Ventspils Augstskolas cilvēkresursu attīstības plāns 2011.-2015. gadam
Dokumenta saturs:
APSTIPRINĀTS ar Ventspils Augstskolas 28.09.2011. Senāta lēmumu Nr. 11-91
Ventspils Augstskolas cilvēkresursu attīstības plāns
2011.-2015. gadam
Cilvēkresursu stratēģija un attīstība ir ļoti būtisks VeA izaugsmes un attīstības faktors, jo tikai nokomplektēts kvalificēts un motivēts akadēmiskais un zinātniskais personāls spēj sasniegt VeA stratēģiskajos dokumentos noteiktos virsmērķus, paaugstināt konkurētspēju, darba kvalitāti, kā arī sabiedrības uzticību. Akadēmiskā un zinātniskā personāla (turpmāk personāla) attīstība plānojama, lai:
nodrošinātu kvalitatīvu esošo un plānoto studiju procesu;
lielā mērā efektīvi izmantotu zinātnes infrastruktūras potenciālu un to kāpinātu;
ģenerētu jaunas zinātniskas idejas un piesaistītu ārējo finansējumu šo ideju realizācijai;
praksē iedzīvinātu organizācijas, kas mācās (learning organisation), pamatprincipus (uzlabo savas prasmes mainīties un adaptēties, izstrādā darbinieku kolektīvās apmācības un individuālos procesus un izmanto mācīšanās rezultātus, lai sasniegtu vēl labākus darbības rezultātus);
proaktīvi vadītu procesus;
veidotu uz rezultātiem vērstas organizācijas iekšējo kultūru.
Svarīgākie cilvēkresursu plānošanas aspekti:
ilgtermiņa plānošana, lai tā atbilstu VeA stratēģiskajiem dokumentiem;
sistemātiskums, lai process nebūtu nejaušs;
integrācija, lai personāla plānošanas process iekļautos gan VeA kopējā, gan atsevišķu struktūru (fakultāšu, institūtu) plānā, tiktu ņemta vērā mijiedarbība ar citām augstākās izglītības un zinātnes institūcijām un biznesa procesiem Ventspilī;
kvalitāte un kvantitāte, proti, cilvēkresursu vajadzību noteikšana abās izteiksmēs;
atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām kvalitatīvajām prasībām;
nepārtrauktība, lai savlaicīgi reaģētu uz ārējiem faktoriem, pārmaiņu procesiem un jauniem mērķiem;
atbilstība resursiem, lai darbaspēka izmaksas būtu sabalansētas ar iespējām, ko VeA var atļauties tagad un nākotnē.
Veidojot VeA cilvēkresursu attīstības plānu, jārēķinās, ka pēdējie divi no iepriekšminētajiem cilvēkresursu plānošanas aspektiem ir visai sarežģīti prognozējami tālākā perspektīvā un ir balstīti uz to, ka tiek pilnībā realizēti 2011. gadā plānotie zinātnes infrastruktūras projekti.
Cilvēkresursu plānošana ir esošā personāla nodrošinājuma un lietderības izpēte, personāla nepieciešamība nākotnē, pamatojoties uz VeA stratēģiskajiem dokumentiem un cilvēkresursu iespējām, personāla izmaiņu un virzības prognozēšanu, vajadzīgo darbinieku pilnīgu izmantošanu un paturēšanu. Ņemot vērā VeA struktūru, aktivitātes ir plānojamas divos līmeņos:
aktivitātes, kas attiecas uz visu akadēmisko un zinātnisko personālu (svešvalodu prasmju uzlabošana, darbs elektroniskajā studiju vidē, interaktīvās pasniegšanas metodes),
aktivitātes, kas realizējamas katrā VeA fakultātē atbilstoši tās darbības specifikai.
Ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai visās fakultātēs un zinātniskajās institūcijās:
būtu normatīvajos aktos noteiktais nepieciešamais LZP ekspertu skaits (atbildīgie - fakultāšu dekāni, pārrauga zinātņu prorektors) ,
akadēmiskais personāls spētu pasniegt lekcijas svešvalodās (atbildīgie - fakultāšu dekāni, pārrauga mācību prorektors),
tiktu izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības viesprofesoriem (atbildīgie - fakultāšu dekāni, pārrauga mācību prorektors) ,
tiktu izpildītas normatīvajos aktos noteiktās akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasības (atbildīgie - fakultāšu dekāni, pārrauga mācību prorektors) ,
akadēmiskais personāls efektīvi izmantotu Moodle vidi un interaktīvās mācību metodes (atbildīgie - fakultāšu dekāni, pārrauga mācību prorektors).
Atbilstoši akadēmiskā un zinātniskā personāla status quo tālāk tiek analizēta situācija VeA fakultātēs, ņemot vērā, ka apmācība darbam Moodle vidē un darbam interaktīvā vidē tiek plānota atsevišķi.
Akadēmiskā personāla starptautiskā mobilitāte šobrīd visvienkāršāk realizējama Erasmus apmaiņas programmā, kuras iespējas tomēr ir ierobežotas. VeA ir būtiski jāaktivizē darbs citu ES piedāvāto programmu īstenošanā, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību, kā arī būtiski palielinātu zinātnisko kapacitāti VeA stratēģiskās darbības virzienos - radioastronomijā, radioelektronikā, augstas veiktspējas inženierijā un tālizpētē. Šie darbības virzieni detalizētāk iestrādājami Augsti kvalificētu pētnieku un pasniedzēju piesaistes plānā 2011. 2015. gadam (atbildīgie - zinātņu prorektors un zinātnisko institūtu direktori).
Tulkošanas studiju fakultāte un Lietišķās valodniecības centrs
Akadēmiskais personāls pilnībā nodrošina esošo un arī Ventspils Augstskolas
Darbības un attīstības stratēģijā laika posmam no 2009. līdz 2015.gadam noteikto eventuāli izveidojamo jauno studiju programmu realizāciju nākamo piecu gadu laikā.
Doktorantūrā uzņemtie un studējošie
(kuri ir motivēti pabeigt studijas un visticamāk strādāt VeA)
Vārds, uzvārds Studē Statuss Nākotne Nepieciešamais
papildus resurss
Agnese
Dubova Pabeigta LU doktorantūra valodniecībā 2011. gadā ir jāaizstāv Strādā VeA
Guntis
Dreijers VeA doktorantūrā 3. gads Strādā VeA
Egita
Proveja VeA doktorantūrā 3. gads Strādā VeA
Nataļja
Malašonoka VeA doktorantūrā 3. gads Strādā VeA
Diāna
Pavlovska VeA doktorantūrā 2. gads Strādā VeA
Zane
Šamšuro VeA doktorantūrā 2. gads Strādā VeA
Viesturs
Sīlis VeA doktorantūrā 2.gads Strādā VeA, ir pašnodarbināts
Silga
Sviķe VeA doktorantūrā 1.gads Strādā VeA
Ieva
Vizule LU Vadībzinību doktorantūrā 4. gads Strādā VeA
Papildus investīcijas doktorantu budžeta vietu izveidē/iegādē un stipendijām nav nepieciešamas.
Riski
Valsts politikas rezultātā:
1. Var tikt īstenoti resursu centralizācijas pasākumi (doktora studiju programmu koncentrācija universitātēs, viena promocijas padome zinātnes nozarē vai apakšnozarē valstī), zinātnisko institūciju kapacitātes prasību paaugstināšana, kas var radīt situāciju, ka VeA nav zinātniskā institūta un doktora studiju programmas šajā zinātnes virzienā. Kā iespējami risku novēršanas īstermiņa risinājumi ir mērķtiecīgs esošo doktorantu darbs promocijas darbu aizstāvēšanā. Attiecībā uz LVC perspektīvu kā rezerves variants paliek LVC integrācija IZI VSRC.
