Dokumenta saturs:

1. Vispārējie noteikumi
1.1. Senāta darbības galvenā forma ir Senāta un tā pastāvīgo komisiju sēdes. Komisiju darbību nosaka nolikums par tām.
1.2. Senāta sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī (mēneša otrajā otrdienā). Sēdes sasauc Senāta priekšsēdētājs. Ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa 1/3 senatoru, Senāta priekšsēdētājs, rektors, VeA Studentu padome. Senāta ārkārtas sēdes sasaukšanu var ierosināt VeA Padomnieku konvents. Ārkārtas Senāta sēdes dienu nosaka Senāta priekšsēdētājs.
1.3. Senāta sēdes ir atklātas. Sēde ir slēgta, ja to pieprasa vismaz 1/3 klātesošo senatoru.
1.4. Senāta sēde parasti ilgst 2 stundas. Sēdes ilgumu var pagarināt tikai tad, ja tam piekrīt visi klātesošie senatori.
1.5. Senāta sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā 2/3 no senatoru kopskaita.
1.6. Aizklātā balsošanā piedalījušos senatoru skaitu nosaka pēc biļetenu skaita urnā.
1.7. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Debašu laikā izteiktos priekšlikumus sēdes vadītājs nekomentē, neizsakās par balsošanas motīviem, debatēs piedalās vispārējā kārtībā. Priekšsēdētāja vietnieks gādā par šī reglamenta ievērošanu sēdes gaitā.
1.8. Senāta sēdes stenografē (ieraksta diktofonā) un protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.
1.9. Debašu laikā ierosinātos labojumus un papildinājumus lēmumprojektiem virza uz balsošanu tikai tad, kad tie sagatavoti rakstveidā un iesniegti sēdes vadītājam.
1.10. Šajā reglamentā noteiktās Senāta priekšsēdētāja funkcijas viņa prombūtnes laikā veic viņa vietnieks.
1.11. Grozījumus šai reglamentā izdara, ja par tiem balso, vairāk nekā puse no balsstiesīgo senatoru kopskaita.
2. Senāta sēdes organizācija.
2.1. Par darba kārtības projekta veidošanu, iesniegto jautājumu, lēmumu projektu un citu materiālu virzīšanu pastāvīgajām komisijām, to darbības saskaņošanu pēc Senāta priekšlikuma atbild priekšsēdētāja vietnieks. Jautājumi darba kārtības projektā iekļaujami tad, ja par tiem ir sagatavots lēmuma projekts, kas izskatīts attiecīgajās pastāvīgajās komisijās. Materiālu sagatavošanu sēdei organizē Senāta sekretārs.
2.2. Priekšlikumus par Senāta sēdes darba kārtību var iesniegt Padomnieku konvents, pastāvīgās komisijas, VeA Studentu padome, senatori, rektors, prorektori, Akadēmiskā padome, VeA struktūrvienību vadītāji, Revīzijas komisija un Šķīrējtiesa.
2.3. Priekšlikumus un materiālus par kārtējās sēdes darba kārtībā iekļaujamiem jautājumiem ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sēdes iesniedz Senāta sekretāram. Rakstisku norādījumu tos izskatīt attiecīgajai komisijai vai komisijām dod priekšsēdētāja vietnieks. Savu atzinumu komisija paziņo senatoriem Senāta sēdē un rakstveidā iesniedz Senāta sekretāram pievienošanai sēdes materiāliem. Ārkārtas sēdes darba kārtību ierosina sēdes pieprasītāji.
2.4. Paziņojumu par Senāta sēdi un tās darba kārtības projektus Senāta sekretārs nosūta senatoriem vismaz divas nedēļas iepriekš, bet visus sēdes materiālus pastāvīgajām komisijām ne vēlāk kā 5 dienas pirms sēdes. Ārkārtas sēdēm šis laiks var būt samazināts.
2.5. Darba kārtības projektu Senāts izskata un darba kārtību apstiprina sēdes sākumā. Darba kārtībā iepriekš neparedzētus jautājumus Senāts izskata tikai tad, ja tam piekrīt visi no klātesošiem senatoriem.
3. Senatoru tiesības un pienākumi.
3.1. Senatoriem ir tiesības ierosināt jebkura Senāta kompetencē esoša jautājuma apspriešanu, piedalīties jebkura jautājuma apspriešanā un izlemšanā, iepazīties ar visiem Senāta sēdes un komisiju rīcībā esošiem materiāliem.
