences” radiointerferometrijas tīklu varētu apgūt arī citus viļņu garuma diapazonus, piemēram, 8,5 GHz;
• pēc LFVN datu apstrādes centra izveides nodrošināt iegūto rezultātu apstrādi un piedalīties to interpretācijā.
Sagaidāmais rezultāts:
• iespēja vairākas reizes precīzāk noteikt gan attiecīgo kosmisko objektu ātrumu un koordinātes, gan arī to formu un, kosmisko atkritumu gadījumā, pētīt atlūzu mākoņu veidošanos un to izmaiņu dinamiku;
• tā kā minētais pētījumu virziens pašreiz ir visai aktuāls sagaidāmo praktisko rezultātu dēļ (Zemes iespējamās sadursmes ar asteroīdu novēršana un kosmisko lidojumu drošības būtiska paaugstināšana), sekmīga līdzdalība šī darba izpildē veicina IZI VSRC iekļaušanos arī citās ar kosmosa apgūšanu saistītajās pētniecības programmās.
3.2. Lietišķie pētījumi kosmisko tehnoloģiju jomā
Šie pētījumi tiek veikti ar mērķi to tūlītējai praktiskai pielietošanai dažādās sfērās, kas dotu labumu ne tikai atsevišķiem indivīdiem, bet arī valstij kopumā.
3.2.1. Satelītnavigācijas un satelītkomunikācijas pētījumi
IZI VSRC ir koncentrējies arī uz būtiskiem pētījumiem satelītnavigācijā un satelītkomunikācijās, kuru veikšanai tiek izmantots paraboliskais radioteleskops RT-16.
3.2.1.1. Pētījumi satelītnavigācijā (GPS & GALILEO )
Pētījumi satelītnavigācijā, kas saistīti ar GPS novērojumiem, VSRC tika uzsākti jau 1997.gada maijā ar līdzdalību starptautiskā Eiropas Unificētās Vertikālās atskaites sistēmas pilnveidošanas mērījumu programmā EUVN’97. Šajā programmā piedalījās visas Eiropas valstis. Kopš tā laika ir sasniegti vairāki būtiski rezultāti, kas ir kā priekšnosacījums arī turpmākai veiksmīgai darbībai šajā jomā:
• 1998.gadā GPS antenas postamenta aprīkošana un gravimetriskā fundamenta izbūve. Veikti pirmie gravimetriskie mērījumi, uzsākti regulāri un nepārtraukti GPS datu mērījumi.
• 1999.gadā veikta Ģeofizikas laboratorijas valsts ģeodēziskā repera Nr.495 sasaiste ar VSRC radioteleskopa RT-32 horizontālās un vertikālās ass galapunktiem un radioteleskopa RT-16 asu krustpunktu.
• Kopš 1998.gada tiek veikti nepārtraukti GPS mērījumi Irbenes ģeodinamiskajā poligonā ar GPS uztvērēju Turbo Rogue SNR 8000. Iegūtā informācija operatīvi izvietota Gēteborgas serverī gere.oso.chalmers.se kopīgai apstrādei ar citām Ziemeļu ģeodēziskās komisijas (Nordic Geodetic Commission) GPS observatorijām, kur tie ir pieejami arī LĢIA operatīvai izmantošanai. LĢIA tiek sagatavoti un nodoti arī datorkompaktdiski (CD ROM) ar visiem no 2000.- 2009.gadam Irbenē veiktajiem GPS novērojumiem speciālā datu apmaiņas formātā RINEX.
• No 2006.gada mērījumi tiek veikti ar LĢIA ģeofizikālās klases GPS uztvērēju TRIMBLE 4000 SSE ar palielinātu mērīšanas frekvenci (viens mērījums 5-15 sek). Ar šo uztvērēju katru gadu VSRC Ģeofizikas laboratorijā iegūst aptuveni 6 miljonus GPS mērījumu ar kopīgo apjomu 2-3 gigabaiti gadā.
• 2009.gadā kopā ar LR Aizsardzības ministrijas LĢIA izbūvēts interneta pieslēgums (optiskais kabelis ar aprīkojumu) no radioteleskopa RT-32 servera līdz Ģeofizikas laboratorijai tās modernizācijas uzsākšanai.
• Savas pastāvēšanas laikā VSRC Ģeofizikas laboratorija ar gravimetriskajiem un GPS mērījumiem piedalījusies dažādu starptautisku zinātnisku programmu izpildē. Par Ģeofizikas laboratorijas darbu tiek regulāri ziņots starptautiskās zinātniskās konferencēs, tostarp katru gadu arī Eiropas Ģeofizikas Biedrības un Eiropas Ģeozinātņu Savienības reprezentablajās Ģenerālajās Asamblejās, kas nodrošina visa institūta atpazīstamību ārpus valsts robežām.
Darbības aktivitātes:
• attīstīt Irbenes ģeodinamisko poligonu kā vienu no GPS un GALILEO satelītnavigācijas sistēmu precīzo atbalsta signālu izplatīšanas bāzes stacijām, lai nodrošinātu precīzu ģeodēzisko darbu veikšanas iespēju Ziemeļkurzemes reģionā ar konvencionālu ģeodēzisko GNSS aparatūru;
• aprīkot VSRC Ģeofizikas laboratoriju ar jaunu un modernu aparatūru – jaunākaās paaudzes ģeofizikālās klases GNSS uztvērēju LECA-System 1200;
• realizēt automātisku reālā laika satelītnavigācijas datu distribūciju uz LĢIA un Ziemeļvalstu ģeodēziskās komisijas serveriem un to iekļaušanu ITRF un EUREF references sistēmu aprēķinos, kuru nozīme Eiropas, ASV u.c. valstu kosmosa izpētes programmu navigācijas un koordinātu nodrošinājuma jomā ir nenovērtējama;
• turpināt VSRC Ģeofizikas laboratorijas un GPS bāzes stacijas modernizāciju izveidojot hidrogrāfisko mērījumu monitoringu un veicot citus pasākumus;
• turpināt analītiskās pētniecības darbu satelītnavigācijas jomā, studentu apmācību inženierzinātņu specialitātēs un ģeodēzijas speciālistu kvalifikācijas celšanas pasākumi.
Sagaidāmais rezultāts
Irbenes Ģeofizikas laboratorijas ģeodinamiskā poligona ilggadīgs rezultāts ir tas, ka ar minimāliem līdzekļiem VSRC ir izveidota un sekmīgi darbojas zinātniska mērlaboratorija, kuras mērījumi ir pieprasīti un tiek izmantoti starptautiski koordinētās pētniecības programmās ģeofizikā un ar kosmosa izpēti saistītās nozarēs. Šos mērījumus ģeodēziskajā un kartogrāfiskajā praksē pielieto un laboratoriju kā vienu no Latvijas valsts ģeodēziskā tīkla augstākās precizitātes bāzes atbalsta punktiem izmanto LR Aizsardzības ministrijas Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra.
Nākotnē Irbenes Ģeofizikas laboratorijas ģeodinamisko poligonu kā GNSS bāzes staciju plāno izmantot arī privātas Latvijas un ārzemju firmas, kas darbojas ģeodēzijas un kartogrāfijas jomās.
3.2.1.2. Algoritmu un programmu nodrošinājumu izstrāde mobilu objektu (auto kravas, konteineri, kuģi) maršruta noteikšanai, pielietojot ORBCOMM un AIS tehnoloģijas
Darbības mērķi
• nodrošināt AIS signālu apstrādi atbilstoši konkrētiem maršruta noteikšanas uzdevumiem;
• izstrādāt programmatūru saiknes nodrošināšanai starp ZMP, Zemes bāzes staciju un klientu.
Darbības aktivitātes
Iespēja noteikt mobilu objektu atrašanās vietu ir ļoti svarīgs uzdevums no loģistikas viedokļa. Latvijas pirmā ZMP funkcija ir uztvert AIS signālus no raidītājiem, kas atrodas uz mobiliem objektiem, un, izmantojot ORBCOMM komunikāciju tīklu, pārraidīt šo informāciju Zemes bāzes stacijai, kas, savukārt, pārraida to tālāk klientiem.
• Lai sasniegtu aktivitātes mērķi, nepieciešams izpildīt šādus uzdevumus:
• mobilu objektu pozicionēšanas tehnisko prasību un tām atbilstošo tehnoloģiju studijas;
• izstrādāt prasībām atbilstošus algoritmus mobilu objektu pozicionēšanai;
• pilota izstrādnes programmnodrošinājuma izveide tehnoloģijas testēšanai;
• programmnodrošinājuma tehniskās specifikācijas izstrāde;
• programmnodrošinājuma koda izveide un testēšana.
Pētījuma aktivitātes gaidāmais gala rezultāts:
• bāzes algoritma izveide, programmu nodrošinājums, kā arī pētnieciskā atskaite un publikācijas;
• iespēja uz radītās programmatūras bāzes izveidot komerciālus produktus ZMP datu uztveršanai un apstrādei.
• Šajā jomā paveras arī plašas iespējas piedalīties no GNSS iegūstamo SAR datu apstrādē, kas principā ir vēl neizpētīta niša un līdz ar to var pozicionēt IZI VSRC kā unikālu pakalpojumu sniedzēju.
3.2.1.3. Kosmiskās telekomunikācijas
Lai gan šai jomā IZI VSRC jau ir iestrādnes, tomēr uzmanība jāpievērš faktam, ka kosmiskās telekomunikācijas ir viens no vispiesātinātākajiem kosmosa nozares tirgus segmentiem, turklāt turpmāka attīstība šinī jomā ir atkarīga no sadarbības ar Latvijas Universitāti.
Darbības mērķis
Irbenes radioteleskopu piemērošana no satelītiem pārraidāmo datu uztveršanai un iekļaušana ESA finansēto kosmisko projektu izpildē. Intereses izrādīšana par šādu iespējamību un zināma „ekonomiskā izlūkošana” no ESA un SSC puses ir jau notikusi un, domājams, turpināsies.
Darbības aktivitātes
• Latvijas pirmā satelīta “Venta-1” projektēšanas un izgatavošanas darbi;
• RT 32 atbilstoša sagatavošana.
Sagaidāmais rezultāts
Nākotnes sadarbības iespējas ar ESA un citiem Eiropas sadarbības partneriem (piemēram, SSC u.c.), kas ir ar lielu akcentu uz t.s. „gala lietotāju”.
3.2.2. Satelītdatu apstrāde
Satelītattēlu uztveršana un apstrāde ir viens no pasaulē visvairāk komercializētajiem lietišķo kosmisko pētījumu apakšnozarēm. Nepieciešamas lielas sākotnējās investīcijas, lai izveidotu attēlu iegūšanas un apstrādes infrastruktūru, tomēr šo attēlu izmantošana spēj dot ļoti lielu ekonomisko efektu dažādās saimnieciskās dzīves jomās.
Pētījumi šajā jomā galvenokārt tiek veikti saistībā ar satelītattēlu apstrādi un iespējamiem pielietojumiem. Tālizpētes datu analīze spēj dot lielu ieguldījumu tautsaimniecībā, piemēram, kā atbalsta pasākums teritoriālajā plānošanā, meža ugunsgrēku detektēšanā, dažādu biotopu monitoringā (tai skaitā ražas stāvokļa noteikšanā).
Darbības mērķi:
• izstrādāt satelītattēlu apstrādes algoritmu kopumu;
• izveidot sadarbību ar valsts institūcijām ar mērķi pielietot izstrādātos algoritmus reālu problēmu risināšanai.
Darbības aktivitātes:
• veikt pētījumus par problēmām, kuras var risināt ar tālizpētes palīdzību;
• Zemes izmantojuma kartēšanas algoritma izstrāde;
• mežu ugunsgrēku detektēšanas algoritma izstrāde;
• piesārņojuma noteikšanas algoritma izstrāde;
• kopīgu pētījumu veikšana ar valsts institūcijām;
• veikto pētījumu rezultātu analīze, algoritmu papildināšana, publikāciju un zinātnisko konferenču tēžu, atskaišu izveide.
Sagaidāmais rezultāts:
• algoritmi tālizpētes datu apstrādei un analīzei;
• stabila sadarbība ar dažādām valsts institūcijām;
• projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums;
• SCI publikāciju skaita pieaugums.
3.3. Augstas veiktspējas inženiertehniskie aprēķini, mehānikas pētījumi un matemātiskā modelēšana
Plānots veikt mehānisku sistēmu pētījumus, tai skaitā, precīzās konstrukcijas, piemēram, radioteleskopu spoguļu virsmas deformācijas gravitācijas ietekmē, saistītu materiālu mehānikas izpēti un šķidrumu dinamikas modelēšanu.
3.3.1. Lielas bāzes interferometrijas mērījumu datu augstas veiktspējas apstrādes kompleksa izveide
Galvenie virzieni šiem pētījumiem ir kosmisko atlūzu orbītu matemātiskā modeļa izveide un programmu kompleksa izstrāde, lai apstrādātu kosmisko atlūzu novērojumus. Šie pētījumi ir cieši saistīti ar 2.1.1, 2.1.2.1 un 2.1.2.3. punktos minētajiem pētījumiem.
Darbības mērķi:
• izstrādāt algoritmu kopumu, kas būtu lietojams VLBI novērojumu rezultātu apstrādei;
• izstrādāt matemātisko modeli un algoritmus Kosmisko atlūzu orbītu elementu noteikšanai.
Darbības aktivitātes:
• VLBI matemātiskā modeļa tuvajai zonai izpēte, precizēšana un piemērošana LFVN tīklā veikto kosmisko atlūzu novērojumu apstrādei;
• matemātiskā modeļa izveide novērojumu rezultātu izmantošanai kosmisko atlūzu sastāvdaļu un orbītas parametru noteikšanai, izmantojot objekta koordinātes un ātrumu konkrētos laika momentos;
• uz izstrādātajiem modeļiem balstītu paralēlu aprēķinu algoritmu izstrāde un apstrādes paralelizācijas mērogojamības pētījumi;
• pētījumu rezultātus paredzēts izmantot zinātniskās publikācijās un prezentēt konferencēs.
Sagaidāmais rezultāts:
• algoritmu kopums, kas būtu lietojams VLBI novērojumu rezultātu apstrādei, izmantojot VeA rīcībā esošo klasteri;
• matemātiskais modelis un algoritmi, kas ļautu noteikt kosmisko atlūzu orbītu parametrus un prognozēt to koordinātes nākotnē;
• prezentācijas zinātniskajās konferencēs un SCI publikācijas zinātniskajā literatūrā, zinātniskā atskaite;
• projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums.
3.3.2. Pētījumi nepārtrauktas vides mehānikā un hidrodinamikā, cietvielu mehānikā un elektromagnētismā
Tiks turpināti pētījumi šādās tēmās, kuras ir saistībā ar augstas veiktspējas skaitļošanas (high performance computing) izstrādnēm:
• skaitliskās hidrodinamikas (computer fluid dynamic) aprēķini noslēgtām un vaļējām plūsmām vairākos industriāli svarīgos pielietojumos. Kā piemēru var minēt Si kristālu kausēšanas ar peldošās zonas un Čohraļska metodēm aprēķinus. Uzsvars likts uz atvērtā koda pakešu izmantošanu, turbulences modeļu precizēšanu un procesu paralelizēšanu risinājuma meklēšanā vienlaikus iesaistot vairākus CPU;
• tiks turpināti pētījumi LZP finansu projekta "Sīkgraudainu kompozītu termomehānisko īpašību izpēte un mikromehānisko modeļu izveide" ietvaros. Teorētiski un skaitliski iegūtie rezultāti tiks salīdzināti ar eksperimentos noteiktām materiālu īpašībām. Tiek paredzēts paplašināt materiālu klāstu un modelēt jaunu tautsaimniecībā svarīgu materiālu īpašības. Plānots attīstīt sadarbību ar RTU Neorganiskās ķīmijas institūtu par plazmas ķīmiskajā sintēzē iegūto nanopulveru izmantošanu jaunu unikālu materiālu izveidē;
• šobrīd kopīgi ar Paula Šērera Institūta (Šveice) pētniekiem tiek veikti pētījumi jaunas paaudzes protonu mērķa koncepta izveidei, balstoties uz PSI MEGAPIE projekta rezultātiem. Protonu izkliedes mērķis ir iekārta lielas enerģijas protonu kūļa nobremzēšanai vielā (konkrētajā gadījumā – šķidrā smago metālu maisījumā), radot viendabīgus izkliedes neitronus, kurus tālāk izmanto dažādiem zinātniskiem un komerciāliem pielietojumiem. Kā piemērus varam minēt neitronu tomogrāfiju un materiālu pētījumus. PSI VeA prakses/apmaiņas studenti piedalās hidrodinamiskās ainas modelēšanā protona stara ieejas loga tuvumā un saistītos eksperimentālos hidrodinamikas mērījumos. Nākotnē šo sadarbību ir paredzēts paplašināt, iekļaujot konstrukciju stiprības modelēšanu un kontroles sistēmas elementu izveidi. Tiek apsvērta iespēja izveidot kopēju ar augstāk minēto tematiku saistītu projektu pieteikumus.
