Dokumenta saturs:

Ventspils Augstskolas
DARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA
laika posmam no 2009. līdz 2015.gadam


Ventspils 2009

Saturs

1.IEVADS 3
1.1. Ventspils Augstskolas statuss, darbības mērķi, nākotnes redzējums, mandāts, darbības uzdevumi, stratēģiskie akadēmiskās darbības pamatprincipi 3
1.2. Ventspils Augstskolas struktūra un pārvalde 6
1.3. Studentu pašpārvalde un studentu ārpus nodarbību laika pavadīšanas iespējas 9
1.4. Ventspils Augstskolas publiskā tēla veidošana 10
2. RESURSU, INFRASTRUKTŪRAS UN KAPITĀLA VEIDOŠANA UN ATTĪSTĪBA 11
3. VENTSPILS AUGSTSKOLAS STUDIJU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA 23
3.1. Ventspils Augstskolas realizētās studiju programmas no 2009. līdz 2015. gadam 23
3.2. Studentu un docētāju skaita dinamika 24
4. ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS UN INOVĀCIJU ATTĪSTĪBA 27
4.1. Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības un inovāciju attīstība līdz 2009. gadam 27
4.2. Ventspils Augstskolas Zinātniskās darbības attīstības stratēģiskie virzieni un veicamie uzdevumi 27
5. VENTSPILS AUGSTSKOLAS IEGULDĪJUMS MŪŽIZGLĪTĪBĀ UN IEDZĪVOTĀJU PROFESIONĀLAJĀ PILNVEIDĒ 32
6. VENTSPILS AUGSTSKOLAS SVID ANALĪZE LAIKA POSMAM NO 2009. LĪDZ 2015.GADAM 34
7. VENTSPILS AUGSTSKOLAS DARBĪBAS SCENĀRIJI LAIKA POSMAM NO 2009. LĪDZ 2015.GADAM 37

1.IEVADS
1.1. Ventspils Augstskolas statuss, darbības mērķi, nākotnes redzējums, mandāts, darbības uzdevumi, stratēģiskie akadēmiskās darbības pamatprincipi

Ventspils Augstskola (VeA) ir autonoma Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām un atvasinātas publiskas personas statusu, kas īsteno zinātniskos pētījumus un uz tiem balstītas akadēmiskās un profesionālās studiju programmas.
VeA, izvirzot stratēģiskos mērķus, sasaista tos ar ES un valsts stratēģiskajos dokumentos (NAP, Lisabonas stratēģijā un stratēģijā „Eiropa 2020”) norādītajiem prioritārajiem mērķiem.
VeA darbība stratēģiski ir vērsta uz Nacionālajā attīstības plānā aprakstītajiem virzieniem:
1.4. punktā “Izglītības infrastruktūras modernizācija”:
(3) visu līmeņu valsts un pašvaldības izglītības iestāžu ēku renovācija, iekārtu un aprīkojuma atjaunināšana, materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācija, pieejas nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem.
2.1. punktā “Lietišķās zinātnes rezultātu komercializācija, inovācija un tehnoloģiju pārnese”:
(1) palielināt atbalstu lietišķajai zinātnei un motivēt zinātniekus pievērsties uzņēmumu problēmu risināšanai.
2.3. punktā “Jaunu konkurētspējīgu uzņēmumu radīšana”:
īpaši sekmēt uzņēmumu veidošanos Latvijas reģionos, tostarp jaunu inovatīvu uzņēmumu izveidi tradicionālajās nozarēs.
3.2. punktā “Fundamentālās un lietišķās zinātnes un pētniecības potenciāla atjaunošana un attīstība”:
(4) veicināt pētniecību augstskolās, popularizējot zinātnes sasniegumus sabiedrībā un raisot jauniešu interesi par zinātnes studijām;
5.1. punkta “Izaugsme reģionos” 5.1.1. apakšpunktā “Policentriska attīstība – iespēja reģioniem”:
(1) izstrādāt un īstenot teritoriāli diferencētus reģionālās attīstības atbalsta instrumentus, nodrošināt to savstarpējo papildinātību, veidojot labvēlīgus priekšnosacījumus (sakārtota infrastruktūra, uzņēmējdarbību veicinošo un tās uzsākšanu atvieglojošo īpašo pasākumu un pakalpojumu esamība u.c.) tautsaimniecības attīstībai;
(2) stiprināt reģionu kapacitāti plānošanas jomā, nodrošinot reģionos gan materiāli tehnisko bāzi, gan cilvēkresursus.

Lisabonas stratēģija noteica trīs galvenos virzienus:
1) ekonomikas virziens: Eiropas Savienības un tās valstu ekonomiku pārveidot par dinamisku zināšanu ekonomiku, galveno uzsvaru liekot uz inovācijām;
2) sociālais virziens - pilnveidot Eiropas Savienības sociālo modeli, investējot cilvēkresursos un mazinot sociālo atstumtību. ES dalībvalstīm jāpalielina investīcijas izglītībā un profesionālajā apmācībā, aktīvāk jāveicina nodarbinātība un iedzīvotāju piemērošanās zināšanu sabiedrības modelim;
3) apkārtējās vides virziens – izaugsme nav saistāma tikai ar dabas resursu izmantošanu.

Savukārt stratēģija Eiropa 2020 izvirza trīs prioritātes, kas savstarpēji pastiprina cita citu:
1) gudra izaugsme - uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstība;
2) ilgtspējīga izaugsme - resursu ziņā efektīvākas, videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas veicināšana;
3) integrējoša izaugsme - tādas ekonomikas veicināšana, kurā ir augsts nodarbinātības līmenis un kas nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju.

VeA darbības virsmērķis ir savas akadēmiskās darbības jomās – vadībzinātnē, lietišķajā valodniecībā, datorzinātnē, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs un radioastronomijā - attīstīt un uzturēt laika garam atbilstošu, kvalitatīvu augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību, nodrošinot to ciešu funkcionālo mijiedarbību. Augstskolas darbības blakus mērķis ir veicināt pilsoniskas sabiedrības un efektīvas tautsaimniecības sabalansētu attīstību Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot Kurzemes reģiona specifiskajām vajadzībām uz mūsdienīgām tehnoloģijām balstītu kompetenču lietošanā tautsaimniecībā un sabiedrības pārvaldē.
VeA nākotnes redzējums – kļūt par starptautiski atzītu, aktīvi vienotajā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā darbojošos augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības institūciju, kas visās savas darbības jomās izmanto modernas augstskolas un tās personāla konkurētspēju veicinošas tehnoloģijas un pati aktīvi piedalās jaunu šādu tehnoloģiju izstrādē.
Atbilstoši sasniegtajam augstskolas attīstības līmenim un augstākminētajām attīstības tendencēm Ventspils Augstskola ir jāveido par starptautiski atzītu Baltijas jūras reģiona augstskolu, plānošanas posmā pēc 2015.gada paredzot sasniegt universitātes darbībai atbilstošus kritērijus atbilstoši LR likumos paredzētajai augstākās izglītības institūciju klasifikācijai.
VeA mandāts - atbilstoši augstskolas darbības mērķiem tai ir uzticētas tālāk uzskaitītās darbības, par ko tā atbild sabiedrības priekšā:
• izstrādā studiju programmas, nosaka studiju saturu un formas, studējošo uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī augstskolas zinātniskā darba pamatvirzienus;
• veic promociju, piešķir zinātniskos, akadēmiskos un profesionālos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus augstskolas diplomus;
• realizē mūžizglītības programmas, izsniedzot par to apgūšanu atbilstošus sertifikātus, un veic konsultatīvo darbību savas kompetences jomās;
• ievēl akadēmisko personālu, piešķir augstskolas goda nosaukumus, dibina un piešķir augstskolas personālstipendijas;
• saistībā ar studijām un zinātnisko darbību rīko kongresus, konferences un citas sanāksmes, organizē kursus un lekcijas, dibina biedrības un nodibinājumus;
• darbojas nacionālos un starptautiskos fondos, nodibinājumos un biedrībās;
• slēdz līgumus ar mācību, zinātniskajām un citām institūcijām;
• veic saimniecisko darbību, izdevējdarbību un augstskolas rīcībā nodoto īpašumu apsaimniekošanu, uztur augstskolas darba nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru;
• atbalsta augstskolas Studentu pašpārvaldes darbību, kultūras un sporta pasākumus.

VeA pamatuzdevums turpmākajā tās attīstības posmā ir veidot intelektuālo potenciālu, attīstīt un uzturēt radošo vidi Latvijas, bet jo īpaši Kurzemes reģiona ilgtspējīgai attīstībai. Augstskola šo pamatuzdevumu īstenos, balstoties uz mērķtiecīgu, efektīvu un saskaņotu darbību trīs jomās, kas vērstas uz Ventspils pilsētas un Kurzemes reģiona attīstības veicināšanu:
• augstākajā izglītībā,
• zinātniskajā pētniecībā un zināšanu pārnesē,
• mūžizglītībā un konsultatīvajā darbībā.

Saskaņoti plānojot un veicot darbu šajās jomās, augstskolai arī turpmāk jārūpējas par tajā īstenojamo studiju un mūžizglītības programmu satura un īstenošanas formu pilnveidi, kā arī jaunu programmu izveidi atbilstoši zinātnes attīstībai un izmaiņu tendencēm tautsaimniecībā un darba tirgū.
Papildu jauda augstskolas turpmākai attīstībai meklējama augstskolas mācību, pētnieciskā un administratīvā personāla augstā kvalifikācijā un skaitliskajā sabalansētībā. Jebkura no šīm trim personāla daļām ir vienlīdz svarīga augstskolas attīstības nodrošināšanai un tās rīcībā nodoto resursu racionālai izmantošanai. Augstskolai pašai ir jābūt galvenajam savai attīstībai nepieciešamā personāla mērķtiecīgas gatavošanas iniciatoram, izmantojot gan savas iespējas, gan sakarus ar sadarbības partneriem - citām akadēmiskajām institūcijām, biznesa struktūrām, profesionālajām asociācijām un citām organizācijām.
Augstskolas attīstība jāveido tā, lai veicinātu gan Ventspils pilsētas un novada, gan visas valsts iedzīvotāju tālākizglītību un pārkvalificēšanās iespējas atbilstoši augstskolas kompetences jomām, tās tehniskajām iespējām, kā arī darba tirgus prasībām Eiropā. Turpmākajā laika posmā augstskolai, galvenokārt, balstoties uz tās pētniecības institūtu darbības apjoma un sociālās aktivitātes pieaugumu, daudz aktīvāk jāiesaistās arī paša darba tirgus (tā pieprasījuma puses) veidošanā Ventspils pilsētā.
Būtisks augstskolas priekšā stāvošā laika posma uzdevums ir aktīva līdzdalība - sadarbībā ar Ventspils pašvaldību un biznesa struktūrām - pilsētas ekonomikas diversifikācijas procesā, sekmējot ražojošo industriju īpatsvara palielināšanos Ventspilī. Šim nolūkam savas kompetences ietvaros kopā ar citiem sadarbības partneriem, tai skaitā citām mācību un pētniecības institūcijām, jāgādā par inženiertehnisko speciālistu (sākotnēji - elektronikas un elektrotehnikas jomās) sagatavošanu uz Ventspilī izvietoto izglītības iestāžu bāzes. Šāda ievirze augstskolai nozīmē daudz nopietnāku koncentrēšanos uz tehnoloģiskiem aspektiem visās tās darbības jomās, t.i., daudz lielākas uzmanības pievēršanu jautājumiem, kā zināšanas un prasmes racionālākā veidā pārvērst ekonomiskās vērtībās.
Augstskolas būtisks uzdevums ir arī rūpēties par pietiekami kvalitatīva un pozitīvi motivēta studējošo sastāva piesaisti augstskolai gan pamatstudijās, gan vēlākajos studiju posmos – maģistrantūrā un doktorantūrā. Lai palīdzētu reflektantiem profesijas izvēlē un pēc iespējas izslēgtu studiju uzsākšanu viņiem nepiemērotā specialitātē, ir organizējami ikgadēji pasākumu cikli potenciālo studējošo iepazīstināšanai ar augstskolā īstenojamo studiju jomu un ar to saistītās darba dzīves specifiku.
Augstskolai izvirzīto mērķu sasniegšanai VeA un tās struktūrvienību vadītājiem darbs jāorganizē tā, lai, saglabājot kopš augstskolas izveidošanas pakāpeniski tajā nostiprinājušos akadēmiskās kultūras un ētikas pamatprincipus, turpmāko attīstību balstītu uz šādiem stratēģiskiem akadēmiskās darbības pamatprincipiem:
• kvalitatīvs, uz analītisku pieeju balstīts un izpratni par atbilstošajām metodēm un tehnoloģijām rosinošs zināšanu un prasmju pasniegšanas veids;
• iespējami elastīgu, samērā viegli modificējamu studiju programmu veidošana, lai to absolventiem neradītu problēmas darba tirgū ar pārāk šauru specializāciju;
• jaunu studiju programmu veidošanas pakāpeniskuma un loģiskās pēctecības principa ievērošana, optimāli izmantojot esošās telpas, informatīvo un tehnisko nodrošinājumu un akadēmisko personālu;
• akadēmiskā personāla papildināšana un izglītošana, izmantojot maģistrantūras, doktorantūras un stažēšanās iespējas Ventspils Augstskolā, kā arī citās Latvijas un ārvalstu augstskolās ar atzītu reputāciju un tradīcijām attiecīgajā zinātnes nozarē;
• izglītības maksas pakalpojumu sniegšana atbilstoši pilsētas un reģiona pieprasījumam, tai skaitā mūžizglītības mācību programmu un konsultatīvo pakalpojumu nodrošināšana.

