Dokumenta saturs:

Starpaugstskolu doktora studiju programmas
“BIZNESA VADĪBA”

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
par 2010./2011. akadēmisko gadu


Programmas kods: 51345








2011

Saturs
1. Doktora studiju programmas īstenotāji 3
1.1. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola 3
1.2. Banku augstskola 3
1.3. Ventspils Augstskola 4
1.4. Ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference 4
2. Doktora studiju programma un tās raksturojums 4
2.1. Studiju programmas raksturojums, mērķi un uzdevumi 4
2.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums 5
2.3. Studiju programmas īstenošanas forma 6
2.4. Starptautiskā sadarbība 6
3. Doktora studiju procesa materiāli tehniskais nodrošinājums 8
4. Doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītais personāls un struktūrvienības 10
4.1. Promocijas padome 10
4.2. Akadēmiskais personāls 10
4.3. Struktūrvienības un palīgpersonāls 12
4.4. Studējošie 13
5. Doktora studiju programmas vadīšana, studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 13
6. Doktora studiju programmas vājo un stipro pušu, izmaiņu, attīstības iespēju vērtējums 16
7. Darbs pie akreditācijas komisijas ekspertu ieteikumiem 17


1. Doktora studiju programmas īstenotāji
Starpaugstskolu doktora studiju programmu „Biznesa vadība” īsteno trīs partneraugstskolas: Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Banku augstskola un Ventspils Augstskola.
1.1. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (RISEBA) ir privāta augstākās izglītības mācību iestāde, kas akreditēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā. 2001.gadā un atkārtoti 2008.gadā RISEBA saņēma starptautisko akreditāciju – CEEMAN (Centrāleiropas un Austrumeiropas menedžmenta attīstības asociācijā).

Augstskolas misija: Ceļš uz starptautisku karjeru.
Augstskolas vīzija: Būt par universitātes tipa Eiropas Biznesa skolu, kuras attīstības pamatā ir zinātniskie pētījumi.
Augstskolas mērķis – jaunas paaudzes augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana starptautiskai praktiskai darbībai, atbilstoši mūsdienu Latvijas un paplašinātās Eiropas prasībām.

Augstskolas galvenie uzdevumi:
- Latvijas darbaspēka tirgū apmierināt pieprasījumu pēc speciālistiem, kuri sagatavoti darbam Latvijas struktūrās ar starptautisko sadarbību, Latvijā esošos ārzemju uzņēmumos un kuri spētu veidot savu komercdarbību arī ārpus Latvijas.
- Nodrošināt studentu izglītošanu atbilstoši Eiropas valstu izglītības prasībām, ievērojot Latvijas īpatnības.
- Nodrošināt zinātniski pamatotas programmas, metodisko un tehnoloģisko mācību procesu, kas atbilst starptautiskajiem standartiem un mūsdienu prasībām.
- Radīt un nodrošināt apstākļus mācībspēku un studentu zinātniskās pētniecības darbībai ekonomikas un vadības jomā.
- Veicināt biznesa izglītības attīstību Latvijā.

RISEBA piedāvā profesionālās, bakalaura un maģistra, bet līdz ar šīs programmas atvēršanu – arī doktora studiju programmas, izmantojot Eiropas mācību iestāžu pieredzi, nodrošina biznesa priekšmetu kvalitatīvu apguvi ar zinātnisko pētniecības un prakses starpniecību.

1.2. Banku augstskola
Banku augstskola ir valsts dibināta augstskola, kurā tiek īstenotas akreditētas augstākās izglītības studiju programmas. Banku augstskola sagatavo speciālistus ar padziļinātām zināšanām un profesionālām iemaņām uzņēmējdarbībā un ar banku un finanšu sektoru saistītās jomās. Kopējais studentu skaits - 2100. Banku augstskola darbojas pēc pašfinansēšanās principa.

Augstskolas vīzija: Banku augstskola – Tavas profesionālās veiksmes ceļš!
Augstskolas vērtības: Profesionālisms. Atvērtība. Atsaucība.

Augstskolas misija. Banku augstskola sniedz izcilu starptautisku biznesa un finanšu izglītību radošām personībām. Mūsu augsto reputāciju nodrošina kvalitatīvs studiju un mūžizglītības piedāvājums, profesionāls un radošs personāls, uzņēmīgu studentu un absolventu sasniegumi, kā arī ciešā sadarbība ar biznesa un finanšu pasauli.

Augstskolas mērķi:
- Sagatavot akadēmiski un profesionāli izglītotus speciālistus Latvijas tautsaimniecībai.
- Sekmēt absolventu konkurētspēju vienotā Latvijas un Eiropas darba tirgū.
- Veidot vispusīgi izglītotu un radoši domājošu personību.
- Nodrošināt kvalitatīvu augstskolas attīstību dinamiski mainīgajā vidē.

Banku augstskolā var iegūt: pirmā līmeņa augstāko izglītību, bakalaura grādu un maģistra grādu.
1.3. Ventspils Augstskola
Ventspils Augstskola (VeA) ir Latvijas valsts augstskola, kas dibināta ar LR Ministru kabineta 1997.gada rīkojumu Nr.384 "Par Ventspils Augstskolas dibināšanu" un akreditēta 1999.gadā. Kopš VeA izveides, lai nodrošinātu tai kvalitatīva akadēmiskā personāla piesaisti, kā arī iespēju veidot mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības un zinātnes infrastruktūru, viens no augstskolas attīstības galvenajiem virzītājiem un tās darbības galvenajiem finansētājiem ir bijusi Ventspils pilsētas pašvaldība, kas bija arī galvenais VeA izveides iniciators. Līdz ar to VeA kā valsts augstskola ir pakļauta LR Izglītības un zinātnes ministrijai, bet savas tālākās izaugsmes jautājumus, kā arī savu saimniecisko un finansiālo darbību tā saskaņo arī ar Ventspils pilsētas domi.

VeA darbības virsmērķis ir savas akadēmiskās darbības jomās – vadībzinātnē, lietišķajā valodniecībā, datorzinātnē, informācijas tehnoloģijās, inženierzinātnēs un radioastronomijā – attīstīt un uzturēt laika garam atbilstošu, kvalitatīvu augstāko izglītību un zinātnisko pētniecību, nodrošinot to ciešu funkcionālo mijiedarbību.

VeA blakus mērķis ir veicināt pilsoniskas sabiedrības un efektīvas tautsaimniecības sabalansētu attīstību Latvijā, īpašu vērību pievēršot Kurzemes reģiona specifiskajām vajadzībām uz mūsdienīgām tehnoloģijām balstītu kompetenču pielietošanā tautsaimniecībā un sabiedrības pārvaldē.

VeA nākotnes redzējums ir kļūt par starptautiski atzītu, aktīvi vienotajā Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā darbojošos augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības institūciju, kura visās savas darbības jomās izmanto modernas, augstskolas un tās personāla konkurētspēju veicinošas tehnoloģijas un pati aktīvi piedalās jaunu šādu tehnoloģiju izstrādē.

Mijiedarbojoties visās šajās jomās augstskola pakāpeniski gadu no gada pilnveido un attīsta piedāvājamo studiju un mūžizglītības programmu klāstu, kā arī veido jaunas programmas atbilstoši zinātnes un tautsaimniecības attīstības tendencēm un darba tirgus prasībām. Papildu jauda VeA turpmākai attīstībai tiek meklēta augstskolas mācību, pētnieciskā un administratīvā personāla augstā kvalifikācijā un skaitliskā sabalansētībā. Jebkura no šīm trim personāla daļām ir vienlīdz svarīga augstskolas attīstības nodrošināšanai un tās rīcībā nodoto resursu racionālai izmantošanai. Ņemot vērā atrašanos ārpus galvaspilsētas, Ventspils Augstskolai pašai ir jābūt galvenajam savai attīstībai nepieciešamā personāla mērķtiecīgas gatavošanas iniciatoram, izmantojot gan savas iespējas, gan sakarus ar citām akadēmiskajām iestādēm. Tāpēc iespēja pašai realizēt doktora studiju programmas tai ir ļoti nozīmīga.

1.4. Ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference
IV Ikgadējo starptautisko zinātnisko konferenci „Changes in Global Economic landscape – in Search fo New Business Philosophy” 2011. gada 28.-29.aprīlī organizēja Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (RISEBA). Konferencē piedalījās 93 dalībnieki no 9 valstīm. Plenārsēdē un sešās paralēlās sekcijās tika nolasīti 69 referāti, t.sk., ar ziņojumiem uzstājās 27 programmas doktoranti. Plānots, ka 9 doktorantu raksti pēc konferences tiks publicēti „Journal of Business Management”.

1.5. Studiju programmas raksturojums, mērķi un uzdevumi
Starpaugstskolu doktora studiju programma „Biznesa vadība” izstrādāta un tiek īstenota, pamatojoties uz LR Augstskolu likumu, LR Zinātniskās darbības likumu un LR MK 27.12.2005.g. noteikumiem Nr. 1001 „Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji“.

