Dokumenta saturs:

Terminu skaidrojums:
Pārbaudījums – eksāmens vai ieskaite, kuru veido jautājumu un/vai uzdevumu kopums.
Eksāmens – studentu zināšanu, prasmju un iemaņu pārbaudes veids rakstiski (t. sk. testi) vai mutiski, to vērtējums pēc 10 punktu sistēmas.
Ieskaite – studentu zināšanu, prasmju un iemaņu pārbaudes veids rakstiski vai mutiski; vērtējums “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.
Kursa pārbaudījums – eksāmens vai ieskaite, kurā tiek vērtētas studentu zināšanas, prasmes un iemaņas noteiktu studiju kursā.
Gala pārbaudījums – bakalaura/profesionālās studiju programmas noslēguma pārbaudījumi, kuru obligāta sastāvdaļa ir bakalaura/kvalifikācijas darba aizstāvēšana.
Studiju priekšmets – didaktiski pārveidota zinātnes nozares daļa vai apakšnozare atbilstoši bakalaura vai profesionālo studiju programmai.
Studiju kurss – studiju priekšmeta daļa (lekcijas, semināri, praktiskie darbi, patstāvīgās studijas utt.) viena vai divu semestru ietvaros.
Bakalaura darbs – studenta patstāvīgi veikta pētījuma rezultātu apkopojums kādā no bakalaura grādam atbilstošās zinātnes nozares apakšnozarēm, kas atbilst īpašām, bakalaura darbam izvirzītām prasībām.
Kvalifikācijas darbs – studenta patstāvīgi veikta lietišķa pētījuma rezultātu apkopojums iegūstamās profesionālās kvalifikācijas jomā ar metodoloģisku un teorētisku pamatojumu kvalifikācijai atbilstošajā zinātnes nozares apakšnozarē; darbs atbilst īpašām, kvalifikācijas darbam izvirzītām prasībām.
Kursa darbs – pētījums ar teorētisku, metodoloģisku vai lietišķu orientāciju kādā no studiju kursiem.
Semestra darbs – pētījums ar teorētisku, metodoloģisku vai lietišķu orientāciju kādā no studiju priekšmetiem; tā izpildes laiks – vismaz viens semestris.
Studiju kursa programma – studiju kursa saturs, kas ietver prasības kredīta punktu iegūšanai par doto kursu.

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.1.Pārbaudījumi VeA iedalās kursu pārbaudījumos un gala pārbaudījumos. Gala pārbaudījumus reglamentē īpaši nolikumi – Nolikums par bakalaura pārbaudījumu komisiju (BPK) un Nolikums par kvalifikācijas pārbaudījumu komisiju (KPK).
1.2.Katra studiju kursa noslēgumā studentiem jākārto pārbaudījums, kurā tiek vērtētas viņa zināšanas, prasmes un iemaņas. Kursa pārbaudījumu formas ir ieskaite un eksāmens. Kā eksāmenus, tā ieskaites kārto visi studenti.
1.3.Pārbaudījuma formu un izpildes veidus (mutiski, rakstiski, t.sk. testus) nosaka studiju kursa docētājs saziņā ar studiju programmas direktoru, ņemot vērā kursa specifiku un modernās augstskolu didaktikas ieteikumus. Docētājs tos paziņo studentiem, studiju kursu uzsākot, bet ne vēlāk kā otrās nodarbības laikā. Pārbaudījuma forma tiek fiksēta studiju programmas aprakstā.
Par pārbaudījuma laiku studentu grupa/students individuāli vienojas ar kursa docētāju, nosakot pārbaudījuma kārtošanas termiņu ar rektora rīkojumu noteiktajā sesijas laikā.
1.4.Studentu zināšanas tiek vērtētas nodarbībās, semināros, kontroldarbos, testos, referātos, kursa un semestra darbos un pārbaudījumos. Nosakot pārbaudījuma vērtējumu, docētājs ņem vērā arī punktu skaitu, ko students ieguvis par minētajām darba formām semestra laikā.
1.5. Eksāmenā t.sk. arī atkārtotā eksāmenā, studentu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek vērtētas ar atzīmi pēc 10 punktu sistēmas, kurā
10- izcili zināšanas, kas pārsniedz studiju programmas prasības, liecina par patstāvīgiem pētījumiem, par problēmu dziļāku izpratni;
9- teicami pilnā mērā apgūtas studiju programmas prasības, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;
8- ļoti labi pilnā mērā apgūtas studiju programmas prasības, taču reizēm trūkst dziļākas izpratnes un spējas zināšanas patstāvīgi piemērot sarežģītākiem jautājumiem;
7- labi apgūtas studiju programmas prasības, taču vienlaikus konstatējami arī atsevišķi mazāk svarīgi trūkumi zināšanu apguvē;
6- gandrīz labi apgūtas studiju programmas prasības, taču konstatējama atsevišķas lielākas problēmas nepietiekami dziļa izpratne;
5- viduvēji visumā apgūtas studiju programmas prasības, kaut arī konstatējama vairāku svarīgu problēmu nepietiekami dziļa izpratne;
4- gandrīz viduvēji visumā apgūtas studiju programmas prasības, konstatējama vairāku svarīgu problēmu nepietiekama izpratne un grūtības iegūto zināšanu praktiskai izmantošanai;
3- vāji apgūtas virspusējas zināšanas par priekšmeta svarīgākajām problēmām, taču nav spēju tās praktiski izmantot;
2- ļoti vāji apgūtas virspusējas zināšanas par atsevišķām priekšmeta problēmām, taču citās svarīgās problēmās pilnīgi trūkst orientācijas;
1- neapmierinoši nav izpratnes par priekšmeta pamatproblemātiku.
Vērtējumu iedalījums:
10 balles vērtējums augstāks par studiju programmas prasībām;
6-9 balles labs vērtējums studiju programmas prasību ietvaros;
4-5 balles apmierinošs vērtējums studiju prasību ietvaros;
1-3 balles vērtējums zemāks par studiju programmas prasībām.
Eksāmenu uzskata par nokārtotu, t. i., studentiem par kursu tiek ieskaitīti kredītpunkti, ja vērtējums 10 punktu sistēmā nav zemāks par 4. Ieskaitē studentu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek vērtētas ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.
1.6.Kursa pārbaudījumu vada studiju kursa docētājs vai cits nodaļas vadītāja norīkots docētājs. Ja studiju kursu docē vairāki mācībspēki, tad pārbaudījuma formu un pieņemšanas kārtību nosaka nodaļas vadītājs.

