Dokumenta saturs:

Ventspils Augstskola
T. 63629653 begin_of_the_skype_highlighting              63629653      end_of_the_skype_highlighting, Fakss 63629660
Apstiprināts VeA Senāta sēdē
2009.gada. 30. septembrī,
lēmuma Nr.09-80

Ventspils Augstskolas
maģistra profesionālās studiju programmas
„Uzņēmējdarbības vadība”
pašnovērtējuma ziņojums
Ventspils
2009
Ventspils, Inženieru iela 101
Ekonomikas un pārvaldības fakultāte

Saturs
1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un
attieksmju formā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
2. Studiju programmas organizācija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
2.1. Izmaiņas studiju programmas struktūrā pašnovērtēšanas periodā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
2.2. Studiju programmas plāna atbilstība VeA mērķiem un uzdevumiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
2.3. Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
3. Studiju programmas un tajā iekļauto kursu lekciju, praktisko nodarbību, semināru apraksts . . . . . . . . . . . . . .
3.1. Studiju kursu struktūra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
3.2. VeA piedāvātie studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un
praksē (34 KP): . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
3.3. VeA piedāvātie pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību
studiju kursi (26 KP): . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
3.4. VeA piedāvātie pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi (4 KP) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
4. Vērtēšanas sistēma . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
5. Studiju programmas praktiskā īstenošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
5.1. Izmantotās studiju metodes un formas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
5.2. Programmas realizācijas resursu analīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
5.3. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
5.4. Maģistrantu iesaistīšana pētnieciskā darbā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
6.Studiju programmas perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus ES kopējo
stratēģiju īstenošanā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
6.1.Studiju programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības valsts standartam . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
7. Studējošie . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
7.1. Studējošo un absolventu skaits programmā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
7.2. 1.studiju gadā imatrikulēto skaits . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
7.3. 2009.gada absolvent i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
7.4. Studējošo aptaujas un to analīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
7.5. Absolventu aptaujas un to analīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
7.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
8. Akadēmiskā personāla novērtējums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
10. Ārējie sakar i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
10.1. Sadarbība ar darba devējiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
10.2. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
11. Augstākās izglītības programmas attīstības plāns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
11.1. Pašnovērtējums: studiju programmas un tas realizācijas vērtējums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
12.2. Studiju programmas attīstības princip i . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
12.3. Maģistra darbu izstrādes pilnveidošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
12.4. Pasniedzēju kvalifikācija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
12.5. Maģistrantu skaita uzturēšana, programmas popularizēšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Būtiskākās izmaiņas, kas pēdējos 6 gadu laikā kopš iepriekšējās akreditācijas ir
notikušas, ir veicinājušas programmas tālāko attīstību. Tās ir biznesa vadības doktora
studiju programmas izveidošana, kas dod šīs maģistra studiju programmas absolventiem
iespēju turpināt studijas un nopietnāk pievērsties zinātniskajam darbam, kā arī Ventspils
Augsto tehnoloģiju parka un Biznesa inkubatora izveide. Pēdējais darbojas Ventspils
Augstskolas telpās. Abas šīs struktūras dod iespēju programmas studentiem un
absolventiem vēl vairāk kā līdz šim pielietot praksē programmā iegūtās zināšanas un
prasmes, kā arī motivē studentus un absolventus pievērsties savu uzņēmumu dibināšanai,
ko vairāki studenti un absolventi ir arī darījuši.
1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, iegūstamie studiju
rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā.
Uzņēmējdarbības vadības maģistra profesionālās studiju programmas galvenais
mērķis ir studējošo sagatavošana profesionālai praktiskai darbībai uzņēmējdarbības
vadības jomā un tālākai patstāvīgai zinātniskai darbībai. Programmas uzdevumi ir veicināt
maģistranta pilnveidošanos par augsti kvalificētu speciālistu, atbilstoši Eiropas Savienībā
pieņemtiem principiem veikt padziļinātas studijas pārvaldības teorijā, starptautiskās
uzņēmējdarbības, ekonomikas, finanšu, moderno komunikāciju un IT pārvaldībā, kuras