Doktora studiju programma akreditēta līdz 2013.gada 31.decembrim (akreditācijas lapas Nr.014-1387).

Studiju programma pamatā paredzēta speciālistiem ar darba pieredzi komercdarbības vadībā, organizāciju vadīšanā. Studiju stratēģijas pamatā ir studentu pašu ieguldījums mācīšanās procesā, daloties zināšanās, un patstāvīga mācīšanās procesa vadīšana. Situāciju analīzes un citi materiāli tiek izmantoti, lai attīstītu izpratni par teorijas pielietojumu, lai risinātu praktiska rakstura problēmas. Programmas ietvaros tiek piemērota uz pētījumiem balstīta pieeja, aplūkojot vadīšanas problēmas.

Studiju programmas apguve notiek lekcijās, semināros, praktiskajās nodarbībās, patstāvīgā darba nodarbībās un konsultācijās ar zinātniskajiem vadītājiem. Līdztekus tradicionālajām darba formām tiek praktizētas arī interaktīvās studiju un pētnieciskā darba metodes, kas aktivizē studējošo jaunu zināšanu izstrādes, analītisko iemaņu un pētniecisko prasmju apguvi: projekti, grupu darbs, radošie semināri, diskusijas, situāciju analīze, pētījumi.
Studiju programmas īstenošanai pieejams studiju materiāls elektroniskā veidā. Īpaši akcentēta tiek studenta pētnieciskā darbība, kā arī sadarbība ar studiju kursu pasniedzējiem un zinātniskā darba vadītājiem.

Studiju programmas mērķi:
1. Sagatavot zinātņu doktorus Vadībzinātnē, tādējādi stiprinātot Vadībzinātni kā zinātņu nozari Latvijā.
2. Sagatavot augstākās kvalifikācijas speciālistus, dodot nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības un uzņēmumu attīstībā Latvijā.

Studiju programmas uzdevumi:
- Augstākās kvalifikācijas pētnieku sagatavošana Vadībzinātnes nozares Uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.
- Teorijai un praksei nozīmīgu promocijas darbu, monogrāfiju, mācību grāmatu un līdzekļu, kā arī zinātnisku publikāciju sagatavošana, t.sk.:
 doktorantu pētījumu programmas izstrāde un tās realizācija;
 doktorantu pētījumu rezultātu apspriešana (t.sk. rezultātu aprobācija: publikācijas un uzstāšanās konferencēs un semināros);
 doktorantu promocijas darba sagatavošana un aizstāvēšana.
- Zinātniskās pētniecības rezultātu popularizēšana starptautiskajās konferencēs un semināros, kā arī populārzinātniskajos izdevumos.
1.6. Studiju programmas perspektīvais novērtējums
Šāds kopējs doktora studiju programmas strukturālais modelis un tā īstenošana starpaugstskolu studiju programmā atbilst aktuālajām sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām Latvijā:
1. Jaunās zinātnes nozares „Vadībzinātnes” apakšnozarē „Uzņēmējdarbības vadība” ir nepieciešams sagatavot atbilstošus pētniekus, kas jau doktora izglītības pakāpē ir veidojuši savu pētniecisko kapacitāti, pamatojoties tieši uz Latvijas un starptautiskās uzņēmējdarbības likumsakarībām, vajadzībām un aktuālo problemātiku.
2. Speciālistu pētnieku sagatavošana doktora izglītības līmenī atbilst prasībām pēc ciešas augstskolu un saimnieciskās vides sadarbības, izvirzot kopējo mērķi – veicināt uzņēmējdarbības uzplaukumu valstī, spējot analizēt, noteikt un veidot uzņēmējdarbības pamatprocesus, kopējo virzību un rezultātus.
3. Starpaugstskolu doktora studiju programma ļauj koncentrēt vienā programmā augsti kvalificētu akadēmisko personālu ar specializāciju uzņēmējdarbības vadībā, kā arī piesaistīt doktorantu izglītošanai augsta līmeņa Latvijas un ārvalstu uzņēmējdarbības teorētiķus un praktiķus.
4. Potenciālajiem doktora grāda ieguvējiem tiek nodrošināts jauns sociāli ekonomiskais statuss, kā arī sniegta iespēja indivīda mūžizglītības vajadzību apmierināšanai, atbildot uz sabiedrības prasībām pēc speciālistiem, kas spēj dot radošu ieguldījumu inovatīvas tautsaimniecības vides funkcionēšanā.
5. Doktora studiju programmā katrs studējošais kā indivīds var izpaust savu radošo un inovatīvo potenciālu, kas būs topošā pētnieka un/vai biznesa un finanšu nozares profesionāļa izšķirošā pievienotā vērtība.

1.7. Studiju programmas īstenošanas forma
Pilna laika doktora studijas ilgst 3 gadus (maksimālais termiņš 5 gadi), nepilna laika – 4 gadus (maksimālais termiņš 6 gadi).

Doktora studiju programma atbilst noteikumu „Par valsts akadēmiskās izglītības standarta vispārīgo sadaļu prasībām”:
- Doktora studiju programma nodrošina studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu tālāku apguvi, sagatavojot patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai izvēlētajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē.
- Doktora studiju programmas struktūra un saturs veicina iegūto zināšanu, zinātniskās izziņas un zinātnisko atziņu lietošanas padziļināto prasmju apguvi.
- Katra doktora studiju gada apjoms ir 40 KP pilna laika studijās un 30KP nepilna laika studijās. Programmas kopējais apjoms ir 120 KP.

Studiju programma ir paredzēta speciālistiem ar darba pieredzi komercdarbības vadībā. Studiju stratēģijas pamatā ir studentu pašu ieguldījums mācīšanās procesā, patstāvīga mācīšanās procesa vadīšana, kā arī lielāko programmas daļu (80KP) veido studenta pētnieciskais darbs (publikācijas, piedalīšanās starptautiskās konferencēs un semināros, promocijas darba sagatavošana un aizstāvēšana).
Gan studiju programmas obligātie, gan daļējās izvēles, gan brīvās izvēles studiju priekšmeti pārstāv galvenās uzņēmējdarbības vadības teorētiskās jomas: stratēģiskā vadīšana, finanšu vadīšana, mārketinga vadīšana, riska vadīšana un krīzes menedžments, kvalitātes vadīšana, vadīšanas ekonomika u.c. studiju priekšmeti.
Studiju programmas didaktiskā koncepcija sakņojas individuālu jaunu zināšanu izstrādē, balstoties uz galveno uzņēmējdarbības jautājumu padziļinātu izpēti problēmorientētos studiju kursos un uz interaktīvo sadarbību (doktoranti, doktoranti - docētājs, doktorants - zinātniskā darba vadītājs).

Studiju programmas apmācības valoda: latviešu.
Promocijas darba formas
Promocijas darbs; zinātnisku publikāciju kopa; monogrāfija.
Promocijas darbs ieteicamais apjoms ir 120 – 150 lapaspuses datordrukā, drukājot ar 1,5 intervālu, bez pielikumiem.
Noformējot promocijas darbu kā tematiski vienotu zinātnisku publikāciju kopu, kopējam publikāciju apjomam jābūt ne mazākam kā 90 lapaspuses (12 burtu izmērs un intervāls 1,5).
Monogrāfijas apjomam jābūt ne mazākam par 150 lapaspusēm.
1.8. Starptautiskā sadarbība
RISEBA
RISEBA ir starptautiski orientēta augstskola, kura savā darbībā īsteno misiju: “Ceļš uz starptautisku karjeru”, veidojot partnerattiecības ar starptautiskām biznesa augstskolu asociācijām un sadarbojoties ar starptautiskām universitātēm.

1997. gada decembrī RISEBA oficiāli kļuva par Salfordas Universitātes (Lielbritānija) mācību – metodisko filiāli, noslēdzot afiliācijas līgumu.

RISEBA ir profesionālās biznesa un uzņēmējdarbības izglītības asociāciju locekle:
- Biznesa koledžu attīstības asociācijā (AACSB International);
- Baltijas Menedžmenta attīstības asociācijā (BMDA);
- Centrālās un Austrumeiropas Menedžmenta attīstības asociācijā (CEEMAN);
- Starptautisko dubultgrādu konsorcijā (CIDD);
- Starptautiskās izglītības Eiropas asociācijā (EAIE);
- Eiropas Menedžmenta attīstības Fondā (EFMD);
- Krievijas Biznesa skolu asociācijā (RABE).
-
2010./2011. Studiju gada 1.semestrī ERASMUS programmas ietvaros RISEBA studēja doktorants no Čehijas Rodoslavs Stefaneks.