Darbības mērķi:
Studentu apmaiņa kompetences palielināšanai, publicitātes un kopēju, ārpus Latvijas finansētu projektu iegūšana.
Sagaidāmie rezultāti
• SCI publikācijas profesionālos žurnālos, papildus projektu finansējuma piesaiste, VeA un VSRC autoritātes celšanās studentu un profesionālajās aprindās;
• projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums.
3.3.3. Matemātiskās modelēšanas pētījumi
Darbības mērķi:
• attīstīt matemātiskās modelēšanas metodes tādos virzienos kā industriālā matemātika, ekonomisko un biznesa procesu matemātiskā modelēšana, finanšu matemātika;
• pielietot matemātiskās modelēšanas metodes inovatīvajā biznesā, lai izveidotu jaunus produktus un pakalpojumus;
• pielietot matemātiskās modelēšanas metodes uzņēmumu problēmu risināšanā;
• attīstīt Ventspils Augstskolas sadarbību ar Latvijas un Eiropas industriālajiem partneriem;
• sasaistīt studentu un maģistrantu mācību procesu un zinātnisko darbu ar tautsaimniecības vajadzībām.
Darbības aktivitātes
Matemātiskās modelēšanas aktivitātē ir trīs galvenie darbības virzieni:
• ekonomisko biznesa procesu modelēšana. Galvenokārt cenšas identificēt un saprast organizācijas pamatprocesus un padarīt tos vadāmus, pārredzamus un efektīvus, kā arī sniegt makroekonomisko rādītāju dinamikas prognozes un ieteikumus problēmu risināšanai;
• industriālo problēmu modelēšanas pētījumi. Veic filtrācijas procesu modelēšanu, gāzes piegādes optimizāciju un citus industriālās matemātikas projektus;
• finanšu matemātiskās modelēšanas pētījumi. Veic ar investīcijas teorijas pielietojumiem un tehnisko analīzi saistītus pētījumus.
Sagaidāmais rezultāts:
• projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums;
• SCI publikāciju skaita pieaugums.
3.4. Lietišķās inženierelektronikas pētījumi
Šie pētījumi tiek veikti ar mērķi tos praktiski pielietot uzņēmējdarbībā, IZI VSRC virzienu attīstībā un atbalsta funkciju sniegšanā, kā arī lai nodrošinātu satelītbūves projektu vadības un realizācijas aktivitātes.
3.4.1. Ātrās prototipēšanas laboratorija (CAD/CAM nodaļa)
Termins ātrā prototipēšana (ĀP) (rapid prototyping) attiecas uz tehnoloģijām, kas spēj automātiski izveidot fiziskos modeļus no digitāliem modeļiem vai prototipiem.
Darbības mērķis
Paātrināt un uzlabot produktu izstrādes procesu visdažādākajās nozarēs (dizains un inženierzinātnes, PA, patēriņa preces, elektronika, kosmosa izpēte, automobiļu būve, mehatronika, ierīces, telekomunikācijas, ortopēdija, veselības aprūpe, zobārstniecība, metālliešana, ķīmija, rotaļlietas un plastmasas izstrādājumi).
Darbības aktivitātes:
• pētījumu veikšana par CAD/CAM/CAE tehnoloģiju adaptācijas optimālajām iespējām LR apstākļos;
• dažādu prototipēšanas tehnoloģiju apguve un pilnveidošana;
• dažādu izstrādes rīku pielietojumu izpēte dažādu procesu (piemēram, programmvadāmā radio) modelēšanā un simulēšanā;
• procesu algoritmisko modeļu pielāgošanas iespēju izpēte konkrētās izstrādes vajadzībām;
• mācību centra izveide konstruktoru un inženieru apmācībai, pārkvalificēšanai Kurzemes reģionā.
Sagaidāmie rezultāti
• Kurzemes reģiona, Latvijas un Baltijas uzņēmumiem būtu iespēja radīt jaunus inovatīvus produktus;
• izstrādāti jauni vai uzlaboti esošie materiāli, kurus izmanto ĀP;
• signālu un attēlu apstrādes virzienā sasniegtie rezultāti varētu tikt izmantoti iekārtās, nevis tikai programmatūrā;
• augstas veiktspējas algoritmus būtu iespējams piemērot izpildīšanai speciālās augsta paralēlisma mikroshēmās (FPGA) un, pēc nepieciešamības nomainot to kodu, pielāgot tā vai cita aprēķinu uzdevuma veikšanai;
• SCI zinātniskie raksti un pētījumu rezultāti; tie tiks prezentēti konferencēs un izstādēs (Techindustry, Instrutec u.c.);
• izstrādāts tirgū piedāvājams intelektuālais īpašums (intellectual properties – IP);
• radīta bāze iekārtu izstrādei un prototipēšanai VeA struktūrvienībām, biznesa inkubatora uzņēmumiem, reģiona, Latvijas un Baltijas uzņēmumiem;
• izstrādāti vai pārstrādāti studiju kursi par iekārtu izstrādes, signālapstrādes u.c. tehnoloģijām un materiālzinātnē;
• projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums.
3.4.2. Digitālās televīzijas kvalitātes pētījumi
Šis pētījumu virziena nepieciešamības pamatojums ir saistīts ar divu galveno tendenču virzību pasaulē: pāreja no analogās televīzijas uz ciparu televīziju (analogās televīzijas slēgšana) un ciparu televīzijas tehnoloģiju modernizācija un jauni interaktīvi pakalpojumi.
Darbības mērķis
Ciparu televīzijas pārraides tehnoloģiju subjekta orientēti perceptuālie kvalitātes pētījumi.
Darbības aktivitātes
• virszemes ciparu televīzijas apraides radiofrekvenču un vienfrekvences tīkla pētījumi;
• virszemes ciparu televīzijas apraides daudzlīmeņu tehnoloģiju un uz subjekta orientēto pakalpojumu kvalitātes pētījumi.
Sagaidāmie rezultāti
• izstrādāta kvalitātes mērījumu un monitoringa metodika. Pētījumi bakalaura un maģistra darbu ietvaros, uzstāšanās konferencēs un SCI publikācijas;
• izstrādāts kvalitātes mērīšanas prototips un izveidota ar pētījumiem cieši saistīta zināšanu krātuve „Attēlu un skaņas pārraides tehnoloģijas”. Pētījumi bakalaura un maģistra darbu ietvaros, uzstāšanās konferencēs un publikācijas;
• projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums.
3.4.3. Tīklu pielietojumu pētījumi
Visā pasaulē ir aktuāla dabas neatjaunojamo resursu lietderīga izmantošana un atjaunojamo resursu izmantošana neatjaunojamo vietā, līdz ar to ir perspektīvi rūpnieciskie pētījumi, kas orientēti uz jebkura industriālā pielietojuma energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo dabas resursu izmantošanu.
Darbības mērķis
Veicamo industriālo pētījumu mērķis ir piedāvāt industrijai (rūpniecība, māju apsaimniekošana, lauksaimniecība) informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kas samazina procesu energoietilpību, optimizē resursu izlietojumu, samazina to zudumu un veic precīzāku resursu izlietojuma uzskaiti.
Darbības aktivitātes:
• Galvenie uzdevumi ir atrast tehnoloģijas, kas ļautu katrā atsevišķā gadījumā gūt ekonomisko efektu, veikt tehnoloģiju aprobāciju un ieviest industrijā elektronisko izstrādājumu vai programmaparatūras kompleksu veidā.
• salīdzināt dažādus tīklu organizācijas veidus un dažādas tīklu izveides tehnoloģijas;
• salīdzināt vadu un bezvadu tīklu pielietojumu tehnoloģisko efektivitāti un ekonomiskās izmaksas;
• veikt mērījumus bezvadu tīklu datu pārraides kvalitātes noteikšanai;
• izstrādāt inteliģento tīklu pielietojumus atbilstoši industrijas pieprasījumam, t.sk. gudro māju vadības sistēmas un attālināto sensoru datu nolasīšanas tehnoloģijas;
• izstrādāt inteliģento tīklu mezglu prototipus.
Sagaidāmie rezultāti:
• izstrādātas jaunas iekārtas un programmatūra;
• publicēti SCI zinātniskie raksti;
• koriģēti studiju kursi, lai akcentētu jaunas tendences iekārtu projektēšanā, datu ieguvē, pārraidē un apstrādē;
• projektu skaita un piesaistītā finansējuma nozīmīgs pieaugums.
3.4.4. RT-32 un RT-16 vadības sistēmu optimizācija un modernizācija
Gan fundamentālo astronomijas un astrofizikas pētījumu veikšanai, gan arī kosmosa komunikācijām un kosmisko datu ieguvei izšķiroša nozīme ir radioteleskopu parabolisko antenu mehānisko un citu fizikālo parametru atbilstība nepieciešamajām prasībām. IZI VSRC rīcībā esošo antenu RT-32 un RT-16 vadības sistēmas daudzos aspektos ir novecojušas ne vien morāli, bet arī fiziski, tādēļ ir svarīgi veikt to modernizāciju un darbības algoritmu optimizāciju.
Darbības mērķi:
• nodrošināt radioteleskopu mehāniskās sistēmas un programmatūras modernizāciju atbilstoši mūsdienu pasaules līmeņa prasībām;
• nodrošināt attālinātu un automatizētu radioteleskopu antenu pozicionēšanas vadību;
• ievērojami paaugstināt konstrukcijas drošību un uzlabot virsmas kvalitāti, palielināt antenu pārvietošanas ātrumu līdz 1°/s , kā arī paaugstināt pozicionēšanas precizitāti, sasniedzot 5 arcsec;
• panākt radioteleskopu piedziņas sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanu; radīt iespēju radioteleskopu RT-32 un RT-16 sinhronajai darbināšanai lokālā 2 antenu interferometrijas režīmā.
Darbības aktivitātes:
• antenu pašreizējā tehniskā stāvokļa diagnostika un veiktspējai kritisko tehnoloģisko mezglu identifikācija;
• rekonstrukcijas tehnisko uzdevumu noformulēšana;
• tehniskā projekta sagatavošana rekonstrukcijas darbiem;
• rekonstrukcijas darbu izpilde un nepieciešamo regulēšanas, noskaņošanas un justēšanas procedūru veikšana definēto parametru sasniegšanai;
• sistēmas izveide jutīgai mehānisko deformāciju kontrolei antenu ekspluatācijas gaitā, kā arī ārējo vides faktoru ietekmē;
• antenu pozicionēšanas procesa matemātiskā modeļa izstrāde;
• antenu sekundāro spoguļu parametru pieskaņošana.
Sagaidāmais rezultāts:
• moderns un konkurētspējīgs aprīkojums ļoti vāju tālā kosmosa signālu uztveršanai un reģistrācijai;
• iespēja pilnvērtīgai sadarbībai ar EVN un līdzīgajiem interferometriskajiem tīkliem;
• iespēja antenu izmantošanas piedāvājumiem mērījumu sesiju un pārējo iespējamo aktivitāšu veikšanai citām kosmosa pētnieku grupām;
• iespēja apgūt līdz šim neizmantotus frekvenču diapazonus kosmisko datu reģistrācijai, paaugstinot antenas jūtīgumu augstās frekvencēs;
• zinātnisko pētījumu kvalitātes paaugstināšana, personāla kvalifikācijas celšana un starptautiskās mobilitātes palielināšana.
3.4.5. Satelītu un elektronisko ierīču projektēšana
Specifiska radioelektronikas virziena izdalīšanu nosaka šādi apsvērumi:
• mūsdienu eksakto zinātņu stūrakmens ir visdažādāko elektronisko iekārtu pielietojums – to uzturēšanas, modernizācijas, izstrādāšanas, programmēšanas un prototipēšanas pakalpojumu pieejamība var būt kritiska IZI VSRC veicamo uzdevumu izpildē;
• Latvijas rūpniecības attīstības pamatā ir inovatīvu iekārtu izstrāde, pielietojot modernas tehnoloģijas – pielietojamās elektronikas projektēšanas pakalpojumu pieejamība nodrošinās IZI VSRC, sadarbības partnerus, Biznesa Inkubatora uzņēmumus vai Latvijas uzņēmējus ar modernām elektronisko iekārtu projektēšanas tehnoloģijām;
• specifisku radioelektronikas iekārtu izstrādi, prototipēšanu vai iekārtas pārprogrammēšanu var būt nepieciešams veikt ļoti īsos termiņos, bet process var būt nekontrolējams, ja to neveic IZI VSRC – ikvienas iekārtas izstrādes laikā var tikt koriģēti tās izstrādes vai darbības nosacījumi, kas var radīt nopietnas problēmas gadījumā, kad iekārtas izstrāde nodota trešajām personām un ir noteikts iekārtas nodošanas termiņš, kas nav pārceļams (piemēram, nesējraķets starta datuma dēļ). Elektronisko iekārtu projektēšanas pakalpojumu pieejamība IZI VSRC ļauj pārraudzīt jebkuras iekārtas izstrādes, prototipēšanas un programmēšanas procesu un ļauj veikt izmaiņas tajā bez administratīvo procesu barjerām, kas saistītas ar izmaiņām iekārtu izstrādes līgumsaistībās.
Darbības mērķi:
• nodrošināt IZI VSRC, sadarbības partnerus, Biznesa Inkubatora uzņēmumus un Latvijas uzņēmējus ar elektronisko iekārtu uzturēšanas, modernizācijas, izstrādāšanas, programmēšanas un prototipēšanas pakalpojumiem;
• nodrošināt IZI VSRC, sadarbības partnerus, Biznesa Inkubatora uzņēmumus un Latvijas uzņēmējus ar elektrisko un neelektrisko lielumu mērījumu, to reģistrācijas un apstrādes pakalpojumiem.
Darbības aktivitātes:
• sniegt nepieciešamo atbalstu esošo radioelektronisko iekārtu ekspluatācijā;
• pēc pieprasījuma veikt esošo radioelektronisko iekārtu diagnostiku;
• pēc pieprasījuma veikt esošo radioelektronisko iekārtu remontu;
• pēc pieprasījuma veikt esošo iekārtu modernizāciju;
• pēc pieprasījuma veikt esošo iekārtu pārprogrammēšanu;
• izstrādāt radioelektronikas iekārtas vai to programmējumu pēc IZI VSRC, sadarbības partneru, klientu pasūtījuma;
• izstrādāt mikroshēmu (FPGA) programmējumu pēc IZI VSRC, sadarbības partneru, klientu pasūtījuma;
• veikt elektronisko iekārtu prototipēšanu pēc IZI VSRC, sadarbības partneru, klientu pasūtījuma;
• veikt mērījumu reģistrāciju, mērījumu datu apstrādi eksperimentu, testu vai radioelektronisko iekārtu ekspluatācijas laikā.
Sagaidāmais rezultāts:
• nodrošināta IZI VSRC izvirzīto uzdevumu, kas iekļauj radioelektronikas komponenti, izpilde;
• nodrošināta IZI VSRC un sadarbības partneru novecojušo specifisko elektronisko iekārtu modernizācija;
• nodrošināta specifisku zinātnisko vai pielietojamās elektronikas iekārtu projektēšana, prototipēšana un programmēšana;
• nodrošināti elektrisko un neelektrisko lielumu mērījumi, mērījumu reģistrācija un to apstrāde radioelektronisko iekārtu testēšanas, skaņošanas, remonta vai ekspluatācijas laikā.
3.4.6. Atjaunojamās enerģijas efektivitātes pētījumi
Tā kā Latvijas enerģētikas pamatnostādnes nosaka, ka kopējā primāro resursu bilancē atjaunojamo energoresursu īpatsvaram 2016.gadā ir jāsasniedz 37%, tad šeit paveras plašas iespējas veikt pētījumus, pēc kuriem sagaidāms liels pieprasījums, turklāt IZI VSRC šajā jomā ir kompetence un pieredze.
Darbības mērķi:
• veikt pētījumus vēja enerģijas attīstības jomā;
• rūpniecisko ventilatoru un veloģeneratoru ražošanas veicināšana.
Darbības aktivitātes:
• vēja ātruma un enerģijas mērījumi un izpēte Latvijas teritorijā;
• vēja turbīnu akustisku trokšņu aprēķini un analīze;
• rūpniecisko ventilatoru aerodinamisko un trokšņa raksturlielumu mērkompleksa izveidošana;
• mazas jaudas ģeneratoru izpēte un izstrāde.
Sagaidāmais rezultāts:
• būtiskas informācijas un pakalpojumu izstrāde, ko ir iespējams realizēt gan valsts, gan privātajā tirgū;
• IZI VSRC zinātniskās nozīmības nostiprināšana.