VeA darbības un attīstības stratēģija laika posmam no 2009. līdz 2015. gadam un IZI „VSRC” stratēģija no 2010. līdz 2015. gadam uzskatāmi par papildinošiem plānošanas un attīstības dokumentiem, savukārt VeA mārketinga plāns, VeA cilvēkresursu attīstības plāns un citi plāni uzskatāmi par šīs stratēģijas realizācijas instrumentiem.
1.2. Ventspils Augstskolas struktūra un pārvalde
Latvijas augstskolu un VeA ārzemju partneraugstskolu pieredzes analīze liecina, ka augstskolas nepārtrauktas attīstības un konkurētspējas nodrošināšanas nolūkos tās administratīvās sistēmas attīstībā būtiskākais ir tas, lai no struktūrvienību veicamo funkciju viedokļa tā būtu iespējami racionāla un administratīvā un akadēmiskā personāla iniciatīvu veicinoša. Vadības procesi augstskolā ir jānodrošina tā, lai gan lēmumus pieņemošajam, gan arī tos izpildošajam personālam būtu pietiekami skaidra izpratne gan par augstskolas kopējiem, gan arī atbilstošo struktūrvienību stratēģiskajiem mērķiem un galvenajiem to sasniegšanas ceļiem. Lēmumi par visiem augstskolas darba akadēmiskajiem jautājumiem ir jāpieņem koleģiāli, bet tajā pašā laikā balstoties uz akadēmiskās brīvības principiem (piem., ievērojot docētāju un pētnieku tiesības veikt pētījumus par pašu izraudzīto tematiku un informēt sabiedrību par šo pētījumu rezultātiem).



Ventspils Augstskolas darbā un tālākajā attīstībā būtiska loma ir visām četrām tās darbības pamatjomām: studiju darbam, aktuāla mūžizglītības programmu un konsultatīvās darbības piedāvājuma nodrošināšanai, zinātniskās pētniecības darbam, kā arī attīstības un infrastruktūras uzturēšanas jautājumu risināšanai. Atbilstoši tam ir izveidota arī augstskolas augstākās vadības struktūra ar atbilstošiem prorektoru amatiem un viņu atbildības sfērām. Tālāk pilnveidojot augstskolas administratīvo struktūru, akcents ir jāliek uz horizontālās (koleģiālās) sadarbības iespēju veicināšanu, paredzot struktūrvienību vadītājiem lielākas tiesības un arī atbilstošu atbildību par studiju, zinātniskās pētniecības un akadēmiski organizatoriskā darba veikšanu attiecīgajās struktūrvienībās, kā arī to attīstību atbilstoši kompetences sfērām.
Saskaņā ar augstskolas mērķiem un minētajiem darbības principiem plānots tālāk attīstīt un pilnveidot tās akadēmiskās struktūrvienības - Ekonomikas un pārvaldības fakultāti (EPF), Tulkošanas studiju fakultāti (TSF), Informācijas tehnoloģiju fakultāti (ITF), kā arī tās pētnieciskos institūtus - Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, Inženierpētniecības centru (kopš 2010. gada Inženierzinātņu institūts „Ventspils starptautiskais radioastronomijas centrs” (IZI „VSRC”) un Lietišķās valodniecības centru (LVC).
Laika posmā līdz 2015.gadam uz Informācijas tehnoloģiju fakultātes ietvaros darbojošās Inženierzinātņu nodaļas bāzes, pakāpeniski attīstot bakalaura un maģistra studiju programmas inženierzinātnēs un piesaistot to īstenošanai atbilstošu, kvalificētu mācību personālu, plānots izveidot Inženierzinātņu fakultāti. Lai attīstāmajās inženierzinātņu studiju programmās nodrošinātu studiju darbam nepieciešamo infrastruktūru – iekārtotu mācību auditorijas un laboratorijas, kā arī pasniedzēju darba telpas, tiks izmantoti ES struktūrfondu līdzekļi. Savukārt uz IZI „VSRC” bāzes, kā zinātnisko personālu galvenokārt piesaistot Biznesa vadības doktora studiju programmas absolventus un doktorantus, 2014.gadā plānots izveidot Biznesa un ekonomisko pētījumu centru.
Augstskolas fakultātēm arī turpmāk pastiprināta uzmanība jāpievērš studentu un pasniedzēju zinātniskās pētniecības darba organizēšanas jautājumiem, plānojot un veicot tos iespējami ciešā mijiedarbībā ar atbilstošajām zinātniskajām struktūrvienībām.
Lai pilnvērtīgi izmantotu augstskolas akadēmisko personālu, jāveido racionāls tā noslodzes sadalījums starp mācību, zinātnisko un organizatorisko darbu. Fakultāšu dekāniem bez ikdienas struktūrvienības pārvaldības darba atbilstoši fakultātes profilam jāorganizē arī stratēģiskā fakultātes attīstības izpēte, iesaistot tajā katedru un institūtu vadītājus atbilstoši viņu kompetences sfērām. Organizatoriskajam darbam jāietver arī augstākā līmeņa – maģistra un doktora - studiju programmu veidošana un tālāka attīstība, doktora studiju nodrošināšana jaunākajam augstskolas akadēmiskajam personālam, augstskolas vecākā akadēmiskā personāla – profesoru un asociēto profesoru - iesaistīšana promocijas padomju, profesoru padomju un Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju darbā, pirmo promocijas padomju izveide Ventspils Augstskolā, tālākas sadarbības stiprināšana ar citām Latvijas un citu valstu augstskolām un pētniecības iestādēm.
Plānotā augstskolas attīstība studiju programmu un pētījumu virzienu griezumā detalizētāk atspoguļota tālākajās šīs Stratēģijas sadaļās „Ventspils Augstskolas studiju programmu attīstība” un „Zinātniskās darbības un inovāciju attīstība”.
Svarīgs augstskolas un tās fakultāšu administrācijas darba virziens ir augstskolas sadarbības nodrošināšana un stiprināšana ar Ventspils un Latvijas uzņēmumiem un valsts un pašvaldību iestādēm (it sevišķi ar Ventspils pilsētas pašvaldību un tās pārraudzībā esošajiem uzņēmumiem un iestādēm), lai nodrošinātu iespēju izstrādāt studiju darbus (mācību prakšu, kursa, bakalaura, kvalifikācijas un maģistra darbus) par tautsaimniecībai aktuālām un studentu un uzņēmumu interesēm atbilstošām tēmām, kā arī lai gūtu sadarbības partnerus saskaņotu attīstības projektu izstrādei, pieteikšanai finansējuma saņemšanai un realizēšanai.
Balstoties uz šāda veida sadarbību, potenciālajiem darba devējiem jau ir radīta iespēja izvēlēties savas darbības nodrošināšanai nepieciešamos jaunos speciālistus, izmantojot VeA studentu CV datu bāzi. Šāds sadarbības virziens jāintensificē, jo, pamatojoties uz noslēgtajiem sadarbības līgumiem, VeA Eiropas Savienības studentu un pasniedzēju apmaiņas un mobilitātes veicināšanas programmu ietvaros regulāri saņem priekšlikumus no saviem sadarbības partneriem ārzemēs, ka tie labprāt izmantotu VeA piedāvātās studiju iespējas komplektā ar mācību un prakses vietu saviem studentiem Ventspils uzņēmumos, pretī piedāvājot līdzvērtīgas studiju un prakses iespējas ārzemēs VeA studentiem.
Lai nodrošinātu efektīvu un mērķtiecīgu resursu pārvaldību, 2012. gadā VeA nepieciešams ieviest kvalitātes vadības sistēmu (atbildīgais - rektors).
1.3. Studentu pašpārvalde un studentu ārpus nodarbību laika pavadīšanas iespējas
Lai studenti varētu pilnvērtīgi realizēt savas specifiskās, likumdošanas aktos noteiktās studējošo tiesības, Ventspils Augstskolai arī turpmāk jāatbalsta studentu pašpārvaldes darbība:
• akcentējot, ka studējošo intereses Ventspils Augstskolā pārstāv Studentu pašpārvalde, tai izvirzot savus pārstāvjus augstskolas kolektīvajās lēmumu pieņemšanas institūcijās - Satversmes sapulcē, Senātā, fakultāšu Domēs, dažādās komisijās;
• uzturot un stiprinot divpusējo sadarbību starp Studentu pašpārvaldi un augstskolas administrāciju, kur katrai pusei ir savas tiesības un savi pienākumi, un praktizējot abu pušu regulāras tikšanās un atskaites par veikto darbu, tam nepieciešamajiem un jau izmantotajiem resursiem;
• atbalstot studentu iniciatīvu un veicinot viņu piedalīšanos Ventspils Augstskolas tālākajā veidošanā;
• nodrošinot Studentu pašpārvaldes vajadzībām atsevišķu telpu Ventspils Augstskolas ēku kompleksā, nodrošinot to ar tehnisko (dators, printeris, pieeja kopēšanas iekārtām, telekomunikācijas) un materiālo (līdzekļi studentu pasākumu rīkošanai) bāzi atbilstoši Augstskolu likumam, VeA Satversmei un LR Ministru Kabineta noteikumiem.
Lai veicinātu VeA studentu veidošanos par harmoniskām personībām, apzinot viņu vēlmes, laika gaitā ir izveidojies modelis sadarbībai šajā jomā ar Ventspils pilsētas pašvaldību un tās atbilstošajām struktūrvienībām – Kultūras centru un Sporta pārvaldi. Šīs sadarbības ietvaros ir ticis un arī turpmāk tiks nodrošināts piedāvājums iespējami pilnvērtīgām studentu ārpus nodarbību laika pavadīšanas iespējām Ventspilī. Kultūras centra pārraudzībā darbojas VeA studentu koris „Ventus” un kameransamblis. VeA studentiem ir dota iespēja darboties arī citos Kultūras centra pārraudzībā darbojošos mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos - jauniešu deju kolektīvā „Liedags”, teātra studijā, kā arī izmantot studentu pasākumiem Teātra namu „Jūras vārti”. Savukārt sadarbībā ar Sporta pārvaldi tiek nodrošināta iespēja VeA studentiem uz atvieglinātiem finansiālajiem noteikumiem izmantot Olimpiskā centra „Ventspils” piedāvātās iespējas. Minēto funkciju realizēšanai abas minētās iestādes saņem Ventspils pilsētas domes mērķdotācijas.
Ņemot vērā to, ka VeA studenti veido apmēram 2% no kopējā Ventspils pilsētas iedzīvotāju skaita, VeA uzskata par abpusējām interesēm atbilstošu iepriekš iedibināto Ventspils pilsētas pašvaldības atbalsta sistēmu pilnvērtīgai studentu brīvā laika pavadīšanai un vēlas to saglabāt.
1.4. Ventspils Augstskolas publiskā tēla veidošana
VeA tēla veidošana un publicitāte tiek realizēta augstskolas ilglaicīgas attīstības kontekstā, ņemot vērā esošās un prognozējamās tendences Ventspils pilsētas, Kurzemes reģiona un Latvijas valsts attīstībā. VeA tēla veidošanas darbu augstskolā koordinē speciālists organizatoriskajos, sabiedrisko attiecību un starptautiskās sadarbības jautājumos, kas informācijas izplatīšanas un apmaiņas, kā arī organizatoriskos jautājumos sadarbojas ar Ventspils pilsētas domes Organizatorisko nodaļu un Ventspils pilsētas portālu, uztur informatīvos sakarus ar masu medijiem, atbild par savlaicīgu informācijas izvietošanu augstskolas mājas lapā internetā.
Uz zinātni un praksi balstīta izglītība, intelektuālais kapitāls, orientēšanās uz inovatīvu ekonomiku un konkurētspēja darba tirgū ir vērtības, kas liktas par pamatu augstskolas darbībā un arī turpmāk uzskatāmas par augstskolas idejiskajiem vadmotīviem. Veidojot VeA tēlu Latvijas sabiedrībā un starptautiskā kontekstā, būtiski ir parādīt Ventspili kā vietu, kur notiek strauja attīstība daudzās sfērās, kur pēdējos gados intensificēta arī rūpniecības attīstība. Līdz ar to Ventspils Augstskola jāpasniedz kā dinamiskas pilsētas sastāvdaļa ar īpašu vidi, kur, balstoties uz sadarbību ar pilsētu, uzņēmējiem un valsts institūcijām, ir izveidota atbalsta struktūra – Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Biznesa inkubators, Kurzemes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts, Mūžizglītības centrs – un tādējādi radītas pilnvērtīgas iespējas radošu personību – studentu, docētāju, pētnieku un citu iedzīvotāju grupu pārstāvju - attīstībai, kas ir nepieciešams priekšnosacījums tautsaimniecības sabalansētai funkcionēšanai un augšupejai, kā arī valsts un pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
Svarīgs darbības virziens ir saites ar augstskolas absolventiem veidošana un viņu iesaistīšana augstskolas darbības kvalitātes un atpazīstamības paaugstināšanā (atbildīgais - rektors).


