< Atpakaļ

NOLIKUMS

Akta nr.: 03-7

Izdevējs: Senāts Statuss: Spēkā esošs

Dokumenta saturs:

Terminu skaidrojums:
Studiju priekšmets – didaktiski pārveidota zinātnes nozares daļa vai apakšnozare atbilstoši bakalaura vai profesionālo studiju programmai.
Studiju kurss – studiju priekšmeta daļa (lekcijas, semināri, praktiskie darbi, patstāvīgās studijas utt.) viena vai divu semestru ietvaros.
Studiju kursa apraksts – studiju kursa saturs, kas ietver prasības kredītpunktu iegūšanai par doto kursu.
Kursa darbs – pētījums ar teorētisku, metodoloģisku vai lietišķu orientāciju kādā no studiju kursiem.
Semestra darbs – pētījums ar teorētisku, metodoloģisku vai lietišķu orientāciju kādā no studiju priekšmetiem; tā izpildes laiks – vismaz viens semestris.
Pārbaudījums – eksāmens vai ieskaite, kuru veido jautājumu un/vai uzdevumu kopums.
Ieskaite – studentu zināšanu, prasmju un iemaņu pārbaudes veids rakstiski vai mutiski; vērtējums “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.
Eksāmens – studentu zināšanu, prasmju un iemaņu pārbaudes veids rakstiski (t. sk. testi) vai mutiski, to vērtējums pēc 10 punktu sistēmas.
Kursa pārbaudījums – eksāmens vai ieskaite, kurā tiek vērtētas studentu zināšanas, prasmes un iemaņas noteiktā studiju kursā.
Gala pārbaudījums – akadēmiskās bakalaura studiju programmas noslēguma pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana.
Valsts pārbaudījums – profesionālās / profesionālās bakalaura / profesionālās maģistra studiju programmas noslēguma pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba vai bakalaura darba vai maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrāde un aizstāvēšana.
Bakalaura / maģistra darbs – studenta patstāvīgi veikta pētījuma rezultātu apkopojums kādā no bakalaura / maģistra grādam atbilstošās zinātnes nozares apakšnozarēm, kas atbilst īpašām, bakalaura / maģistra darbam izvirzītām prasībām.
Kvalifikācijas darbs – studenta patstāvīgi veikta lietišķa pētījuma rezultātu apkopojums iegūstamās profesionālās kvalifikācijas jomā ar metodoloģisku un teorētisku pamatojumu kvalifikācijai atbilstošajā zinātnes nozares apakšnozarē; darbs atbilst īpašām, kvalifikācijas darbam izvirzītām prasībām.


1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1.1. Pārbaudījumi VeA iedalās kursu pārbaudījumos, gala pārbaudījumos un valsts pārbaudījumos. Gala pārbaudījumus reglamentē VeA Gala pārbaudījumu komisijas (GPK) nolikums, bet valsts pārbaudījumus – VeA Valsts pārbaudījumu komisijas (VPK) nolikums.
1.2. Katra studiju kursa noslēgumā studentiem jākārto pārbaudījums, kurā tiek vērtētas viņa zināšanas, prasmes un iemaņas. Kursa pārbaudījumu formas ir ieskaite un eksāmens.
1.3. Pārbaudījuma formu un izpildes veidus (mutiski, rakstiski, t.sk. testus) nosaka studiju kursa docētājs, saskaņojot to ar studiju programmas direktoru un ņemot vērā kursa specifiku un modernās augstskolu didaktikas ieteikumus. Uzsākot studiju kursu, ne vēlāk kā otrās nodarbības laikā docētājs tos paziņo studentiem. Pārbaudījuma forma tiek fiksēta studiju kursa aprakstā.
Par pārbaudījuma laiku studentu grupa/students individuāli vienojas ar kursa docētāju, izvēloties pārbaudījuma kārtošanas termiņu ar rektora rīkojumu noteiktajā sesijas laikā.
Izņēmuma gadījumos studiju kursa pārbaudījuma kārtošanas termiņš ar prorektora rīkojumu var tikt noteikts ārpus sesijas laika.
1.4. Studentu zināšanas tiek vērtētas nodarbībās, semināros, kontroldarbos, testos, referātos, kursa un semestra darbos un pārbaudījumos. Nosakot pārbaudījuma vērtējumu, docētājs ņem vērā arī punktu skaitu, ko students ieguvis par minētajām darba formām semestra laikā.
1.5. Eksāmenā, t.sk. arī atkārtotā eksāmenā, studentu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek vērtētas ar atzīmi pēc 10 punktu sistēmas, kurā:
 10 (izcili) - zināšanas, kas pārsniedz studiju programmas prasības, liecina par patstāvīgiem pētījumiem, par problēmu dziļāku izpratni;
 9 (teicami) - pilnā mērā apgūtas studiju programmas prasības, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;
 8 (ļoti labi) - pilnā mērā apgūtas studiju programmas prasības, taču reizēm trūkst dziļākas izpratnes un spējas zināšanas patstāvīgi piemērot sarežģītākiem jautājumiem;
 7 (labi) - apgūtas studiju programmas prasības, taču vienlaikus konstatējami arī atsevišķi mazāk svarīgi trūkumi zināšanu apguvē;
 6 (gandrīz labi) - apgūtas studiju programmas prasības, taču konstatējama atsevišķas lielākas problēmas nepietiekami dziļa izpratne;
 5 (viduvēji) - visumā apgūtas studiju programmas prasības, kaut arī konstatējama vairāku svarīgu problēmu nepietiekami dziļa izpratne;
 4 (gandrīz viduvēji) - visumā apgūtas studiju programmas prasības, konstatējama vairāku svarīgu problēmu nepietiekama izpratne un grūtības iegūto zināšanu praktiskai izmantošanai;
 3 (vāji) - apgūtas virspusējas zināšanas par priekšmeta svarīgākajām problēmām, taču nav spēju tās praktiski izmantot;
 2 (ļoti vāji) - apgūtas virspusējas zināšanas par atsevišķām priekšmeta problēmām, taču citās svarīgās problēmās pilnīgi trūkst orientācijas;
 1 (neapmierinoši) - nav izpratnes par priekšmeta pamatproblemātiku.