Banku augstskola
Atbilstoši Banku augstskolas noteiktajai attīstības stratēģijai un izvirzītajiem uzdevumiem, tiek attīstīta augstskolas starptautiskā sadarbība un personāla iesaiste dažādu starptautisku asociāciju, programmu un projektu darbībā, tādējādi nodrošinot augstu profesionalitāti konkurējošā vidē.
BA rektors asoc.prof. A.Sarnovičs un asoc.prof. J.Grasis 2011.gada 24.-26.maijā piedalījās Laureas profesionālās augstskolas (Laurea University of Applied Sciences - Somija) organizētajā seminārā par kopējās pētniecības uzsākšanu astoņām Ziemeļvalstu profesionālajām augstskolām. Seminārā tika izveidota kopējā inovāciju pētniecības stratēģija sadarbības augstskolām, kura līdz 2011. gada beigām tiek konkretizēta kopējos semināros. Sadarbības tīklā un definētajās pētniecības jomās tiek iesaistīti arī augstskolu doktoranti.

Banku augstskola ņem aktīvu dalību starptautiskās organizācijās:
- No 2008. gada augstskola ir pārstāvēta starptautisko biznesa augstskolu tīklā NIBS, kas veicinās starptautisko sadarbību ne tikai Eiropā, bet arī citos pasaules reģionos. Sadarbības tīkls paplašinās profesionālās pieredzes un jaunāko zināšanu apmaiņu ne tikai studentu, docētāju un administratīvā personāla apmaiņas īstenošanā, bet arī sekmēs apmaiņu augstskolas katedru vidū, izstrādājot kopējas studiju programmas vai iesaistoties dažādu projektu realizācijā atbilstoši nozarei. Banku augstskola ir saņēmusi apstiprinājumu par atbilstību NIBS starptautiskās akreditācijas kritērijiem un var tikt uzsākts NIBS (NIBS International accreditation) starptautiskās akreditācijas process, kurā tiktu noteikts augstskolas internacionalizācijas indekss.
- 2006. gadā BA kļuva par Eiropas augstākā līmeņa menedžmenta institūta EIASM biedri. EIASM ir starptautisks menedžmenta nozares pētniecības un apmācības tīkls, aptverot vairāk kā 40,000 nozares profesionāļu visā pasaulē. Banku augstskola tīkla sniegtās iespējas izmanto doktorantūras studentu atbalstam, sniedzot palīdzību pētniecisko darbu izstrādes procesā.
- BA ir biedre PRIME-Networking (Professional Inter-University Management for Educational Networking) asociācijā, kas ir viens no plašākajiem partnerības un sadarbības tīkliem Eiropā, apvienojot pa vienai profesionālai augstskolai 17 valstīs. Tās kopīgi sagatavo dažādus starptautiskus projektus. PRIME-Networking mērķis ir veicināt starpkultūru un starpdisciplīnu mācību programmu izstrādi, pētniecisko darbu un pasniedzēju pieredzes apmaiņu. Augstskola ir pārstāvēta arī PRIME-Networking valdē un piedalās asociācijas darbībā, veicinot pētniecisko darbu ES kontekstā. 2009.gada 21.-24.oktobrī Banku augstskolā notika gadskārtējā PRIME – Networking valdes sēde.
- Banku augstskola ir arī Eiropas profesionālo augstskolu EURASHE asociācijas valdes locekle un aktīvi piedalās starptautiskās konferencēs un pieredzes apmaiņā par profesionālās augstākās izglītības jautājumiem, kā arī regulāri piedalās Eiropas universitāšu asociācijas (EUA) rīkotajās konferencēs par augstāko izglītību Eiropā un Boloņas procesu.
- Banku augstskola pārstāvēta arī Centrālās Eiropas un Austrumeiropas Vadības attīstības asociācijā CEEMAN. Šī asociācija apvieno augstskolas un organizācijas 41 valstī, veidojot sadarbības tīklu ar asociācijas 150 dalībniekiem, un rīko ikgadējus seminārus un konferences par augstākās izglītības kvalitātes, akreditācijas un pētniecības jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, biznesa vidi un ekonomiku.
- Banku augstskola pārstāvēta arī biznesa izglītības programmu attīstības tīklā BUSINET. Sadarbības tīkla ietvaros tiek rīkoti ikgadējie semināri un konferences par biznesa izglītības kvalitātes un pētniecības jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, biznesa vidi un ekonomiku.
- Lai palielinātu augstskolas studentu profesionālo prakšu iespējas ārvalstīs Banku augstskola ir LEO-NET (Leonardo akadēmiskā apmaiņa) tīkla dalībvalsts, kura ietvaros sadarbojas vairāk kā 150 sadarbības partneri no 31 valsts visā Eiropā, pārstāvot gan universitātes un profesionālās izglītības iestādes, gan koledžas un vidējā līmeņa izglītības iestādes. Tā rezultātā ievērojami palielinājās studentu profesionālo prakšu organizācijas iespējas ārzemju uzņēmumos.
Banku augstskolas akadēmiskā personāla dalība starptautiskajos pētniecības projektos un pieredzes apmaiņas programmās ārzemēs
ES izglītības programmas ERASMUS ietvaros augstskolas docētāji darbojas dažādos starptautiskos pētniecības projektos un lasa lekciju kursus ārvalstu studentiem sadarbības partneru augstskolās Austrijā, Beļģijā, Vācijā, Lihtenšteinā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Islandē, Spānijā, Norvēģijā, Somijā, Lietuvā, Portugālē, Nīderlandē, Dānijā, Vācijā un Šveicē.
Banku augstskolas starptautiskā atpazīstamība ir būtisks priekšnoteikums tās turpmākās attīstības veicināšanā. BA starptautisko sadarbības partneru skaits ik gadu palielinās, liecinot par augstskolas profesionalitāti un spēju funkcionēt konkurences apstākļos. Noslēgti divpusējās sadarbības līgumi ar 89 augstskolām no 30 valstīm. 2010./2011.ak.g. sadarbības partneru augstskolās ārzemēs studēja 77 Banku augstskolas studenti, un 17 studenti izgāja praksi ārvalstu kompānijās.
2010./2011.ak.g. savas lekcijas augstskolas studentiem kopā lasījuši 36 vieslektori no šādām valstīm: Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Grieķijas, Francijas, Dānijas, Ungārijas, Norvēģijas, Lietuvas, Portugāles, Zviedrijas, Spānijas, Somijas, Vācijas.
Pamatojoties uz Banku augstskolas dalību starptautiskās organizācijās un starptautiskās sadarbības programmās, 2010./2011.ak.g. Banku augstskolas doktora studiju programmas docētājiem un doktorantiem bija iespēja pilnveidoties un aprobēt iegūtās teorētiskās zināšanas dažādos mobilitātes projektos ārvalstīs:
- asoc.prof. A.Sarnovičs lasīja lekcijas Rotterdam University of Applied Science (Nīderlande);
- prof. I.Brīvers lasīja lekcijas International Business School (Ungārija), kā arī vadīja sekciju starptautiskā zinātniskā konferencē Stambulā.
- doc. S.Kraže lasīja lekcijas Instituo Politecnico de Coimbra (Portugāle).
Arī doktorantiem, kas vienlaikus ir arī BA akadēmiskais personāls, bija iespēja lasīt lekcijas ārvalstīs:
- K.Lešinskis – Tietgen Business College (Dānija), Instituo Politecnico de Coimbra (Portugāle).
- G.Innuse – KH Leuven (Beļģija), Brno University of Technology (Čehija), IUC Coimbra (Portugāle), KATHO (Beļģija).
- prof. T.Volkova pētniecības vizītēs EUA EUDIS projekta ietvaros ir bijusi Varšavas Universitātē (Polija) un Boloņas Universitātē (Itālija), CRANET tīkla ietvaros Viļņas Universitātē (Lietuva), kā arī piedalījusies EUA IEP seminārā Kopenhāgenā (Dānija).