2. RESURSU, INFRASTRUKTŪRAS UN KAPITĀLA VEIDOŠANA UN ATTĪSTĪBA
Lai sasniegtu šajā stratēģijā izvirzītos mērķus, jānodrošina būtisku komponentu, kā cilvēkresursi, telpu infrastruktūra, zinātniskā infrastruktūra, studiju infrastruktūra un tīkla kapitāls, līdzsvars, šo komponentu attīstībai ir jānotiek plānveidīgi, tātad saskaņoti un harmoniski. Galvenais zinātniskais un ekonomiskais mērķis – šo jomu attīstībai ir jāģenerē pietiekami daudz darba vietu, infrastruktūras un zinātniskās kapacitātes, lai pēc pašreiz realizēto projektu pabeigšanas VeA varētu darboties ilgtspējīgi.

1. Cilvēkresursu stratēģija un attīstība ir ļoti būtisks VeA izaugsmes un attīstības faktors, jo tikai nokomplektēts kvalificēts un motivēts akadēmiskais un zinātniskais personāls spēj sasniegt šajā stratēģijā noteiktos virsmērķus, paaugstināt konkurētspēju, darba kvalitāti, kā arī sabiedrības uzticību.
Akadēmiskā un zinātniskā personāla (turpmāk personāla) attīstība plānojama, lai:
• nodrošinātu kvalitatīvu esošo un plānoto studiju procesu;
• lielā mērā izmantotu zinātnes infrastruktūras esošo potenciālu un to kāpinātu;
• ģenerētu jaunas zinātniskas idejas un piesaistītu ārējo finansējumu šo ideju realizācijai;
• praksē īstenotu organizācijas, kas mācās (learning organisation), veidolu;
• proaktīvi vadītu procesus;
• veidotu uz rezultātiem vērstas organizācijas iekšējo kultūru.

Svarīgākie cilvēkresursu plānošanas aspekti:
• kopīgi mērķi un to izpratne;
• ilgtermiņa plānošana, lai cilvēkresursu plānošana atbilstu VeA stratēģiskajiem dokumentiem;
• sistemātiskums, lai process nebūtu nejaušs;
• integrācija, lai personāla plānošanas process iekļautos gan VeA kopējā, gan atsevišķu struktūru (fakultāšu, institūtu) plānā, tiktu ņemta vērā mijiedarbība ar citām augstākās izglītības un zinātnes institūcijām un biznesa procesiem Ventspilī;
• kvalitāte un kvantitāte, proti, cilvēkresursu vajadzību noteikšana abās izteiksmēs;
• atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām kvalitatīvajām prasībām;
• nepārtrauktība, lai savlaicīgi reaģētu uz ārējiem faktoriem, pārmaiņu procesiem un jauniem mērķiem;
• atbilstība resursiem, lai darbaspēka izmaksas būtu sabalansētas ar iespējām, ko VeA var atļauties tagad un nākotnē.

Veidojot VeA cilvēkresursu attīstības stratēģiju, jārēķinās, ka pēdējie divi no iepriekšminētajiem cilvēkresursu plānošanas aspektiem ir visai sarežģīti prognozējami tālākā perspektīvā un ir balstīti uz to, ka tiek pilnībā realizēti šajā stratēģijā minētie zinātnes infrastruktūras projekti.
Cilvēkresursu plānošana ir esošā personāla nodrošinājuma un lietderības izpēte, personāla nepieciešamība nākotnē, pamatojoties uz šo stratēģiju un cilvēkresursu iespējām, personāla izmaiņu un virzības prognozēšanu, vajadzīgo darbinieku pilnīgu izmantošanu un paturēšanu.
Ņemot vērā VeA struktūru, aktivitātes ir plānojamas divos līmeņos:
• aktivitātes, kas attiecas uz visu akadēmisko personālu, - svešvalodu prasmju uzlabošana, darbs elektroniskajā studiju vidē, interaktīvās pasniegšanas metodes (atbildīgais - mācību prorektors),
• aktivitātes, kas realizējamas katrā VeA fakultātē atbilstoši tās darbības specifikai (atbildīgie -fakultāšu dekāni):
o akadēmiskā personāla profesionālā pilnveide,
o personāla grupu sadarbība.
Ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai visās fakultātēs un zinātniskajās institūcijās:
• būtu normatīvajos aktos noteiktais nepieciešamais LZP ekspertu skaits (atbildīgie - fakultāšu dekāni, pārrauga zinātņu prorektors),
• akadēmiskais personāls spētu pasniegt lekcijas svešvalodās (atbildīgie - fakultāšu dekāni, pārrauga mācību prorektors),
• tiktu izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu un vieslektoru, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu augstskolām ārpus Latvijas, skaitam (atbildīgie -fakultāšu dekāni, pārrauga mācību prorektors),
• tiktu izpildītas normatīvajos aktos noteiktās akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasības (atbildīgie - fakultāšu dekāni, pārrauga mācību prorektors),
• akadēmiskais personāls efektīvi izmantotu Moodle vidi un interaktīvās mācību metodes (atbildīgie - fakultāšu dekāni, pārrauga mācību prorektors).
Perspektīva VeA struktūrvienībās tiek analizēta detalizētāk.

Tulkošanas studiju fakultāte un Lietišķās valodniecības centrs
Akadēmiskais personāls pilnībā nodrošina esošo un arī šajā stratēģijā noteikto eventuāli izveidojamo jauno studiju programmu realizāciju nākamo piecu gadu laikā. Papildus investīcijas doktorantu budžeta vietu izveidē/iegādē un stipendijām nav nepieciešamas.
TSF un LVC kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2015
Personāla skaits ar Ph.D. grādu
(% no ievēlētā akadēmiskā personāla) 28 65
LZP eksperti 2 5

Informācijas tehnoloģiju fakultāte un IZI „VSRC”
Šajā fakultātē un institūtā situācija ir komplicēta, jo:
• izveidojoties IZI „VSRC” un realizējot cilvēkresursu projektu, daļa vadošo pētnieku, pētnieku, speciālistu un docētāju IT fakultātē strādā pārslodzes režīmā, kas ietekmē zinātniskos rezultātus un studiju kvalitāti;
• ir pieņemts konceptuāls lēmums par profesionālās maģistra studiju programmas elektronikā izveidi un šīs programmas realizācijai ir nepieciešams piesaistīt akadēmisko personālu no ārienes;
• liela akadēmiskā un zinātniskā personāla daļa ir iesaistīta dažādu vidēja termiņa projektu realizācijā un izstrādē un neizbēgami veidojas gan epizodiskas pārslodzes, gan arī epizodiskas nepietiekamas noslodzes situācijas;
• no VeA neatkarīgu apstākļu dēļ ne vienmēr būtisku projektu realizācija notiek atbilstoši plānotajam;
• akadēmiskais personāls ir jāplāno divos variantos:
• rēķinoties, ka cilvēkresursu projekts bez pārtraukuma turpinās arī 2013.-2015. gadā (tas būtu optimāls variants, jo tiek nodrošināta zinātnisko pētījumu nepārtrauktība un vienmērīgāks docētāju slodžu sadalījums);
• rēķinoties, ka cilvēkresursu projektā var būt 1-2 gadus ilgs pārrāvums (šajā gadījumā var būt problemātiski nodrošināt pētniekiem docētāja slodzi).

Rēķinoties ar jaunas - profesionālās elektronikas - maģistra programmas atvēršanu 2012./2013. akadēmiskajā gadā, VeA būtu nepieciešams piesaistīt no ārienes pastāvīgā darbā divus elektronikas doktorus. Patstāvīgā darbā būtu nepieciešams arī IT doktors. Ņemot vērā, ka perspektīvā šīs fakultātes maģistra programmām ir jākļūst par starptautiskām, ir svarīgi, lai docētāji spētu pasniegt savus kursus angļu valodā.
Visi doktoranti, kas šobrīd strādā VeA, ir gatavi turpināt sadarbību ar VeA pēc grāda iegūšanas, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt finansiālu atbalstu iespējami ātrākai studiju pabeigšanai. Nozīmīgs ir arī mērķtiecīgs darbs ar maģistratūras studentiem šajā stratēģijā noteikto virzienu attīstībai un viņu tālākai piesaistei VeA.
IT fakultātes kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2015
Personāla skaits ar Ph.D. grādu
(% no ievēlētā akadēmiskā personāla) 50 65
LZP eksperti 1 (+ 1 iesniegts) 5

Ekonomikas un pārvaldības fakultāte
Šajā fakultātē lielākās neskaidrības saistās ar Biznesa un ekonomisko pētījumu centra izveidi. Lai centru reģistrētu kā zinātnisko institūtu, pieciem no institūta pētniekiem ir jābūt ekonomikas zinātņu doktoriem. Šāds novirziens attīstās arī IZI “VSRC”, un, iespējams, nav lietderīgi veidot atsevišķu struktūru, bet gan integrēt ekonomiskos un inženierzinātņu pētījumus.
Visi doktoranti jau strādā VeA, tādējādi vēlams precizēt studiju virzienu atbilstoši VeA vajadzībām (projektu vadībā, vides ekonomikā). Doktoranti var saņemt normatīvajos aktos paredzētu papildus atvaļinājumu. Individuāli izskatāmi iesniegumi par aizstāvēšanās maksas segšanu no VeA budžeta. Citi papildus resursi šobrīd nav nepieciešami.
Riski
Valsts politikas rezultātā var tikt īstenoti resursu centralizācijas pasākumi (doktora studiju programmu koncentrācija universitātēs, viena promocijas padome zinātnes nozarē vai apakšnozarē valstī) un zinātnisko institūciju kapacitātes prasību paaugstināšana var radīt situāciju, ka VeA nav doktora studiju programmas un nav iespējams izveidot zinātnisko institūtu šajā zinātnes virzienā. Kā iespējami risku novēršanas īstermiņa risinājumi ir mērķtiecīgs esošo doktorantu darbs promocijas darbu aizstāvēšanā. Attiecībā uz zinātniskā institūta perspektīvu kā rezerves variants paliek virziena attīstīšana IZI „VSRC”.
EPF kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2015
Personāla skaits ar Ph.D. grādu
(% no ievēlētā akadēmiskā personāla) 33 65
LZP eksperti 2 (1 iesniegts) 5