2. STUDENTS
2.1. Studenta pienākumi:
2.1.1.ierodoties uz pārbaudījumu, līdzi ņemt studenta apliecību un studiju grāmatiņu,
2.1.2.atkārtotai pārbaudījuma kārtošanai nodaļas vadītāja rakstisku atļauju,
2.1.3. ne vēlāk kā vienu nedēļu iepriekš personiski vienoties par atkārtota pārbaudījuma laiku ar docētāju,
2.1.4.saņemt no VeA lietvedes individuālu eksaminācijas lapu atkārtotai vai no iepriekšējā semestra pārcelta pārbaudījuma kārtošanai,
2.1.5.sesijas pēdējā dienā nodot studiju grāmatiņu kancelejā lietvedei.
PIEZĪME – Students, kurš nav nokārtojis 1-2 pārbaudījumus (eksāmenus, ieskaites,kursa vai/un semestra darbus) vai nav ieradies uz 1-2 pārbaudījumiem līdz semestra pēdējai dienai, ar nodaļas vadītāja rakstisku atļauju drīkst kārtot šo/šos pārbaudījumu/-us nākamajā studiju semestrī, kandidējot uz sekmīga studenta statusu un līdz ar to stipendiju nākamajā studiju semestrī un valsts kredītu līdz pārbaudījuma/-u nokārtošanai. Ņemot vērā objektīvus iemeslus (saslimšanu, ģimenes apstākļus u. c.), nodaļas vadītājs ir tiesīgs atļaut kārtot pārbaudījumus nākamajā semestrī, saglabājot studentam stipendiju un valsts kredītu.
– Ja studentam līdz sesijas beigām bez objektīva iemesla ir trīs nenokārtoti pārbaudījumi, viņš tiek eksmatrikulēts.
- Uz laiku pārtraukt studijas ir tiesīgs tikai sekmīgs students.
2.2. Studenta tiesības:
2.2.1. pirms pārbaudījuma saņemt docētāja konsultāciju,
2.2.2.izmantot pārbaudījuma laikā kursa programmu un citus docētāja noteiktus palīgmateriālus,
2.2.3.ne vēlāk kā līdz konkrētā kursa trešajai nodarbībai apstrīdēt docētāja izvirzītās prasības kredīta iegūšanai, pieprasot to precīzāku formulējumu.
2.2.4.ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc mutiska pārbaudījuma vai rezultātu paziņošanas rakstiskā pārbaudījumā apstrīdēt docētāja vērtējumu Mācību daļā,
2.2.5.ne vairāk kā 2 reizes (t.sk. otro reizi – pie komisijas) atkārtoti kārtot pārbaudījumu, lai saņemtu pietiekamu vērtējumu kredītpunktu iegūšanai (ne zemāk kā “4” – eksāmenā un “ieskaitīts” – ieskaitē), ja saskaņā ar studiju programmas padomes lēmumu to pieļauj kursa specifika un studiju programma.
PIEZĪME - termiņus atkārtotai pārbaudījuma kārtošanai nosaka nodaļas vadītājs.
Komisijas sastāvu atkārtotai pārbaudījuma kārtošanai nozīmē nodaļas vadītājs. Ja pārbaudījums trīs reizes kārtots nesekmīgi, students tiek eksmatrikulēts.
2.2.6.griezties pie nodaļas vadītāja ar lūgumu pārcelt pārbaudījumu uz nākamo semestri, ja students uz šo pārbaudījumu nav ieradies līdz semestra pēdējai dienai,