3.4.7. Ekonomisko pētījumu grupa
Ekonomisko pētījumu grupa specializējas padziļinātu ekonomikas un biznesa vides pētījumu veikšanā, kurus ar laiku ir plānots īstenot starptautisku organizāciju, valsts vai pašvaldību uzdevumā.
Ekonomisko pētījumu grupa tika izveidota 2007.gada beigās, lai pētniecības darbā integrētu EPF mācībspēku un doktorantūras studentu potenciālu.
Darbības mērķi:
• sekmēt Ventspils pilsētas un reģiona tehnoloģisko uzņēmumu attīstību;
• veikt ekonomiskus pētījumus, lai sniegtu rekomendācijas lēmumu pieņēmējiem;
• veicināt inovācijas un zināšanas pārvaldības principu ieviešanu, veidot inovācijas kultūru reģionā;
• rosināt jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanos;
• veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi un klimatu.
Galvenie pētījumu virzieni:
• uzņēmējdarbības vides analīze un prognozēšana;
• inovācijas un zināšanu pārvaldība;
• biznesa inkubēšana;
• tehnoloģiju pārnese;
• universitāšu un uzņēmumu sadarbības veicināšana;
• reģionālā attīstība.
4. Ziņas par zinātniskās darbības rezultātiem pārskata gadā
4.1. Īstenotie pētījumu projekti un to rezultāti
4.1.1. Īstenoto starptautisko zinātniskās pētniecības projektu veids, nosaukums un finansējums zinātniskajai institūcijai
Īstenošanā esošo zinātnisko pētījumu projekta nosaukums Anotācija Summa, EUR
FP7 integrētā programma # 227290 RADIONET-FP7 "Advanced radio astronomy in Europe" 2009. – 2011 g.g. (Finansētājs: EK) Piedalīties Eiropas radioteleskopu apvienotā tīkla izveidošanā un attīstībā. 29 214,00
FP7 integrētā programma, proj. Nr. RI-261525, NEXPReS – Novel Explorations Pushing Robust e-VLBI Services 2010. – 2013. g.g. (Finansētājs: EK) Projwkta mērķis: Organizēt radiointerferometrijas datu apstrādi, izmantojot tīkla veida daudzdatoru skaitļošanas sistēmas.
Veikti darbi, lai sagatavotu VSRC RT-32 novērojumiem VLBI režīmā, t.sk. DBBC sistēmas uzstādīšana, kā arī veikti testa novērojuma seansi. 55000,00
Pētījums par AIS mikrosatelīta tehnoloģijām, to pielietojumu un būves iespējām Latvijā 2008. 2009. g.g., Grantu shēma "Akadēmiskie pētījumi" - EEZ finanšu instruments
Pabeigts 2011,gada I cet. Apakšprojekta realizācijas sākumā tika iepazīta satelītbūves teorija un satelīttehnoloģijas. Turpmākajā projekta gaitā identificētas un izpētītas tautsaimniecībā pielietojamas tehnoloģijas, kuras ir iespējams ievietot satelītā, kā arī veiktas sekojošas aktivitātes:
* izstrādāta tabula, kura atspoguļo tehniskā aprīkojuma pielietojuma iespējas un izmaksas;
* izpētīta AIS mikrosatelīta uzbūve, ietverot sevī satelītā ievietojamu tehnisko aprīkojumu;
* izpētīta AIS mikrosatelīta pielietošana Latvijas tautsaimniecībā un vides aizsardzībā;
* identificēti pasaulē vadošie satelītoperatori un provaideri, kā arī satelītpakalpojumi, kuri ir tieši saistīti ar vides drošību un aizsardzību;
* izzināts jūras un okeāna transportlīdzekļu tehniskais aprīkojums, kurā var vai ir obligāti jāizmanto satelīttehnoloģijas;
* izpētītas satelītu būves un montāžas procesu iespējas Latvijā, kā arī satelīta modifikācijas iespējas zinātniskiem projektu pielietojumiem Latvijā
Apakšprojekta noslēgumā tika izveidots informatīvais materiāls par veicamajām aktivitātēm, sastādītas pētījuma rekomendācijas par vērtīgākajām satelīttehnoloģijām Latvijas tautsaimniecībai un vides aizsardzībai, par satelīttehnoloģiju attīstības virzieniem Latvijas zinātnei un tautsaimniecībai, kā arī tika sagatavotas rekomendācijas Ventspils Augstskolas mācību kursa „Satelītbūve” izveidei. 33333.00



Projekta nosaukums: FP7 integrētais projekts #245082 FP7-PEOPLE-2009-NIGHT „Research Fun – Researcher’s Night in Latvia”
2010.gads tika veltīts tēmai "Cilvēks, daba, klimats". Projekta ietvaros tika popularizēta zinātnieka profesija. Ventspils Augstskolas kafejnīcā "Panorāma" tika izveidota Zinātnes kafejnīca, kuras laikā Zinātnieku nakts pasākuma apmeklētājiem bija iespēja noklausīties lekcijas:
• „Saule, Saules aktivitāšu novērojumi un cilvēces iespējamā ietekme uz Sauli”, Juris Kalvāns
• Klimatu izmaiņu prognozes, vēlmes un iespējas", Juris Žagars,
Visu dienu notika bezmaksas ekskursijas pa Irbenes radioteleskopu RT-32
Summa: 15890 LVL
4.1.2. Latvijas Zinātnes padomes finansētie projekti
Projekts Anotācija Summa, LVL
Fundamentālo pētījumu projekts “Būvniecības un metālapstrādes ražošanas atkritumu izmantošana jaunu funkcionālu būvmateriālu ieguvei un ekoloģisku problēmu risināšanai” (grants Nr. 09.1619) Pētījumu priekšmets ir saliktu vielu, kas ietilpst bezšķiedru kompozītu materiālu kategorijā, mehānisku īpašību izpēte, aprakstošu modeļu verifikācija un/vai izveide, atbilstošo skaitlisko materiālu modeļu bloku (bibliotēku) implamentācija tālākai izmantošanai atvērtā koda pakešu sastāvā. Pētīts tiek nemetālisks kompozītu materiāls, izmantojams t.s. rapid prototyping tehnoloģijās, t.i. tādās, kurās konstrukcijas tiek “izdrukātas” ar speciālu drukas iekārtu. Iegūtie matemātiskie materiāla modeļi būs vienlīdz piemērojami arī citu graudainu kompozītu, tai skaitā betona aprakstam. Pārskata gada (2010) laikā ir izveidoti un notestēti materiāla paraugi ar nanodaļiņu” piejaukumu. Pētījumu izpildes laikā ir radīti homogenizācijas šūnas paraugi un atrastas vidējotās teorētiski paredzamās īpašības, kas ir salīdzinātas ar praksē iegūtajām. Rezultāti prezentēti divās konferencēs, sagatavota publikācija.
Projekts turpināsies 2011.gadā. 4036
Kopā 2010.gadā: Ls 4036

4.1.3. Tirgus orientēto projektu un pašvaldību pasūtījumu skaits
TOP projekti tika sākti 2008.gadā un turpinājās 2009., 2010. gados.Tabulā ir uzrādīts tikai 2010.gadā piesaistītais finansējums. Gala maksajumi no IZM saņemti arī 2011.gadā.
Līguma Nr., Pasūtītājs Veiktie darbi Summa, LVL
TOP08-11 ( IPC08-8), LR IZM Tirgus Orientētā pētījuma (TOP) „Pētījumi un mērkompleksa izstrāde rūpniecības ventilatoru aerodinamisko un trokšņa raksturlielumu kvalitātes kontrolei” īstenošana 5426
TOP08-14 ( IPC08-7), LR IZM Tirgus Orientētā pētījuma (TOP) „Baltijas jūras reģiona Austrumu daļas Zemes grunts fizikāli – mehānisko īpašību datu sistematizācijas iespējum pētījumi” īstenošana 4450
TOP08-12 (IPC 08-09), LR IZM Tirgus Orientētā pētījuma (TOP) „Interneta televīzijas (IPTV) sistēmas kvalitātes mērījumu algoritmu pētījumi un pielietojumi programmatūras rīku izstrādei” īstenošana 14711
TOP08-21 (IPC 08-10), LR IZM Tirgus Orientētā pētījuma (TOP) „Pētniecības projekts daudzdzīvokļu mājas lietotāju vārtejas prototipa izstrādei” īstenošana 1876
TOP08-19 (IPC 08-11), LR IZM Tirgus Orientētā pētījuma (TOP) „Pētījumi par ūdens uzskaites automatizācijas sistēmas ar bezvadu interfeisu praktisko pielietošanu” īstenošana 15626
Kopā piesaistītais finansējums TOP projektos 2010.gadā: 42089


4.1.4. Interreg un Eiropas Savienības struktūrfondu lietišķo pētījumu projekti, kuros piedalās zinātniskā institūcija
Īstenošanā esošo zinātnisko pētījumu projekta nosaukums Anotācija Summa, LVL
„Increasing the Competitivenes of Estonian and Latvian Mechatronics sector through creation of Integrated Network of Product Development, Training and Testing Centres (PROTOLAB)
Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas Teritoriālā sadarbība” Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programma Projekta galvenais mērķis ir palielināt projektā iesaistīto reģionu konkurētspēju, atbalstot inovācijas un uzņēmējdarbību tādās jomās kā aparātbūve, elektronika un mehatronika.
Projekta mērķis ir izveidot Prototipēšanas laboratoriju tīklu ar spēcīgu pārrobežas sadarbību, sniedzot stratēģisku un operatīvu atbalstu viens otram, lai attīstītu iepriekš minētās industrijas jomas, palīdzot pāriet no tradicionālajām industrijas metodēm uz augstajām tehnoloģijām. Tīkls tika veidots, ievērojot reģionu stiprās puses un partneru kopējās intereses, daloties vienam ar otru zināšanās un sadarbojoties industrijas pasūtījumu realizācijā.
Projekta ietvaros tiks izveidotas un aprīkotas modernas laboratorijas un darbnīcas, veikta darbinieku apmācība.
Projekta gaitā tika apgūta līdzīgu vadošo Somijas un Vācijas centru pieredze, izpētītas jaunākās tehnoloģijas, apzinātas uzņēmumu vajadzības. Iesaistīto partneru speciālistiem izgāja praksi un apmācību jaunizveidotajās laboratorijās un darbnīcās. Jaunais sadarbības tīkls piedalījās atbilstošo nozaru izstādēs Latvijā un Igaunijā.
Galvenais partneris Tartu ZP.
Partneri - VeA IZI VRC, Ogres BII.
Projekta kopsumma EUR 1 075 000.
VSRC daļa projektā EUR 123 000
Īstenošanas laiks no 2008.gada decembra līdz 2010.gada decembrim. Projekts realizēts. 31855

Īstenošanā esošo zinātnisko pētījumu projekta nosaukums Anotācija Summa, LVL
ESF projekts „Uz Zemes Mākslīgo Pavadoņu (ZMP) attiecināmu signālu uztveršanas, raidīšanas un apstrādes tehnoloģijas” (darbības programma “Cilvēkresursi un nodarbinātība” apakšprogrammas “Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”) Projekta ietvaros plānotas 4 galvenās aktivitātes (vadītājs N. Jēkabsons):
 Kosmisko atkritumu novērošanas pētījumi;
 RT-16 antenas darbības modernizācijas pētījumi;
 satelīta signālu un attēlu apstrādes pētījumi;
 pētījumi augstas veiktspējas skaitļošanā, lai nodrošinātu pirmo triju grupu darbu, t.sk. mehānikas pētījumi.
Projekta kopējā summa Ls 933210,00.
Īstenošanas laiks 01.12.2009. – 30.11.2012. 136001,00
Projekts „Atbalsts Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnēs īstenošanai” Sagatavots projekta pieteikums. Projektā VSRC (IPC) - sadarbības partneris. („Cilvēkresursi un nodarbinātība”: 1.1. „Augstākā izglītība un zinātne” 1.1.2.„Augstākās izglītības attīstība” 1.1.2.1.„Atbalsts doktora un maģistra studiju programmu īstenošanai”; 1.1.2.1.1. „Atbalsts maģistra studiju programmu īstenošanai”, G. Hiļķeviča.
Summa Ls 50000 attiecas uz ITF, tāpēc šeit summas nenorādām. 0
Projekts „Efektīvas mūžizglītības sistēmas izveide (5L)”
Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas Teritoriālā sadarbība” Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma

Īstenošanas laiks no 2010. gada janvāra līdz 2011.gada jūnijam.
Projekta galvenais partneris: Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
Projekta partneri: Ventspils Augstskola, Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāle, Kaunas University of Technology, Klaipeda University Continuing Studies Institute, Kaunas Regional Innovation Centre.
Projekta galvenais mērķis ir veicināt cilvēkkapitāla attīstību, izveidojot efektīvu mūžizglītības sistēmu Kurzemes un Ziemeļu-Rietumu Lietuvas pārrobežu teritorijā, šim mērķim radot platformu uzņēmējdarbības veicināšanai, inženiernozaru prasmju apmācībai, uzlabot un pārņemt mērķorientētus pasākumus valstiskā līmenī, pielietot e-izglītības risinājumus un izveidot satrpinstitucionāku sertifikāciju, kas apliecinās iegūtās izglītības kvalifikāciju.
Kopējais projekta budžets Ls 710256,4, VeA budžets Ls 189212,8, t.sk. investīcijas aprīkojumā Ls 128486,4. Projekta realizācija uzsākta 2010.gada janvārī.
Pilno pieteikumu jau no paša sākuma sagatavoja VeA IPC V.Avotiņa vadībā.
Projekta galvenais partneris ir Kurzemes plānošanas reģiona administrācija. 170756,00
Leonardo da Vinči projekts „Education Program of JTAG Boundary-scan Technology for Vocational Educational Schools”
Vadošais partneris biedrība “Latvijas Elektrorūpniecības Biznesa Inovācijas centrs”. Projekta mērķis – pielietojot boundary-scan tehnoloģiju, izstrādāt elektronikas nozares mācību materiālus.
Projekta kopējā summa Ls 159464,90 VeA daļa Ls 45175,17 Īstenošanas laiks no 2009.gada oktobra līdz 2011.gada martam. 22333
Leonardo Da Vinci Lifelong Learning Programme
projekts „Transfer of Inovation” Projekta mērķis ir palielināt inovatīvu uzņēmumu gatavību piesaistīt riska kapitālu, izstrādājot un piedāvājot tirgū specifisku apmācību programmu. Aktivitāšu pamatā Itālijā izstrādātā apmācību labās prakses pieredze uzņēmumu atbalstīšanā, tādējādi veicinot riska kapitālistu un uzņēmēju interešu apvienošanu. Projekta ietvaros tiks izstrādāta apmācību metodika un materiāli, kas tiks aprobēti pilota mācību kursos. Projekts sastāv no septiņiem darba posmiem, divi no tiem, projekta koordinēšana un rezultātu izplatīšana, ilgs visu projekta laiku. Savukārt pārējos piecos posmos ietilpst situāciju analīze reģionos un apmācības nepieciešamības izpēte, lai kvalitatīvāk spētu realizēt apmācību, mācību materiālu izstrādi un programmas uzlabošanu, ņemot vērā reģionālās vajadzības. Projekta pēdējā darba posmā ir paredzēta pilotapmācība un apmācības programmas uzlabošana, izmantojot pilotapmācības atzinumus.
VSRC (VeA IPC) ir vadošais partneris un arī gatavoja kopējo projekta pieteikumu, projekta kopējā summa € 47.089,35 jeb Ls 32962,55. 4607
ERAF 3.1.2.1. aktivitāte „Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu modernizēšana, tajā skaitā, nodrošinot izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem” Sniegts pienesums projekta pieteikuma sagatavošanā, darbu koordinēja vadošā pētniece G. Hiļķeviča, piedalījās pētnieki R.Pauliks, G.Gaigals.
Projekta kopējā summa Ls 2,9 miljoni, t.sk. plānotas ar VSRC darbību saistītās mācību un pētnieciskās infrastruktūras vajadzību nodrošināšanai elektronikas un datorzinību studiju programmām.
Projekts ir kopējs VeA projekts, tāpēc šeit atsevišķi VSRC ieguvumus neizdalām. 0

Īstenošanā esošo zinātnisko pētījumu projekta nosaukums Anotācija Summa, LVL
Ventspils un Tartu sadarbība kosmosa tehnoloģiju nozares pētniecībā un apmācībā, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programma “Pārrobežu sadarbība”, līgums Nr.VTS-1/2009, sadarbībā ar VSRC, EUR 9000. Projekta mērķis ir uzlabot ar kosmosa tehnoloģijām saistīto speciālistu izglītības kvalitāti, kā arī zinātnisko un uzņēmējdarbības kapacitāti, sadarbojoties Kurzemes reģiona (Latvija) un Dienvidigaunijas reģiona (Igaunija) zinātniskajām, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības veicināšanas organizācijām.