Ventspils Augstskola
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultāte, kurā tiek īstenota šī studiju programma sadarbojas ar šādām ārzemju augstskolām:

- Danube University Krems (Austrija)
- HELMO/Liege (Beļģija)
- Aalborg Universitāte (Dānija)
- Kānas Universitāte (Francija)
- Universite de Caen Basse- Normandie (Francija)
- Universite Bretagne – Sud (Francija)
- Institut National Polytechnique de Lorraine (Nancy) (Francija)
- Ionian University (Grieķija)
- Tehniskais institūts Serresā ( Technological Educational Institute of
Serres TEI) (Grieķija)
- Tallinas Tehniskā Universitāte/ Kuresāre (Igaunija)
- Tartu Universitāte (Igaunija)
- Eurounversitāte (Igaunija)
- Karlovas tehnoloģiskais institūts (Īrija)
- Klaipēdas Universitāte (Lietuva)
- Agderas Universitāte (Norvēģija)
- Ostfold University College (Norvēģija)
- West University of Timisoara (Rumānija)
- The State Higher Vocational School in Nysa (Polija)
- IPL – Instituto Politécnico de Lisboa (Portugāle)
- Hame University of Applied Sciences (Somija)
- Kymenlaakson University of Applied Sciences (Somija)
- Laurea University of Applied Sciences (Somija)
- Tampere University of Applied Sciences (Somija)
- Tamperes Universitāte (Somija)
- Degendorfas Augstskola (Vācija)
- J.Gutenberga Universitāte/ Germersheima (Vācija)
- Flensburgas Augstskola (Vācija)
- Kaiserslauternas Augstskola /Zveibrukena (Vācija)
- Kassales Universitāte (Vācija)
- Vestkistes Augstskola Haidē (Vācija)
- Loerrach Augstskola (Vācija)
- Magdeburgas Universitāte ( Hochschule Magdeburg-Stendal (FH)) (Vācija)
- Lund University, campus Helsinborg (Zviedrija)
- Bilecik Universitāte ( Bilecik University) (Turcija)
- KTO Karatay Universitesi

2010./2011.ak.g. sadarbības partneru augstskolās ārzemēs studēja 14 Ventspils Augstskolas studenti.
2. Doktora studiju procesa materiāli tehniskais nodrošinājums
Studiju programmas realizēšanai var tikt izmantotas jebkuras partneraugstskolas telpas. Visās partneraugstskolās nodarbību telpas ir aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām datorprojicēšanai. Visās partneraugstskolās pieejamas datorklases ar Interneta pieslēgumu un citi studiju nodrošināšanai nepieciešami materiāltehniskie resursi.

Katrā partneraugstskolā ir sava bibliotēka, kuras resursi (tai skaitā elektroniskās datu bāzes) pieejami visu trīs augstskolu doktorantiem. RISEBA bibliotēkas fondi ir apskatāmi arī bibliotēkas grāmatu elektroniskajā katalogā – RISEBA Library. Banku augstskolas un Ventspils Augstskolas bibliotēkas izmanto elektroniskos katalogus, kas tiek veidoti integrētajā bibliotekārajā sistēmā “ALISE”. Tas nodrošina izdevumu meklēšanu pēc dažādiem parametriem. Bibliotēku katalogi ir pieejami arī internetā. Visi bibliotekārie procesi – komplektēšana, lasītāju apkalpošana, atskaišu un uzziņu veidošana arī notiek sistēmā „ALISE”. Bibliotēku sistēma ALISE paredz iespēju autorizētiem lietotājiem kontrolēt savu konta stāvokli, lūgt termiņa pagarinājumu un veikt grāmatu rezervēšanu. Autorizācijas datus var saņemt pie bibliotekāra. Bez autorizācijas sistēmā iespējams meklēt katalogā, noskaidrot eksemplāru ziņas (skaitu un novietojumu) un apskatīt informācijas avota aprakstu.
Banku augstskola bibliotēkā jebkuram programmas doktorantam ir pieejama labāko Rietumu izdevniecību studijām nepieciešamā literatūra angļu valodā, iegādāto eksemplāru skaits nodrošina doktorantiem iespēju sekundārās literatūras studijām mājās un docētājiem studiju kursos balstīties uz tiem pašiem studiju materiāliem (skat. pielikumu Sekundārās literatūras saraksts ar nosaukumiem un eks. skaitu)
Banku augstskolas un Ventspils Augstskolas abonētās elektroniskās datu bāzes Starpaugstskolu studiju programmas doktorantiem ir pieejamas arī no ārējā tīkla.
Banku augstskola doktorantiem piedāvā iespēju strādāt ar statistikas programmatūru SPPS (45 licencētas darba vietas) un kvalitatīvo pētījumu programmatūru NVivo8 (41 licencēta darba vieta).
Partneraugstskolu bibliotēkas 2010./2011.akadēmiskajā gadā abonēja šādas elektroniskās datu bāzes.

RISEBA:
- Emerald (www.emeraldinsight.com);
- EBSCOhost (http://search.ebscohost.com);
- Leta arhīvā (www.leta.lv);
- BNS

Banku augstskola:
- NAIS;
- LETA;
- Nozare.lv;
- BNS;
- Mansbizness.lv;
- LURSOFT;
- EBSCO;
- EMERALD;
- SPRINGER;
- RUBRICON;
- Dienas bizness – arhīvs;
- Latvijas Vēstnesis – arhīvs.

Ventspils Augstskola:
- ResearchGATE
- SpringerLink;
- EBSCO;
- LURSOFT laikrakstu bibliotēka;
- Letonika uzziņu un tulkošanas sistēma;
- elektroniskā enciklopēdija Britannica Online Academic Edition;
- LETA arhīvs;
- RUBRICON;
- LURSOFT laikrakstu bibliotēka;
- NAIS.

Katrā augstskolā ir sava informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par studiju programmas īstenošanu. Lai uzlabotu komunikāciju un informācijas apmaiņu starp doktorantiem, docētājiem un programmas administrāciju, ir izveidota kopīga studiju programmas mājas lapa. Mājas lapā publicē doktorantiem un docētājiem noderīga informācija par studiju programmu, piemēram, lekciju saraksti, kursu apraksti, lekciju materiāli utt. Mājas lapu varēs izmantot arī studiju programmas reklamēšanai.
3. Doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītais personāls un struktūrvienības
3.1. Promocijas padome
2009./2010.ak.g. ir izveidota Promocijas padome vadībzinātnē RISEBA, kuras sastāvā ir proporcionāli profesori no trīs augstskolām (MK 20.07.2010. noteikumi Nr.639):
Promocijas padomes priekšsēdētājs Dr. habil.oec. Vulfs Kozlinskis,
Promocijas padomes locekļi:
Dr.oec. Andrejs Čirjevskis, Dr.oec. Jānis Strautmanis, Dr.oec. Tatjana Volkova, Dr.math. Jānis Vucāns, Dr.oec. Ingrīda Jakušonoka, Dr.chem. Andrejs Rauhvargers.
3.2. Akadēmiskais personāls
Doktora studiju procesā piedalās RISEBA, VeA un BA akadēmiskais personāls, kā arī vieslektori un zinātniskie vadītāji no citām Latvijas un ārvalstu augstskolām.
Katram studiju kursam augstskolās tiek plānoti viens vai divi pasniedzēji (otrajā gadījumā iespēju robežās no divām studiju programmu realizējošām augstskolām).

2010./2011.akadēmiskajā gadā studiju programmā lekciju docēšanai tika nodarbināts šāds akadēmiskais personāls:

Nr. Docētājs Augstskola
1. Prof. Dr.oec. Tatjana Volkova Banku augstskola
2. Prof. Dr.math. Jānis Vucāns Ventspils Augstskola
3. Prof. Dr.habil.oec. Vulfs Kozlinskis RISEBA
4. Prof. Dr.phys. Sergejs Hiļkevičs Ventspils Augstskola
5. Prof. Dr.math Māris Buiķis Rīgas Tehniskā universitāte
6. Asoc.prof. Juris Roberts Kalniņš Ventspils Augstskola
7. Asoc.prof. Dr.oec. Irina Kuzmina RISEBA
8. Docents Dr.sc.ing. Georgijs Burakovs RISEBA
9. Asoc.prof. Dr.oec. Danute Jasjko RISEBA
10. Asoc.prof. Dr.sc.ing. Normunds Gūtmanis RISEBA
11. Dr.chem. Juris Mauriņš Banku augstskola
12. Dr.sc.administr. Andris Sarnovičs Banku augstskola

Seši no programmā iesaistītajiem profesoriem ir Latvijas Zinātņu padomes apstiprinātie eksperti sociālo zinātņu nozarēs: I.Brīvers, A.Čirjevskis, V.Kozlinskis, J.Strautmanis, T.Volkova, J.Vucāns.