3. DOCĒTĀJS
3.1.Docētāja pienākumi:
3.1.1.ne vēlāk kā otrās nodarbības laikā paziņot prasības, kas studentam jāizpilda, lai sekmīgi nokārtotu pārbaudījumu, kā arī pārbaudījumu kārtošanas termiņu. Šīs prasības nedrīkst mainīt semestra laikā;
3.1.2.ierakstīt pārbaudījumā saņemto vērtējumu akadēmiskās grupas eksaminācijas lapā vai studenta individuālajā eksaminācijas lapā un studiju grāmatiņā;
PIEZĪME: Studiju grāmatiņā un eksaminācijas lapā tiek ierakstīts arī neapmierinošs vērtējums.
3.1.3.ne vēlāk kā 5 darba dienu laikā pēc pārbaudījuma, (arī rakstveida) iesniegt ziņas par pārbaudījuma rezultātiem (eksaminācijas lapu) kancelejā lietvedei, kas pārzina attiecīgo studiju programmu un veic lietvedību studiju kartēs;
3.1.4.nodrošināt studentiem konsultācijas pirms pārbaudījuma saskaņā ar nodaļas vadītāja apstiprinātu grafiku.
3.2. Docētāja tiesības:
3.2.1.pieprasīt studentam vai studentu grupai pārbaudījuma laika saskaņošanu ne vēlāk kā vienu nedēļu līdz pārbaudījumam;
3.2.2.noteikt, kādus palīgmateriālus bez katedras apstiprinātas studiju programmas students drīkst izmantot pārbaudījuma laikā;
3.2.3.atstādināt no pārbaudījuma studentu, kurš pārbaudījuma laikā izmanto neatļautus materiālus un informāciju; šajā gadījumā students saņem vērtējumu “1”( neapmierinoši);
Piezīme. Studentu, kurš pārbaudījuma laikā izmanto neatļautus materiālus un informāciju var eksmatrikulēt no VeA.
3.2.4.ja students semestra darba laikā ir uzrādījis teicamas vai izcilas spējas, docētājs drīkst novērtēt viņa zināšanas, prasmes un iemaņas, balstoties tikai uz semestra darba rezultātiem, resp.: atbrīvot studentu no eksāmena vai ieskaites darba, par atbrīvošanu paziņojot ieskaites vai eksāmena dienā.

4. NODAĻAS VADĪTĀJS
4.1.Nodaļas vadītāja pienākumi:
4.1.1.piecu darba dienu laikā pēc rakstveida protesta iesniegšanas dienas izskatīt studentu protestus par docētāja prasībām kursa sekmīgai apgūšanai;
4.1.2.pēc mācību daļas ierosinājuma triju darba dienu laikā izskatīt studentu protestus par docētāja vērtējumu pārbaudījumā.
4.2.Programmas direktora tiesības:
4.2.1.pēc studenta rakstiska lūguma pārcelt pārbaudījumu uz nākamo semestri (ja to pieļauj studiju programma un kursa specifika); pārceļot eksāmenu / ieskaiti uz nākamo semestri, programmas direktoram savā rezolūcijā uz studenta iesnieguma jānorāda, vai stipendija un valsts kredīts studentam tiek saglabāti, vai nē, un uz kādu laiku;
4.2.2.pēc studenta rakstiska lūguma atļaut viņam atkārtot pārbaudījumu, nosakot atkārtota pārbaudījuma kārtošanas termiņus, bet ne vairāk kā divas reizes (t.sk. otro reizi pie komisijas), ja to pieļauj studiju programma un kursa specifika;
PIEZĪME: Kā nenokārtoti pārbaudījumi vērtējami nenokārtoti eksāmeni un ieskaites, laikā neiesniegti, neaizstāvēti kursa un semestra darbi.

5. VeA LIETVEDE
5.1. VeA lietvedes pienākums ir:
5.1.1.izsniegt akadēmiskās grupas eksaminācijas lapas un individuālās eksaminācijas lapas studentiem, kuri pārbaudījumu kārto atkārtoti vai kuri kārto no iepriekšējā semestra pārceltu pārbaudījumu; individuālā eksaminācijas lapa ir derīga 10 dienas;
PIEZĪME: Akadēmisko grupu eksaminācijas lapas un individuālās eksaminācijas lapas tiek uzglabātas piecus gadus.
5.1.2.informēt studentus par rakstiska pārbaudījuma rezultātiem,
5.1.3.izsniegt pierakstīšanās – eksaminācijas lapas studentu grupām reģistrācijai uz izvēles kursiem; lapas līdz semestra beigām glabājas pie lietvedes, kopija – pie attiecīgā docētāja;
5.1.4.izdarīt ierakstus studentu studiju kartē pēc grupu un individuālajām eksaminācijas lapām;
PIEZĪME: Augstāk minētā kārtība attiecas arī uz vērtējumiem par kursa darbiem un projektiem.
5.1.5. visos kursa un gala pārbaudījumos iegūtais vērtējums tiek ierakstīts izrakstā no studiju kartes, kuru absolvents saņem kā pielikumu pie diploma.

×