2. Var tikt ievērojami samazināts budžeta vietu skaits, kā rezultātā daļai akadēmiskā personāla var samazināties darba slodze. Kā iespējamie īstermiņa risinājumi ir studiju masas samazināšana un daļēja akadēmiskā personāla skaita samazināšana, kā iespējamais ilgtermiņa risinājums ir pētnieciskā darba apjomu palielināšana.
TSF un LVC kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2015
Personāla skaits ar Ph.D. grādu
(% no ievēlētā akadēmiskā personāla) 28 65
LZP eksperti 2 5
Informācijas tehnoloģiju fakultāte un IZI VSRC
Šajā fakultātē un institūtā situācija ir komplicēta, jo:
izveidojoties IZI VSRC un realizējot Uz Zemes mākslīgo pavadoņu (ZMP) attiecināmu signālu uztveršanas, raidīšanas un apstrādes tehnoloģijas projektu (cilvēkresursu projekts), akadēmiskais personāls ir nodarbināts gan pētnieciskajā, gan docētāja darbā, kas ir radījis pārslodzes situāciju;
ir pieņemts konceptuāls lēmums par profesionālās maģistra studiju programmas elektronikā izveidi un, lai īstenotu šo programmu, ir nepieciešams no ārienes piesaistīt akadēmisko personālu;
tā kā garantētais bāzes finansējums ir tikai 4% no VSRC budžeta, liela akadēmiskā un zinātniskā personāla daļa ir iesaistīta dažādu vidēja termiņa projektu realizācijā un izstrādē un neizbēgami veidojas gan epizodiskas pārslodzes, gan arī epizodiskas nepietiekamas noslodzes situācijas;
no VeA neatkarīgu apstākļu dēļ ne vienmēr būtisku projektu realizācija notiek atbilstoši plānotajam;
akadēmiskā personāla turpmākā attīstība ir jāplāno divos variantos:
cilvēkresursu projektam tiek īstenota otrā kārta 2013.-2015.gadā, neveidojoties pārtraukumam pēc jau esošā projekta (tas būtu optimāls variants, jo tiek nodrošināta zinātnisko pētījumu nepārtrauktība un vienmērīgāks docētāju slodžu sadalījums),
cilvēkresursu projektā var būt 1-2 gadus ilgs pārrāvums (šajā gadījumā var būt problemātiski nodrošināt visiem pētniekiem docētāja slodzi).
Rēķinoties ar jaunas - profesionālās elektronikas - maģistra programmas atvēršanu 2012./2013. akadēmiskajā gadā, VeA būtu nepieciešams piesaistīt no ārienes pastāvīgā darbā divus elektronikas doktorus. Patstāvīgā darbā būtu nepieciešams arī viens datorzinātņu (IT) doktors. Ņemot vērā, ka perspektīvā šīs fakultātes maģistra programmām ir jākļūst par starptautiskām, ir svarīgi, lai docētāji spētu pasniegt savus kursus angļu valodā.
Doktorantūrā uzņemtie un studējošie
(kuri ir motivēti pabeigt studijas un visticamāk strādās VeA)
Vārds, uzvārds Studē Statuss Nākotne Nepieciešamais
papildus resurss
Raita
Rollande RTU
datorsistēmas Akadēmiskajā atvaļinājumā, jāuzraksta darbs Strādā VeA Stipendija uz 1 gadu, lai 2013. gadā aizstāvētos
Vladislavs Bezrukovs Korkas Tehnoloģiju institūts applied physics Darbs izstrādāts, jāaizstāv Strādā VeA -
Jānis
Hofmanis Institut National Polytechnique De Lorraine
IT (smadzeņu signāli) Aizstāvēs 2013. gadā Gatavs atgriezties VeA -
Juris
Kalvāns LU
fizika (astroķīmija) Doktorantūra pabeigta, jāraksta darbs, vēl nepieciešamas publikācijas, aizstāvas 2013. gadā Strādā VeA Stipendija uz 1 gadu, lai 2013. gadā aizstāvētos
Gatis
Gaigals RTU
signālu apstrāde Uzsāk studijas 2011. gadā Strādā VeA Var pretendēt uz ESF stipendijām RTU
Romass
Pauliks RTU
telekomunikācijas Uzsāk studijas 2011. gadā Strādā VeA Var pretendēt uz ESF stipendijām RTU
Dmitrijs Bezrukovs LU
astrofizika (Saules pētījumi) Aizstāvas 2013.gadā Strādā VeA Stipendija uz 1 gadu, lai 2013. gadā aizstāvētos
Kārlis
Zālīte Tartu universitāte
astronomija Uzsāk studijas 2011. gadā Strādā VeA Ir TU stipendija
Liene
Riekstiņa VeA doktorantūra
vadībzinātnes 2. kursā Strādā VeA Var pretendēt uz ESF stipendijām
Nauris
Kozlovs VeA doktorantūra
vadībzinātnes 2. kursā Strādā VeA Var pretendēt uz ESF stipendijām
* VSRC cilvēkresursu attīstības plāns 2011 2015.