2010./2011.akadēmiskajā gadā studiju programmā promocijas darbu vadīšanai tika nodarbināts šāds akadēmiskais personāls:

Nr. Vadītājs Augstskola Promocijas darbu skaits
1. Prof. Dr.oec. Tatjana Volkova Banku augstskola 5
2. Prof. Dr.math. Jānis Vucāns Ventspils Augstskola 2
3. Prof. Dr.habil.oec. Vulfs Kozlinskis RISEBA 3
4. Prof. Dr. phys. Sergejs Hiļkevičs Ventspils Augstskola 4
5. Prof. Dr.oec. Ivars Brīvers Banku augstskola 1
6. Prof. Andrejs Jaunzems Ventspils Augstskola 2
7. Asoc.prof. Dr.oec. Andrejs Čirjevskis RISEBA 2
8. Asoc.prof. Juris Roberts Kalniņš Ventspils Augstskola 2
9. Asoc.prof. Dr.oec. Irina Kuzmina RISEBA 2
10. Docents Dr.math. Gunārs Grizāns Ventspils Augstskola 1
11. Prof. Dr.habil.oec. Grigorijs Oļevskis Latvijas Universitāte 1
12. Asoc.prof. Dr.oec. Aleksandrs Gutkins Latvijas Universitāte 1
13. Asoc.prof. PhD (cantab) Roberts Ķīlis SSE Riga 2
14. Asoc.prof. Dr.oec. Uģis Zālītis Banku augstskola 1
15. Asoc.prof. Dr.oec. Māris Purgailis Latvijas Universitāte 1
16. Prof. Dr. math. Gaida Pettere Rīgas Tehniskā Universitāte 1
17. Asoc.prof. Dr.oec. Jānis Strautmanis Banku augstskola 1
18. Prof. Dr. Aleksejs Vorobjovs Daugavpils universitāte 1
19. Dr.ing. Arthur Lindemanis RISEBA 1
20. Dr.oec. Irina Senņikova RISEBA 2
21. Dr. chem. Juris Dzelme AIKNC 1
22. Profesors, Dr. Ivars Austers Latvijas Universitāte 1
23. Asoc. prof. Dr. Danuta Jasjko RISEBA 1
24. Dr.oec. Daiga Kamerāde Salfordas Universitāte 1
25. Dr.oec. Anda Batraga Latvijas Universitāte 1
26. Dr.oec. Daina Šķiltere Latvijas Universitāte 1
27. Dr.chem. Valdis Avotiņš Ventspils Augstskola 1
28. Dr.oec. Biruta Sloka Latvijas Universitāte 1

Programmas docētāji (V.Kozlinskis, I.Senņikova,) un doktoranti (G.Zilgalve, A.Busarovs, S.Enkuzena, I.Kozlinska) piedalās ES Mūžizglītības programmas projektā „Creative Activities in Learning for Innovation”, CAL4INO (Radošās aktivitātes apmācības procesā inovāciju veicināšanai), kurā ir iesaistīti 9 partneri, ieskaitot Kembridžas universitāti, Šumpētera Biznesa skolu un Emerald izdevniecību. Projekta vadošais partneris ir RISEBA. Projekta mērķis ir izanalizēt un izstrādāt tādas pieejas apmācības procesā, kuras studentos vairāk veicinātu inovatīvu domāšanu.
Programmas docētāji (V.Kozlinskis, I.Senņikova) un doktorante I.Ludviga piedalījās arī EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta projektā „Inovatīvo apmācības moduļu attīstīšana un ieviešana Baltijas valstu menedžeriem, izmantojot starpdisciplināro pieeju uzņēmējdarbībai un progresīvajām tehnoloģijām”. Projekta ietvaros ir izstrādāti apmācības materiāli un moduļi vadītājiem. Atšķirībā no “klasiskās” apmācības pieejas, kad tiek pasniegti pārtulkotie ASV, Rietumeiropas vai Japānas piemēri, izstrādātais materiāls balstās uz Baltijas valstu piemēriem. Projektā ir izmantotas dažādas pieejas un metodoloģijas biznesa ideju un procesu analīzei, kas palīdzētu vadītājiem lēmumu pieņemšanas procesā.

3.3. Struktūrvienības un palīgpersonāls
Starpaugstskolu doktora studiju programma īstenošanā partneraugstskolās ir iesaistītas šādas struktūrvienības.

RISEBA:
- Bibliotēka;
- IT nodaļa;
- Metodiskā daļa;
- Ekonomikas un finanšu katedra;
- Mārketinga un menedžmenta katedra;
- Svešvalodu katedra;
- Starptautisko sakaru nodaļa;
- Administratīvā daļa;
- Zinātņu daļa;
- Grāmatvedība;
- Saimniecības daļa.

Banku augstskolā:
- Studiju informācijas daļa;
- Bibliotēka;
- Finanšu katedra;
- Vadībzinību katedra;
- Uzņēmējdarbības un biznesa informātikas katedra;
- Svešvalodu katedra;
- Starptautisko studiju daļa;
- Personāla un lietvedības daļa;
- Informācijas tehnoloģiju daļa;
- Finanšu daļa;
- Saimniecības daļa,
- Rektorāts.

Ventspils Augstskolā:
- Ekonomikas un pārvaldības fakultāte un tās katedras:
 Pārvaldības katedra,
 Ekonomikas teorijas un kvantitatīvo metožu katedra,
 Finanšu un grāmatvedības katedra;
- Tulkošanas studiju fakultātes Anglistikas katedra;
- Mācību daļa (tai skaitā, speciālists ārējo sakaru jautājumos);
- Zinātņu un attīstības daļa;
- Bibliotēka;
- ITML daļa;
- Grāmatvedība un galvenā ekonomista dienests;
- Kanceleja;
- Saimniecības daļa.
3.4. Studējošie
2010./2011.akadēmiskā gada beigās studiju programmā bija šāds studējošo skaits:

Nr. Augstskola 1.kurss 2.kurss 3.kurss
1. VeA 4 4 5
2. BA 11 6+3* 7+2*
3. RISEBA 6 3 +1* 9
4. KOPĀ 21 13 + 4* 21 + 2*

*studējošais atrodas studiju pārtraukumā.

Banku augstskola ir ieguvusi finansējumu ESF projektā „Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Banku augstskolā” 12 doktorantu stipendijām gadā. Sākot ar 2009.gada jūliju 12 doktoranti saņem ESF stipendiju, kā arī papildu finanšu līdzekļus kvalifikācijas celšanai (konferenču apmeklējumi un publikāciju iespējas).
Kopš 2009.gada septembra projekta „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai Ventspils Augstskolā” ietvaros 4 programmas doktoranti Ventspils Augstskolā saņem stipendijas no ESF līdzekļiem.
RISEBA ieguvusi finansējumu ESF projektā „Atbalsts doktorantiem studiju programmas īstenošanai Rīgas starptautiskajā ekonomika un biznesa administrācijas augstskolā". 2010./2011. studiju gadā 6 doktoranti saņēma ESF stipendijas, kā arī izmantoja atbalsta pasākumiem paredzētos līdzekļus konferenču apmeklējumiem un publikācijām.
Zinātniskā grāda pretendente J.Kuzmina iesniedza aizstāvēšanai promocijas darbu „Riska mēru izmantošanas iespējas investīciju portfeļa vadībā apdrošināšanas sabiedrībās” un veiksmīgi aizstāvēja to paredzēta 2011.gada rudenī.
Doktorantu promocijas darbu tēmas skat. Pielikumā Nr. 3.

4. Doktora studiju programmas vadīšana, studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Doktorantūras studiju procesa operatīvo un stratēģisko vadību nodrošina Starpaugstskolu doktora studiju programmas padome, kurā ir divi pārstāvji no katras partneraugstskolas un viens studējošo pārstāvis. Padome ne retāk kā reizi divos mēnešos vadības sapulcēs risina operatīvos un stratēģiskos jautājumos, pieņem lēmumus. Padome izskata doktorantu darba atskaites, darba plānojumu kārtējam studiju gadam, promocijas darbu tēmu pietiekumus, kā arī citus programmas norises kvalitatīvos kritērijus.
Doktora studiju programmas īstenošanas gaitā tiek nodrošināta individuālā pieeja un atgriezeniskā saite ar doktorantiem. Studiju process norisinās, pamatā balstoties uz situāciju analīzēm un citiem materiāliem, lai attīstītu studentu teorijas pielietojuma spējas, diskusijas, argumentācijas prasmes, kā arī savu teorētisko atziņu prezentācijas prasmes, analizējot zinātnisko literatūru un nozares praktiskās problēmas. Students tiek vērtēts, pamatojoties uz minēto prasmju pārbaudi. Jebkura studiju kursa norisē ir paredzētas individuālās konsultācijas ar pasniedzēju, kurās tiek pārrunāti un izvērtēti konkrētā studenta sasniegumi.
Uzsākot studijas studiju programmā, tiek izvērtēta studentu iepriekšējā darba pieredze komercdarbības vadībā, sabiedrības vadībā vai izglītības darbā un pietiekamas zināšanas uzņēmējdarbības vadības zinībās. Prasmes un zināšanas biznesa vadībā ļauj studentam ātri noteikt savu pētnieciskā darba tēmu un efektīvi uzsāktpētniecisko darbību izvēlētajā virzienā. Studentu zinātniskās pētniecības darbs ir saistīts ar vadībzinātnes galvenajām jomām un ar biznesa vadības pamatjautājumiem – finanšu plūsmu organizācijā vai ar uzņēmējdarbības vadības stratēģiskiem jautājumiem
Izvērtējot doktora studiju programmas īstenošanu, ir svarīgi iegūt studentu atsauksmes par studiju pieredzes kvalitāti. Studentu vērtējums tiek iegūts dažādos veidos, piemēram, izmantojot gan neformālo saskarsmi ar docētājiem, gan formālu kursu novērtējumu (anketēšanu). Doktora studiju programmas studentiem ir iespēja piedalīties studiju programmas pilnveidošanā, izskaidrojot savus ierosinājumus konkrētam studiju kursa docētājam vai programmas direktoram, Starpaugstskolu doktora studiju programmas padomei.
Studentu atsauksmes atsevišķās augstskolās arī tiek apspriestas studentu un akadēmiskā personāla sanāksmēs, kuras notiek divreiz gadā un uz kurām divi studentu pārstāvji no katras grupas tiek ielūgti tikties ar programmas vadītājiem. Sanāksmju mērķis ir nodrošināt doktorantiem iespēju oficiāli izteikt savu viedokli par dažādām programmas tēmām.
Doktorantu aptaujas ir efektīvs studentu atsauksmju iegūšanas veids. Aptaujas ir daļa no pārraudzības sistēmas starp studentiem un akadēmisko personālu. Sistēmas efektivitāte ir atkarīga no visu sistēmas aspektu īstenošanās. Anketa (skat. pielikumā Nr.2.) ietver septiņus jautājumus, kas palīdz saprast apgūtā studiju kursa nozīmību un doktorantu apmierinātību.
Katra kursa stiprās un vājās puses tiek noteiktas, apkopojot un izanalizējot doktorantu sniegtos komentārus uz jautājumiem, kas patika un kas nepatika (anketas 3. un 4. jautājums). Ir jāuzsver, ka studentu viedokļi mēdz būt pretrunīgi, tas skaidrojams ar atšķirīgo pieredzi un individuālajām īpašībām.
Aptaujas rezultāti par studiju kursu „Stratēģiskā vadīšana”:
100% studentu ir apmierināti ar kursu (ņemot vērā dažādus aspektus) un labprāt ieteiktu to saviem draugiem.


