Dokumenta saturs:

1. Ventspils Augstskola akreditācijas procesā

Atbilstoši LR Ministru kabineta rīkojuma Nr.370 "Augstskolu akreditācijas noteikumi" 4. punktam, Ventspils Augstskola divu gadu laikā pēc tās dibināšanas jāizvirza akreditācijai. Tikai īstenojot "Augstskolu akreditācijas noteikumos" izvirzītās prasības, Ventspils Augstskolai "ir tiesības izsniegt valsts atzītus dokumentus par augstākās izglītības iegūšanu" (3. punkts). VeA un tās studiju programmu Pašnovērtēšanas ziņojumā, kas jāiesniedz Novērtēšanas komisijai, kuras sastāvā ir vismaz divi ārvalstu eksperti, ir jābūt ietvertam Augstskolas attīstības un izaugsmes iespēju aprakstam ("Augstskolu akreditācijas noteikumu" 11.10.1. punkts).
VeA savas darbības mērķi un jēgu saskata Ventspils, Kurzemes reģiona un visas Latvijas intelektuālā potenciāla veidošanā, nodrošinot Augstskolā studējošajiem kvalitatīvu un specifisku (oriģinālas studiju programmas) augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību darbam Ventspils un Latvijas tautsaimniecības jomās, garantējot VeA studiju programmas apguvušo jauniešu konkurētspēju darba tirgū Latvijā un citur Eiropā.
Kaut gan ir pagājuši tikai nepilni trīs studiju semestri kopš VeA dibināšanas, var apgalvot, ka Ventspils Augstskola attīstās atbilstoši izvirzītajam mērķim, par ko liecina tās daudzo viesu, t. sk. ārvalstu mācībspēku, zinātnieku, žurnālistu u.c. atzinīgais Augstskolas vērtējums. Arī Latvijas reflektantu un vidusskolnieku viedoklis par VeA ir pozitīvs – VeA tiek uztverta kā augstskola, kurā ir labs docētāju potenciāls un augstas prasības pret studentiem (par to liecina arī 1998. gada iestājeksāmenu rezultāti – reflektantu zināšanu līmenis bija ievērojami augstāks nekā pērn), labs nodrošinājums ar datoriem un grāmatām utt. Ventspils Augstskola neplāno kļūt par lielu mācību iestādi ar vairākiem tūkstošiem studentu, taču aprēķini rāda, ka optimālas akadēmiskās vides veidošana, kas saistīta ar akadēmisko studiju turpināšanas (maģistrantūras atvēršana) un jaunākā akadēmiskā personāla izglītošanas, kā arī studiju satura elastīgas veidošanas, moderna mācību metodiskā darba un zinātniskās pētniecības iespēju nodrošināšanu, ir nesaraujamā saistībā ar Augstskolas kvantitatīvu izaugsmi, ar to mācību un informatīvās bāzes pilnveidošanu un studējošo sociālo nodrošināšanu, kas Ventspils Augstskolā praktiski nozīmē nepieciešamību pēc papildus mācību telpu un kopmītņu izveidošanas.
Ventspils Augstskolas budžeta krasa samazināšana nozīmē to, ka Augstskolai ir jāmēģina iztikt ar tai šobrīd pieejamajiem resursiem, uz laiku atliekot savu stratēģisko plānu realizāciju. Savu iespēju robežās Augstskola arī turpmāk centīsies veidot savas studiju programmas atbilstoši atzītiem šādu programmu standartiem un darba tirgus prasībām, taču jaunajos finansēšanas apstākļos Augstskola būs spiesta orientēties uz šo programmu izmaksu minimizāciju absolūtos skaitļos, kas nebūt neatbilst tām relatīvajām izmaksām uz 1 studējošo, kuras būtu optimālas Ventspils novadam un arī Ventspils Augstskolai (sk. P.Cimdiņa vēstuli B.Rivžai, A.Lembergam un F.Rekneram).
Ventspils pilsētas domes Ekonomikas un budžeta komisijas lēmums par turpmākā (1999.-2002.g.) finansējuma apjomu VeA lika kardināli pārskatīt Augstskolas attīstības plānus.

2. Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības nodaļai 1999.–2000. gadā ar prognozēto finansējumu nebūs iespējams:

1) būtiski palielināt nodaļā uzņemamo studentu skaitu, tādējādi negūstot nosacīto ekonomiju, kas izpaustos kā studiju izmaksu samazināšanās uz vienu studējošo (iepriekš izstrādājot Augstskolas attīstības koncepciju, bija plānota pakāpeniska pāreja no 70 uzņemamajiem bakalaurantiem uz 150 bakalaurantiem un 50 maģistrantiem, daļu no pēdējiem pēc "tutoru sistēmas" iesaistot bakalaurantu apmācībā un līdz ar to ilglaicīgi nodrošinot Ekonomikas un pārvaldības nodaļu ar jaunāko akadēmisko personālu); augstskolas rīcībā šobrīd esošās telpas neļauj palielināt uzņemamo studentu skaitu bakalauratūrā;
2) veidot maģistrantūru, tādējādi neizmantojot auglīgas sadarbības iespējas ar Latvijas Universitāti un Londonas Biznesa Skolu (LBS studijas notiek tikai maģistra līmenī);
3) uzsākt vairākus 1999.gadam ieplānotos lekciju izvēles kursus, kuriem jau bija apzināti arī potenciālie docētāji, – vadības socioloģiju, politoloģiju vai politisko filozofiju; latviešu valodas stilistiku, lietišķo krievu valodu, franču valodu (jāuzsver, ka vadības zinību bakalaura programmas akreditācijai ir nepieciešams ievērot zināmus šādu programmu standartus, tajā skaitā arī noteiktas proporcija studiju programmā, resp. ne mazāk par 10% humanitāras ievirzes izvēles kursu); uz vēlāku studiju semestri ir pārcelts materiālu saimniecības kurss, pieļaujot iespēju tā saturu daļēji iekļaut citos studiju kursos;
4) sniegt lietišķās (biznesa) angļu valodas pamatus studentiem, kuri iepriekš ir studējuši vācu valodu; tomēr, lai neciestu nākamo absolventu konkurētspēja darba tirgū, būtu ļoti nepieciešams rast iespēju viņiem šo pasaules biznesa valodu apgūt;
5) piedāvāt trešā kursa studentiem 1999. gada rudens semestrī vairāk kā vienu specializācijas kursu katrā no 4 specializācijas virzieniem (būtu vēlams piedāvāt vismaz 2 kursus, lai VeA absolventi būtu konkurētspējīgāki darba tirgū).


3. Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju nodaļai 1999.–2000. gadā ar prognozēto finansējumu nebūs iespējams:

1) īstenot plānoto Tulkošanas studiju maģistrantūras programmu;
2) realizēt Eiropas un Latvijas studiju programmas, kuru uzsākšana tika apstiprināta VeA izveides darba grupas sēdē 1998. gada l0. jūlijā;
3) paplašināt angļu valodas specializācijas plūsmu, uzņemot katru gadu 30 studentus (pašreizējo 20 vietā) un tādējādi samazinot izmaksas uz vienu studentu;
4) saglabāt abu nodaļas studiju programmu pilnu apjomu (sarunvaloda, normatīvā gramatika, teksta leksikostilistiskā analīze, rakstu valodas prakse u.c., valstmācība u.c. teorētiskie kursi;
5) pieaicināt augstākās kvalifikācijas docētājus (zinātņu doktorus ) studiju programmu tālākajā īstenošanā, turpmāk paredzot tikai vidējās un zemākās kvalifikācijas pasniedzēju (maģistru un bakalauru) iesaistīšanu;
6) paplašināt sadarbība ar ārzemju partneraugstskolām, aktīvi piedalīties starptautiskās konferencēs un plānotajās Eiropas Savienības sadarbības programmās;
7) attīstīt izdevējdarbību VeA.