Visi doktoranti, kas šobrīd strādā VeA, un J.Hofmanis, ir gatavi turpināt sadarbību ar VeA pēc grāda iegūšanas. Tādējādi 2012. gadā būtu nepieciešams papildus resurss R.Rollandei, D.Bezrukovam un J.Kalvānam promocijas darba izstrādei un aizstāvēšanai.
Ņemot vērā zinātniskās infrastruktūras attīstības plānus, ir svarīgi veicināt perspektīvo maģistrantu studijas doktorantūras programmās, kas atbilst VeA stratēģiskās attīstības virzieniem.
Maģistri, kuriem ir interese par doktorantūras studijām
Vārds, uzvārds Studētu Statuss Nākotne Nepieciešamais
papildus resurss
Uldis
Locāns LU
ģeoinformātika
signālapstrāde V.Avotiņš risina jautājumu par budžeta vietu LU datorzinātņu doktorantūrā 2012. gadā Strādā VeA LU budžeta vieta; stipendija*
Vera
Baklanova LU
signālapstrāde Varētu sākt studijas 2012. gadā Vēlas strādāt VeA
Inese
Jaunzeme Nottingemā ģeoinformātiku vai
LU signālapstrādi Varētu sākt studijas 2012. gadā Strādā VeA projektā LU budžeta vieta; stipendija*
Sabīne
Upnere Pati meklē iespēju studēt ārvalstīs Strādā VeA projektā -
Kaspars
Kondratjevs RTU
signālapstrāde A.Dupats un V.Avotiņš risina jautājumu par budžeta vietu RTU doktorantūrā 2012. gadā Strādā un vēlas strādāt VeA RTU budžeta vieta; stipendija*
Karina
Krinkele LU
signālapstrāde Vadītājs N.Jēkabsons, tēma saistīta ar korelatora izstrādi, tiek formulēta. V.Avotiņš risina jautājumu par budžeta vietu LU datorzinātņu doktorantūrā 2012. gadā Strādā un vēlas strādāt VeA LU budžeta vieta; stipendija*
Dace
Kotlere LU vai RTU
IT signālapstrāde Vadītājs N.Jēkabsons, tēma skaidra un saistīta ar korelatora izstrādi. V.Avotiņš risina jautājumu par budžeta vietu LU fizikas (astronomijas) doktorantūrā 2012. gadā Jau strādā un gatava turpināt strādāt VeA LU budžeta vieta; stipendija*
Inga
Pakalnīte VeA: signālapstrāde, IT; LU vai RTU Varētu būt 2 vadītāji, no VSRC J.R.Kalniņš, tēma attēlu atpazīšana un signālu apstrāde (pārraide un uztveršana); A.Dupats, V.Avotiņš risina jautājumu par budžeta vietu RTU doktorantūrā RDDF6 automātika un datortehnika 2012.gadā. Jau strādā un gatava turpināt strādāt VeA RTU budžeta vieta; stipendija*
* problemātiski pretendēt uz LU vai RTU iekšējām ESF stipendijām (700 800 Ls mēnesī)
2011. gadā ir nepieciešams K.Kondratjevam, K.Krinkelei, D.Kotlerei, I.Pakalnītei un U.Locānam, I.Jaundzemei atrisināt jautājumu par valsts budžeta finansētu vietu attiecīgi RTU vai LU doktorantūrā.