Aptauju rezultāti par studiju kursiem „Vadīšanas un organizācijas teorija”, „Vadīšanas ekonomika” un „Finanšu vadīšanu”:












5. Doktora studiju programmas vājo un stipro pušu, izmaiņu, attīstības iespēju vērtējums
Izvērtējot doktora studiju programmu iesaistītā akadēmiskā personāla un doktorantu vidū, studiju programmā ir atzīmējamas šādas studiju programmas stiprās un vājās puses:
Stiprās puses:
1. Doktorantūras studiju programma atbilst ES un Latvijas izvirzītajiem uzņēmējdarbības attīstības mērķiem – veicināt jaunu zināšanu radīšanu un izmantošanu uzņēmumu konkurētspējas, valsts tautsaimniecības vides dinamiskas attīstības nodrošināšanai.
2. Doktorantūras studiju programmas īstenošanā iesaistīts augsti kvalificēts akadēmiskais personāls – docētāji, kuru piedāvātie studiju kursi pārstāv plašu Uzņēmējdarbības vadības zinību spektru.
3. Doktorantūras studiju programma tiek īstenota, apvienojot trīs augstskolu zinātniski pētnieciskos, akadēmiskos un materiāli tehniskos resursos, akadēmiskās sadarbības rezultātā radot jaunu sinerģiju.
4. Doktoranti ir ar lielu profesionālo pieredzi uzņēmējdarbības, finanšu sektora, sabiedrības pārvaldes jomās, kas ļauj programmā īstenotajai pētnieciskajai darbībai norisināties ciešā saiknē ar reālās uzņēmējdarbības vides problēmām un prasībām.
5. Doktorantūras studiju programma veicina efektīvu zināšanu apmaiņu starp augstāko izglītību un uzņēmējdarbības vidi, kā arī ar sabiedrību kopumā.

Ārējās vides radītās iespējas:
1. Sabiedrībā pieaugoša interese par zinātni un pētniecību un doktora grāda prestiža palielināšanās.
2. Sabiedrības pieaugošās vajadzības pēc izglītības turpināšanas katra indivīda profesionālajā izaugsmē.
3. Attiecīgās nozares profesionāļu izpratne par pētnieciskās izglītības nepieciešamību sekmīgai uzņēmuma darbībai strauji augošas konkurences apstākļos.

Ārējās vides radītie draudi:
1. Nepārdomāta darba samaksas sistēma darbiniekiem ar doktora grādu, kas mazina motivāciju šo grādu iegūt.
2. Nelabvēlīgās emigrācijas tendences Latvijas iedzīvotāju vidū – talantīgu, enerģisku cilvēku aizbraukšana no Latvijas.
3. Strauji pieaugošais doktora studiju programmu skaits Latvijas augstskolās, vienlaicīgi samazinoties augstskolās uzņemtajam studentu skaitam.
4. Grūtības doktora studiju un darba savienošanai, apdraudēta darba pabeigšana plānotajā laikā.
5. Valsts ekonomiskās situācijas dēļ ir apdraudēts finansējums doktora studiju programmām un zinātnei kopumā.


Attīstāmās puses:
1. Doktorantiem jānodrošina plašākas studiju kursu izvēles iespējas, tādējādi veicinot ātrāku doktorantu pētnieciskā profila veidošanos.
2. Doktorantūras studiju programmas īstenošanā jāiesaista lielāks skaits viesdocētāju no uzņēmējdarbības, finanšu sektora vides, kā arī no ārvalstīm, nodrošinot labas prakses piemēru un reālu situāciju analīzes iekļaušanu studiju programmas un pētnieciskās darbības kontekstā.
3. Potenciālajiem studējošajiem jābūt plašākai iepriekšējai informācijai par programmas profilu un tam nepieciešamo iepriekšējo sagatavotību.

Studiju programmas attīstības plāns

1. Turpināt augstskolās akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu, lai palielinātu doktoru un pamatdarbā strādājošo profesoru īpatsvaru.
2. Pasniedzējiem un studējošajiem piedalīties starptautiskajos semināros, konferencēs, simpozijos, apmaiņas programmās.
3. Organizēt starptautiskus doktorantu kolokviju par kopējām pētniecības tēmām.
4. Attīstīt un nodibināt jaunas pastāvīgas partnerattiecības ar ES valstu radniecīga profila augstākajām mācību iestādēm, lai sadarbotos programmu un projektu ietvaros.
5. Pilnveidot materiāli tehnisko bāzi augstskolās:
5.1. iegādāties jaunas iekārtas;
5.2. palielināt datoru skaitu, radot plašākas iespējas studentiem un pasniedzējiem pētnieciskajam darbam;
5.3. pilnveidot bibliotēkas fondus;
6. Regulāri organizēt studējošo dalību augstskolu zinātniskajās konferencēs, atbalstīt piedalīšanos Latvijas augstskolu un ārzemju augstskolu rīkotajās konferencēs.
7. Regulāri organizēt zinātniskās diskusijas, seminārus, lasījumus, iesaistot tajos arī studējošos.

Katrā augstskolā darbojas iekšējās kvalitātes nodrošināšans sistēma, Banku Augstskolā – starptautiskā kvalitātes nodrošināšanas sistēma Investor in Excelence.
Studiju programmas absolventi strādā savos uzņēmumos vai organizācijās un vairums promocijas darbu tēmu atbilst uzņēmuma vai organizācijas aktuālajām prasībām.
RISEBA tiek ieviesta kvalitātes sistēma, kas balstīta uz EFQM (European Foundation for Quality Management) modeli.
6. Darbs pie akreditācijas komisijas ekspertu ieteikumiem
Turpmāk tiks aplūkoti akreditācijas komisijas ekspertu ziņojumā minētie ieteikumi programmas un tās pašnovērtējuma ziņojuma uzlabošanai un tas, kādas darbības šo ieteikumu īstenošanā ir veikusi programmas padome.