4. Ventspils Augstskolas datornodrošinājums

VeA veidošanas laikā par vienu no kritērijiem tika izvirzīts pietiekams un moderns pasniedzēju un studentu nodrošinājums ar datortehniku un programmatūru. Plānojot datortehnikas iegādi, uz trim studentiem tika paredzēts viens dators ar nepieciešamo programmnodrošinājumu, kā arī datorizēta darba vieta visiem pasniedzējiem. Šādas attiecības bija plānots saglabāt arī turpmāk.
Šobrīd VeA ir viens no labākajiem datornodrošinājumiem Latvijas augstskolās. Nebūtu pieļaujams krass datornodrošinājuma (multimediju projektoru u.c. mācību darbam nepieciešama aprīkojuma, kā arī Interneta un elektroniskā pasta) samazinājums.

Datoru skaits VeA


faktiski faktiski projekts
Gads
1997. 1998. 1999. 2000. 2001.
Datori studentiem 30 64 64 79 79
Studentu skaits 100 200 300 400 400
Studenti/dators 3,3 3,1 4,7 5,1 5,1

Šobrīd VeA datori ir pilnībā noslogoti (tie pieejami katru dienu līdz plkst. 22.00, sesiju laikā un pirms būtiskiem pārbaudījumiem datorklases tiek izmantotas arī naktīs). Palielinoties studentu skaitam uz vienu datoru, studentiem optimāla pieeja datortehnikai vairs netiks nodrošināta. Pašreiz Ventspilī nav arī citu publiski pieejamu vietu, kur studenti varētu strādāt ar datoriem.
Tā kā VeA pašlaik ievērojami ierobežo pasniedzēju skaitu, liekot uzsvaru uz studentu patstāvīgo darbu, palielinās arī katram studentam atvēlētais datorlaiks, jo liela daļa darbu studentiem ir jāveic pie datora, izmantojot lokālajā datortīklā un Internetā pieejamos resursus.
Pārvaldības programmu specializāciju virzienos ir vairāki kursi, kuros būtu vēlama ļoti intensīva datortehnikas un attiecīgajiem mērķiem piemērotu datorprogrammu izmantošana (informātika, grāmatvedība, statistika, mikroekonomika, ekonometrija, loģistika).
Nerodot līdzekļus datortehnikas un programmatūras atjaunošanai, būs grūti studentus iepazīstināt ar jaunām tehnoloģijām, ar kurām viņiem nāksies saskarties reālajā darbā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, 1999.–2002. g. ir nepieciešams:
 2000. gadā izveidot jaunu datorklasi ar 15 darba vietām vai arī šīs darba vietas izvietot lasītavā (ja tiktu rasta iespēja nodrošināt lasītavu ar 200 vietām);
 rast līdzekļus kopīgo resursu pastiprināšanai: serveri, datortīkla ātrdarbība, koplietošanas programmatūra, esošās programmatūras uzlabošana;
 nepieciešams palielināt Interneta pieslēguma jaudu, kas pašreiz jau sasniegusi maksimālu noslodzi.