Riski
Valsts neprognozējamās politikas rezultāts:
• Resursu centralizācijas pasākumi (doktora studiju programmu koncentrācija universitātēs, viena promocijas padome zinātnes nozarē vai apakšnozarē valstī) un zinātnisko institūciju kapacitātes prasību paaugstināšana var radīt situāciju, ka VeA nav zinātnisko institūtu un doktora studiju programmu:
o iespējamais risku novēršanas īstermiņa risinājums TF un EPF ir mērķtiecīgs esošo doktorantu darbs promocijas darbu izstrādē un aizstāvēšanā;
o iespējamais riska novēršanas ilgtermiņa risinājums ITF (nav iespējams izveidot IT doktora studiju programmu) ir attiecīgo speciālistu sagatavošanas plāna izstrāde un konsekventa realizācija;
o zinātnisko institūtu perspektīva:
 LVC - rezerves variants ir LVC integrācija IZI „VSRC”,
 Ekonomisko pētījumu centrs - rezerves variants ir virziena attīstīšana IZI „VSRC”.
• ES fondu ieviešanas valsts politika, kas var būtiski ietekmēt akadēmiskā un zinātniskā personāla noslodzi.
• Ievērojams budžeta vietu skaita samazinājums, kā rezultātā daļai akadēmiskā personāla var samazināties darba slodze:
o īstermiņa risinājumi ir studiju maksas samazināšana un daļēja akadēmiskā personāla skaita samazināšana,
o ilgtermiņa risinājums ir pētnieciskā darba apjomu palielināšana, ārzemju studentu piesaiste un ārējā finansējuma piesaiste.

Lai izpildītu šos indikatorus, ir jāizstrādā VeA Cilvēkresursu attīstības plāns, kas ir šīs stratēģijas pielikums (atbildīgais - rektors).

2. Fiziskā kapitāla (telpu infrastruktūras) izveide 2012. gadā būs pabeigta. 2011. gadā ir nodots ekspluatācijā VeA Ziemeļu korpuss, kurā izvietosies Mūžizglītības centrs un atradīsies 6 mācību laboratorijas, 2012. gadā jāveic visu VeA ēku siltināšanas projekts (atbildīgais - administratīvais prorektors). Lai izveidotu nepieciešamo infrastruktūru bakalaura studiju programmas “Elektronika” un jaunas profesionālā elektronikas maģistra studiju programmas realizācijai, laikā no 2010. līdz 2011.gadam tika īstenots ERAF projekts “Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes studiju programmu realizēšanai nepieciešamās infrastruktūras modernizēšana”. Šī projekta realizācijas rezultātā izbūvētas papildus studiju telpas, rekonstruējot Ventspils Augstskolas 3. korpusa Ziemeļu daļu, nodrošinot, ka studiju darba telpu vidējais apmērs uz 1 studējošo ir 3.6 m², izveidotas nepieciešamās laboratorijas un iegādāts to aprīkojums.
Lai uzlabotu studiju pieejamību, VeA 2009. gadā veica studentu dienesta viesnīcas paplašināšanu, tādējādi nodrošinot, ka gultas vieta studentu dienesta viesnīcā ir pieejama visiem VeA studentiem, kuriem ir tāda nepieciešamība.
Ņemot vērā demogrāfisko situāciju un rēķinoties ar to daļēji kompensējošo ārvalstu studentu apmācības uzsākšanu, tuvākajos 2-3 gados ir lietderīgi koncentrēties uz citām attīstības sadaļām.
Riski
Kaut arī mācību infrastruktūra (auditorijas, laboratorijas) spēj uzņemt lielāku studējošo skaitu nekā 850 studenti 2011./2012. akadēmiskajā gadā, dienesta viesnīcas piepildījums ir tuvu maksimālajam (605 vietas). Veiksmīgi realizējot ārējā mārketinga plānus un piesaistot ārzemju studentus, var rasties problēmas ar vietām dienesta viesnīcā.

3. Tīkla kapitāls līdztekus cilvēkresursiem mūsdienās kļūst par visietekmīgāko resursu. Tas vienlīdz attiecas uz VeA iekšējo un iekšzemes, kā arī ārzemju sadarbību, kas cieši saistās ar VeA ārējo mārketingu. Šīs sadarbības mērķi ir vairot VeA personāla un zinātnisko kapacitāti, publicitāti, atpazīstamību, kā arī gūt jaunas zināšanas un sadarbības iespējas. Sadarbība var notikt gan indivīda (personāla privātā iniciatīva), gan VeA iniciētā līmenī.

VeA starptautiskā darbība
Augstskolas starptautiskā darbība var tikt realizēta vairākās formās – personāla mobilitāte, ārzemju studentu piesaiste (pilnam studiju kursam un Erasmus programmas ietvaros) – studiju programmu internacionalizācija, kopīgi projekti un kopīgas studiju programmas, sadarbība ar atsevišķām mērķorganizācijām.

Personāla starptautiskā mobilitāte – ietver sevī gan studentu, gan akadēmiskā personāla mobilitāti un šobrīd visvienkāršāk realizējamas Erasmus apmaiņas programmas, kuru iespējas tomēr ir ierobežotas. VeA ir būtiski jāaktivizē darbs citu ES piedāvāto programmu īstenošanā, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību (Augstskolu likuma 3. panta (7) sadaļa) izpildi (atbildīgie - mācību prorektors un fakultāšu dekāni), kā arī būtiski palielinātu zinātnisko kapacitāti (Marijas Kirī programma) VeA stratēģiskās darbības virzienos - radioastronomija, radioelektronika, augstas veiktspējas inženierija, tālizpēte (atbildīgie - zinātņu prorektors un zinātnisko institūtu direktori). Šie darbības virzieni detalizētāk iestrādājami VeA Cilvēkresursu attīstības plānā.
Kā īstermiņa mērķis ir nosakāma ārzemju vieslektoru nedēļas realizēšana ITF un EPF 2013./2014. akadēmiskajā gadā (atbildīgais - mācību prorektors).

Ārzemju studentu piesaiste – studiju programmu internacionalizācija
Kopīgās studiju programmas

Ārzemju studentu piesaiste, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, ir būtisks VeA darbības virziens, kuram ir gan iekšējais (jaunu programmu izveide un/vai esošo modifikācija, akadēmiskā personāla spēja komunicēt angļu valodā, studiju vides modernizācija), gan ārējais (mārketings) komponents. Gan veidojot jaunas programmas, gan modificējot esošās, ir jāizvērtē kopīgo programmu izveides lietderība.
Studiju programmu internacionalizācijā darbs ir jāveic šādos virzienos:
1. 2012./2013. akadēmiskajā gadā ir jāuzsāk jaunas studiju programmas (atbildīgais - mācību prorektors):
1.1. TSF - profesionālā bakalaura studiju programma „Tulkošana angļu – krievu - vācu valodā” ārzemju studentiem;
1.2. ITF – profesionālā maģistra programma „Elektronika”, kurā studijas tiktu realizētas latviešu un/vai angļu valodā. Šīs programmas realizācijā būtiski ir palielināt ārzemju prakses iespējas (tās šobrīd ir ierobežotas Erasmus programmas un Ventspils uzņēmumu ietvaros).
2. Pakāpeniski, sākot ar 2012./2013. akadēmisko gadu, EPF ir jāveic profesionālās maģistra studiju programmas „Uzņēmējdarbības vadība” modernizācija, realizējot to moduļu veidā latviešu un/vai angļu valodā un specializējot to inovatīvajā uzņēmējdarbībā (pēc iepriekš PHARE realizētā projekta principiem).

Lai racionāli darbotos ārējā tirgū, līdztekus kvalitatīvam studiju programmu piedāvājumam jāizstrādā ārējā mārketinga pasākumu plāns (atbildīgais - rektors).

Kopīgie projekti
Projekti ar citām valsts un Baltijas jūras reģiona augstskolām galvenokārt realizēti ES struktūrfondu ietvaros. Šāda prakse ir turpināma, jo struktūrfondu līdzekļi ir relatīvi viegli un ātri pieejami. Tomēr perspektīvā ir jāorientējas uz ES līmeņa zinātnes programmām un jākļūst par nozīmīgu konsorciju dalībniekiem, kas ir viens no stratēģiski vissvarīgākajiem uzdevumiem (atbildīgie - zinātņu prorektors un zinātnisko institūtu direktori).
Laba sadarbība ir izveidojusies ar Klaipēdas Universitāti. Veiksmīgi tiek realizēts abu augstskolu kopīgais projekts „Vienota augsto tehnoloģiju pētniecības un mācību centra izveidošana”, kura rezultātā VeA un Klaipēdas Universitātē ir izveidotas modernas pētniecības un mācību laboratorijas uz firmas National Instruments elektronikas iekārtu bāzes. Tiek gatavoti arī kopīgi mācību kursi un pētījumi. 2011. gadā Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā iesniegts kopīgs projekts, kas paredz tālāk attīstīt jau izveidoto mācību un pētniecības centru.

Līgumi ar citu valstu augstskolām
Šobrīd ir 34 līgumi ar citu valstu augstskolām, kas paver studentiem plašāku apmaiņas piedāvājumu Erasmus programmā. Visus līgumus pilnībā izmantot nav iespējams, jo piešķirtais stipendiju skaits nav tik liels, lielākoties studenti izvēlas Norvēģiju, Somiju, Vāciju, Franciju, pasniedzēji - Lietuvu. Ir izteikta vēlme doties apmaiņā uz Spāniju, Itāliju, tomēr šajās valstīs studiju programmas pārsvarā ir viņu dzimtajā valodā, ir grūti noslēgt līgumus, jo studentu skaits augstskolās tur ir liels un tās labprātāk slēdz līgumus ar lielām augstskolām. Nozīmīgākā sadarbības ar citām augstskolām daļa realizējama kopīgo projektu ietvaros.

Kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2015*
Personāla mobilitāte (Erasmus) 7 stipendijas akadēmiskajam personālam
7 administrācijas
(izmantotas visas pieejamās) Izmantot maksimāli pieejamo
Studentu mobilitāte (Erasmus) 33 apmaiņas stipendijas
(izmantotas visas pieejamās) Izmantot maksimāli pieejamo
Studiju prakse ārzemēs (Erasmus) 13 apmaiņas stipendijas
(izmantotas visas pieejamās) Izmantot maksimāli pieejamo
Ārvalstu studenti (pilna laika) 0 30
Ārvalstu studenti (Erasmus) 9 30
Viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, % no akadēmiskā personāla 0 5
Augstas klases ārzemju viespētnieki 0 5
Kopīgas programmas ar ārvalstu augstskolām 0 2
FP7 projekti 2 5
Līgumi ar ārvalstu augstskolām 34 34
Kopīgi projekti ar ārvalstu augstskolām Augstskolas un zinātniskās institūcijas 40 40
Projekti 8 12
Kopējais finansējums, Ls 661768
* 2013. gadā beidzas pašreizējā Erasmus un 2014. gadā sākas jauns programmas uzsaukums