Nr. Ieteikums Darbības
1. Nepieciešams skaidrāk definēt programmas mērķus un uzdevumus. Programmas mērķi un uzdevumi ir pārskatīti un precizēti.
2. Dažus kursus vajadzētu lasīt angļu valodā, nākotnē virzoties uz mērķi visus kursus piedāvāt angļu valodā, ja to ļaus valsts normatīvie akti. Sākot ar 2009.ak.g. tiek piedāvāti izvēles kursi angļu valodā
- 27.04.2011. RISEBA notika seminārs "Writing High quality PhD dissertation and getting it published in refereed international journals ", kuru vadīja Ungārijas profesors Karoly Balaton. Seminārā piedalījās ~ 20 studiju programmas doktoranti.
- Starptautiskās biznesa nedēļas ietvaros 9.-14.11.2009. BA notika metodoloģisks seminārs, kuru vadīja London South Bank University doktora studiju programmas direktors Kenneth D’Silva. Semināra pamattēmas: „Research in the Social Sciences: Some key features” un „Conducting & Presenting the Literature Review in Doctoral Research”.
- 14.12.2009. notika BMDA prezidenta Dr. Virginijus Kundrota seminārs doktorantiem stratēģiskās vadības jomā „What kind of leadership companies need today?“
- programmas pamatkursos atsevišķu tēmu lasīšanai pieaicināti ārvalstu vieslektori.
3. Programmai jāpiesaista ārvalstu viesdocētāji, kas būtu speciālisti tieši vadībzinātnē.
4. Ne visas promociju darbu tēmas atbilst labiem starptautiskiem pētniecības standartiem un doktora līmeņa studijām. Apstiprinot promocijas darbu tēmas un vadītāji Starpaugstskolu studiju padomē, tam tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Papildus tiek organizēts darbs ar potenciālajiem promocijas darbu vadītājiem.
5. Jāpievērš vairāk uzmanības doktora darbu izstrādes uzraudzībai. Vajadzētu izvairīties no situācijas, kad studentam bakalaura, maģistra un doktora darba vadītājs ir viens cilvēks.
6. Studenti un doktora darbu vadītāji jāmudina rakstīt publikācijas angļu valodā. Ieteicams doktora darbiem aicināt otru vadītāju no ārvalstīm. Ieteicams, lai vismaz viens doktora darba recenzents būtu starptautiski atzīt zinātnieks ārpus Latvijas. Partneraugstskolu rīkoto starpaugstskolu konferenču darba valoda ir angļu, līdz ar to doktoranti, kas piedalās šajās konferencēs tiek mudināti rakstīt publikācijas angļu valodā.
7. Daļai programmas docētāju vajadzētu aktīvāk piedalīties dažādos pētījumos. Partneraugstskolās tiek aktivizēta docētāju iesaistīšana pētījumos.
8. Daļai kursu aprakstu nepieciešams pārskatīt un atjaunot literatūras sarakstus. Ar 2009.gadu notiek visu kursa aprakstu pārskatīšana un atjaunošana.
9. Pašnovērtējuma ziņojumā nav pietiekami aprakstītas prasības doktora darbiem un publikācijām. Kopumā, prasības publikācijām un pētījumiem ir nepietiekami definētas. Tās nepieciešams detalizēti aprakstīt un par tām informēt doktorantus un doktora darbu vadītājus. Studiju kursā „Pētījuma metodes”, kas notiek pirmajā studiju gadā, prasībām publikācijām un pētījumiem tiek pievērsta īpaša uzmanība.
2009.gada sākumā ir izstrādāts izdevumu, kuros doktorantiem ieteicams publicēt savus zinātniskos rakstus, saraksts.
10. Nepieciešama detalizētāka procedūru un „attiecību” starp administrācijas pārstāvjiem, docētājiem un studentiem aprakstīšana. Partneraugstskolās tiek pilnveidotas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas. BA 2010.gada 19.maijā ir saņēmusi Lielbritānijas kvalitātes standarta sertifikātu „Investor in Exelence”. IiE vērtētāji atzina BA par atbilstošu standarta prasībām, tādējādi BA kļuva par pirmo augstākās izglītības iestādi Baltijā un ārpus Lielbritānijas robežām, kas atzīta par investoru izcilībā. Ventspils Augstskolā ik gadu notiek studējošo aptaujas.
2010.gadā RISEBA uzsākusi darbu pie EFQM kvalitātes modeļa ieviešanu. Tā ietvaros veikts SAETo pašnovērtējums.
11. Programmai ir dažādas kvalitātes nodrošināšanas procedūras, kas nav apvienotas kopīgā sistēmā. Šīs procedūras un visu studiju procesu vajadzētu rūpīgi aprakstīt un izveidot kopīgu sistēmu.
12. Nepieciešams izstrādāt programmas studiju padomes nolikumu. Ir izstrādāts.
13. Nepieciešams attīstīt kopīgu visu trīs augstskolu starptautisko sadarbību. Notiek darbs pie programmas sadarbības veidošanu ar Biznesa vadības doktorantūras konsorciju Norvēģijā un Eseksas universitātes Biznesa skolu Lielbritānijā, organizējot kopīgus kolokvijus doktorantiem par atsevišķām pētījumu tēmām.
14. Nepieciešams izstrādāt programmas mājas lapu. Ir izstrādāta kopīga studiju programmas mājas lapa.
15. Programmas vadībā netiek izmantotas visu trīs augstskolu stiprās puses un pieredze, lai īstenotu sinerģijas efektu. Kopš programmas akreditācijas, kas notika 2007.gada rudenī, organizējot programmas vadīšanu, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta augstskolu stipro pušu un pieredzes izmantošanai. Programmas īstenošanā veicamie uzdevumi tiek sadalīti, ņemot vērā augstskolu kompetences.

Starpaugstskolu doktora studiju programmas V.Kozlinskis
„Biznesa vadība”direktors (RSEBAA)
Starpaugstskolu doktora studiju programmas
„Biznesa vadība” direktore (BA) V.Vikmane

Starpaugstskolu doktora studiju programmas S.Hiļķevičs
„Biznesa vadība”direktors (VeA)
Pielikums Nr.1
Doktora studiju programma

Nr. Studiju priekšmets KP Pārbaudījuma forma Pasniedzējs
A Obligātie studiju priekšmeti 25
1 Vadīšanas un organizācijas teorija A 4 eksāmens T. Volkova
A.Čirjevskis
2 Stratēģiskā vadīšana A 4 eksāmens T. Volkova
J. Caune
3 Finanšu vadīšana A 4 eksāmens I. Kuzmina

4 Mārketinga vadīšana A 4 eksāmens N.Gūtmanis
5 Vadīšanas ekonomika A 4 eksāmens D. Jasjko
6 Pētījumu metodes A 4 eksāmens V. Kozlinskis

B Daļējās izvēles studiju priekšmeti 10
1. Komercdarbības tiesiskā vide B 2 ieskaite V. Kozlinskis
V. Rudziša
2. Kvalitātes vadīšana B 3 ieskaite J.Mauriņš
3. Riska vadīšana un krīzes menedžments B 3 ieskaite S.Hiļkevičs

4. Resursu izmantošanas vadīšana B 3 ieskaite S.Hiļkevičs
G. Burakovs
5. Personālvadība B 4 eksāmens A.Sarnovičs
6. Uzņēmumu vadīšana dažādās nozarēs B 3 ieskaite U. Zālītis
I.Kreituss
7. Psiholoģija vadīšanā B 5 eksāmens A.Vorobjovs
8. Projektu vadīšana B 3 ieskaite G. Burakovs
9. Izglītības vadīšana B 4 eksāmens A. Rauhvargers
C Brīvās izvēles studiju priekšmeti 5
1 Lietišķā svešvaloda C 2 ieskaite S. Kraže

2 Globalizācijas procesi C 2 ieskaite I. Brīvers
J.Eglītis
3 Brīvais izvēles kurss savā vai citā augstskolā C 3 ieskaite -
4 Operāciju pētīšana C 3 ieskaite A. Jaunzems
J. Vucāns
D Pētnieciskais darbs 80
1 Publikācijas** (minimums 3, katrai 1-2 KP) A 4 Zinātniskais vadītājs ***
2 Piedalīšanās starptautiskās konferencēs un semināros (t.sk. minimums trīs prezentācijas) ** A 4 Zinātniskais vadītājs
3 Promocijas darba sagatavošana, noformēšana un aizstāvēšana A 72 Zinātniskais vadītājs
KP KOPĀ: 120



Pielikums Nr.2
DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS APTAUJAS LAPA
Studiju priekšmets ….................................................................................................. Grupa…..................................................................................... Datums…........................................
Aptaujas mērķis ir studiju kursa novērtējumus. Lai aizpildītu aptaujas anketu nepieciešamas tikai dažas minūtes. Individuāli Jūsu atbildes izskatītas netiks, tās tiks apskatītas tikai apstrādātā veidā kopā ar citām atbildēm. Komentāriem ir jābūt konstruktīviem un patiesiem. Tie var attiekties uz studiju kursa saturu, lekciju kvalitāti, t.sk. lektoru stilu utt..

Atbilžu varianti: 1 - teicami 2 - labi 3 - apmierinoši 4 - neapmierinoši 5 – ļoti neapmierinoši
1. Studiju kursa novērtējums?
 1  2  3  4  5
2.Vai Jūs piekrītat apgalvojumam: “Es rekomendētu šo studiju kursu draugiem kā teicamu(1), labu (2), apmierinošu (3), neapmierinošu (4) vai ļoti neapmierinošu (5) :
 1  2  3  4  5
3. Vai studiju kursa saturs (atziņas) izmantojams Jūsu promocijas darba izstrādei?
 1  2  3  4  5
4. Vai Jūs apmierina studiju kursa pasniegšanas kvalitāte?
 1  2  3  4  5
5. Vai nodarbības bija interaktīvas?
 1  2  3  4  5
6. Lūdzu, komentējiet studiju kursa 3 aspektus, kuri Jums patika:
Komentārs 1) …..........................................................................................................................................................................................................................................……………………………….
…......................................................................................................................................................................................................................................................................……………………………
Komentārs 2) …..........................................................................................................................................................................................................................................…………………………….....
…...................................................................................................................................................................................................................................................................…………………..……….…
Komentārs 3) ….....................................................................................................................................................................................................................................……………………....…………..
…...................................................................................................................................................................................................................................................................……………………………...
7. Lūdzu, komentējiet studiju kursa 3 aspektus, kuri Jums nepatika: (svarīgi arī Jūsu priekšlikumus):
Komentārs 1) …..........................................................................................................................................................................................................................................……………………………….
…......................................................................................................................................................................................................................................................................……………………………
Komentārs 2) …..........................................................................................................................................................................................................................................…………………………….....
…...................................................................................................................................................................................................................................................................…………………..……….…
Komentārs 3) ….....................................................................................................................................................................................................................................……………………....…………..
…...................................................................................................................................................................................................................................................................……………………………...