5. Telpu nodrošinājums VeA

VeA telpās (kopējā platība – 2928 m2) pašlaik mācās 200 studenti (vidēji 14,64 m2 uz studentu). Turpmāko divu gadu laikā, pieaugot studentu skaitam līdz 400, vidējā kvadratūra uz studentu attiecīgi samazināsies līdz 7, 32 (Latvijas augstskolās vidēji ir apmēram 9 m2 uz studentu).
VeA tagadējās telpas tika projektētas un celtas kā slimnīca, tāpēc augstskolas vajadzībām nav visai piemērotas, t. i., šeit nav iespējams izveidot lielas auditorijas (80–200 vietām), kurās studenti varētu klausīties lekcijas izmaksas taupošās plūsmās.
Būtiska nepieciešamība ir izveidot lielu (200 vietām) amfiteātra auditoriju, lai Ekonomikas un pārvaldības un Tulkošanas studiju nodaļu studenti saskarprofila lekcijas varētu klausīties kopā. Šādas auditorijas izveide ļautu arī palielināt Ekonomikas un pārvaldības nodaļas studentu skaitu no 70 uz 90, nepalielinot pasniedzēju slodžu skaitu (šobrīd palielināt Ekonomikas un pārvaldības nodaļas studentu skaitu nav iespējams, jo nav nevienas auditorijas, kurā varētu izvietot vairāk kā 72 klausītājus). Amfiteātra auditorija uz interesantām Latvijas un ārzemju vieslektoru lekcijām ļautu pulcināt arī pilsētas klausītājus, jo VeA ir spējīga nodrošināt audio un vizuālo tehniku darbam tik lielā auditorijā.
Uz 400 studentiem VeA būtu nepieciešamas arī divas 90 vietu auditorijas.
Cita būtiska VeA problēma ir bibliotēkas un lasītavas paplašināšana, jo studiju programmas tiek pārorientētas uz daudz intensīvāku studentu patstāvīgo darbu. 400 studentiem un 50 pasniedzējiem nepieciešama 550 m2 liela bibliotēka: grāmatu glabātuve un kartotēka – 200 m2 un lasītava – 350 m2. Esošajā ēkā šādas telpas izveidot nav iespējams.
Ir nepieciešamas vēl vismaz 6 telpas ar darba vietām 12 pasniedzējiem.
Kā rāda līdzšinējā pieredze, uz 400 studentiem 2000. gadā būs nepieciešamas vismaz 220 vietas kopmītnēs (pašlaik VeA uz 200 studentiem ir piešķirtas 111 vietas kopmītnēs, kopā 1148 m2). Lai nodrošinātu VeA kopmītnes, t.i., 1150 m2, kopumā līdz 2000. gadam vēl nepieciešami Ls 78 200 (68 Ls/m2).*


6. Iespējamais telpu nodrošinājuma finansējums

Sākot ar 2000. gadu, VeA plāno saņemt mērķdotācijas. Tās varētu palielināties proporcionāli VeA studentu skaitam:
2000. gadā Ls 183 457 (633 Ls/stud.; pieaug. pret 1999. g. + 6%);
2001. gadā Ls 300 481 (677 Ls/stud.; pieaug. pret 2000. g. + 7%)
2002. gadā Ls 318 932 (724 Ls/stud.; pieaug. pret 2001. g. + 7%)

Taupīgi izmantojot VeA finansu līdzekļus līdz 2002. gadam, prognozējam aptuveni Ls 316 257 rezervi, ko uzskatām par lietderīgu izlietot:
1) studentu kopmītņu remontam un studentu kopmītņu apmēbelējumam;
2) pasniedzēju dzīvokļu remontam,
3) amfiteātra auditorijas (200 vietām) būvniecībai un apmēbelējumam,
4) lasītavas un bibliotēkas (200 vietām) būvniecībai un apmēbelējumam,
5) pasniedzēju kabinetu izbūvei un apmēbelējumam.

___________________________
* Līdzšinējie remonti ir izmaksājuši 55 Ls/m2 1997. gadā un 65 Ls/m2 1998. gadā.




1999. gada VeA budžetā nevienu no šiem projektiem nav iespējams iekļaut. Tomēr 1999. gadā vajadzētu rast iespēju atrisināt vissmagāko problēmu – izveidot vismaz 55 kopmītņu vietas studentiem.

Ventspils Augstskolas mācībspēki un personāls centīsies arī atvēlētā budžeta ietvaros veikt visu nepieciešamo, lai neciestu mācību darba kvalitāte VeA.


Pieņemts VeA Senāta 1998. gada 10. decembra sēdē.



VeA Senāta priekšsēdētājs Andris Klauss

×