VeA iekšzemes sadarbība
Kā nozīmīgākais projekts, kas virzīts uz sadarbības veicināšanu starp Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem, pētniecības jomā ir atzīmējams Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra (ietverot Kosmisko datu apstrādes centru) izveidošanas projekts (IKST VNPC). Šajā projektā kopīga mērķa sasniegšanai ir apvienojušās Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes aģentūra “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”, Rīgas Tehniskā universitāte, Elektronikas un datorzinātņu institūts, kā arī Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūts “Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs” kā vadošais partneris. IKST VNPC izveides ilgtermiņa mērķis ir sadarbība fundamentālajā un pielietojamajā pētniecībā informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, kā arī signālapstrādē, koncentrējot, integrējot un efektīvi izmantojot zinātnisko infrastruktūru un intelektuālo potenciālu, lai nodrošinātu ES ekselences centra standartu un paaugstinātu IKST VNPC un Latvijas zinātnes kopējo konkurētspēju Eiropas pētniecības telpā.
Iekšzemes sadarbības iespējas ir lielas, īpaši komerciālo pētījumu jomā un sadarbībā ar citām Latvijas augstskolām specifisku projektu realizācijā.
Nozīmīga ir VeA sadarbība ar Ventspils vispārējās vidējās izglītības iestādēm augstskolas studiju programmu popularizēšanā un talantīgāko skolēnu piesaistē (atbildīgie - fakultāšu dekāni), sadarbība ar Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centru atsevišķu studiju kursu un moduļu realizācijā izmantojot VeA mācību laboratorijas (atbildīgais - IT fakultātes dekāns). Sadarbībā ar Ventspils Izglītības pārvaldi VeA ir jāveido kā eksakto priekšmetu skolotāju tālākizglītības un profesionālās pilnveides vieta.
Perspektīvā ir jāizvērtē studiju moduļu realizācija projektu veidā, VeA sadarbojoties ar uzņēmējiem un sabiedrību.
Kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2015
Lektoru – augstas klases nozares profesionāļu īpatsvars (nolasīto KP % no kopējā KP skaita)
Kopīgi projekti ar Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām Augstskolas un zinātniskās institūcijas 8 8
Projekti 6 6
Kopējais finansējums 10317913
Kopīgi projekti ar Latvijas profesionālajām asociācijām Latvijas profesionālās asociācijas 2 2
Projekti 2 6
Kopējais finansējums 131177

VeA iekšējā sadarbība
Kā būtisks VeA resurss ir uzskatāms VeA struktūrvienību (fakultāšu un institūtu) sadarbība , kas ir attīstīta nozares ietvaros (ITF - IZI, TF – LVC) un kas tomēr būtu jāattīsta starp EPF un KTKP, un Biznesa inkubatoru. Tomēr ļoti būtiska ir starpnozaru sadarbība (robežprojekti), piemēram, TF un ITF (datorlingvistikas jomā) vai EPF un IZI pētījumu komercializācijas jomā (atbildīgais - zinātņu prorektors). Studentu skaits tuvāko gadu laikā būtiski nepieaugs, tātad izaugsme un attīstība iespējama pārsvarā zinātnes virzienā.

Kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2015
Vairāku struktūrvienību kopīgi izstrādātie studiju kursi, moduļi 0
Vairāku struktūrvienību kopīgi izstrādātās programmas 0 1
Vairāku struktūrvienību kopīgi izstrādātie un realizētie zinātniskie projekti (% no kopējā akadēmisko un zinātnisko projektu skaita) 0
Ievēlētā akadēmiskā personāla dalība zinātniskos projektos (% no kopējā skaita) 39.4 80

4. Studiju infrastruktūra
2011. gadā tiks pabeigta mācību un pētniecības laboratoriju modernizācija un jaunu laboratoriju izveide. Pēdējo gadu laikā ir izveidotas 9 jaunas un modernizētas 4 mācību laboratorijas.
21. gadsimta otrajā desmitgadē informācijās tehnoloģijas augstākās izglītības mācību procesā ir jāizmanto vēl efektīvāk. Nākotnes risinājumi ir balstīti uz daudz plašāku interaktivitāti un studentu iesaisti izziņas procesā, izmantojot interaktīvās multimediju tehnoloģijas gan lekcijās, gan semināros un praktiskajos darbos. Interaktīvā tāfele ir 21. gadsimta pasniedzēja darba rīks, kura prasmīga un efektīva lietošana sniedz daudz plašākas iespējas mācību satura vizualizācijā. Interaktīvās tāfeles ir jau Latvijas vidusskolu mācību klašu organiska sastāvdaļa. Līdz ar to jaunie studenti, kas ienāks augstskolā, kurā šīs tehnoloģijas nelieto, var asociēt augstskolu nevis kā inovatīvu izglītības institūciju, bet gan kā tehnoloģijās atpalikušu iestādi.
VeA mācību procesā ir jāievieš moderni studentu zināšanu diagnostikas risinājumi - t.s. balsošanas iekārtas. Šīs aktivitātes galvenais mērķis ir mācību procesa personalizācija, proti, lai attīstītu ikvienu jauno studentu līdz maksimāli augstas raudzes profesionālim, ir nepārtraukti jāmēra viņa esošo zināšanu līmenis, un atbilstoši tam pasniedzējiem ir jāpersonalizē iepriekš izstrādātie kursi. Šie tehnoloģiskie risinājumi to nodrošina. Lai sasniegtu šādas vīzijas realizāciju, ir jāizstrādā augstskolas mācību tehnoloģiju attīstības plāns, kurā paralēli aprīkojuma plānošanai vēl lielāka uzmanība ir pievērsta akadēmiskā personāla profesionālai pilnveidei - 21. gadsimta tehnoloģisko risinājumu izmantošanai mācību procesā (atbildīgais - rektors).

Kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2016
Ar interaktīvo tehnoloģiju aprīkoto auditoriju skaits 2 *
Vēlētā akadēmiskā personāla īpatsvars, kuri apmācīti darbam Moodle vidē, % 20 80
Vēlētā akadēmiskā personāla īpatsvars, kuri apmācīti darbam interaktīvā vidē, % 0 80
Kursu skaits, kuros ir integrēta interaktīvo tehnoloģiju izmantošana, 0 *
Nodarbību īpatsvars, kuros izmanto interaktīvās tehnoloģijas, % 0 *
* Izstrādājams Mācību tehnoloģiju attīstības plāna ietvaros

5. Finanšu kapitāls

Finanšu kapitāla rādītāji lielākajā daļā pozīciju ir krasi atšķirīgi no gada uz gadu VeA realizēto projektu apmēra (priekšfinansējums, līdzfinansējums) dēļ. Kā vitāli svarīgs šajā jomā minams Ventspils domes finansiālais atbalsts, kas ļauj plānot dažādu projektu realizāciju.

VeA budžeta ieņēmumu galvenie rādītāji
Rādītājs 2010.gads 2011.gads 2012.gads*
Ieņēmumi kopā 4165037 3946162 6122690
1.Naudas līdzekļu atlikums uz gada sākumu 297441 301106 95726
2.Ventspils pašvaldības finansējums 175251 623521 1269841
3.Valsts budžeta finansējums 824910 846629 853024
4.Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem 208750 310354 397417
5.Citi finanšu avoti (projekti) 2658685 1864552 3506682
* projekts

Būtiskākā Ventspils pilsētas domes (Domes) finansējuma daļa ir paredzēta cilvēkresursu nodrošināšanai un attīstībai. Līdz 2012. gadam Dome piemaksāja VeA personālam ar doktora grādu Ls 383 mēnesī. Ar 2012. gadu Domes finansējumu VeA personālam ir paredzēts piešķirt, pamatojoties uz VeA Cilvēkresursu attīstības plānā paredzētajām aktivitātēm. Tas nozīmē papildus finansējumu gan sarežģītu un nozīmīgu projektu ieviesējiem, gan stimulējošu (atkarībā no rezultātiem) papildus apmaksas sistēmu (pēc rezultātiem), gan atbalstu doktora grāda iegūšanā. Tādējādi tiks paaugstināta gan VeA personāla rezultivitāte, gan augstskolas konkurētspēja un veicināta VeA izaugsme.
VeA darbības 15 gadu laikā tieši uzskaitītais Domes finansējuma apmērs sasniedz apmēram 9 miljonus Ls, taču šajā finansējumā netiek ieskaitīti dažādi kultūras un sporta pasākumi (mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu vadītāji, sporta nodarbību iespējas).
Analizējot valsts budžeta finansējumu, jāsecina, ka kopš 2010. gada tam atkal ir pieaugoša tendence. Vairāk nekā 2/3 no kopējā studentu skaita ir valsts budžeta finansēti, kas dod iespēju stabili plānot akadēmiskā personāla slodzes. Tomēr kopējais studentu skaits ir salīdzinoši neliels, tas nozīmē, ka studentu skaits uz vienu pasniedzēju arī ir neliels un viena studenta izmaksas pārsniedz analogās izmaksas citās augstskolās. Tāpēc problemātiska ir pilnīgi jaunu studiju programmu atvēršana, finansējot tās uz iekšējā finansējuma pārdales rēķina, savukārt valsts augstākās izglītības politika ir visai neskaidra 2011. gada 17. septembra vēlēšanu kontekstā, kas nozīmē, ka problemātiska var būt arī jaunu budžeta vietu piešķiršana.
VeA ir proaktīvi jāreaģē uz iespējamajām izmaiņām augstskolu finansējuma modelī, sasniedzot augstākos iespējamos valsts finansējuma apmērus.
Pretēja situācija ir ar valsts finansējumu zinātnei, kura bāzes daļa veido 4-10% no kopējā zinātnes finansējuma apmēra. Tas nozīmē, ka, ilgtermiņā plānojot konkrētu virzienu attīstību, jāorientējas uz ES 7. ietvara un tālākajām zinātnes finansējuma programmām.
Neapšaubāmi nozīmīga ir VeA radīto zināšanu komercializācija. Pabeidzot šobrīd uzsāktos zinātnes infrastruktūras attīstības projektus, ir jāpanāk pakāpenisks un būtisks ieņēmumu daļas pieaugums šajā sadaļā.


VeA budžeta izdevumu galvenie rādītāji
Rādītājs 2010.gads 2011.gads 2012.gads*
Izdevumi kopā 3832797 3663599 6242605
1.Atlīdzība 1343685 1517110 1547123
2.Preces un pakalpojumi 572111 573828 649773
3.Pamatkapitāla veidošana 375812 1311829 3825145
4.Stipendijas 259772 260832 220564
* projekts

Detalizētāka finansējuma izlietojuma analīze un tā efektivitātes paaugstināšana ir veicama Kvalitātes vadības sistēmas izveides ietvaros, kas ir jāievieš līdz 2012. gadam (atbildīgie - rektors un administratīvais prorektors).