Riski
Valsts politikas rezultātā:
1. Var tikt īstenoti resursu centralizācijas pasākumi (doktora studiju programmu koncentrācija universitātēs, viena promocijas padome zinātnes nozarē vai apakšnozarē valstī) un zinātnisko institūciju kapacitātes prasību paaugstināšana, kas var radīt situāciju, ka VeA nav iespējams izveidot IT doktora studiju programmu. Kā iespējamais VeA attīstības riska novēršanas īstermiņa risinājums ir attiecīgo speciālistu sagatavošanas plāna izstrāde un konsekventa realizācija.
2. Var tik ievērojami samazināts budžeta vietu skaits, kā rezultātā daļai akadēmiskā personāla var samazināties darba slodze. Kā iespējamie īstermiņa risinājumi ir studiju maksas samazināšana un daļēja akadēmiskā personāla skaita samazināšana, kā iespējamie ilgtermiņa risinājums ir pētnieciskā darba apjomu palielināšana un ārzemju studentu piesaistīšana.
Kā riska faktors ir neprognozējamā ES fondu realizācijas valsts politika, kas var būtiski ietekmēt akadēmiskā personāla noslodzi.
ITF kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2015
Personāla skaits ar Ph.D. grādu
(% no ievēlētā akadēmiskā personāla) 50 65
LZP eksperti 1 (1 iesniegts) 5
Ekonomikas un pārvaldības fakultāte
Šajā fakultātē lielākās neskaidrības saistās ar Biznesa un ekonomisko pētījumu centra izveidi. Lai centru reģistrētu kā zinātnisko institūtu, starp institūta pētniekiem pieciem jābūt ekonomikas un vadības zinātņu doktoriem. Šāds novirziens nelielas ekonomisko pētījumu grupas formātā ir izveidots arī VeA Inženierzinātņu institūtā, tomēr ir jāizvērtē iespēja integrēt ekonomiskos un inženierzinātņu pētījumus IZI VSRC ietvaros (palielinot sociālo zinātņu īpastvaru VSRC, IZM automātiski piekārtos koeficientu 1 bāzes finansējuma saņemšanai (pašreiz ir 2 kā inženierzinātņu institūtam). Ņemot vērā, ka perspektīvā šīs fakultātes maģistra programmai ir jākļūst par starptautisku, ir svarīgi, lai docētāji spētu pasniegt savus kursus angļu valodā.
Doktorantūrā uzņemtie un studējošie
(kuri ir motivēti pabeigt studijas un visticamāk strādās VeA)
Vārds, uzvārds Studē Statuss Nākotne Nepieciešamais
papildus resurss
Ilze
Balode LU ekonomikas doktorantūrā, ekonometrija 2011. gadā ir jāaizstāv Strādā VeA -
Justīne
Jaunzeme LU ekonomikas doktorantūrā,
Finanses un kredīts 2011. gadā ir jāaizstāv Strādā VeA -
Dmitrijs
Smirnovs LU ekonomikas doktorantūrā, finanses un kredīts aizstāvēšana neskaidra Strādā VeA -
Ieva
Kantmane VeA doktorantūrā
mārketings 2012. gadā jāaizstāv Strādā VeA -
Dace
Štefenberga VeA doktorantūrā
inovatīvā uzņēmējdarbība 2011. gadā jāaizstāv Strādā VeA -
Egīls Vītols VeA doktorantūrā
uzņēmējdarbība aizstāvēšana neskaidra Strādā VeA
Natālija Jarohnoviča VeA doktorantūrā
inovatīvā uzņēmējdarbība 3.gads Strādā VeA
Egita
Udodova VeA doktorantūrā
kvalitātes vadība 1. gads Strādā VeA var pretendēt uz ESF stipendiju
Visi doktoranti jau strādā VeA, tādējādi vēlams precizēt studiju virzienu atbilstoši VeA vajadzībām (projektu vadībā, vides ekonomikā, kvalitātes vadībā). Individuāli izskatāmi iesniegumi par aizstāvēšanās izdevumu segšanu no VeA budžeta. Citi papildu resursi šobrīd nav nepieciešami.