IPC (VSRC) budžets Ls 3150, projekta realizācija uzsākta 2010.gada janvārī. 0
Small Innovative Business Promotion Network (SibNet)
Eiropas Savienības struktūrfondu 3.mērķa „Eiropas Teritoriālā sadarbība” Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības programma Projekta mērķis ir sekmēt jaunu straujas izaugsmes uzņēmumu izveidi reģionā, apzinot to vajadzības, izveidojot pirms inkubatoru VeA BI sastāvā, aprīkojot 1 telpu, stimulējot biznesa eņģeļu tīkla izveidi, īstenojot kreativitātes pasākumus, izstrādājot 3 metodiskās rokasgrāmatas, īstenojot biznesa ideju konkursus un investoru forumus, kā arī veicinot ES labās prakses un partneru savstarpējās kompetences pārnesi. Kopējais projekta budžets Ls 396528,3, VeA budžets Ls 51810,5. Projekts ir
Pilno pieteikumu jau no paša sākuma sagatavoja VeA IPC V.Avotiņa vadībā. 11819
Projekts “Vienota augsto tehnoloģiju pētniecības un mācību centra izveidošana” Projekta mērķis ir sekmēt uz augstām tehnoloģijām balstītu ekonomisko izaugsmi Klaipēdas un Ventspils reģionos, veicināt inženierzinātņu speciālistu darba tirgus attīstību Klaipēdā un Ventspilī, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju radītās pārrobežu sadarbības iespējas, paaugstināt studiju tehnoloģiskā, informatīvā un organizatoriskā nodrošinājuma līmeni inovatīvajās, ar augsto tehnoloģiju attīstību saistītajās studiju programmās Klaipēdas Universitātē un Ventspils Augstskolā.
Projekts ir atbalstīts Latvijas – Lietuvas pārrbežu programmas 2007-2013. gadam ietvaros, un tā kopējais finansiālais apjoms ir EUR 539 672 (LVL 379 284), no kuriem 85% tiek finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. VeA budžets EUR 278348,00. Projekta realizācija uzsākta 2010.gada janvārī. Projektu plānots realizēt līdz 2011. gada aprīlim. Projekta vadītājs J. Harja. 71808
Projekts „Programmvadāma (SDR) satelītkomunikācijas modeļa izstrāde” (aktivitate Nr. 2.1.1.1. "Atbalsts zinātnei un pētniecībai"), 2010.-2012. g. g. Programmvadāma radio darbības principu un tā pielietojumu satelītkomunikācijās detalizēta izpēte. Satelīta un Zemes bāzes stacijas komunikācijas modeļu izstrāde un laboratorijas paraugu izveidošana dažādiem darbības režīmiem, izmantojot programmvadāmā radio tehnoloģijas.
Projekta kopsumma 13 9003 LVL (92,5% - ERAF, 7,5% - VeA IZI VSRC) 38574
Satelīttehnoloģiju pētījumu starptautiskās konkurētspējas un kapacitātes palielināšana (SATTEH) VSRC pētnieciskās kapacitātes paaugstināšana, starptautiskās atpazīstamības veicināšana.
41243
Kopā Interreg un Eiropas Savienības struktūrfondu projektos
saņemtais finansējums 2010.gadā LVL 528996
4.1.5. Cit projekti
Īstenošanā esošo zinātnisko pētījumu projekta nosaukums Anotācija Summa, LVL
Venta-1 projekts VSRC sadarbībā ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Brēmenes Tehnisko augstskolu, ir aktīvi iesaistīts Latvijas pirmā mākslīgā zemes pavadoņa „Venta-1” izstrādē. Institūta zinātnieki piedalās komandējumos Brēmenē ar mērķi uzlabot kompetenci, kas saistīta ar mākslīgo Zemes pavadoņu izstrādi, vadību un datu ieguvi, kā arī iepazīties ar OHB System AG darbību. Jāmin, kā arī 2011. gadā plānots uz RT-16 bāzes izveidot kosmisko lidojumu vadības centru, kurš tiktu izmantots ne tikai Venta-1 misijas nodrošināšanai, bet arī, iespējams, Igaunijas EstCube, kā arī OHB System AG un EADS Astrium pavadoņu vadībai un datu ieguvei.
60673,00
Īstenoto zinātnisko līgumdarbu skaits, kas īstenoti kopā ar ārvalstu vai Latvijas komersantiem vai citiem pasūtītājiem:
Nr. p.k. Līguma Nr. Pasūtītājs Veiktie darbi
1 IPC 07-16 SIA „Ventspils elektronikas fabrika” Elektronikas tehnoloģiju un ātrās prototipēšanas laboratoriju pētniecības pakalpojumi (līdz 2012.gada 31.martam)
2 Rīgas Tehniskās universitāte Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
3 IPC 09-03 SIA “Hanzas Elektronika” Pētniecības pakalpojumi P-N akts 2011.gada janvārī
4 IPC 09-04 SIA “Hanzas Elektronika” Pētniecības pakalpojumi, P-N akts 2010.gada jūlijā
5 IPC 09-05 SIA “Izseko” Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
6 SM 09-96 SIA “Micro Dators” Ūdenssaimniecības kontroles un vadības programmatūras ūdensapgādes tīkla diagnostikas moduļa izstrāde. Pieņemšanas-nodošanas akts 2010.gada novembrī
7 SM 09-110 Nodibinājums „Ventspils augsto tehnoloģiju parks”, SIA Eeletric Rhino Run” Matemātiskas modelēšanas pakalpojumi - turbīnas testēšana virtuālā vidē (datorsimulācija). Pieņemšanas-nodošanas akts 2010.gada
8 SM 09-106 Nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”, SIA “Advaita Team” Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
9 SM 09-107 Nodibinājums „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”, SIA “Advaita Team” Protolab laboratorijas pakalpojumu sniegšana – digitālu modeļu konvertācija, izstrāde. Pieņemšanas-nodošanas akts 2010.gada novembrī
10 SM 10-32 Jelgavas JIC biznesa inkubators Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide. Ilgtermiņa līgums
11 SM 10-34 Eiroplasts SIA Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide. Ilgtermiņa līgums
12 SM 10-65 SensoTech SIA Rūpniecisks pētījums
13 SM 10-67 RJ car design SIA Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide. Ilgtermiņa līgums
14 SM 10-72 Diena pirms Jāņu nakts SIA Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide. Ilgtermiņa līgums
15 SM 10-77/1 Kurzemes Datorcentrs SIA Pētniecības pakalpojumi projekta „IPTV un VoIP integrēto tehnoloģiju izpēte un izstrāde” ietvaros . Līguma izpilde turpinās 2011.gadā.
16 SM 10-78 SALONS AIS SIA Pētniecības pakalpojumi
17 SM 10-83 VATP, Heating Solutions SIA Pētniecības pakalpojumi
18 SM 10-93 Kurzemes Biznesa inkubators SIA, Libow SIA Jaunu produktu izstrāde
19 SM 10-124 VATP, SIA Ventspils kuģu būvētava Jaunu produktu izstrāde
20 SM 10-139 Kurzemes Biznesa inkubators SIA Libow SIA Zinātiskas konsultacijas
21 SM 10-140 Kurzemes Biznesa inkubators SIA Libow SIA Zinātiskas konsultacijas
22 SM 10-141 Micro Dators SIA Alternatīvu datu pārraides moduļu izpēte
23 SIA Autonams Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
24 SAF Tehnika AS Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
25 AS Cofeebrever (Dānija) Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
26 OU Jeko dizain (Tartu, Igaunija) Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
27 Tartu ZP Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
28 Tartu Universitāte Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
29 Ripo 1 SIA Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
30 Talismans SIA Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
31 Aqatic SIA Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
32 ComBlade SIA Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
33 MGE SIA Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
34 Henson SIA Jaunu produktu izstrāde, prototipu izveide.
Kopā citos projektos saņemtais finansējums 2010.gadā LVL 103708
4.2. Zinātniskās publikācijas
4.2.1. Zinātniskajā periodikā norādītu, zinātniskajā literatūrā un starptautiski pieejamās datu bāzēs citētu zinātnisko publikāciju skaits un nosaukumi (SCI) (pēdejie 5 gadi)
1. M. A. Shneps–Shneppe Call Admission Control in Single and Two-tier Cellular Networks. //International Conference NEW2AN/ruSMART Proc) Lecture Notes in Computer Science (including subseries Lecture Notes in Artificial Intelligence and Lecture Notes in Bioinformatics) Springer Verlag 2010, 6294 LNCS, pp. 411-420, (Scopus, Google Scholar, Springerlink)
2. Schneps-Schneppe M., Sedols J. A comparison of strategies for call admission control in mobile networks. Automatic Control and Computer Sciences, v 44, n 4, p 208-215, August 2010 (Google Scholar, EngineeringVillage2)
3. Schneps-Schneppe M., Sedols J. Teletraffic Problems in the Contact Center Industry .Automatic Control and Computer Sciences, v 44, n 1, p 22-30, Feb. 2010 (Google Scholar, EngineeringVillage2)
4. Manfred Schneps-Schneppe, Janis Sedols On Erlang B-formula and ERT method extension. //International Conference on Ultra Modern Telecommunications, IEEE, Moscow, oct 2010. (EDAS paper 1569334223) (Google Scholar, IEEEXplore)
5. Krauze, A.; Jēkabsons, N.; Muižnieks, A.; Sabanskis, A.; Lacis, U. Applicability of LES turbulence modeling for CZ silicon crystal growth systems with traveling magnetic field. Source: Journal of Crystal Growth, v 312, n 21, p 3225-34, 15 Oct. 2010 (Scopus, Google Scholar, EngineeringVillage2)
6. J. Kalvāns & I. Shmeld, Subsurface chemistry of mantles of interstellar dust grains in dark molecular cores, Astronomy & Astrophysics, 521 (2010) A37 (11 lpp) (Scopus, Google Scholar, Scopus, EngineeringVillage2)
7. S. Hiļķevičs, D. Štefenberga, „Business Functions Approach to innovative and non-innovative business comparison in Latvia”, “Perspectives in Innovations, Economics and Business”, Volume 5, No. 2, 2010 (Google Scholar);
8. Polukoshko, S.; Boyko A.; Kononova, O, Sokolova, S. & Jevstignejev, V. IMPACT VIBRATION ABSORBER OF PENDULUM TYPE. Proceedings of the 7th International Conference of DAAAM Baltic “Industrial Engineering”, ed. by R. Kuttner, V.1, p.66-71. 2010, Tallinn, Estonia, refereed/indexed by ISI Web of Science (Google Scholar);
9. Krauze, A. Rudeviċs, A. Muiżnieks, A. Sabanskis, N. Jēkabsons and B. Nacke. Unsteady 3D LES modeling of turbulent melt flow with AC travelling EM fields for a laboratory model of the CZ silicon crystal growth system, Magnetohydrodynamics v.45, No. 4, 605-611, 2009. (Scopus, Web of Science, Google Scholar);
10. K.Lācis, A.Muiżnieks, N.Jēkabsons, A.Rudeviċs, B.Nacke. Unsteady 3D and analytical analysis of segregation process in floating zone silicon single crystal growth, Magnetohydrodynamics, v.45, No. 4, 549-556, 2009. (Scopus, Web of Science, Google Scholar);
11. Schneps-Schneppe M. ITU G. hn Cocncept and Home Automation. International Conference NEW2AN/ruSMART Proc., LCNS 5764, Springer, 2009, pp.1-7. (Scopus, Engineering Village 2, Springerlink, Google Scholar);
12. Schneps-Schneppe M., Sedols J. Multi skill call center as a grading from „old” telephony International Conference NEW2AN/ruSMART Proc., LCNS 5764, Springer, 2009. (Scopus, Engineering Village 2, Springerlink, Google Scholar);
13. J.Freimanis. On Green’s function for cylindrically symmetric fields of polarized radiation. – „Journal of Quantitative Spectroscopy and Radiative Transfer”, 2009, volume 110, Issues 14-16, pages 1307 – 1334. (Scopus, Engineering Village 2, Science direct, Google Scholar, SAO/NASA Astrophysics Data System);
14. J.Freimanis. Radiative Transfer and the Eigenfunction Approach in Different Geometries. – „PIERS Proceedings” (http://piers.mit.edu/piersproceedings/): „Proceedings of PIERS 2009 in Moscow, August 18 – 21, 2009”, pp. 985 - 989.(Google Scholar);
15. Bezrukov D., Ryabov B., 2009, “Prospects of solar microwave observations at the Ventspils radio-astronomy center”, Latvian Journal of Physics and Technical sciences, v.46, N5, p.58-63. (Scopus, Engineering Village 2, NASA Astrophysics Data System Abstract Service, Springerlink, Versita. Metapress , Google Scholar);
16. Bezrukov D. A., Ryabov B. I., Zalite K., Baikova A. T., 2009, “Applications of recovering procedures to RT-32 radio maps of the Sun”, Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, v.46, N6, p.49-56. (Scopus, Engineering Village 2, Versita. Metapress, Google Scholar);
17. S. Hilkevics, G. Hilkevica. THE IMPLEMENTATION OF SINGULAR SPECTRAL ANALYSIS IN DIGITAL SIGNAL PROCESSING (DSP). Abstracts of MMA2009, May 27-30, 2009, Daugavpils, Latvia c© 2009. (Google Scholar);
18. Mahmud, M.; Gabuzda, D. C.; Bezrukovs, V. Surprising evolution of the parsec-scale Faraday Rotation gradients in the jet of the BL Lac object B1803+784. Monthly Notices of the Royal Astronomical Society, Volume 400, Issue 349, pp. 2-12. (MNRAS Homepage), 11/2009. (Scopus, NASA Astrophysics Data System Abstract Service, Google Scholar);
19. Polukoško S., Kononova O., Sokolova S. "Динамика гравитационного питателя ударного типа"; cборник трудов XVI симпозиума «Динамика виброударных (сильно нелинейных) систем DYVIS-2009» Москва-Звенигород, 2009, 280÷288. Российская Академия Наук, Научный совет по проблемам машиноведения и технологических процессов, Институт Машиноведения (Google Scholar);
20. Kalniņš J., Skribans V., Ozoliņš G. System Dynamic Modelling of the Strategic Development of Agriculture // LU Raksti. - Rīga, Latvia: LU, 2009. - pp 320-332. (Google Scholar);
21. Igor Molotov, Maria Nechaeva, Igor Falkovich, Alexander Konovalenko, Vladimir Agapov, Gino Tuccari, Giuseppe Pupillo, Stelio Montebugnoli, Gennadiy Kharlamov, Lance Benner, Viacheslav Fateev, Yuriy Burtsev, Alexander Volvach, Xiang Liu, Vasiliy Oreshko, Ivars Shmelds, Pietro Bolli, Alexander Dementiev, Alexander Antipenko, Nikolay Dugin, Vladimir Jazykov, Dmitriy Bezrukov. Astrometry of the Solar System Bodies with VLBI Radar, "Measuring the Future", Proceedings of the Fifth IVS General Meeting, A. Finkelstein, D. Behrend (Eds.). StPb: Nauka, 2008, pp. 30-36 (NASA Astrophysics Data System Abstract Service, Google Scholar);
22. Volvach, Xiang Liu, Vasiliy Oreshko, Ivars Shmelds, Pietro Bolli, Alexander Dementiev, Alexander Antipenko, Nikolay Dugin, Vladimir Jazykov, Dmitriy Bezrukov. Astrometry of the Solar System Bodies with VLBI Radar, "Measuring the Future", Proceedings of the Fifth IVS General Meeting, A. Finkelstein, D. Behrend (Eds.). StPb: Nauka, 2008, pp. 30-36 (Google Scholar);
23. R. Hippler, A. Glover, F. Wolfgram, F. Jansen, M. Kokowsky, B. Schmieder, S. Poedts, I. Stanislawska, J. Stelmach, K. Kudela, R. Reis, R. Nakamura, W. Denne, M. Gausa, P. Beck, Y. Tulunay, B. Ryabov, “Space Weather and Europe – an Educational Tool with the Sun (SWEETS)”. Abstracts of the Fourth UN-ESA-NASA-JAXA Workshop on the International Heliophysical Year and Basic Space Sciences "First Results from the International Heliophysical Year 2007", 2-6 June 2008, Sozopol, Bulgaria. (Google Scholar);
24. MEGAPIE Project, Experience of Electromagnetic Pumps Operation in Swiss Spallation Neutron Source. N. Jekabsons, S.Dementjev, F.Groeschel. Magnetohydrodynamics 44, Nr.3, 279-288, 2008 (Scopus, Web of Science, NASA Astrophysics Data System Abstract Service, Google Scholar);