3. VENTSPILS AUGSTSKOLAS STUDIJU PROGRAMMU ATTĪSTĪBA
3.1. Ventspils Augstskolas realizētās studiju programmas no 2009. līdz 2015. gadam
VeA realizētās studiju programmas
Nr. Studiju programmas nosaukums, iegūstamais grāds/kvalifikācija (programmas kods) (programmas nosaukuma saīsināts apzīmējums) Studiju veids un ilgums Lēmums par studiju programmās licencēšanu vai akreditēšanu, akreditācijas termiņš
1. Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Vadībzinātne” sociālo zinātņu bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanai vadībzinātnē (4334508) (VZB) Pilna laika klātiene,
4 gadi LR IZM Akreditācijas komisijas (AK) 29.06.2011. lēmums Nr.3653; akreditācijas lapas Nr. 014-2108; akreditācijas termiņš 31.12.2017.
2. Profesionālā bakalaura studiju programma „Tulkošana angļu – latviešu –krievu/vācu valodā” bakalaura profesionālā grāda tulkošanā un tulka, tulkotāja kvalifikācijas iegūšanai (4222209) (TAPB) Pilna laika klātiene,
4 gadi LR IZM AK 29.06.2011. lēmums Nr.3650; akreditācijas lapas Nr. 014-2105; akreditācijas termiņš 31.12.2017.
3. Profesionālā bakalaura studiju programma „Tulkošana vācu – latviešu –krievu/angļu valodā” bakalaura profesionālā grāda tulkošanā un tulka, tulkotāja kvalifikācijas iegūšanai (4222208) (TVPB) Pilna laika klātiene,
4 gadi LR IZM AK 29.06.2011. lēmums Nr.3651; akreditācijas lapas Nr. 014-2106; akreditācijas termiņš 31.12.2017.
4. Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Datorzinātnes” dabas zinātņu bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanai datorzinātnēs (4348100) (DZB) Pilna laika klātiene,
3 gadi LR IZM AK 29.06.2011. lēmums Nr.3652; akreditācijas lapas Nr. 014-2107; akreditācijas termiņš 31.12.2017.
5. Bakalaura studiju programma “Elektronika” inženierzinātņu akadēmiskā bakalaura grāda elektronikā iegūšanai (43523) (EIZB) Pilna laika klātiene, 3 gadi LR IZM Akreditācijas komisijas (AK) 22.12.2010. lēmums Nr.3601; akreditācijas lapas Nr. 014-2019; akreditācijas termiņš 31.12.2016.
6. Dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnēs (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) dabaszinātņu maģistra grāda iegūšanai datorzinātnēs (46481) (DZM) Pilna laika klātiene
2 gadi LR IZM AK 30.05.2007. lēmums Nr.2064; akreditācijas lapas Nr. 014-1162; akreditācijas termiņš 31.12.2013.
7. Profesionālā studiju programma „Uzņēmējdarbības vadība” maģistra profesionālā grāda uzņēmējdarbības vadībā un uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikācijas iegūšanai (473412) (UdVPM) Pilna laika klātiene
2 gadi LR IZM 25.11.2009. lēmums Nr.3123; akreditācijas lapas Nr. 014-1755; akreditācijas termiņš 31.12.2015.
8. Profesionālā augstākās izglītības studiju programma „Tulkošana un terminoloģija” profesionālā maģistra grāda iegūšanai tulkošanā un terminoloģijā (46222) (TTPM) Nepilna laika neklātiene
2 gadi LR IZM AK 20.12.2006. lēmums Nr.2014; akreditācijas lapas Nr. 014-1106; akreditācijas termiņš 31.12.2012.
9. Profesionālās augstākās izglītības programma „Juridisko tekstu tulkošana” profesionālā maģistra grāda tulkošanā iegūšanai (46222) (JTPM) Pilna laika klātiene
1,5 gadi LR IZM AK 30.04.2008. lēmums Nr.3182; akreditācijas lapas Nr. 014-1426; akreditācijas termiņš 31.12.2014.
10. Starpaugstskolu doktora studiju programma “Biznesa vadība” (51345) (VZD) Pilna laika klātiene - 3 gadi, nepilna laika klātiene - 4 gadi LR IZM AK 12.12.2007. lēmums Nr.3155; akreditācijas lapas Nr. 014-1387; akreditācijas termiņš 31.12.2013.
11. Starpaugstskolu doktora studiju programma “Valodniecība (latviešu diahroniskā un sinhroniskā valodniecība, lietišķā valodniecība un salīdzināmā un sastatāmā valodniecība)” filoloģijas doktora grāda iegūšanai (51222) (FD) Pilna laika klātiene - 3 gadi, nepilna laika neklātiene - 4 gadi LR IZM AK 11.05.2011. lēmums Nr.3608; akreditācijas lapas Nr. 014-2045; akreditācijas termiņš 31.12.2017.
2009.gadā studējošo uzņemšana Ventspils Augstskolā tika organizēta 6 pamatstudiju programmās, 4 maģistra studiju programmās un 2 doktora studiju programmās.
VeA akadēmiskās darbības mērķis ir piedāvāt darba tirgū konkurētspējīgu visu augstākās izglītības līmeņu (bakalaura, maģistra un doktora) izglītību četros studiju virzienos: vadībzinātnē un ekonomikā, tulkošanā, datorzinātnēs un inženierzinātnēs.
Lai spētu to nepārtraukti nodrošināt, VeA akadēmiskās darbības attīstība balstās uz pamatprincipu, kura būtība ir atbilstoši darba tirgus prasībām veidot viegli modificējamas studiju programmas un to specializācijas, ievērot pēctecību un pakāpeniskumu, kā arī racionāli izmantot cilvēku un tehniskos resursus. Laika posmā līdz 2015.gadam VeA paredz izstrādāt, uzsākt īstenot un akreditēt vairākas jaunas studiju programmas.
Jauno programmu plānotie licencēšanas un akreditācijas termiņi
N.
p.
k. Studiju programmas nosaukums / Plānotais licencēšanas vai akreditācijas termiņš 2010.
gads 2011.
gads 2012.
gads 2013.
gads 2014.
gads 2015.
gads
1. Dabas zinātņu doktora studiju programma datorzinātnēs (DZD) Licencēšana
2. Maģistra profesionālā studiju programma elektronikā (EIPM) Licencēšana Akreditācija
3. Profesionālā bakalaura studiju programma „Tulkošana angļu – krievu - vācu valodā” Licencēšana Akreditācija
3.2. Studentu un docētāju skaita dinamika
Ņemot vērā demogrāfiskās (skolēnu skaits, migrācija) tendences, tuvākajos gados nav paredzams būtisks studentu skaita pieaugums. Tomēr, paaugstinot studiju kvalitāti un piesaistot ārzemju pasniedzējus un studentus, kā arī piedāvājot modernizētas studiju programmas un zinātnes infrastruktūras iespējas, var runāt par uzlabojumiem studiju kvalitātē. Šo uzlabojumu rezultātā studentu skaits varētu saglabāties aptuveni pašreizējā līmenī, tomēr reflektantu kvalitāte varētu paaugstināties. Kā svarīgākais šo pārmaiņu rādītājs ir konkursa koeficients un ārzemju studentu skaits.

Konkurss uz budžeta vietu pamatstudijās Ventspils Augstskolā
Programma 2009./10. 2010./11. 2011./12.*
Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Vadībzinātnes” 4,1 3,6 5,4
Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Datorzinātnes” 2,3 2,6 3,3
Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Elektronika“ 2,0 2,8 2,2
Profesionālā bakalaura studiju programma „Tulkošana angļu – latviešu – krievu/vācu valodā” 3,9 3,7 4,6
Profesionālā bakalaura studiju programma „Tulkošana vācu – latviešu – krievu/angļu valodā” 4,0
Vidējais 3,3 3,1 3,6
* Ņemot vērā, ka 2011.gadā pirmo reizi iestāšanās VeA tiek organizēta centralizētā veidā, turpmāko gadu sasniedzamie mērķi tiks definēti pēc 2011.gada rezultātiem.

Budžeta vietas ir būtisks jebkuras reģionālās augstskolas, tai skaitā, VeA, sekmīgas darbības faktors, kura nozīme tuvākajos gados tikai pieaugs. Pašreizējā tendence - daļlaika studentu un maksas studentu skaita samazinājums – to apstiprina. Ir svarīgi noturēt un, ja iespējams, palielināt šo vietu skaitu, ņemot vērā lēmumu par profesionālā maģistra studiju programmas elektronikā izveidi.
Maksas un budžeta studentu gada vidējais skaits Ventspils Augstskolā
2009 2010 2011 2012* 2013*
B M B M B M B M B M
ITF 156 0 186 10 207 14 210 16 213 18
EVF 201 100 198 90 190 88 190 88 190 88
TSF 220 123 226 90 221 80 226 80 226 80
Kopā 577 223 610 190 618 182 626 184 629 186
* projekts
VeA studiju programmās ir relatīvi liels atbirums. Tam ir dažādi iemesli. ITF fakultātē un EPF fakultātē visbiežākais studiju pārtraukšanas cēlonis ir vājās matemātikas un fizikas zināšanas, savukārt TF – studentu finansiālās problēmas. Lai uzlabotu 1. kursa matemātikas un fizikas zināšanas, ir jāveic mērķtiecīga studentu papildus apmācība, kā arī pasniedzēju darba koordinācija un kvalitātes paaugstināšana specifiskajos priekšmetos. Kvalitātes vadības sistēmas izveides ietvaros tās būtiska komponente ir studiju procesa kvalitātes kontrole un studiju rezultātu kvalitātes kontrole (atbildīgais - mācību prorektors).
Atbirums Ventspils Augstskolā
Programma 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.
ITF 44 42 50
Informācijas tehnoloģijas (K) 8 4 3
Datorzinātnes (B) 30 27 25
Datorzinātnes (M) 6 5 8
Elektronika (B) - 6 14
EPF 43 32 14
Vadībzinātne (B) 27 25 10
Uzņēmējdarbības vadība (M) 15 6 4
Biznesa vadība (D) 1 1 0
TSF 43 47 49
Tulkošana, angļu (B) 12 19 25
Tulkošana, vācu (B) 13 9 4
Juridisko tekstu tulkošana (M) 6 4 10
Tulkošana un terminoloģija (M) 12 15 10
Valodniecība (D) - 0 0
Kopā 130 121 113

Lai veicinātu studiju programmu attīstību, VeA aizvadītajos gados realizēja vairākus no Eiropas Savienības struktūrfondiem un valsts budžeta līdzekļiem finansētus projektus. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem finansētie projekti “Telpu renovācija studiju vietu iekārtošanai informācijas tehnoloģiju un elektronikas jomā” un “Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes infrastruktūras modernizēšana” nodrošināja ITF materiālās bāzes uzlabošanu un kalpoja kā priekšnoteikums, lai varētu uzsākt maģistra studiju programmas datorzinātnēs un bakalaura studiju programmas elektronikā realizāciju.
Savukārt no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem finansētie projekti “Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas “Datorzinātnes” modernizēšana” un “Inženieru apmācības programmas izstrāde darbam ar CAD projektēšanas programmām” ļāva uzlabot gan esošos studiju kursus (modernizēti 9 studiju kursi), gan izstrādāt un aprobēt jaunus studiju kursus bakalaura studiju programmu “Datorzinātnes” un “Elektronika” pilnveidošanai un uzlabošanai.
Elektronikas bakalaura studiju programmas un jaunas profesionālā elektronikas maģistra studiju programmas realizācijai VeA laikā no 2010. līdz 2011.gadam tika īstenots ERAF projekts “Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes studiju programmu realizēšanai nepieciešamās infrastruktūras modernizēšana”. Tādējādi VeA ir izveidotas modernas laboratorijas.
Lai VeA īstenotu tālāku jau realizējamo studiju programmu pilnveidošanu un jaunu studiju programmu izveidošanu, arī turpmāk VeA gan jāturpina realizēt no ES struktūrfondiem finansētus projektus programmas “Atbalsts augstākās izglītības studiju programmu uzlabošanai” ietvaros, gan jāplāno šim mērķim piesaistīt citu ES struktūrfondu finansējumu. Modernizējot EPF programmas, būtiska ir Biznesa inkubatora, Kurzemes tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta, kā arī dažāda veida finansējuma piesaiste uzņēmējdarbības prasmju attīstīšanai EPF studentiem.
Studiju procesa kvalitātes kontroles mehānisms ir būtiski pilnveidojams (līdz 2013. gadam; atbildīgais - mācību prorektors) Kvalitātes vadības sistēmas izveides ietvaros.


4. ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS UN INOVĀCIJU ATTĪSTĪBA
4.1. Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības un inovāciju attīstība laika posmā līdz 2009. gadam
Ventspils Augstskolā zinātniskās darbības un inovāciju attīstība ir cieši saistīta ar studiju procesu un (?) infrastruktūras attīstību. Iepriekšējā plānošanas periodā līdz 2008. gadam Ventspils Augstskola ir veiksmīgi realizējusi vairākus investīciju projektus, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus un valsts budžeta līdzekļus. Būtiskākie ieguvumi no Eiropas Savienības struktūrfondu projektu realizācijas ir renovētas telpas VeA zinātnisko institūtu - Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) un Inženierpētniecības centra - darbības nodrošināšanai, kas veicina pētniecības kvalitātes uzlabošanu zinātniskajos institūtos. 2006. gada realizēti divi nacionālās programmas projekti, kuru ietvaros Ventspils Augstskola nodrošināta ar aparatūru, kas nepieciešama datu pārraides procesu izpētei garās optiskās sakaru līnijās, kā arī izveidots daudzdzīslu optiskā kabeļa pieslēgums Ventspils Augstskolai un VSRC.
(?)Realizēts projekts, kā rezultātā Ventspils Augstskolā un Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā tika izveidotas vairākas zinātniskās laboratorijas.
Kā viena no būtiskākajām iepriekšējos gados realizētajām aktivitātēm jāmin PHARE programmas ietvaros realizētais projekts "Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares attīstības projekts", kura rezultātā tika izveidota zinātniskā institūcija - Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centrs.
Vienlaikus sekmīgi īstenoti arī vairāki Eiropas Sociālās fonda līdzfinansēti pētījumu projekti, kā arī veikti pētījumi Latvijas Zinātnes padomes finansēto fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu ietvaros.
4.2. Ventspils Augstskolas zinātniskās darbības attīstības stratēģiskie virzieni un veicamie uzdevumi
Ventspils Augstskolas darbības mērķi ietver kvalitatīvas augstākas izglītības nodrošināšanu, lai veicinātu Latvijas, Kurzemes un Ventspils intelektuālā potenciāla izaugsmi un augstskolas absolventu konkurētspēju darba tirgū. Uz zinātni un praksi balstīta izglītība, intelektuālais kapitāls, orientēšanās uz inovatīvu ekonomiku un spēju radīt augstu pievienoto vērtību, kā arī konkurētspēja darba tirgū ir vērtības, kas liktas par pamatu augstskolas darbībai un uzskatāmas par augstskolas idejiskajiem vadmotīviem.
Ņemot vērā to, ka VeA darbības blakus mērķis ir veicināt pilsoniskas sabiedrības un efektīvas tautsaimniecības sabalansētu attīstību Latvijā, īpašu vērību pievēršot Kurzemes reģiona specifiskajām vajadzībām uz mūsdienīgām tehnoloģijām balstītu kompetenču pielietošanā tautsaimniecībā un sabiedrības pārvaldē, VeA:
• turpinās esošo studiju programmu modernizēšanu un pilnveidošanu atbilstoši darba devēju prasībām,
• turpinās tautsaimniecības vajadzībām atbilstošu tehnoloģiju ietilpīgu studiju programmu veidošanu,
• turpinās veikt pētījumus nozarēs, kas ir būtiskas Latvijas tautsaimniecības attīstībai,
• pastiprināti darbosies pie VeA zinātnisko institūtu pētījumu virzienu sasaistes ar tautsaimniecības vajadzībām un pētījumu rezultātu komercializācijas,
• paplašinās kursu, kuri vērsti uz iedzīvotāju tālākizglītību un kompetenču līmeņa paaugstināšanu, piedāvājumu, t.sk. uzsākot realizēt kursus, kas saistīti ar tehnoloģiju pielietojumu.

Šo mērķu sasniegšanai, kā arī lai veiksmīgi turpinātu iesākto augstskolas attīstību un nodrošinātu Ventspils Augstskolas izveidi par starptautiski atpazīstamu Eiropas līmeņa izglītības un zinātnes centru, augstskolā laika posmā līdz 2015.gadam tiek plānots tālāk attīstīt pētniecisko darbību četros galvenajos virzienos:
• ekonomikā un vadībzinātnē,
• dabas zinātnēs, matemātikā un informācijas tehnoloģijās,
• humanitārajās un tulkojumzinātnēs,
• inženierzinātnēs (elektronikā, satelīttehnoloģijās).

3.2.1. Ventspils Augstskolas zinātnisko institūtu infrastruktūras attīstība
Šīs aktivitātes mērķis ir attīstīt un modernizēt esošo augstskolas mācību un zinātnisko infrastruktūru. 2010. – 2011. gadā augstskolā tika realizēta virkne zinātniskās infrastruktūras uzlabošanas projektu, kas pilnībā tiks pabeigti 2012. gadā:
• „Ventspils Augstskolas Informāciju tehnoloģiju fakultātes studiju programmu realizēšanai nepieciešamās infrastruktūras modernizēšana” (2,97 milj. Ls);
• „Vienota augsto tehnoloģiju pētniecības un mācību centra izveidošana (National Instruments)” (175,8 tūkst. Ls);
• „Prasmju un apmācību centra izveide produktu izstrādē - Igaunijas un Latvijas mehatronikas sektora kompetences celšanai (Skills Centre)” (98 tūkst. Ls).

Zinātniskās infrastruktūras (ZI) attīstība augstskolā ir nepārtraukts process. To nosaka gan jauni zinātnes virzieni, gan jaunas tehnoloģijas un instrumenti. ZI attīstība VeA tuvākajos gados saistās ar Irbenes radioteleskopu renovēšanu un apkalpojošo iekārtu modernizēšanu „Informācijas, komunikāciju un signālapstrādes tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra” projekta ietvaros, 10 Gb interneta savienojuma ar Rīgu izveidi projekta „Vienota nacionālas nozīmes Latvijas akadēmiskā pamattīkla zinātniskās darbības nodrošināšanai izveide” ietvaros, tuvākajos trīs gados ir vitāli svarīgi izveidot LOFAR (Low Frequency Array) staciju Ventspilī, kas izveidotu VeA IZI VSRC par Eiropas līmeņa pētniecības institūciju un panāktu VeA stratēģijā noteikto virsmērķi.
Ņemot vērā ES un valsts ieguldījumu apmēru, galvenais uzdevums ir efektīvi izmantot šo infrastruktūru zinātniskiem un komerciāliem mērķiem.

3.2.2. Zinātnes un pētniecības attīstība Ventspils Augstskolā
Šīs aktivitātes mērķis ir stiprināt VeA zinātnisko institūtu kapacitāti realizējamajos pētniecības virzienos. Laika posmā līdz 2015. gadam tiek izvirzīti šādi galvenie uzdevumi zinātniskās darbības un inovāciju attīstībai:
• docētāju un zinātniskā personāla ar doktora zinātnisko grādu skaita pieauguma nodrošināšana;
• papildu cilvēkresursu piesaiste darbam zinātniskajās institūcijās, galvenokārt iesaistot sistemātiskā un organizētā zinātniskās pētniecības darbā doktora studiju programmu absolventus un doktorantus;
• doktora studiju vietu nodrošināšana (tai skaitā citās Latvijas un ārvalstu augstskolu doktorantūrās) perspektīviem Ventspils Augstskolas maģistriem;
• sadarbības projektu īstenošana elektronikas, satelīttehnoloģiju un inženierzinātņu jomā;
• efektīvas sadarbības uzturēšana ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku, biznesa inkubatoriem, kompetences centriem.

Lai sasniegtu šos mērķus, tiek realizēti projekti, kas ir vērsti uz cilvēkresursu piesaisti zinātnei un jaunu kompetenču apgūšanu. Kā lielākais no tādiem ir projekts „Uz Zemes Mākslīgo Pavadoņu (ZMP) attiecināmu signālu uztveršanas, raidīšanas un apstrādes tehnoloģijas”. Projektā iesaistīti 20 zinātniskie darbinieki. Projekta finansējums (0,93 milj. Ls) ļauj veikt pētījumus ZMP signālu apstrādes, inženierpētniecības un elektronikas, kosmisko atkritumu radiolokācijas, kā arī mehānikas un augstas veiktspējas skaitļošanas virzienos līdz 2012. gada beigām.
Stratēģiski svarīgi ir nodrošināt darbu šai zinātnieku komandai arī pēc projekta beigām.
Laika periodā līdz 2015. gadam jāpaaugstina pētījumu kapacitāte, attīstot sadarbību ar ārvalstu pētniecības organizācijām, kā arī iesaistot sadarbībā ārvalstu zinātniekus. To plānots panākt, iesaistoties ES 7. ietvarprogrammās:
• Marie Curie International Research Staff Exchange Scheme (IRSES),
• Integration of research entities from the EU“s Convergence and Outermost regions in the ERA and enhancement of their innovation potential.

3.2.3. Zinātnisko pētījumu komercializācija
Šīs aktivitātes mērķis ir maksimāli sasaistīt VeA zinātnisko institūtu darbu ar tautsaimniecību, veicinot tās attīstību un pētījumu ekonomisko atdevi.
Pētījumu komercializācija saistāma ar VSRC pētījumu virzienu attīstīšanu šādos pētījumu pamatvirzienos:
1) fundamentālie pētījumi astronomijā un astrofizikā;
2) lietišķie pētījumi kosmosa tehnoloģiju jomā;
3) augstas veiktspējas skaitļošana;
4) lietišķās inženierelektronikas pētījumi.
Lietišķo pētījumu virzienus nepieciešams un iespējams komercializēt, jo kosmisko tehnoloģiju pakalpojumu industrija ir viena no tautsaimniecības nozarēm ar visaugstāko pievienoto vērtību un tai ir pieaugoša nozīme pasaules ekonomikā.
Lai sasniegtu šo mērķi, VeA turpinās darbu pie intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumu tālākas sakārtošanas un VeA struktūrvienības “Kurzemes tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts” darbības nodrošināšanas. Svarīgi ir sadarboties ar uzņēmējiem kopīgu projektu īstenošanā un ražošanas attīstībā Ventspils pilsētā.
Kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
Nr. Rezultatīvie rādītāji 2009. 2010. 2011. 2012. 2013. 2014. 2015.
1. Darbinieku ar doktora zinātnisko grādu kopējais skaits augstskolā 29 29 31 34 36 36 36
2. Pētnieku kopējais skaits VeA zinātniskajās institūcijās 18 33 35 t.sk. VSRC 30
LVC 5 38 38 40 40
3. Zinātnisko publikāciju skaits 65 43 55 60 65 70 70
4. Izveidotas jaunas promocijas padomes 1 1
5. Izveidotas jaunas zinātniskās laboratorijas un modernizētas esošās 6 (+4 modernizētas esošās) 1 1
6. Patentu skaits 2 1 1 1 2 2 3
7. Komercprojektu apjoms, tūkst. LVL 38 49 60 100 150 260 300
* Biznesa un ekonomisko pētījumu centra izveide
Kā būtisks veiksmes faktors zināšanu komercializācijas jomā ir VeA darbība šādās institūcijās:
1. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrā. VeA ir centra dalībnieks kopā ar desmit informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumiem un četriem zinātniskiem partneriem (VeA, LU, RTU, LNB).
2. Latvijas elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrā (LEO Pētījumu centrs), kas ir juridiska persona un kas apvieno zinātniskos partnerus un komersantus. Tā darbība saistīta ar rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanu.
3. Nodibinājumā „Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” (VATP). VeA ir viens no VATP dibinātājiem un dalībniekiem.
4. Biedrībā „Tehnoloģiju attīstības forums’’.


5. VENTSPILS AUGSTSKOLAS IEGULDĪJUMS MŪŽIZGLĪTĪBĀ UN IEDZĪVOTĀJU PROFESIONĀLAJĀ PILNVEIDĒ

Eiropas Padomes izstrādātājā „Mūžizglītības memorandā” (2000. gada 30. oktobris, Brisele), kā arī Lisabonas Eiropas Savienības Padomes (2001.gada 21. novembris) secinājumos uzsvērts, ka sekmīgai pārejai uz zināšanām balstītu ekonomiku un sabiedrību svarīgs nosacījums ir mūžizglītība. Tiek īpaši izdalītas 8 pamatkompetences.
Ventspils Augstskolas mērķis mūžizglītības jomā ir nodrošināt Ventspils iedzīvotājiem kvalitatīvas tālākizglītības un pārkvalificēšanās iespējas. Tālākizglītības mērķgrupas ir ikviens iedzīvotājs neatkarīgi no profesijas, izglītības, vecuma un sociālās piederības. Atsevišķi kursi un programmas vērstas gan uz sociālās iekļaušanas grupām, gan piedāvātas ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.
Mūžizglītības centra darbs tradicionāli ir strukturēts vairāku nosacīti nodalītu izglītības projektu veidā, no kuriem īpaši atzīmējami būtu:
• Tālākās Izglītības institūts, kura pamatuzdevums ir nodrošināt, lai tā kursu klausītājiem mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, kurā vispārējie globalizācijas procesi sabiedrībai izvirza arvien jaunas prasības un cilvēkiem vairs nepietiek tikai ar apgūtu profesiju, līdztekus ar pilnveidošanos profesionālajās jomās ir jābūt iespējām pilnveidot savu personību šādās jomās:
Kultūrizglītība Mūzikas vēsture
Psiholoģija Literatūrzinātne
Filozofija Arhitektūras vēsture
Ētika Kinovēsture
Pasaules reliģiju vēsture Kultūrtūrisma metodoloģija un prakse
Kultūras vēsture Mākslas izglītība
Mākslas vēsture