Riski
Valsts politikas rezultātā:
1. Var tikt īstenoti resursu centralizācijas pasākumi (doktora studiju programmu koncentrācija universitātēs, viena promocijas padome zinātnes nozarē vai apakšnozarē valstī) un zinātnisko institūciju kapacitātes prasību paaugstināšana var radīt situāciju, ka VeA nav doktora studiju programmas un nav iespējams izveidot zinātnisko institūtu šajā zinātnes virzienā. Kā iespējami risku novēršanas īstermiņa risinājumi ir mērķtiecīgs esošo doktorantu darbs promocijas darbu aizstāvēšanā. Attiecībā uz zinātniskā institūta perspektīvu kā rezerves variants paliek virziena attīstīšana IZI VSRC.
2. Var tik ievērojami samazināts budžeta vietu skaits, kā rezultātā daļai akadēmiskā personāla var samazināties darba slodze. Kā iespējamie īstermiņa risinājumi ir studiju maksas samazināšana un daļēja akadēmiskā personāla skaita samazināšana, kā iespējamais ilgtermiņa risinājums ir ārzemju studentu piesaistīšana.
EPF kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji
2011 2015
Personāla skaits ar Ph.D. grādu
(% no ievēlētā akadēmiskā personāla) 33 65
LZP eksperti 2 5
Status quo rezumējums uz 2011. gada 1. septembri un ieteikums
2012. gada VeA budžeta sadaļā ir jāparedz finansējums šādiem pasākumiem:
1. Raitas Rollandes promocijas darba pabeigšanai un aizstāvēšanai. Ja neizdodas piesaistīt citus ārējos resursus, tas būtu pirmais IT inženierzinātņu doktors VeA (atbildīgais - J.Eglītis).
2. Dmitrija Bezrukova promocijas darba pabeigšanai un aizstāvēšanai. Promocijas darba tēma atbilst IZI VSRC pētījumu virzieniem, šobrīd tas ir vienīgais pētnieks, kurš specializējas Saules pētījumos (atbildīgais - J.Eglītis).
3. Jura Kalvāna promocijas darba pabeigšanai un aizstāvēšanai (atbildīgais - J.Eglītis).
4. Ir jāatrisina jautājums par valsts finansētas budžeta vietu piešķiršanu (sliktākajā gadījumā finansēšanu) RTU elektronikas doktorantūrā Kasparam Kondratjevam un Ingai Pakalnītei (atbildīgais A.Dupats).
5. Ir jāatrisina jautājums par studijām LU IT doktorantūrā Karīnai Krinkelei, Dacei Kotlerei, Uldim Locānam un Inesei Jaundzemei (atbildīgais V.Avotiņš).
6. Ir jāparedz finansējums akadēmiskā un pētnieciskā personāla publicitātes pasākumiem, kuri veicami LZP eksperta statusa iegūšanai (atbildīgie fakultāšu dekāni, A.Dupats).
Ieviešana un kontrole
1. Plāna īstenošanai nepieciešamais juridiskais ietvars (nolikumi, līgumi) ir šo plānu papildinošie dokumenti (atbildīgais - rektors).
2. Finanšu aprēķins izstrādājams reizē ar VeA ikgadējo budžetu (atbildīgais - administratīvais prorektors).
3. Katru gadu VeA senāta septembra sēdē zinātņu prorektors atskaitās Senātam par šī plāna īstenošanu, kā arī aktualizē status quo rezumējumu un ieteikumus.