25. S. Hilkevics, G. Hilkevica and J. Hofmanis. SINGULAR SPECTRAL ANALYSIS USE FOR FILTERING TASKS SOLVING. Acta Societatis Mathematicae Latviensis Abstracts of the 7th Latvian Mathematical Conference, April 18–19, 2008, Rezekne, Latvia, c© 2008 LMB, (Google Scholar);
26. U.Raitums, J.R. Kalnins. Homogenization of structures with different velocities of particles. Applicable Analysis, vol 87,Nr 7, 2008., (Google Scholar, Ingentaconnect);
27. Manfred Schneps-Schneppe, Dmitry Namiot. TELCO ENABLED SOCIAL NETWORKING: RUSSIAN EXPERIENCE. 2ND BALTIC CONF “ADVANCED TOPICS IN TELECOMMUNICATIONS” (Tartu, 22-23 aug 2008), (Google Scholar);
28. P-87Fluctuations and Control in Management. JR. Kalnin, V. Bardacenko. Computer Modelling and New Technologies, vol.11, No 2. 2007, p.7-17 (Google Scholar);
29. J. Ekmanis, Vl. Bezrukov, P. Shipkovs, N. Levin, V. Bezrukov, V. Pugachov, J. Dashkova-Golovkina. Wind power in power system of Baltic States. ISES Solar World Congress 2007, Beiling, China. p. 2334 – 2338., September 18 – 21, 2007 (Engineering Vilage 2, Springerlink, Google Scholar);
30. Calculation of the Generalised Maxwell-Garnett equation: application to electric and chemical transport J.Jamnik, J.R. Kalnins, E.A. Kotomin, and J. Maier. Phys. Chem. Chem. Phys., 2006, 8, 1310–1314. (Scopus, Google Scholar);
31. J.Heinonen, J.Vucans and others. Entrepreneurship training and entrepreneurial learning in Europe - Results from the ENTLEARN project. - TSE Entre, Turku School of Economics. - Tampere, Kirjapaino Esa Print Oy, 2007. 127 p. ISBN 978-951-564-418-3; UDK 658.11(4) 658.386 377(4) 378(4) (Google Scholar);
32. Новые задачи операторов связи: Telco 2.0. М.А. Шнепс-Шнеппе. Электросвязь, №2, 2007. (Google Scholar, elibrary.ru);
33. Rigid bodies impact models partially considering deformation, Polukoshko S.; Viba J.; Kononova O.; Sokolova S., special issue of 'Proceedings of the Estonian Academy of Sciences. Engineering', referred/indexed by Applied Mechanics Reviews, Cambridge Scientific Abstracts, INSPEC Abstracts, Engineered Materials Abstracts, Metals Abstract, Aluminium Industry Abstracts, 2/2007. p.16. (Engineering Vilage 2., Google Scholar);
34. Telco Enabled Social Networking Exampled by GEO Tagging. M.Schneps-Schneppe. Dmitry Namiot. Proceedings of the International Scientific Conference „Applied Information and Communication Technologies" in Jelgava on April 10-12, 2008, pp.50-55 (Google Scholar)
35. Открытые интерфейсы Parlay X в мультисервисной архитектуре SI2000 MSAN”. М.А. Шнепс-Шнеппе, Д. Намиот, Д. Жепич //Вестник связи. – 2006. - №1 (Google Scholar, elibrary.ru);
36. О СОГЛАШЕНИЯХ SLA В УСЛОВИЯХ NGN И УСЛУГ TRIPLE PLAY. М.А. Шнепс-Шнеппе//Вестник связи. – 2006. - №3 (Google Scholar, elibrary.ru);
37. Systems Thinking for Research and Development Policy Impact Assessment in Latvia, by Gints Ozolins, Juris Kalnins, Conference Proceedings, The 24th International Conference of the System Dynamics Society, July 23-27, 2006 Nijmegen, The Netherlands, ISBN 978-0-9745329-5-0 2006 (Google Scholar);
38. J. Ekmanis, Vl. Bezrukov, P. Shipkovs, N. Levin, V. Bezrukov, V. Pugachov, J. Dashkova-Golovkina, Wind power in power system of Baltic States, ISES Solar World Congress 2007, Beiling, China. September 18 – 21, 2007, lpp. 2334 – 2338. .(Google Scholar, Springerlink);
39. N. G. Peterova, B.V. Agalakov, T.P. Borisevich, A.N. Korzhavin and B.I. Ryabov, The Three-Dimensional Structure of the Corona above the Active Region NOAA 9591 from Microwave Observations. Astronomy Reports, 2006, Vol.50, No.8, p.679-686. (Scopus, Google Scholar, Springerlink);
40. Б.В. Агалаков, Т.П. Борисевич, Н.Г. Петерова, Б.И. Рябов, Н.А. Топчило, С.Н. Кузнецов, Б.Ю. Юшков, К. Кудела, Исследование солнечной короны над активными областями по микроволновым наблюдениям во время вспышек, зарегистрированных на ИСЗ „КОРОНАС –Ф”, Геомагнетизм и аэрономия, 2006, том 46, номер 5, с.1 – 9 (Scopus, Google Scholar);
41. Bezrukovs, Vladislavs; Gabuzda, D. Analysis of the multi-wavelength polarization VLBI observations of BL Lac objects. Proceedings of the 8th European VLBI Network Symposium. September 26-29, 2006,Torun, Poland. Editorial Board: Baan Willem, Bachiller Rafael, Booth Roy, Charlot Patrick, Diamond Phil, Garrett Mike, Hong Xiaoyu, Jonas Justin, Kus Andrzej, Mantovani Franco, Marecki Andrzej (chairman), Olofsson Hans, Schlueter Wolfgang, Tornikoski Merja, Wang Na, Zensus Anton., p.27, 2006 (NASA Astrophysics Data System Abstract Service, Google Scholar).
4.2.2. Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos izdevumos atrodamu zinātnisko publikāciju skaits un nosaukumi (pēdejie 5 gadi)
1. The SmartHouse and ITU G.hn Concept. M. A. Schneps_Schneppe // Automatic Control and Computer Sciences, 2010, Vol. 44, No. 2, pp. 110–117
2. P. Shipkovs, V. Bezrukov, V. Pugachev, Vl. Bezrukovs, V. Silutins, “Research of the wind energy resource distribution in the Baltic region”, Proceedings World Renewable Energy Congress XI 23-30 September 2010, Abu Dhabi, UEA, pp.1931 – 1936. Edited A.Sayigh;
3. Домовая инфокоммуникационная сеть по ITU G.hn и автоматизация дома. М.А.Шнепс-Шнеппе //Отраслевая Конференция по сетям NGN, Москва, апр 2010.
4. Greivulis J., Doniņš J., PULSE DENSITY MODULATION CIRCUIT // ENGINEERING FOR RURAL DEVELOPMENT Proceedings, Volume 9, Latvija, Jelgava, 27.-28. maijs, 2010. - 182.-186. lpp.;
5. D. A. Bezrukov, N. G. Peterova, B. I. Ryabov, N. A. Topchilo “MODEL ANALYSIS OF A STABLE SUNSPOT WITH SHARP CHANGES IN ORDINARY MODE RADIATION AT MICROWAVES”. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, (2010);
6. J.Freimanis. Transfer equation in general curvilinear coordinates. – NATO Advanced Study Institute on Special Detection Technique (Polarimetry) and Remote Sensing. Abstracts. Edited by M.Mishchenko, Ya. Yatskiv, V.Rozenbush and G.Videen. 12-25 September 2010, Kyiv, Ukraine, p. 54.;
7. Avotiņš V., Zeps V. Critical conditions to establish efficient incubation cycle in Latvia. Book of abstracts of the XXI ISPIM Conference, Bilbao, Spain, 6-9 June, 2010. ISBN 978-952-214-925-1. Paper published in: Proceedings of The XXI ISPIM Conference, Huizingh K.R.E., Conn S., Torkkeli M.& Bitran I. (Eds.), 2010, Wiley Higher Education, on-CD, ISBN 978-952-214-926-8. www.ispim.org.
8. Avotins V., Jarohnovica N. Lean versus linear innovation: factor of technology absobtion readiness and role of technology intermediates in internationalisation of SMEs. Proc. Of Int.Conf. „Baltics Dynamics 2010”, Riga, September 15-17, 2010, Riga, LTC, 2010, p.116.
9. G. Hiļķeviča, S. Hiļķevičs. „The implementation of signal spectral analysis in digital image processing” 8th Latvian Mathematical Conference, Valmiera, April 9-10, 2010, Abstracts ISBN 978-9984-45-173-2;
10. S. Hiļķevičs, D. Štefenberga, "Innovation as a Factor of Economic Growth in regions", Proceedings of the 3rd International Conference “Business Competitiveness in Local and Foreign Markets: Challenges and Experiences”, Riga, April 29-30, 2010.;
11. S. Hiļķevičs, I. Kantmane, "International Marketing of Innovation products in Latvia", Proceedings of the 3rd International Conference “Business Competitiveness in Local and Foreign Markets: Challenges and Experiences”, Riga, April 29-30, 2010.;
12. S. Hiļķevičs, "Digital Signal processing Methods Use for Financial Time Series Analysis", Proceedings of the 3rd International Conference “Business Competitiveness in Local and Foreign Markets: Challenges and Experiences”, Riga, April 29-30, 2010.;
13. Polukoshko, S.; Kononova, O, Schukin I., Smirnova R. EXPERIMENTAL RESEARCH OF DYNAMIC DAMPING OF TRANSVERSAL VIBRATION OF BEAM. Сборник научных статей по материалам IX научно-технической конференции «Вибрация – 2010. Управляемые вибрационные технологии и машины», часть 2, 68-73 p, Курск, 2010.;
14. Polukoshko, S.; Kononova, O, Boyko A.; Sokolova, S. IMPACT VIBRATION ABSORBER OF PENDULUM TYPE. Сборник научных статей по материалам IX научно-технической конференции «Вибрация – 2010. Управляемые вибрационные технологии и машины», часть 2, 74-79 p., Курск, 2010.;
15. Петерова Н.Г., Топчило Н.А., Рябов Б.И., Безруков Д.А. «ХАРАКТЕРИСТИКИ ИСТОЧНИКА ЦИКЛОТРОННОГО ИЗЛУЧЕНИЯ НАД АКТИВНОЙ ОБЛАСТЬЮ NOAA 10325”. (2010), Труды Всероссийская ежегодная конференция по физике Солнца "Солнечная и солнечно-земная физика-2010", (3-9 октября 2010 года, Санкт-Петербург, ГАО РАН), с.1 - 4. (Krievija);
16. I. Šmelds, M. Nechaeva. Технологии обработки информации при интерферометрическом приёме сигналов искусственных космических объектов. Тезисы докладов на Всероссийской астрономической конференции "От эпохи Галилея до наших дней", Нижний Архыз, 12-19 сентября 2010 г. Отпечтано в типографии ООО "Кадо". г. Геленджик. 37.lpp.;
17. Шмелд И, Антипенко А.А. , Дементьев А.Ф. , Дугин Н.А. , Нечаева М.Б., Снегирев С.Д. , Тихомиров Ю.В. , Безруков Д. , Коноваленко А.А. РСДБ-комплекс для исследований радиоизлучения Солнца. Тезисы докладов на Всероссийской астрономической конференции "От эпохи Галилея до наших дней", Нижний Архыз, 12-19 сентября 2010 г. Отпечтано в типографии ООО "Кадо". г. Геленджик. 20.lpp.;
18. E. Vītols. „Competitiveness of Latvian Machinery and metalworking industry in the situation of global crisis”. R.: Journal of Business Management, 2010, No.3, 87-95 lpp (ISSN 1691-5348);
19. E. Vītols. „Impact of global crisis on competitiveness of Latvian Mechanical engineering and metalworking sector”. Konferences “EBES 2010” (Eurasia Business and Economics Society)” kopsavilkumu gramatā publicēts raksta kopsavilkums – Atēnas, Grieķija 27.10.-31.10.2010.;
20. Kononova O., Polukoško S., Smirnova R., Schukin I. "Динамика поперечного удара. Сравнение с экспериментом"; .cборник трудов XVI симпозиума «Динамика виброударных (сильно нелинейных) систем DYVIS-2009» Москва-Звенигород, 2009, 198÷204. Российская Академия Наук, Научный совет по проблемам машиноведения и технологических процессов, Институт Машиноведения;
21. I. Smelds and E. Pazderski. Looking for fringes from the Irbene 32 m radio telescope. The 8th International e-VLBI Workshop Science and Technology of Long Baseline Real-Time Interferometry June 22nd - 26th 2009 - Madrid, Spain, Book of Abstracts p. 63
22. J. Žagars, I. Kalniņš, D. Reizniece, A. Dembovskis “Latvijas pirmais satelīts “Venta-1””, proceedings of Baltic Defence Research and Technology Conference 2009 Rīga, 10 – 11.09.2009. 6 lpp.;
23. Jarohnovich N., Avotiņš V. Assessment of technology transfer and diffusion models in Latvia. J. of Business Management, 2009, No.2, pp.31-41.;
24. Нечаева М.Б., Молотов И.Е., Агапов В.М., Антипенко А.А., Беннер Л., Вольвач А.Е., Дементьев А.Ф., Дугин Н.А., Лю Ш., Орешко В.В., Пупилло Дж., Туккари Дж., Фалькович И.С., Шмелд И.К. Исследования тел Солнечной системы и искусственных объектов в космическом пространстве методом локационной длиннобазовой радиоинтерферометрии. Труды XII научной конференции по радиофизике, посвященной 90-летию со дня рождения М.М. Кобрина (Нижний Новгород, 7 мая 2008 г.)/Под редакцией А.В. Якимова, С.М. Грача, Нижний Новгород: Изд-во ТАЛАМ, 2008, стр. 61-63.
25. The”pocket”effect on the effective diffusion coefficient in two dimensional systems. J.R. Kalniņš, E.Kotomins, G.Zvejnieks. Computer Modelling and New Technologies, vol.12, 2008;
26. Future perspectives of competitiveness of Latvia’s machinery and metalworking industry. E.Vītols. Journal of Business Management 2008, No.1., Special edition “Sustainable Business Development under Scenarious of possible Economic Slowdown” , RISEBA,BA, VeA: 2008. – 62.p., 18th of April 2008.
27. Об интеллектуальных услугах в условиях Web 2.0. М.А. Шнепс-Шнеппе. Электросвязь. 2008, №2.
28. Домовой шлюз – новая область информационных технологий. D. Namiot, M Schneps-Schneppe. III Международная научно-практическая конференция «Современные информационные технологии и ИТ-образование» (6 - 9 декабря 2008 г. Москва, МГУ им. М.В. Ломоносова).
29. NGN сервисы и российский опыт Mobile 2.0. М.А. Шнепс-Шнеппe. Информкурьерсвязь, 2007, №12.
30. J.Heinonen, J.Vucans and others. Entreneurship training and entrepreneurial learning in Europe. ENTLEARN best practice guide for educators and policy makers Turku School of Economics, Finland, 2007, 26 p., ISBN 978-951-564-417-6;
31. Legal Aspect of Business Macro Environment (Case of Latvia). J.Vucāns, V.Kozlinskis and A.Vucāne // New Venture Creation and the Creative Trajectory: Entrepreneurship, Innovation and Creativity in Business, Proceedings of the 6th International Forum on Entrepreneurship. – OECD, LEED programme, RISEBA, University of Essex (electronic publication), Riga, 2006. - 18 p.
32. Вопрoсы тарификации и качества обслуживания в NGN. М.А. Шнепс-Шнеппе //Электросвязь, №3, 2006
33. Еще раз об FMC: на примере Iskratel SI2000. М.А. Шнепс-Шнеппе // Мобильные системы.– 2006. - №6
34. Comparative Analysis of Models of Impact. S. Polukoshko, S. Sokolova. Proceeding of International Students. Proceedings of 5th International DAAAM Conference “Industrial Engineering – Innovation as Competitive Edge for SME”, April 2006, Tallinn, Estonia, pp.21-25.;
35. About Environment Economic and Engineering Education in an Information Society as a Society of Risk. S. Polukoshko, I. Briedis. Proceedings of International conference Eco-Balt. 2006, May 11-12, 2006, Riga, Latvia.
36. Simulation-based evaluation of agriculture strategies under uncertainty of weather forecast. Y. Merkuryev, V. Bardachenko, A. Solomennikov. International Mediterranean Modelling Multiconference. October, 4-6, 2006. ISBN 84-690-0726-2. Edited by Agostino G. Bruzzone, Antoni Guasch, Miquel Angel Piera, Jerzy Rozenblit. Barcelona, Spain, 2006. pp. 131-138.
37. D. Bezrukov, B. Ryabov “Solar active regions with and without coronal condensation”, Latvijas Universitāte 64. conferences programma, 2006. gada, 9. februārī, lpp.51
38. I. Shmeld, Test observations on the Irbene RT-32. CBD board meeting, Vesterborka, Nīderlande, 2006. g.
39. I. Shmeld, D. Bezrukov, A. Kus, E. Pazderski, Fringe test on the Ventspils RT-32. EVN Simpozijs Toruņa 2006. g. Septembris.