• Uzņēmējdarbības akadēmijas ietvaros pēc uzņēmumu un iedzīvotāju pieprasījuma tiek organizēti kursi vai kursu cikli šādās jomās:
Personāla vadība Statistika
Latvijas nodokļu sistēma Biznesa plāna sastādīšana
Latvijas grāmatvedības standarti Stratēģiskā pārvaldības plānošana
Uzņēmumu finanšu vadība Privāttiesības
Apdrošināšana Mikroekonomiska
Projektu vadība Angļu biznesa valoda
Mārketinga plānošana un vadīšana Klientu un darbinieku loma mazās un vidējās uzņēmējdarbības izaugsmē

• Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas kursi, kuru mērķis ir dot iemaņas moderno informācijas tehnoloģiju efektīvai izmantošanai privātpersonām un dažādu nozaru uzņēmumu darbiniekiem. Būtisku datu atrašana, to ātra analīze, iespējas sazināties elektroniski – tie ir priekšnosacījumi ekonomikas un pārvaldes attīstībai. Tiek piedāvāti kursi šādās jomās:
Datorzinību pamati Datu bāzes pamati
Ciparu multivides pamati Excel pamati
Interneta un tīkla Web pamati Tekstapstrādes pamati
Web izstrādes pamati Digitālā fotogrāfija
Prezentāciju pamati

• Svešvalodu kursi - komunikācija svešvalodās. VeA Mūžizglītības centrs pakāpeniski līdz 2015. gadam paplašinās šīs jomas kursu piedāvājumu līdz šādam apjomam:
Angļu valoda Zviedru valoda
Vācu valoda Somu valoda
Franču valoda Dāņu valoda
Spāņu valoda Norvēģu valoda
Itāļu valoda Krievu valoda

• 2012.gadā atbilstoši VeA industriālo partneru interesēm VeA Mūžizglītības centrs, veicot koordinatora funkcijas, plāno piedāvāt jaunas apmācību programmas arī elektronikas un elektrotehnikas jomā, realizējot tās sadarbībā ar VeA IZI „ VSRC”.
• Līdz 2015.gadam VeA Mūžizglītības nodaļas ietvaros uzsākt projekta “Kurzemes Augstākā uzņēmējdarbības skola” realizāciju, tajā integrējot šobrīd realizējamo projektu “Uzņēmējdarbības akadēmija” un to paplašinot ar piedāvājumu šādās jomās:
Jaunu biznesa ideju apmācību semināri Kreativitātes semināri
Eksporta menedžments Inovāciju pārvaldība
Biznesa efektivitātes paaugstināšana

6. VENTSPILS AUGSTSKOLAS SVID ANALĪZE LAIKA POSMAM NO 2009. LĪDZ 2015.GADAM
Stiprās puses:
• VeA tajā veiktos zinātniskos pētījumus pamatā koncentrē tehnoloģiju ietilpīgos virzienos
• VeA ir vienīgā augstskola Latvijā, kura, balstoties uz savu infrastruktūru, piedāvā studentiem apgūt kosmiskās tehnoloģijas (VSRC)
• VeA studiju programmu pilnveidošanā un izstrādē tiek piesaistīti atbilstošo nozaru speciālisti un uzņēmumi
• VeA ir sakārtota studiju vide un studijas notiek vienā ēku kompleksā
• VeA visiem studentiem, kuriem tas ir nepieciešams, ir pieejama vieta studentu dienesta viesnīcā
• VeA īsteno pilnu (bakalaura, maģistra un doktora) studiju programmu ciklu vadībzinātnē un tulkojumzinātnē
• VeA pastāv veiksmīga sadarbība ar Ventspils pilsētas domi, kā arī ar Kurzemes plānošanas reģiona administrāciju
• VeA ir uzkrāta pieredze starptautisku un valsts nozīmes pētījumu un sadarbības projektu īstenošanā
• VeA ir iespēja ārpus mācību laika studentiem izmantot mācību telpas
• VeA ir unikāla mūsdienīga specialitāšu (?)kombinācija ekonomika, IT + tulki + inženierzinātnes, kas ļauj īstenot starptautiska mēroga projektus, biznesa idejas
• VeA ir kompakta augstskola, kas ļauj operatīvi reaģēt uz apkārtējā vidē notiekošajām izmaiņām
• VeA pasniedzēji lielā mērā ir pašu absolventi, kas paaugstina to patriotisma pakāpi
• Ventspils ir aktīvs loģistikas, ražošanas un kultūras centrs, kas dod potenciāli interesantas darba vietas absolventiem
• VeA sadarbojas ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un tā Biznesa inkubatoru, kā arī Kurzemes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu, kas tiek izmantots biznesa praktisko iemaņu apgūšanai
• VeA ir vienas no modernākajām mācību laboratorijām Latvijā
• VeA ir viena no modernākajām bibliotēkām Latvijas augstskolās Vājās puses:
• VeA kā valsts dibināta augstskola drīkst īstenot studiju programmas tikai valsts valodā (izņemot tulkošanas jomas studiju programmas), līdz ar to ir ievērojami apgrūtināta ārzemju studentu piesaiste
• VeA ģeogrāfiskais novietojums valsts perifērijā
• VeA nav izteikta tēla, tā valstī neasociējas ar kādu studiju virzienu, cilvēku
• VeA docētāju vidū ir maz sabiedrībā atpazīstamu viedokļu līderu
• VeA piedāvā studijas nelielā skaitā studiju virzienu
• Vāja sadarbība ar Ventspils skolu direktoriem un skolotājiem
• Ventspils skolēnu vidū valda uzskats, ka prestižāk ir studēt ārzemēs vai Rīgas augstskolās, nevis VeA
• Ārzemju vieslektoru un pētnieku trūkums
• Docētāju - teorētiķu pārsvars pār pasniedzējiem ar praktisku pieredzi nozarē
• Nepietiekama C kursu izvēle (Rīgā ir iespējams klausīties citā fakultātē vai citā augstskolā notiekošās, Ventspilī – IT nākas apgūt sengrieķu kultūras vēsturi, jo nav cita piedāvājuma)
• VeA neīsteno nevienu neklātienes studiju virzienu, kas samazina potenciālo studentu skaitu
• Vairums maģistra programmu ir organizētas, paredzot lekcijas katru dienu, kas maģistra studijām ļauj piesaistīt tikai Ventspils un tās apkārtnē dzīvojošus studentus (citi nevar apvienot ar darbu)
Iespējas:
• turpināt attīstīt tehnoloģiju ietilpīgus studiju un pētījumu virzienus
• turpināt studiju un pētnieciska darba dziļāku integrāciju, it sevišķi attīstot maģistra un doktora studiju programmas
• sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem izveidot precīzās aparātbūves (tai skaitā, satelītbūves un satelītu vadības) kompetences centru
• attīstīt mūžizglītības programmu piedāvājumu
• attīstīt akadēmisko, tai skaitā zinātnisko, personālu uz augstskolā darbojošos doktorantūru un sadarbības ar citām akadēmiskajām institūcijām bāzes
• mērķtiecīgi izmantot Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centra tēlu kvalitatīva studējošo sastāva piesaistīšanai inženierzinātņu nozarē
• izstrādāt un ieviest studiju programmas svešvalodās un piesaistīt studentus no Eiropas un jo īpaši A-Eiropas un NVS valstīm
• attīstīt netradicionālas un inovatīvas studiju metodes
• veidot jaunas studiju programmas, balstoties uz Ventspils pilsētas attīstību (loģistika, ķīmisko produktu pārkraušana, kokapstrāde, cita ražošana u.c.)
• izmantot savu kompaktumu un ātro reaģētspēju
• veidot jaukto studiju programmu nodarbības (Vadītāji + Ekonomisti; Vadītāji + Ekonomisti + IT) u.c.
• organizēt Vasaras Universitāti, izmantojot esošo infrastruktūru un pludmales, sporta u.c. priekšrocības, ko dod Ventspils pilsētas sakoptā vide
• izmantot mācību telpas (laikā, kad tās nav noslogotas) un klāt esošo viesnīcu izglītībai un nozarēm būtisku semināru, konferenču, apaļo galdu, olimpiāžu, plenēru, u.c. organizēšanai, kuri nestu pasaulē Ventspils un VeA tēlu.
• izmantot studentu un pasniedzēju potenciālu, lai risinātu VeA un Ventspils pašvaldības vajadzības (piem., KVS sistēmas izveide ar studentu spēkiem u.c.) Draudi:
• studentu skaita samazināšanās sakarā ar demogrāfisko un finansiālo situāciju valstī
• valstī uzsāktā studiju programmu izpēte, kuras rezultātā pastāv iespēja, ka notiks studiju programmu konsolidēšana
• būtisks valsts budžeta finansējuma samazinājums
• vadošo pasniedzēju un pētnieku emigrācija, pasliktinoties to darba apstākļiem, tai skaitā samazinoties atalgojumam
• atsevišķu studiju programmu satura neatbilstība studentu ekspektācijām



7. VENTSPILS AUGSTSKOLAS DARBĪBAS SCENĀRIJI LAIKA POSMAM NO 2009. LĪDZ 2015.GADAM

Pamatojoties uz SVID analīzi, kā arī pieņemot, ka sadarbība ar Ventspils pilsētas domi turpināsies, divi galvenie faktori, kas būtiski ietekmēs VeA attīstību, ir valsts izglītības un zinātnes politika un VeA komandas darba efektivitāte, sasniedzot šajā stratēģijā noteiktos mērķus.
Valsts izglītības un zinātnes politikā visticamākie ir šādi varianti:
1. Saglabājas status quo, kas kombinācijā ar ES struktūrfondu finansējumu dod iespēju lēnai izaugsmei un attīstībai.
2. Tiek realizēti dažādi augstākās izglītības sistēmas centralizācijas un finanšu taupības pasākumi, kā rezultātā var krasi samazināties budžeta vietu skaits reģionālajās augstskolās un zinātnes finansējuma apjoms reģionālajās augstskolās, kas var būtiski samazināt resursu kapacitāti un apdraudēt pētījumu apjomu.
Savukārt VeA komandas darbā ir divi iespējamie varianti:
1. Tiek efektīvi un racionāli realizēts šajā stratēģijā noteiktais.
2. Kaut kādu iemeslu dēļ atsevišķās jomās tiek piedzīvotas neveiksmes.
VeA izaugsmes scenāriji
Valsts politika – status quo Valsts politika – taupība un centralizācija
Komandas darbs – perfekts VeA kompetence un konkurētspēja pieaug, šajā stratēģijā noteiktie mērķi pietuvinās, izaugsme un attīstība notiek visās jomās, riski mazinās VeA kļūst par Rīgas universitāšu kompetentu un atsevišķās jomās līderpartneri; izaugsme un attīstība ierobežota, tā ir galvenokārt zinātnes jomā
Komandas darbs – vidējs vai neveiksmīgs VeA kompetence un konkurētspēja pieaug, šajā stratēģijā noteiktie mērķi daļēji pietuvinās, ir būtiski izaugsmes un attīstības riski VeA kļūst par Rīgas universitāšu piedēkli, no kura tās labprāt atbrīvotos

Stratēģijas realizācijai būtiski svarīgi ir šādi valsts politikas augstākās izglītības un zinātnes jomas elementi:
• orientācija uz rezultātu (efektivitāti) (atšķirībā no 2011. gada situācijas, kad politiķi galvenokārt runā par kosmētiskām izmaiņām (finansējuma modelis, mega universitātes) sistēmas struktūrā);
• skaidri iezīmēta finansējuma pieauguma dinamika zinātnei (zinātnes bāzes finansējumam augstskolās jāveido apmēram 50% no kopējā zinātnes finansējuma (VeA gadījumā 2011. gadā tas nepārsniedz 10%));
• atbalsts reģionālajām augstskolām (kāda tā ir līdz 2011. gada Saeimas vēlēšanām);
• skaidri definēts ES fondu plānojums augstākajai izglītībai un zinātnei nākamajam plānošanas periodam;
• elastīgāka un starptautisko mobilitāti veicinošu svešvalodu (īpaši angļu valodas) lietošanas politika valsts augstskolās;
• iespējami ātra iesaistīšanās starptautiskajās augstākās izglītības studiju kvalitātes vērtēšanas programmās (AHELLO);
• iespējami ātra pilntiesīga dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā.

Nr_11-90_v1.0.pdf

×