Paldies par piedalīšanos !

Pielikums Nr.3
Doktorantu promocijas darbu tēmas

RISEBA
Baiba Aneraude Uzņēmumu vadītāju intuitīvās domāšanas nozīme stratēģisko lēmumu pieņemšanā procesā un tās ietekme uz uzņēmumu attīstību
Uldis Eglītis Kvalitātes novērtēšanas modeļa izstrāde un tā ietekme uz pacientu apriti privātā medicīnas iestādē
Ivars Linde Augstākās izglītības kvalitātes vadības mērķu izmērāmība
Nadežda Rika Latvijas augstskolu internacionalizācija kā konkurētspējas paaugstināšanas līdzeklis
Gaļina Zilgalve Intelektuāla uzņēmējdarbība kā zināšanu radīšanas un kapitalizācijas rezultāts
Svetlana Savina Finanšu vadības modeļa izstrāde uzņēmuma stratēģijas realizācijas kontekstā
Pēteris Dimants Lēmumu pieņemšanas kvalitātes paaugstināšanas iespējas mazos un vidējos uzņēmumos
Jānis Zvīgulis Valsts loma investīciju vides veicināšanā mazas, atvērtas ekonomikas gadījumā: Latvijas situācija
Andermane Sandra Morāles kā vērtību sistēmas daļas ietekme uz vadības lēmumu kvalitāti un organizāciju darbības rezultātiem
Ludviga Iveta Kultūras identitāte kā konkurētspējīgas priekšrocības veidošanas avots
Valters Bolēvics Efektīva ostu pārvaldība, un tās nodrošināšana Latvijā
Inese Dāvidsone Dzīvesveida bizness kā Latvijas ilgtspējas attīstības pamats
Inta Kotāne Latvijas mazo uzņēmumu komercdarbības efektivitātes novērtējums
Jānis Holšteins Latvijas audiovizuālā sektora potenciāla izpēte
Aleksejs Busarovs Radikālas inovācijas izstrādāšana, pielietojot Crowdsourcing modeli: pieredze, problēmas, risinājumi

Banku augstskola
Signe Enkuzena Vadītāju mācību izvērtējums un tā pilnveides iespējas uzņēmumos Latvijā. / Management training evaluation and improvement opportunities in Latvian companies.
Inga Jākobsone Dizaina industrijas klastera attīstības potenciāls Ziemeļeiropas valstu reģionā. / Development Potential of Design Industry Cluster in Norden Europe Region.
Arnis Lagzdiņš Atbilstības riska vadība Latvijas banku sektorā. / Compliance Risk Management in Latvia’s Banking Sector.
Viesturs Zeps Labvēlīgas vides radīšana jaunu inovatīvu uzņēmumu straujas attīstības nodrišināšanā Latvijā. / Creation of favourable environment for high growth of new inovative comapnies in Latvia.
Jānis Blūzmanis Valsts budžeta procesu pārvaldīšanas sistēmas pilnveidošana Latvijā / Improvement of State Budget processes management systems in Latvia
Kristīne Černaja – Mežmale Radošās industrijas klasteru veidošanas potenciāls Latvijā / Creative industries cluster-building potential in the Republic of Latvia
Artis Grīnbergs Klasteru vadības procesu pilnveidošana Latvijā / Improvement of cluster management process in Latvia
Jūlija Ozoliņa Krājumu vadīšanas modelēšana farmaceitisko preparātu ražošanas sektorā: problēmu analīzes metodes un attīstības perspektīvu noteikšana / Inventory Management Modeling in Pharmaceutical Sector: Problems Analysis Methods and Development Perspectives Identification
Ilmārs Puriņš Aizdevumu novērtēšanas metodoloģija kā pamats stabilai finanšu sistēmai / Credit Assesment Methodology as a basis for a stable financial system
Didzis Rūtītis Korporatīvā identitāte kā konkurētspējīgo priekšrocību veicinošs faktors / Corporate identity as a means for strengthening the competitive advantage
Dalmatova Daiga Problēmas un perspektīvas profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā Baltijas valstīs / Professional civil liability insurance problems and perspectives in Baltic States
Dubkēvičs Lotārs Stipras korporatīvās kultūras, socializācijas organizācijā un organizācijas iekšējā tēla mijiedarbība / Interrelating corporative culture, organizational culture and internal image
Kārkliņa Inese Tradicionālo mediju konkurētspēja / Competitiveness of traditional media
Krūmane Dace Zīmola komunikācijas vadīšanas ietekme uz organizācijas konkurētspēju / Influence of Brand Communication Management to competitiveness of the organization
Kuzmina Jekaterina Riska mēru izmantošanas iespējas investīciju portfeļu vadībā apdrošināšanas sabiedrībās. / Usage of risk measures in management of investment portfolios: case of insurance companies.
Liepiņš Toms Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nozīme un ietekme uz ražošanas uzņēmumu finansiālo stāvokli. / The roll of liability insurance to financial situation of manufacturing companies.
Lindemane Marija Finanšu pakalpojumu eksport: problēmas un to risinājumi / Export of financial services: problems and solutions
Sargautis Darius Technological innovation as a way to increase competitiveness in bioethanol industry
Zariņa Sandra Sociālās inteliģences kompetenču nozīme ilgtspējīgas uzņēmuma darbības nodrošināšanā. / Importance of social intelligence competencies in ensuring sustainable performance of the enterprise.
Zeibote Zane Klāsteru koncepcijas attīstība - pieredze un turpmākās iespējas Latvijā / The Development of the cluster concept - present experiences and future perspectives in Latvia
Innuse Gunta Uzņēmuma pārvaldības efektivitātes galvenie rādītāji un to ietekme uz uzņēmuma konkurētspēju / The main indicators of effective governance of company and it’s impact on company competitiveness
Nātriņš Andris Organizācijas kultūras diskurss Latvijas komercbanku vidē un tā loma banku vadības efektivitātes novērtēšanā / The discourse of organizational culture of Latvian commercial banks and its role in assessment of management’s effectiveness
Lešinskis Kristaps Organizācijas kultūras nozīme konkurētspējīgās priekšrocības nodrošināšanā Latvijas uzņēmumos / The Importance of Organizational Culture in Obtaining Competitive Advantage in Latvian Enterprises
Vēvere Ņina Latvijas augstskolu personāla vadības kvalitātes paaugstināšanas iespējas / The possibilities of increasing quality of personnel management in the higher education institutions in Latvia


Ventspils Augstskola

Agafonovs Rolands Stratēģiskā pārvaldība Latvijas elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozares uzņēmumos, pielietojot izlietojuma - izlaides analīzi / The input-output analysis in strategic management of energy, gas and water supply companies
Hiļkevičs Aleksejs Tehnoloģiju pārneses pārvaldes efektivitātes paaugstināšana Latvijā / The increasing of technology transfer administration efficiency in Latvia
Kantmane Ieva Latvijas inovatīvo uzņēmumu produkcijas starptautiskais mārketings / The international marketing of Latvian innovative companies products
Kokars Artūrs Reģionālo lidostu izveidošanas kritēriju izstrāde / The criteria development for regional airports creation
Štefenberga Dace Inovatīvā uzņēmējdarbība reģionālā ekonomiskā vidē / The innovative entrepreneurship in regional economic environment
Vītols Egils Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares konkurētspēja, tās paaugstināšanas virzieni un iespējas / The possibilities and ways of the competitiveness of Latvian machinery and metal processing industry increasing
Jarohnoviča Nataļja Jauno tehnoloģiju absorbcijas spēju paaugstināšanas iespējas un virzieni Latvijas uzņēmumos / The possibilities and ways of new technology absorption capacity increasing in Latvian companies
Šteinbergs Kaspars Filmu industrijas klasteru attīstības iespējas Baltijas reģionā / The possibilities of film industry cluster development in Baltic region
Toms Reiziņš Lēmumu pieņemšanas metodes un to izmantošana Latvijas uzņēmumos / The decision theory methods implementation in Latvian companies
Liene Riekstiņa Uzņēmējdarbības makrovides (UMV) tehnoloģiskās komponentes salīdzinošā analīze Baltijas jūras reģiona valstīs / The comparative analysis of technology component of business macro environment for Baltic Sea region countries.

Leemums_12-16_v1.0.pdf

×