40. Shipkovs P., Levins N., Pugachov V., Bezrukov V., Lebedeva K., Dachkova-Golovkina E. Technical issues for development of wind generators construction. 11. World renewable energy congress IX book of abstracts WE37, 19-25 August 2006 Florece – Italy, - 6 pp.
41. Juris Zagars (working group member) European Roadmap for Research Infrastructures, ESFRI Report 2006, Luxembourg, 2006
42. S. Polukoshko, S. Sokolova. Comparative Analysis of Models of Impact. Impact in Kelvin-Voigt Medium. 1-st international conference of vibro-impact systems, 20-22 July 2006, Loughborough University, Loughborough, UK, Book of abstracts, 38-39 p
43. Polukoshko S., Sokolova S. «Сравнительный анализ различных моделей удара» The Dynamics of Vibroimpact (Strongly Nonlinear) Systems XV Symposium, Moskow-Zvenigorod, 2006. Proceeding, pp. 225-229
44. M. Ābele, L. Osipova, I. Shmeld, Determination of the orbital elements of the Near the Earth Asteroids based on the distance and velocity mesurements based on radar mesurements. Starptautiskās Astronomu Savienības (IAU) Simpozijs #326, Prāga, 2006.g. Augusts
4.2.3. Latvijas Zinātnes padomes atzītos zinātniskajos izdevumos publicēto zinātnisko publikāciju skaits un nosaukumi;
Šai sadaļai atbilst visi 4.2.1. un 4.2.2. sadaļās uzskaitītie zinātniskie raksti. Tālāk uzskaitītas zinātniskās publikācijas, kuras atbilst Latvijas Zinātnes padomes atzīto izdevumu prasībām.
1. S. Polukoshko, O.Kononova, S. Sokolova; DINAMISKIE EFEKTI PĀĻU VIBROIEGREMDĒŠANAS PROCESĀ. RTU zinātniskie raksti, Mašinzinātne un transport s, 6. sērija, 33. sējums, lpp. 109-116, Rīga, 2010.;
2. S.Polukoško, S.Sokolova, O.Kononova. Contact Forces in Vibro-Impact Systems. (Kontakta spēki vibro-triecienu sistēmas). RTU zinātniskie raksti: Mašīnzinātne un transports, sērija 6, sējums 28, Rīga 2008, lpp.78-87;
3. S.Polukoško, S.Sokolova. Plane motion with collisions of solid with additional unilateral constraint. (Cieta ķermeņa ar nenoturošo papildsaiti komplāna kustība ar triecieniem). RTU zinātniskie raksti: Mašīnzinātne un transports, sērija 6, sējums 28, Rīga 2008, lpp.88-96.;
4. S.Polukoško, O.Kononova, S.Sokolova. Research of Piles Driving Process in Various Types of Soils by Impact Method. (Pāļu triecieniegremdēšanas pētīšana dažados grunts tipos). RTU zinātniskie raksti: Mašīnzinātne un transports sērija 6, sējums 28, Rīga 2008, lp.151-160.
5. J.R.Kalniņš. Publicētas tēzes ”Systems Dynamics, simple economical models and education” starptautiskai konferencei The 7th 2009, April International conference information technologies and management 16-17, 2009, Information Systems Management Institute, Riga, Latvia.
6. Polukoško S., Hofmanis J. Use of „Caterpillar”- SSA Method for Analysis and Forecasting of Industrial and Economic Indicators; VII starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Vide. Tehnoloģija. Resursi. Rakstu krājums, 2. sējums, 2009. gada 25.-27.jūnijs, Rēzekne, 241-248 lpp.
7. Polukoško S., Kononova O., Sokolova S. Gravity. Operated Impact Feeder Dynamics; VII starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Vide. Tehnoloģija. Resursi. Rakstu krājums, 2. sējums, 2009. gada 25.-27.jūnijs, Rēzekne, 214-221 lpp.
8. Jarohnovich N., Avotins V. Assessment of technology transfer and diffusion models in Latvia. Materials of the International Scientific Conference “Information society and modern business”. J.Busin.Manag., 2009, No.2, pp.31-41.
9. G. Gaigals, J. R. Kalniņš. A+B → A reakcijas kinētikas modelēšana daļiņas liela brīvā ceļa garuma gadījumā. VII starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Vide. Tehnoloģija. Resursi. Rakstu krājums, 2. sējums, 2009. gada 25.-27.jūnijs, Rēzekne, 249-258 lpp.
10. Vanaga I, Siliņš A., Jēkabsons N. Skaitliskās modelēšanas pakešu salīdzinājums nelineāras plīšanas mehānikas uzdevuma gadījumā. VII starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Vide. Tehnoloģija. Resursi. Rakstu krājums, 2. sējums, 2009. gada 25.-27.jūnijs, Rēzekne, 207-213 lpp.
11. J.Vucāns, V.Kozlinskis, A.Vucāne un E.Vītols. Uzņēmējdarbības vides attīstības monitorings Latvijas reģionos un tā metodoloģiskās bāzes pilnveidošana. - LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2008.gadā. – R.: LZP Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisija, 2009. Nr.14. - 155.-161.lpp. ISBN 13: 978- 9984-19-923-9; ISSN 1691-290X; UDK 33 + 34 La 811. (Elektroniska publikācija; skatīt: http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2008_5EK.pdf).
12. R. Rollande „Using graph for tutor module construction of intelligent tutoring system” 4th International Conference "Information Society and Modern Business", “The Role of Regional Centers in Business Development”, 14 –16 May, 2009, Ventspils, Latvia. ISBN978-9984-648-12-5
13. J.Vucāns, V.Kozlinskis un A.Vucāne. Uzņēmējdarbības vides attīstības monitorings Latvijas reģionos un tā metodoloģiskās bāzes pilnveidošana. - LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2007.gadā. – R.: LZP Humanitāro un sociālo zinātņu ekspertu komisija, 2008. Nr.13. - 174.-177.lpp. ISBN 13: 978-9984-19-923-8; ISSN1691-290X. (Var skatīt arī elektroniski: http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2007_EJVZ.pdf).
14. J.Vucāns. Kurzemes pilsētas un rajoni – konkurenti vai sadarbības partneri. – Liepāja kā attīstības ceļvedis. – R.: Zinātne, LR Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija. 2008. -157.-166.lpp. ISBN 978-9984-808-43-7; UDK 316+908(474.3)(082).
15. J.Vucans, V.Kozlinskis and A.Vucane. Legal Component of Latvia’s Business Macro Environment. – Information Society and Modern Business. –Ventspils, Ventspils University College, 2008. pp. 46 - 63. ISBN 9984-648-98-2.
16. P.Rivža, J.Vucāns u.c. Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas. – Jelgava: Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Daugavpils universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Ventspils augstskola, Vidzemes augstskola, 2007. 185 lpp. ISBN 978-9984-784-21-2; UDK 331.5 : 332.14.
17. Lauksaimniecības un pārtikas risku vadīšana. V.Bardačenko u.c. Autoru kolektīvs, Zinātniska monogrāfija. LLU, 2007, 10. nodaļa, „Lauksaimnieka stratēģiju modelēšana nepastāvīgas meteoroloģiskās situācijas apstākļos”, 468-493.
18. Modelling of honeybee fly in the GM crop growing regions. V.Bardacenko, I.Turka. NJF Nordic Association of Agricultural Scientists, seminar Modelling in Agriculture, 18-20 October 2007, Latvia. http://www.njf.nu/site/seminarRedirect.asp?p=1004&intSeminarID=398&strSemInfoType=pro
19. Multipoint simultaneous collisions of rigid bodies, S.Polukoshko, S.Sokolova. Proceeding of the international scientific-practical students conference ‘The Role and Opportunities of Young People in the Development of Engineering Education’, p.126-130, April 19-20, 2007 Daugavpils, Latvia
20. Modernization of spectrometr’s electronic-measurement part based on National instrument products. A.Romanov, S.Polukoshko, I. Briedis. Proceeding of Eco-Balt-2007 Conference, May 10-11, 2007, Riga. Latvia.
21. Simulation and control management of Goldrat`s Game. J.R.Kalnin, V.Bardachenko. Transport and Telecommunication, 2007, Vol. 8. The journal of Transport and Telecommunication Institute Riga, Latvia.
22. Concept of technology and business incubators, their relevance to Latvian economic development. V.Zeps, V.Avotins. Proceedings of 3rd International Conference ”Information Society and Modern Business”, Ventspils University College, Ventspils, 2008. ISBN 9984-648-98-2
23. New strategies for entrepreneurship and small and medium size enterprise development. V.Zeps, V.Avotins, S.Smid. Proceedings of 3rd International Conference ”Information Society and Modern Business”, Ventspils University College, Ventspils, 2008. ISBN 9984-648-98-2
24. Legal Component of Latvia’s Business Macro Environment. J.Vucans, A.Vucane. Proceedings of 3rd International Conference ”Information Society and Modern Business”, Ventspils University College, Ventspils, 2008. ISBN 9984-648-98-2
25. Concept of analysis of risk of failures on oil pipelines S.Polukoshko. Proceedings of 3rd International Conference ”Information Society and Modern Business”, Ventspils University College, Ventspils, 2008. ISBN 9984-648-98-2
26. On several Gas and Oil Transport Problems. S. Hilkevich. Proceedings of 3rd International Conference ”Information Society and Modern Business”, Ventspils University College, Ventspils, 2008. ISBN 9984-648-98-2
27. The marketing of innovative products of Latvian companies. S. Hilkevich, I.Kantmane. Proceedings of 3rd International Conference ”Information Society and Modern Business”, Ventspils University College, Ventspils, 2008. ISBN 9984-648-98-2
28. Līnijsekotāja robota AS107 pilnveidošana, G. Gaigals. Proceedings of 3rd International Conference ”Information Society and Modern Business”, Ventspils University College, Ventspils, 2008. ISBN 9984-648-98-2
29. Sevišķi lielas bāzes inerferometriskie (vlbi) novērojumi ar irbenes rt-32: statuss un perspektīvas. I.Šmelds, D.Bezrukovs, G.Ozoliņš, G. Gaigals. Proceedings of 3rd International Conference ”Information Society and Modern Business”, Ventspils University College, Ventspils, 2008. ISBN 9984-648-98-2
30. Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes nozares ilgtspējīgās izaugsmes iespējas. E.Vītols. Proceedings of 3rd International Conference ”Information Society and Modern Business”, Ventspils University College, Ventspils, 2008. ISBN 9984-648-98-2
31. IT Faculty Collaboration with Business and Industry: Ventspils Experience. S.Hiļķevičs, G.Hiļķeviča. European Computer Science Summit 2007 (ECSS 2007). Berlin, October 8-9, 2007. Agricultural Production and Income Dynamics in Latvia. J.-R. Kalniņš, G. Ozoliņš. Proceedings of the 25th International Conference of the System Dynamics Society, 2007
32. Polukoshko S.; Kononova O.; Viba, J.; Sokolova, S. Researsh of Process of Pile Driving in Soil byMeans of Serial Impact. The 2-nd International Conference “Nonlinear Dynamics 2007”, dedicated to the 150th Anniversary of A.M. Lyapunov, Kharkov, Ukrain, september, 25-28, 2007 Proceedings, pp. 225-230.
33. Fluctuations and control in management. J.R.Kalnins, V.Bardacenko, S.Hilkevics. Thesis of the 4rd International Confernce “Information Technologies and Management”, p. 64-65. April 11-12, 2006, Information System Institute, Riga, Latvia.
34. The Role of the Mathematical Modeling in the Innovative Business Development.. G. Hiļķeviča, S.Hiļķevičs. International conference „Past and present of natural sciences in Daugavpils University” February 1-3, 2006. Abstracts. /. - Daugavpils: DPU izd. “Saule”, 2006. – 42.-43.lpp.
35. The numerical solutions of pseudoparabolic equations. G. Hiļķeviča. Acta Societis Mathematicae Latviensis, Abstracts of the 6th Latvian Mathematical Conference, 7-8 April, 2006, Liepaja, Latvia.
36. On some numerical solving methods of pseudoparabolic equations. G. Hiļķeviča, J.Hofmanis, A.Grantiņš. Abstracts of the 11th International Conference Mathematical Modelling and Analysis June 1 - 4 , 2006, Jurmala, Latvia
37. Avotins V., Calitis D., Sosars V. The creation of seed and venture capital sources in Latvia. In book New strategies for innovation support. Ed. Mark Anderson, Peter Van der Sijde and Alfredo Mateos. University of Salamanca, Signum SGE, Salamanca, 2006, pp.181-193.
4.2.4. Klajā laistās monogrāfijas, mācību līdzekļi (Pēdējie 5 gadi):
1. Matemātiskā modelēšana. J. R. Kalniņš, G. Hiļķeviča, E. Vītola. Rīga: SIA "Drukātava", 2008. – 192 lpp. ISBN 9984-648-86-9
2. Skaitliskās metodes. J. R. Kalniņš, G. Hiļķeviča, E. Vītola. Ventspils Augstskola, 2008 ISBN 9984-648-27-3
3. Intelektiskie tīkli un datortelefonija. M. Šneps-Šneppe, U. Pīrāgs, K. Kondratjevs, L.Broks, S. Harkovs. Ventspils Augstskola, 2008. ISBN 9984-648-39-7
4. Telekomunikāciju tehnoloģijas. M. Šneps-Šneppe, U. Pīrāgs, K. Kondratjevs, L.Broks Ventspils Augstskola, 2008. ISBN 9984-648-51-6
5. Datorizētās projektēšanas pamati. Mācību līdzeklis Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes bakalaura studiju programmas „Datorzinātnes” studentiem. I. Lipste, G. Gaigals, I. Vanaga, E. Vītols. VeA: 2008. – 151.lpp. 9984-648-03-6
6. J.Žagars, I.Vilks Astronomija augstskolām, 3. labotais izdevums, LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2008, (289 lpp)
7. J.Žagars, I.Vilks Astronomija augstskolām, 2. pārstrādātais izdevums, LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2007, (287 lpp)
8. Programmu izstrādes rīki un vides. R. Rollande, Mācību līdzeklis. Ventspils: 2008. - 187 lpp. ISBN 9984-648-87-7
4.3. Cita ar zinātnisko darbību saistīta informācija
4.3.1. Dalība zinātniskajās konferencēs
1. Vl. Bezrukovs. “Preparing VIRAC Radiotelescope RT-32 for receiving and processing signals related to Artificial Earth Satellites”. 40o Young European Radio Astronomers Conference (YERAC) Spain, July 5-8 2010
2. J. Doniņš, 9th International Scientific Conference, Engineering for Rural Development, 27.-28.05.2010 Jelgava, LATVIA
3. J.Freimanis. Par polarizēta starojuma pārneses vienādojumu līklīniju koordinātu sistēmās. – Latvijas Universitātes 68. konferences Astronomijas un ģeodēzijas sekcija, Rīgā, 2010.g. 18. februārī.
4. J.Freimanis. Transfer equation in general curvilinear coordinates. – NATO Advanced Study Institute on Special Detection Technique (Polarimetry) and Remote Sensing, 2010.g. 12. – 25. septembrī, Kijevā, Ukrainā.
5. S. Hiļķevičs, G. Hiļķeviča. „The implementation of signal spectral analysis in digital image processing”, 8th Latvian Mathematical Conference, April 9-10, 2010, Valmiera, Latvia.
6. S. Hiļķevičs, D. Štefenberga. "Innovation as a Factor of Economic Growth in regions", 3rd International Conference “Business Competitiveness in Local and Foreign Markets: Challenges and Experiences”, Riga, April 29-30, 2010.
7. S. Hiļķevičs, I. Kantmane. "International Marketing of Innovation products in Latvia", 3rd International Conference “Business Competitiveness in Local and Foreign Markets: Challenges and Experiences”, Riga, April 29-30, 2010.
8. S. Hiļķevičs. "Digital Signal processing Methods Use for Financial Time Series Analysis", 3rd International Conference “Business Competitiveness in Local and Foreign Markets: Challenges and Experiences”, Riga, April 29-30, 2010.
9. I. Jaunzeme, M. Krastiņš, K. Kondratjevs. IKGADĒJĀ ZIEMASSVĒTKU KONFERENCE, Ventspils Augstskola, 22.12.2010. Referāts: "Programmvadāmais radio – pielietojumi satelītsignālu uztveršanai"
10. J. Kalvāns, I. Šmelds „Molecules in Galaxies”, Oksforda, Lielbritānija, 25.-31. jūlijs 2010., plakāts „Subsurface Chemistry of Mantles of Interstellar Dust grains in Dark Molecular Cores”.
11. J. Kalvāns, I.Šmelds. LU 68. zinātniskā konference, Astron. un Ģeodēz. sekc., 2010.g. 18. februārī, referāts „Cietās fāzes ķīmija starpzvaigžņu vidē”.