Vērtējumu iedalījums:
 10 punkti vērtējums augstāks par studiju programmas prasībām;
 6-9 punkti labs vērtējums studiju programmas prasību ietvaros;
 4-5 punkti apmierinošs vērtējums studiju prasību ietvaros;
 1-3 punkti vērtējums zemāks par studiju programmas prasībām.

Eksāmenu uzskata par nokārtotu, t.i., studentiem par kursu tiek ieskaitīti kredītpunkti, ja vērtējums 10 punktu sistēmā nav zemāks par 4. Ieskaitē studentu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek vērtētas ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”.
1.6. Kursa pārbaudījumu vada studiju kursa docētājs vai cits fakultātes dekāna norīkots docētājs. Ja studiju kursu docē vairāki mācībspēki, tad pārbaudījuma formu un pieņemšanas kārtību nosaka fakultātes dekāns.
2. STUDENTS
2.1. Studenta pienākumi:
2.1.1. ierasties uz pārbaudījumu eksāmenu grafikā noteiktajā laikā, līdzi ņemot studenta karti vai citu personu apliecinošu dokumentu;
2.1.2. par atkārtota pārbaudījuma laiku iepriekš personiski vienoties ar docētāju;
2.1.3. kārtojot pārbaudījumu ārpus eksāmenu grafikā noteiktā laika, saņemt individuālu rakstisku dekāna atļauju (individuālo eksaminācijas lapu).
PIEZĪME
Kārtību, kādā pārbaudījumus kārto semestra akadēmiskās saistības neizpildījušie studenti, kā arī viņu tiesības un pienākumus saistību izpildīšanas procesā pēc sesijas nosaka “Nolikuma par studiju kārtību Ventspils Augstskolā” 6. – 11. punkti.
2.2. Studenta tiesības:
2.2.1. pirms pārbaudījuma saņemt docētāja konsultāciju;
2.2.2. pārbaudījuma laikā izmantot docētāja atļautus palīgmateriālus;
2.2.3. ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc mutiska pārbaudījuma vai rezultātu paziņošanas rakstiskā pārbaudījumā apstrīdēt docētāja vērtējumu;
2.2.4. ne vairāk kā 2 reizes (t.sk. otro reizi – pie komisijas) atkārtoti kārtot kursa pārbaudījumu, lai saņemtu pietiekamu vērtējumu kredītpunktu iegūšanai (ne zemāk kā “4” – eksāmenā un “ieskaitīts” – ieskaitē).
PIEZĪME
Komisijas sastāvu atkārtotai pārbaudījuma kārtošanai nozīmē fakultātes dekāns. Ja pārbaudījums trīs reizes kārtots nesekmīgi, vai arī students nav ticis pielaists pie pārbaudījuma kārtošanas, viņam tiek dota iespēja nākošajā gadā apgūt šo studiju kursu atkārtoti par papildu samaksu, vai arī viņš tiek eksmatrikulēts.