3.2. Senatora pienākums ir piedalīties vismaz vienas pastāvīgās komisijas darbā, kā arī Senāta sēdēs. Ja senators bez attaisnojoša iemesla nepiedalās Senāta sēdēs vai komisiju darbā, tad ar Senāta lēmumu, par kuru balsojuši vairāk nekā puse no balsstiesīgo senatoru kopskaita, ierosina Satversmes sapulci viņu atsaukt
4. Senāta lēmumi.
1.1. Senāta lēmumus parasti pieņem, atklāti balsojot, ar vairāk nekā pusi klātesošo senatoru balsu (vienkāršs vairākums). Kvalificēts balsu vairākums vai aizklāta balsošana nepieciešama vienīgi Ventspils Augstskolas Senāta nolikumā norādītajos gadījumos, vai, ja šādu priekšlikumu atbalsta vairāk nekā divas trešdaļas klātesošo senatoru.
4.2. Senāta lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav norādīts citādi.
4.3. Senāta lēmuma vai tā daļas izpildi var apturēt, ja par to balso vairāk nekā puse no senatoru kopējā skaita, kad šis lēmums bijis pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, un ar divu trešdaļu balsu vairākumu pārējos gadījumos. Šie noteikumi ievērojami arī, atkārtoti pieņemot lēmumu par jautājumiem, kuros iepriekšējais lēmums bijis apturēts.
4.4. Studentiem Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studentu intereses. Studentu veto ir spēkā, ja par to balso 2/3 kopējā senatoru skaita. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāts pēc paritātes principa, lai būtu samērīgi pārstāvētas nodaļas (fakultātes). Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar2/3 klātesošo senatoru balsu.
5. Aizklātā balsošana.
5.1. Visas personālās vēlēšanas, kā arī prorektora, nodaļu vadītāju, (fakultāšu dekānu), katedru vadītāju apstiprināšana notiek aizklāti balsojot.
5.2. Pirms aizklātās balsošanas, atklāti balsojot, ievēlē balsu skaitīšanas komisiju (ne mazāk kā trīs senatorus). Komisija no Senāta sekretāra saņem sagatavotus noteikta parauga biļetenus un izdala tos senatoriem pret parakstu senatoru reģistrācijas lapā.
5.3. Balsošanas tiesību deleģēšana nav atļauta. Senatoram, kas nav nobalsojis balsošanai paredzētajā laikā, nav tiesību savu balsi nodot vēlāk.
5.4. Personāla vēlēšanās par katra kandidāta iekļaušanu biļetenā Senāts pieņem atsevišķu lēmumu.
5.5. Vēlēšanu balsošanas procedūru nosaka attiecīgi nolikumi, ko pieņem un apstiprina Senāts.
5.6. Par ievēlētu atzīstama persona, kas saņēmusi:
5.6.1. 2/3 klātesošo balsstiesīgo senatoru balsu, vēlot Senāta priekšsēdētāju, viņa vietnieku un senāta sekretāru;
5.6.2. vairāk nekā pusi klātesošo balsstiesīgo senatoru balsu, vēlot VeA Goda doktorus. Par apstiprinātu amatā atzīstama persona, kas saņēmusi vairāk nekā pusi klātesošo balsstiesīgo senatoru balsu citos gadījumos.
5.7. Ja konkursā uz vienu amatu piedalās vairāk nekā divi kandidāti un neviens no viņiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, tajā pašā sēdē notiek vēlēšanu otrā kārta, kurā piedalās divi pretendenti, kas ieguvuši visvairāk balsu. Ja vienāda saņemto balsu skaita dēļ tie nav nosakāmi, notiek pārbalsošana par attiecīgajiem pretendentiem. Ja pirmajā vai otrajā vēlēšanu kārtā piedalās divi kandidāti un neviens no viņiem neiegūst nepieciešamo balsu skaitu, tajā pašā sēdē notiek vēlēšanu nākamā kārta, kurā piedalās tas pretendents, kurš ieguvis visvairāk balsu. Ja abi pretendenti ieguvuši vienādu balsu skaitu, Senāts katrā konkrētā gadījumā pieņem lēmumu par turpmāko rīcību. Negatīva lēmuma gadījumā par amatpersonu apstiprināšanu saskaņā ar Ventspils Augstskolas Senāta nolikuma 1.2.2. un 1.2.3. apakšpunktiem attiecīgo personu kandidatūras šim amatam var tikt izvirzītas ne ātrāk kā pēc 6 mēnešiem. Persona, kuru Senāts nav apstiprinājis atkārtoti, attiecīgajam amatam netiek izvirzīta.
5.8. Skaitīšanas komisija apkopo balsošanas rezultātus, ieraksta tos par katru kandidatūru atsevišķā protokolā, paraksta to un ziņo rezultātus Senātam. Senāts balsojot apstiprina skaitīšanas komisijas protokolus.
5.9. Par vēlēšanu procedūras pārkāpumiem ieinteresētā persona 7 dienu laikā var iesniegt protestu Senāta priekšsēdētājam. To 7 dienu laikā izskata Senāta priekšsēdētāja izveidota komisija, kuras ziņojums iekļaujams kārtējā Senāta sēdes darba kārtībā un par kuru Senāts pieņem lēmumu.

×