12. R. Pauliks. „Boundary Scan technology Education program”. Invitation Nordic User Meeting 2010, Tallin, 06.10.2010.
13. S. Polukoško, Rīgas Tehniskās universitātes 51. starptautiskā zinātniskā konference, Sekcija «Ražošanas tehnoloģija un transports» Apakšsekcija "Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve", 2010. g, 12-13. oktobrī, Rīgā.
14. S. Polukoško, 7th International DAAAM Baltic Conference In Estonia “Industrial Engineering”, 22-24 April, 2010, Tallinn’s Technology University.
15. S. Polukoško, seminārs ”Kompānijas ANSYS jaunāko zinātnes ietilpības aprēķina programmatūras kompleksu licencēšana un ieviešana mācību, pētniecības un inovācijas izglītības iestāžu darbībā”, 18-19 maijā, Pēterburgas Valsts Baltijas Tehniskā Universitātē "VOENMECH", Pēterburga, Krievija
16. S. Polukoško, "Vibrācija - 2010. Vadāmās vibrāciju tehnoloģijas un mašīnas", 12-14 Maijā 2010. g, Kurskas Tehniskā universitāte, Kurska, Krievija.
17. S. Polukoško, 3. starptautiskā konference “Nelineāra Dinamika” Harkovas Politehniskajā institūtā 21-24 septembrī, 2010.g. Harkava, Ukraina.
18. D. Bezrukovs, B. Rjabovs, A. Bajkova , Latvijas Universitāte 68. konferences programma, 2009.g., 18. februarī, “Saules mikroviļņu novērošanas perspektīvas Ventspils Radioastronomijas centrā”.
19. Всероссийская астрономическая конференция (ВАК-2010) "От эпохи Галилея до наших дней", 13-18 сентября 2010 г. в САО РАН Петерова Н. Г., Топчило Н. А., Рябов Б. И., Безруков Д. А. «Характеристики источника циклотронного излучения над активной областью NOAA 10325». (Krievija)
20. The Community of European Solar Radio Astronomers (CESRA), Conference "Energy storage and release through the solar activity cycle - models meet radio observations". La Roche en Ardenne (Belgium), from June 15 to June 19, 2010. D. A. Bezrukov, B. I. Ryabov “PROSPECTS OF SOLAR MICROWAVE OBSERVATIONS AT THE VENTSPILS RADIO ASTRONOMY CENTER” (Beļģija)
21. Young European Radio Astronomers Conference (YERAC) Spain, July 5-8 2010 Dmitry Bezrukov, Boris Ryabov, Anisa Bajkova, “THE RECOVERING PROCEDURES FOR RADIO MAPS OF THE SUN”. (Spānija)
22. Конференция "Физика солнечной плазмы и активность Солнца" памяти Степана Ильича Гопасюка, НИИ Крымская астрофизическая обсерватория, п. Научный, АР Крым, 5-11 сентября 2010. Н.Г. Петерова, Н.А. Топчило, Б.И. Рябов, Д.А. Безруков «Характеристики источника циклотронного излучения над активной областью NOAA 10325». (Ukraina)
23. Всероссийская ежегодная конференция по физике Солнца "Солнечная и солнечно-земная физика-2010"б 3-9 октября 2010 года, Санкт-Петербург, ГАО РАН. Петерова Н.Г., Топчило Н.А., Рябов Б.И., Безруков Д.А. "Характеристики источника циклотронного излучения над активной областью NOAA 10325". (Krievija)
24. R. Rollande. “Using graph for tutor module construction of intelligent tutoring system” 4th International Conference "Information Society and Modern Business", “The Role of Regional Centers in Business Development”, 14 –16 May, 2009, Ventspils, Latvia. ISBN 978-9984-648-12-5
25. I. Šmelds, M. Nechaeva. „Технологии обработки информации при интерферометрическом приёме сигналов искусственных космических объектов”. Всероссийская астрономическая конференция (ВАК-2010) "От эпохи Галилея до наших дней", Нижний Архыз, 13. – 18. 09.2010
26. Шмелд И, Антипенко А.А., Дементьев А.Ф., Дугин Н.А., Нечаева М.Б., Снегирев С.Д., Тихомиров Ю.В., Безруков Д., Коноваленко А.А. „РСДБ-комплекс для исследований радиоизлучения Солнца”. Всероссийская астрономическая конференция (ВАК-2010) "От эпохи Галилея до наших дней", Нижний Архыз, 13. – 18. 09.2010
27. I. Šmelds. Second Specialized International Symposium “Space & security of humanity”, 5. – 9. jūlijs, Rīga
28. S. Upnere. „Prediction of mechanical properties of rapid prototyping composite” Applied Information And Comunication Technologies, Jelgava, Latvia, 23.04.2010
29. E. Vītols. Starptautiskā zinātniskā konference “EBES 2010” (Eurasia Business and Economics Society) - Atēnas, Grieķija 27.10.-31.10.2010. Referāts: Impact of global crisis on competitiveness of Latvian Mechanical engineering and metalworking sector.
30. E. Vītols. Starptautiskā zinātniskā konference “Business Competitiveness in Local and Foreign Markets: Challenges”, 29.-30. aprīlis, Rīga. Referāts: Machinery and metalworking industry in the situation of global crisis.
31. J. Vucāns, I. Buņķe. Kauņas Tehnoloģiskās universitātes (Lietuva) starptautiskā zinātniskā konference "Learning and scientific competencies – the sucess key of future leaders", 2010.gada 14.septembris, Kauņa. Referāts: "Evaluation and recognition of competence obtained in prior education: experience from study visit to Tartu".
32. K. Zālīte. IKGADĒJĀ ZIEMASSVĒTKU KONFERENCE, Ventspils Augstskola, 22.12.2010. Referāts: „Bažu purva tālizpēte”.
33. J. Žagars. LU 68. zinātniskā konference, 2010.g. 18. februārī (Astronomijas sekcija, 1 ref.)
34. J. Žagars. „Space Economy in the Multipolar World” 1st International Conference, Vilnius, Lithuania (October 6-8, 2010) (1 ref.)
4.3.2. Darbinieku izstrādātie vai vadītie promocijas, maģistra un bakalaura darbi
VSRC izstrādātie un augstskolā aizstāvētie bakalaura, maģistra darbi - skaits un nosaukumi:
Aizstāvēti bakalaura darbi – 25 (divdesmit pieci)
N.k.p. Students, u.v. Tēma Vadītājs
1. B. Muzikante Tūrisma ekonomiskā atdeve Ventspils pilsētā. V. Avotiņš
2. G. Sokolovskis Numismātikas e-veikala izveides stratēģija. E. Vītols
3. A. Martinova Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares iekšējās un ārējās vides izpēte. E. Vītols
4. E. Liepiņa Ventspils mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu konkurētspējas analīze E. Vītols
5. E. Jumburgs Latvijas ilgtspējīgas attīstības modelēšana T21 projekta ietvaros: uzņēmējdarbības vides aspekti. J.R. Kalniņš
6. A. Hausmane Pirmsinkubācijas atbalsts industrijai jaunu biznesa ideju radīšanā un tā ietekme uz uzņēmumu dzīvotspēju. V. Avotiņš
7. M. Grīnvalds Labās prakses analīze universitātes - industrijas sabiedrības pilnveidošanā: Ventspils Augstskolas piemērs. V. Avotiņš
8. V. Dubaņeviča Latvijas pārmērīgi straujā ekonomikas izaugsme un tās ietekme uz uzņēmējdarbību. S. Hiļķevičs
9. D. Biteniece Investēšana Bērnu fondos Latvijā un to iespējamie apsaimniekošanas modeļi. J. Vucāns
10. A. Auziņa Vācijas pieredzes izmantošanas iespējas Latvijā uzņēmējdarbības veicināšanai tās agrīnajā posmā. V. Avotiņš
11. E. Ciemite Digitālo signālu apstrāde, izmantojot MATLAB (DSP toolbox). G. Hiļķeviča
12. J. Čoders Siltumsūkņa mikrokontroliera vadības web interfeisa izstrāde. G. Gaigals
13. K. Dimza Radioastronomijas datu apstrādes algoritmu analīze un uzlabošana. V. Bezrukovs
14. K. Gromovs Uz OpenWRT bāzētas maršrutētāja platformas risinājumi kā aizvietojums komerciālajām platformām. K. Kondratjevs
15. L. Gulbe Satelītattēlu apstrāde vides kontrolei, izmantojot MATLAB. G. Hiļķeviča
16. N. Jarohnovičs Ethernet tīkla veiktspējas mērījumi un analīze. R. Pauliks
17. J. Kļonovs Reāla laika digitālo signālu apstrādes sistēmas izveidošana. S. Hiļķevičs
18. J. Lipsnis Aģentu bāzētā modelēšana RePast vidē. J.R. Kalniņš
19. L. Lopuhina Attēlu apstrādes iespējas izvēlētajā atvērtā koda un komerciālajās programmnodrošinājuma vidēs. E. Vītola
20. D. Matisons WEB bāzētas projekta iesnieguma dokumentācijas kontroles sistēmas elementu izveide. N. Jēkabsons
21. A. Nolendorfs Ūdens uzskaites sistēmas lietotāja piekļuves kontroles moduļa izstrāde. G. Gaigals
22. A. Ostelis Atvērtā koda datubāzu slodzes līdzsvarošanas un pieejamības risinājumi, to efektivitāte un pielietojuma scenāriji. K. Kondratjevs
23. V. Veidelis Bojājumnoturīgu un centralizētu/izkliedētu tīkla failu sistēmu uzbūve un pielietojums. K. Kondratjevs
24. I. Vēvere Biznesa procesu modelēšanas standarti un valodas. R. Rollande
25. R. Lasmanis Kreatīvo datorrīku izstrādāšana. J.R. Kalniņš
Maģistra darbi
Aizstāvēti maģistra darbi – 11 (vienpadsmit):
N.k.p. Uzvārds, Vārds Tēma Vadītājs
1. A. Atvare Piekļuve GMES datiem un ugunsgrēku detektēšana pēc satelītattēliem IS diapazonā. J. Žagars
2. D. Briede Programmatūras ARENA pielietojums procesu optimizācijai uzņēmumā "Y" G. Hiļķeviča
3. D. Kotlere VLBI datu apstrāde, izmantojot dalītus skaitļošanas resursus I.Šmelds
4. U. Locāns Eksperimentāls un skaitlisks hidrodinamiskās ainas apraksts protonu staru mērķī, staru ieejas loga tiešā apkārtnē N. Jēkabsons
5. K. Skujiņš Tīmekļa tehnoloģiju bāzēta daudzprocesu aprēķinu sistēmas pārlūkošana un vadība. N. Jēkabsons
6. K. Kondratjevs Uzņēmējdarbības attīstībai būtisko tehnoloģiskās vides faktoru izpēte strauji mainīgā ekonomiskajā situācijā J.Vucāns
7. L. Kronberga Elektronikas industrijas uzņēmumu produkcijas mārketings S.Hiļkevičs
8. G. Neimanis Projekta atbalsta vides izstrāde S.Hiļkevičs
9. E. Niklass Masīvkoksnes plates Dendrolight materiāla eksporta tirgu izpēte Eiropas reģionā. V.Avotiņš
10. D. Rozenberga Inovatīvā uzņēmējdarbība mēdiju nozarē Latvijā. V.Avotiņš
11. S. Rožkalne Straujas izaugsmes uzņēmējdarbības finansēšanas iespējas V.Avotiņš
Doktora darba vadīšana
N.k.p. Uzvārds, Vārds Tēma Vadītājs
1. N.Jarohnoviča Jaunu tehnoloģiju absorbcijas spēju paaugstināšanas iespējas un virzieni Latvijas uzņēmumos. V.Avotiņš
2. D. Štefenberga Inovatīvā uzņēmējdarbība reģionālā ekonomiskā vidē S.Hiļkevičs
3. I. Kantmane Latvijas inovatīvo uzņēmumu produkcijas starptautiskais mārketings S.Hiļkevičs
4. A. Kokars Latvijas lidostu pārvaldības modeļa izstrāde S.Hiļkevičs
5. E.Vītols Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares konkurētspēja, tās paaugstināšanas virzieni un iespējas J.Vucāns
6. L.Riekstiņa Uzņēmējdarbības makrovides tehnoloģiskās komponentes salīdzinošā analīze Baltijas jūras reģiona valstīs J.Vucāns
7. I. Uvarova Uzņēmējdarbības uzsākšanu ietekmējošie ārējās vides faktori un valsts atbalsta instrumentu ietekme uz uzņēmējdarbības uzsākšanu Latvijā. J.Vucāns
8. J. Kalvāns Starpzvaigžņu vides pētīšana izmantojot molekulāro radiostarojumu I.Šmelds
9. D. Bezrukovs Saules koronālā magnētiskā lauka lielmēroga struktūras pētījumi, izmantojot Saules novērojumus mikroviļņu diapazonā B.Rjabovs
10. I. Vizule Neizteikto zināšanu izmantošana organizācijas pārmaiņu vadībā. J.R. Kalniņš
4.3.3. VSRC zinatniskā personāla studijas doktorantūrā:
1. D. Bezrukovs. Latvijas Universitāte. “Saules koronalā lauka lielmēroga struktūras pētijumi, izmantojot Saules novērojumus mikroviļņu diapazonā”. Zinātniskais vadītājs: Dr.phys. B. Rjabovs. Paredzamais beigšanas laiks – 2011. g. septembris
2. Vl. Bezrukovs. University College Cork, Cork Institute of Technology, Applied Physics Department, zinātniskā darba tēma „Multi-frequency VLBI Polarization Studies of a Complete Sample of BL Lac Objects”, darbs izstrādāts, nav aizstāvēts. Zinātniskie vadītāji: Dr. Niall Smith; Dr. Denise Gabuzda
3. J. Doniņš. Rīgas Tehniskā universitāte, zinātniskā darba tēma “Pusvadītāju enerģijas pārveidotāju sistēmas ar paplašinātām funkcijām”, paredzamais studiju beigšanas laiks 2012. gada vasara. disertācija par tēmu “Pusvadītāju enerģijas pārveidotāju sistēmas ar paplašinātām funkcijām” tiek gatavota, gatavības pakāpe ~70%, zinātniskais vadītājs: Dr.habil.sc.ing., Profesors Ivars Raņķis
4. J. Hofmanis. Francija, Institut National Polytechnique De Lorraine, IAEM-Lorraine (Computer Science, Automation, Electronics and Mathematics), Centre de Recherche en Automatique de Nancy (CRAN). Zinātniskā grupa: Physiological Signals for Cognition and Epilepspy (PSCaE). Zinātniskā darba tēma: Space-time matching and modelling depth-surface of signals SEEG-EEG: application to the partial temporal lobe epilepsy. Zinātniskie vadītāji: Professor Valérie LOUIS-DORR, Olivier CASPARY. Provizoriskais beigu termiņš: 2012. oktobris
5. J. Kalvāns. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte. Doktora studiju programma "Fizika, astronomija un mehānika". Zinātniskā darba tēma: Starpzvaigžņu gāzu-putekļu mākoņos esošo putekļu ietekme uz to ķīmisko sastāvu. Zinātniskais vadītājs: Dr.phys. Ivars Šmelds
6. R. Rollande. Rīgas Tehniskās Universitātes Datorzinātnes un Informācijas tehnoloģijas fakultāte, Lietišķo datorsistēmu institūts, Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra. Doktora studiju programma "Datorsistēmas". Pašlaik studēju 3. kursā. Zinātniskā darba tēma: Daudzaģentu sistēmas izstrāde apmācības moduļa realizācijai Zinātniskais vadītājs: Dr. habil. sc. ing, profesors Jānis Grundspeņķis
7. E. Vītola. Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes doktora studiju programma E-studiju tehnoloģijas un pārvaldība. Plānotā disertācijas tēma "Web 2.0 tehnoloģijas mācību procesa atbalstam"
Zinātniskais vadītājs: prof. Ilmārs Slaidiņš.
8. E. Vītols. Ventspils Augstskola. Studijas pabeigtas, sagatavota darba teorētiskā daļa. Notiek darbs pie statistikas datu analīzes, pētījumu rezultātu apkopošanas. Iespējams sagtavot darbu aizstavēšanai uz 2011.gada rudeni Zinātniskā darba tēma: “Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares konkurētspēja, tās paaugstināšanas virzieni un iespējas”. Zinātniskais vadītājs: profesors dr. math. Jānis Vucāns
4.3.4. Patenti
2010. gadā reģistrēto un spēkā uzturēto patentu skaits
1. Ģenerators velosipēdam (pieteikuma Nr. P-07-161). Izgudrotāji: V. Bezrukovs, N. Levins, V. Pugačevs. Patenta Nr. 13985.