3. DOCĒTĀJS
3.1. Docētāja pienākumi:
3.1.1. ne vēlāk kā otrās nodarbības laikā paziņot prasības studiju kursa kredītpunktu ieguvei, kuras nedrīkst mainīt semestra laikā;
3.1.2. ierakstīt pārbaudījumā saņemto vērtējumu akadēmiskās grupas eksaminācijas lapā vai studenta individuālajā eksaminācijas lapā;
PIEZĪME
Eksaminācijas lapā tiek ierakstīts arī neapmierinošs vērtējums.
3.1.3. ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc pārbaudījuma, (arī rakstveida) iesniegt ziņas par pārbaudījuma rezultātiem (eksaminācijas lapu) sekretārei, kas pārzina attiecīgo studiju programmu un veic lietvedību studiju kartēs;
3.1.4. nodrošināt studentiem konsultācijas pirms pārbaudījuma saskaņā ar augstskolas administrācijas apstiprinātu grafiku.
3.2. Docētāja tiesības:
3.2.1. pieprasīt studentam vai studentu grupai pārbaudījuma laika saskaņošanu ne vēlāk kā vienu nedēļu līdz pārbaudījumam;
3.2.2. noteikt, kādus palīgmateriālus bez katedras apstiprinātas studiju kursa programmas students drīkst izmantot pārbaudījuma laikā;
3.2.3. atstādināt no pārbaudījuma studentu, kurš pārbaudījuma laikā izmanto neatļautus materiālus un informācijas avotus; šajā gadījumā students saņem vērtējumu “1”(neapmierinoši);
3.2.4. ja students semestra laikā ir uzrādījis teicamas vai izcilas spējas, docētājs drīkst novērtēt viņa zināšanas, prasmes un iemaņas, balstoties tikai uz semestra darba rezultātiem, resp., atbrīvot studentu no eksāmena vai ieskaites darba (šādai normai jābūt atrunātai punktā 3.1.1. minētājā prasībā).
4. FAKULTĀTES DEKĀNA pienākumi:
4.1. organizēt studentu apelāciju par docētāja vērtējumu pārbaudījumā izskatīšanu triju darba dienu laikā;
4.2. organizēt jautājuma izskatīšanu par atļaujas izsniegšanas iespēju studiju turpināšanai nākošajā semestrī studentiem, kam ir 1-3 iepriekšējos semestros nenokārtoti pārbaudījumi;
4.3. organizēt jautājuma izskatīšanu par iespēju piešķirt studentam pārbaudījumu kārtošanas termiņa pagarinājumu, ja viņš semestra akadēmiskās saistības nav izpildījis objektīva, dokumentāli apliecināta, attaisnojoša iemesla dēļ.



5. KATEDRAS VADĪTĀJA pienākumi:
5.1. organizēt jautājuma par studiju kursa atkārtotu apgūšanu izskatīšanu katedras sēdē “Nolikuma par studiju kārtību VeA” 8.punktā noteiktajos gadījumos;
5.2. ja students ir saņēmis dekāna atļauju kārtot iepriekšējā semestra akadēmiskās saistības nākošajā semestrī, apstiprināt atkārtojamo, ar attiecīgo docētāju saskaņoto pārbaudījumu kārtošanas konkrētos laikus.
PIEZĪME
Kā nenokārtoti pārbaudījumi vērtējami nenokārtoti eksāmeni un ieskaites, laikā neiesniegti, neaizstāvēti kursa, semestra darbi, bakalaura, maģistra un kvalifikācijas un diplomdarbi.

6. FAKULTĀTES SEKRETĀRES pienākumi:
6.1. izsniegt akadēmiskās grupas eksaminācijas lapas un individuālās eksaminācijas lapas studentiem, kuri pārbaudījumu kārto atkārtoti vai kuri kārto no iepriekšējā semestra pārceltu pārbaudījumu; individuālā eksaminācijas lapa ir derīga trīs dienas;
6.2. pirms individuālās eksaminācijas lapas izsniegšanas pārbaudīt, vai students ir veicis “Nolikuma par studiju kārtību Ventspils Augstskolā” 7. un 8. punktā par attiecīgo pakalpojumu noteiktās summas iemaksu VeA kasē.
PIEZĪME
Akadēmisko grupu eksaminācijas lapas un individuālās eksaminācijas lapas tiek uzglabātas piecus gadus.
6.3. informēt studentus par rakstisko pārbaudījumu rezultātiem;
6.4. izsniegt un savākt saistību lapas studentiem reģistrācijai uz obligātās un brīvās izvēles kursiem;
6.5. izdarīt ierakstus studentu studiju kartē pēc grupu un individuālajām eksaminācijas lapām.
PIEZĪME
Augstāk minētā kārtība attiecas arī uz kursa darbu un projektu vērtējumiem.


×