2. Terapeitiska ierīce ar pulsējošu magnētisko lauku (pieteikuma Nr. P-07-162). Izgudrotāji: V. Bezrukovs, N. Levins, V. Pugačevs. Patenta Nr. 13975;
3. Ierīce saules kolektora automātiskai tīrīšanai (pieteikuma Nr. P-09-222). Izgudrotāji: D.Bezrukovs, V.Bezrukovs, Vl.Bezrukovs, N.Levins;
4. Bezkontaktu ģenerators velosipēdam (pieteikuma Nr. P-09-234). Izgudrotāji: V.Bezrukovs, Vl.Bezrukovs, G.Kaškarova, P.Šipkovs
2010. gadā iIesniegtie patentu pieteikumi
1. Aksiālais induktorģenerators velosipēdam (V.Bezrukovs, Vl.Bezrukovs, N.Levins, D.Bezrukovs) - 17.12.2010. patenta pieteikums P 10-172, 11 lpp..
4.3.5. Starptautiskā sadarbība
Lietišķo kosmisko pētījumu jomā kā stratēģiskā sadarbības partnere uzskatāma Eiropas Kosmosa Aģentūra (ESA) un citas galveno kosmisko lielvalstu nacionālās kosmosa izpētes aģentūras. Laba sadarbība VSRC pēdējos gados izveidojusies ar Tartu Observatoriju, Brēmenes tehnisko universitāti, aerokosmisko korporāciju “OHB Technologies” (Vācijā), Nansī tehnisko universitāti (Francija), Fraunhofera industriālās matemātikas institūtu Kaizerslauternā (Vācija) un citām Eiropas zinātniskajām institūcijām. Bez tam attīstāmi jau agrāk uzsāktie epizodiskie kontakti ar kompāniju SPOTIMAGE (Francija), Kirunas kosmisko centru (Zviedrijā), Čalmersa tehnoloģiju universitāti Gēteborgā (Zviedrijā), Tromses universitātes Satelītu staciju (Norvēģijā), Surrejas universitāti (Lielbritānijā), Parīzes un Grasas observatorijām (Francijā), Potsdamas ģeofizikālo pētījumu centru (Vācijā) un citām lietišķajos kosmiskajos pētījumos iesaistītām organizācijām. Vēl jāatzīmē arī perspektīvie sadarbības partneri no Krievijas un Ukrainas, ar kuriem zinātniskie kontakti saglabājušies vēl no t.s. „zvaigžņu karu” laikiem.
Domājot par tālāku nākotni, nepieciešams iezīmēt perspektīvu realizēt Latvijas vai visu Baltijas valstu interesēm atbilstošu nano- un mikrosatelītu izstrādi un izmantošanu, ko VSRC ir jau uzsācis kopā ar Brēmenes Tehnisko universitāti un kompāniju OHB System AG, kurām jau ir vērā ņemama pieredze šajā jomā. Šāda veida perspektīvi projekti, protams, prasa detalizētu un rūpīgu sagatavošanu, taču tie Latvijas studentiem un tehniskajai inteliģencei var sniegt milzīgu augsto tehnoloģiju darba pieredzi, nostiprinot Latvijas konkurētspēju tehnoloģiju un zinātnes pasaulē.
5. Nodarbinātie darbinieki
5.1. Zinātniskais personāls
Vārds, uzvārds Amats Ventspils Augstskolā Nodarbinātība zinātniskajā iestādē (stundas gadā) Nodarbinātība zinātniskajā iestādē (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē)
Valdis Avotiņš Vadošais pētnieks, VSRC direktors., Ekonomikas un pārvaldības fakultātes (EPF) docents 2009 1
Valērijs Bezrukovs Vadošais pētnieks, galvenais inženieris, 2009 1
Ivars Briedis Vadošā petnieka v. i. 1254 0,624
Juris Freimanis Vadošais pētnieks 2009 1
Jānis Harja Vadošais pētnieks 770 0,383
Gaļina Hiļķeviča Vadošā pētniece - nodaļas vadītāja, Informācijas tehnoloģiju fakultātes (ITF) asoc. profesore 251 0,125
Sergejs Hiļķevičs Vadošais pētnieks, EPF profesors 0 0
Normunds Jēkabsons Vadošais pētnieks 2009 1
Roberts Joffe Vadošais pētnieks 1005 0,5
Juris Roberts Kalniņš Vadošais pētnieks, ITF asoc. profesors 1005 0,5
Indulis Kalniņš Pētnieks 29 0,014
Aigars Krauze Vadošais pētnieks, ITF docents 832 0,414
Maria Nechajeva Vadošā pētniece 2009 1
Svetlana Polukoško Vadošais pētnieks 2009 1
Boriss Rjabovs Vadošais pētnieks 2009 1
Leo Seļavo Pētnieks 34 0,017
Manfrēds Šneps-Šneppe Vadošais pētnieks 2009 1
Ivars Šmelds Vadošais pētnieks, ITF docents (uz projekta laiku docenta algu nesaņem) 2009 1
Jānis Trokšs Vadošais pētnieks ZMP 1134 0,564
Jānis Vucāns Vadošais pētnieks, EPF profesors 216 0,108
Juris Žagars Vadošais pētnieks, ITF asoc. profesors 1243 0,619
Māris Ābele Pētnieks ZMP 1005 0,5

Dmitrijs Bezrukovs Pētnieks 2009 1
Vladislavs Bezrukovs Pētnieks 2009 1
Agris Bērziņš Pētnieks ZMP 2009 1
Jānis Doniņš Pētnieks 842 0,419
Gatis Gaigals Pētnieks 2009 1
Jānis Gulbis Pētnieks 64 0,032
Jānis Hofmanis Pētnieks, ITF lektors 0 0
Inese Jaunzeme Pētniece 2009 1
Juris Kalvāns Pētnieks 2009 1
Miks Klapers Pētnieks 2009 1
Kaspars Kondratjevs Pētnieks, ITF lektors 769
0,383
Mārtiņš Krastiņš Pētnieks ZMP proj. 2009 1
Liene Osipova Pētniece ZMP 821 0,409
Inga Pakalnīte Pētniece 2009 1
Romass Pauliks Pētnieks, ITF lektors 1606 0,8
Raita Rollande Pētniece, ITF lektors 1324 0,659

Sabīne Upnere Pētniece 2009 1
Inga Vanaga Pētniece 2009 1
Estere Vītola Pētniece, ITF lektore 1388 0,691
Egils Vītols Pētnieks - nodaļas vadītājs, EPF lektors (lektora slodzes apjoms iekļaujas atļautajās 144 stundās četru mēnešu periodā) 2009 1
Aija Vucāne Pētniece 502 0,25
Kārlis Zālīte Pētnieks 2009 1
Kopā 60292 30,011
5.2. Zinātnes tehniskais personāls
Vārds, uzvārds Amats Ventspils Augstskolā Nodarbinātība zinātniskajā iestādē (stundas gadā) Nodarbinātība zinātniskajā iestādē (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē)
Kirils Belahs Speciālists (tehniķis) 240 0,119
Ilze Buņķe Mūžizglītības specialiste 384 0,191
Jānis Freibergs Programmētājs 426 0,212
Valdis Gauja Programmatūras testētājs 664 0,331
Aleksandrs Grigorjevs Telekomunikāciju inženieris 426 0,212
Nikolajs Jarohnovičs Speciālists (tehniķis) 240 0,119
Gina Jāne E-studiju speciāliste 384 0,191
Kaspars Laizāns zinātniski tehniskais darbinieks 139 0,069
Gundars Korāts zinātniski tehniskais darbinieks 199 0,099
Andris Lesiņš Asistents ZMP 2009 1
Inese Lībiete Asistents ZMP 1005 0,5
Uldis Locāns Speciālists 1519 0,756
Jānis Melbārdis Informācijas sistēmu administrators 426 0,212
Andris Nollendorfs Speciālists (tehniķis) 1013 0,504
Guntis Ozoliņš Speciālists radiotehnikā 2009 1
Artūrs Paņīhins Telekomunikaciju iekārtu montētājs 426 0,212
Raimonds Pētersons Speciālists 483 0,24
Jevgēnijs Raizbergs Datortehniķis 426 0,212
Liene Riekstiņa Speciāliste 567 0,282
Juris Poļevskis zinātniski tehniskais darbinieks 194 0,097
Andris Siliņš Speciālists (tehniķis) 2009 1
Edžus Siliņš Speciālists 96 0,048
Aleksandrs Skorodumovs zinātniski tehniskais darbinieks 139 0,069
Andris Slavinskis Speciālists 738 0,343
Aleksandrs Šušunovs dispečers 426 0,212
KonstantīnsTretjaks Speciālists (tehniķis) 240 0,119
16827 8,349
5.3. Zinātni apkalpojošais personāls
Amats Ventspils Augstskolā Nodarbinātība zinātniskajā iestādē (stundas gadā) Nodarbinātība zinātniskajā iestādē (pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē) Amats Ventspils Augstskolā
Līvija Aulmane Sekretāre - lietvede 1188 0,591
Kristīne Bergmane Sekretāre - lietvede 616 0,307
Irēna Boitmane Projekta koordinatore 264 0,131
Tatjana Dāvida Sargs 2009 1
Aleksandrs Dupats Projekta vadītājs 944 0,47
Mārīte Frunze Sargs 2009 1
Arnolds Harja Mārketinga speciālists 738 0,367
Jana Heidemane Finanšu speciāliste 869 0,433
Aiga Ivaščenko Projekta sekretāre – lietvede 1005 0,5
Māra Klausa Sargs 2009 1
Anna Korāte Sargs 2009 1
Inga Segliņa Finanšu speciāliste 192 0,096
Jānis Strods Projekta koordinators 426 0,212
14278 7,107
91397 45,467

6. Pārskats par saņemto finansējumu un tā izlietojumu
6.1. VeA IZI VSRC zinātniskās darbības finansējums
Gads Rindas kods Kopā

A B C 1
2008.gads* Finansējums kopā (1100.+1200.+1300.+1400.+1500.+1600.rinda) 1000 748,8
tai skaitā
Valsts budžeta finansējums- kopā 1100 667,1
(1110.+1120.+1130.+1140.+1150.+1160.+1170.+ 1180.rinda)
no tā – Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums zinātniskajai darbībai 1110 178,4
tai skaitā VPD 2.5.1.aktivitātes projektu finansējums 1111
- Latvijas Zinātnes padomes (LZP) granti un cits LZP finansējums 1120 21,8
- zinātniskās darbības bāzes finansējums 1130 164,
- valsts pētījumu programmu finansējums 1140
- zinātniskās darbības attīstības finansējums 1150 19,9
- valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi 1160
- tirgus orientētie pētījumi 1170 46,2
- pārējais valsts budžeta finansējums (piemēram, pašvaldību finansējums) 1180 236,8
Augstskolas finansējums zinātnei 1200
Finansējums no starptautiskiem avotiem - kopā 1300 33,2
no tā – ieņēmumi no līgumdarbiem ar ārvalstu juridiskām personām 1310
Ieņēmumi no līgumdarbiem ar Latvijas Republikas juridiskām personām 1400 40,5
Cits finansējums zinātniskai darbībai 1500 8,1
no tā – ieņēmumi no citām saimnieciskām darbībām 1510 8,1
Zinātniskā institūta – komercsabiedrības vai nodibinājuma finansējums zinātniskai darbībai 1600
2009.gads** Finansējums kopā (1100.+1200.+1300.+1400.+1500.+1600.rinda) 1000 665,8
tai skaitā
Valsts budžeta finansējums- kopā 1100 543,6
(1110.+1120.+1130.+1140.+1150.+1160.+1170.+ 1180.rinda)
no tā – Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums zinātniskajai darbībai 1110 237,3
tai skaitā VPD 1.1.1.2.aktivitātes projektu finansējums 1111 158,6
- Latvijas Zinātnes padomes (LZP) granti un cits LZP finansējums 1120 32,4
- zinātniskās darbības bāzes finansējums 1130 85,1
- valsts pētījumu programmu finansējums 1140
- zinātniskās darbības attīstības finansējums 1150
- valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi 1160
- tirgus orientētie pētījumi 1170 58,5
- pārējais valsts budžeta finansējums (piemēram, pašvaldību finansējums) 1180 130,4
Augstskolas finansējums zinātnei 1200
Finansējums no starptautiskiem avotiem - kopā 1300 71,1
no tā – ieņēmumi no līgumdarbiem ar ārvalstu juridiskām personām 1310
Ieņēmumi no līgumdarbiem ar Latvijas Republikas juridiskām personām 1400 40,
Cits finansējums zinātniskai darbībai 1500 11,1
no tā – ieņēmumi no citām saimnieciskām darbībām 1510 11,1
Zinātniskā institūta – komercsabiedrības vai nodibinājuma finansējums zinātniskai darbībai 1600
2010.gads Finansējums kopā (1100.+1200.+1300.+1400.+1500.+1600.rinda) 1000 875,3
tai skaitā
Valsts budžeta finansējums- kopā 1100 734,1
(1110.+1120.+1130.+1140.+1150.+1160.+1170.+ 1180.rinda)
no tā – Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums zinātniskajai darbībai 1110 445,7
tai skaitā VPD 1.1.1.2.aktivitātes projektu finansējums 1111 115,6
tai skaitā VPD 2.1.1.1.aktivitātes projektu finansējums 1112 38,6
tai skaitā VPD 2.1.1.2.aktivitātes projektu finansējums 1113 41,2
- Latvijas Zinātnes padomes (LZP) granti un cits LZP finansējums 1120 4,
- zinātniskās darbības bāzes finansējums 1130 72,2
- valsts pētījumu programmu finansējums 1140
- zinātniskās darbības attīstības finansējums 1150
- valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi 1160
- tirgus orientētie pētījumi 1170 37,9
- pārējais valsts budžeta finansējums (piemēram, pašvaldību finansējums) 1180 174,3
Augstskolas finansējums zinātnei 1200
Finansējums no starptautiskiem avotiem - kopā 1300 90,8
no tā – ieņēmumi no līgumdarbiem ar ārvalstu juridiskām personām 1310 1,6
Ieņēmumi no līgumdarbiem ar Latvijas Republikas juridiskām personām 1400 45,6
Cits finansējums zinātniskai darbībai 1500 4,8
no tā – ieņēmumi no citām saimnieciskām darbībām 1510 4,8
Zinātniskā institūta – komercsabiedrības vai nodibinājuma finansējums zinātniskai darbībai 1600



6.2. VeA VSRC ar saimniecisku darbību nesaistīta finansējuma izlietojums pa budžeta ekonomiskās klasifikācijas kodiem
Ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas klasifikācijas kods Apgūtais finansējums KOPĀ Apgūtais finansējums 2008.gadā Apgūtais finansējums 2009.gadā Apgūtais finansējums 2010.gadā
(rindas kods)
A B 1=2+3+4 3 4 4
Izdevumi kopā
(1000-4000; 6000-7000. + 5000;9000.rinda) 1000-9000 1641,7 503,8 320,9 817,
Uzturēšanas izdevumi 1000-4000; 1299,9 282,3 313,7 703,9
Kārtējie izdevumi (1000. + 2000.rinda) 1000-2000 1299,9 282,3 313,7 703,9
Atlīdzība 1000 892,4 153,9 221,9 516,6
no tā – zinātniskai darbībai 1100 892,4 153,9 221,9 516,6
Preces un pakalpojumi 2000 407,5 128,4 91,8 187,3
no tā – zinātniskai darbībai 2100 407,5 128,4 91,8 187,3
Kapitālie izdevumi (5000.rinda) 5000;9000
Pamatkapitāla veidošana 5000 341,8 221,5 7,2 113,1
no tā – zinātniskai darbībai 5100 341,8 221,5 7,2 113,1
6.3. VeA VSRC ar saimniecisku darbību saistīta finansējuma izlietojums pa budžeta ekonomiskās klasifikācijas kodiem
Ieņēmumu, izdevumu, finansēšanas klasifikācijas kods Apgūtais finansējums KOPĀ Apgūtais finansējums 2008.gadā Apgūtais finansējums 2009.gadā Apgūtais finansējums 2010.gadā
(rindas kods)
A B 1=2+3+4 3 4 4
Izdevumi kopā
(1000-4000; 6000-7000. + 5000;9000.rinda) 1000-9000 403, 197,9 113,5 91,6
Uzturēšanas izdevumi 1000-4000; 397,3 196,7 110,3 90,4
Kārtējie izdevumi (1000. + 2000.rinda) 1000-2000 397,3 196,7 110,3 90,4
Atlīdzība 1000 303,2 157,8 72,4 73,0
no tā – zinātniskai darbībai 1100 303,2 157,8 72,4 73,0
Preces un pakalpojumi 2000 94,2 38,9 37,9 17,4
no tā – zinātniskai darbībai 2100 94,2 38,9 37,9 17,4
Kapitālie izdevumi (5000.rinda) 5000;9000
Pamatkapitāla veidošana 5000 5,6 1,2 3,2 1,2
no tā – zinātniskai darbībai 5100 5,6 1,2 3,2 1,2

Nr_11-56_v1.0.pdf

×