noslēdzas ar maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu. Mērķa sasniegšana nodrošina
sociālo zinātņu profesionālo maģistra grāda ieguvi uzņēmējdarbības vadībā.
Programmas apguves iegūstamie studiju rezultāti ir šādi:
1) Zināšanas
· dziļas teorētiskas zināšanas galvenajās uzņēmējdarbības vadības jomās:
organizācijas teorijā, menedžmentā, finanšu pārvaldībā, personāla
pārvaldībā, materiālo resursu pārvaldībā, operāciju pārvaldībā,
mārketingā;
· zināšanas par mūsdienu procesiem uzņēmējdarbībā un ekonomikā;
· zināšanas par jaunākajiem zinātnes sasniegumiem.
2) Prasmes
· attīstītas praktiskas iemaņas, kas ir nepieciešamas gan uzņēmējdarbības
praksē, gan pārvaldībā;
· prasme analizēt procesus biznesā un ekonomikā, izprast un analizēt
uzņēmumu kā elementu uzņēmējdarbības vidē, izprast saiknes starp
uzņēmumu un vidi un vadītāja lomu šo saikņu veidošanā (Latvijas
Republikas Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumi Nr.
481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts
standartu”);
· pētījumu metodoloģijas apguve un prasme veikt patstāvīgu pētniecisko
darbu.
3) Attieksme
· maģistram jākļūst par uzņēmējdarbības vadības augstākās kvalifikācijas
speciālistu, kurš spēj vadīt uzņēmumu globalizācijas, integrācijas un
“jaunās ekonomikas” apstākļos un kura zināšanas un prasmes atbilst
pasaulē vispāratzītam standartam par otro profesionālo grādu vadības
zinātnēs (Master of Business Administration);
· paaugstināta motivācija tālākai attīstībai un pilnveidošanai, programmas
absolventu sagatavošana studijām doktorantūrā.
2. Studiju programmas organizācija
2.1. Izmaiņas studiju programmas struktūrā pašnovērtēšanas periodā
Ventspils Augstskolas profesionālās studiju programmas „Uzņēmējdarbības vadība”
3
maģistra profesionālā grāda iegūšanai uzņēmējdarbības vadībā īstenošana tika uzsākta
2001.gada 1.septembrī, pamatojoties uz LR Izglītības un zinātnes ministrijas 2001. gada
7.jūnijā izsniegto licenci.
VeA Uzņēmējdarbības vadības maģistra profesionālā studiju programma tika akreditēta
ar LR IZM Akreditācijas komisijas 2003. gada 28. maija lēmumu Nr. 636 uz laiku līdz 2009. gada
31. decembrim, 26.06.2003. ir izsniegta „Studiju programmas akreditācijas lapa” Nr. 014-594
Ventspils Augstskolai ar tiesībām īstenot akreditēto profesionālo studiju programmu
„Uzņēmējdarbības vadība” un piešķirt maģistra profesionālo grādu uzņēmējdarbības vadībā un
uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju.
Uzņēmējdarbības vadības maģistra profesionālā studiju programma tiek realizēta tikai
pilna laika studiju formā. Tās apjoms ir 80 kredītpunkti, ko studenti apgūst 2 studiju gados (4
studiju semestros).
Pašnovērtēšanas periodā programmā nav veiktas izmaiņas, kas MK Noteikumu Nr.821
izpratnē ir uzskatāmas par būtiskām (augstskolas nosaukuma maiņa vai reorganizācija,
programmas nosaukuma, iegūstamās kvalifikācijas un grāda maiņa, prasību maiņa, īstenošanas
vietas, veida un formas maiņa, izmaiņas, kas pārsniedz 20% no programmas ilguma un būtiska
personālsastāva kvalifikācijas līmeņa samazināšanās).
2.2. Studiju programmas plāna atbilstība VeA mērķiem un uzdevumiem
Ventspils Augstskola (VeA) ir Latvijas valsts augstskola, kas dibināta ar LR Ministru
kabineta 1997.gada rīkojumu Nr.384 "Par Ventspils Augstskolas dibināšanu" un akreditēta
1999.gadā. Kopš VeA izveides viens no augstskolas attīstības galvenajiem virzītājiem un tās
darbības galvenajiem finansētājiem ir bijusi Ventspils pilsētas pašvaldība, kas bija arī galvenais
VeA izveides iniciators. Līdz ar to, VeA kā valsts augstskola ir pakļauta LR Izglītības un zinātnes
ministrijai, bet savas tālākās izaugsmes jautājumus, kā arī savu saimniecisko un finansiālo
darbību tā saskaņo arī ar Ventspils pilsētas domi. Kopš 1997.gada Ventspils Augstskola plāno
savu darbu, pamatojoties uz Ventspils Augstskolas attīstības koncepciju, kas tiek izstrādāta piecu
gadu periodam, pārskatot to katru gadu. Plānojot līdzfinansējuma apjomu, šo koncepciju katru
gadu izskata un apstiprina Ventspils pilsētas dome.
Saskaņā ar VeA attīstības koncepciju VeA mērķi ir nodrošināt kvalitatīvu augstāko
izglītību, veicināt Latvijas, Kurzemes un Ventspils intelektuālā potenciāla izaugsmi un
konkurētspēju darba tirgū.
Augstskolas tiešais pamatuzdevums ir mērķtiecīga, efektīva un saskaņota darbība
četrās jomās:
1) augstākajā izglītībā;
2) zinātniskajā pētniecībā un zināšanu pārnesē;
3) mūžizglītībā;
4) Ventspils pilsētas un Kurzemes reģiona attīstībā.
Ventspils Augstskolas profesionālās studiju programmas „Uzņēmējdarbības vadība”
attīstība ir Ventspils Augstskolas attīstības koncepcijas sastāvdaļa un atbilst augstskolas
mērķiem un uzdevumiem.
2.3. Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānisma darbība
Studiju programmu kvalitātes nodrošināšanai VeA ir izstrādāta mācību procesa
novērtēšanas un kontroles sistēma, kas nodrošina izglītības kvalitāti. Šajā sistēmā ietilpst
regulāras mācību procesa apspriedes Ekonomikas un pārvaldības fakultātes katedrās, Studiju
un Zinātnes padomēs, EPF Domē. Mācību procesā pastāvīgi notiek:
· VeA studiju programmu salīdzināšana ar citu augstskolu līdzīga rakstura studiju
programmām;
· savstarpēja nodarbību apmeklēšana un pieredzes apmaiņa;
· saskarsme un kontakti ar maģistrantiem, uzklausot viņu viedokli par mācību
procesa organizēšanu;
· maģistrantu anketēšana ;
· kontaktu veidošana ar esošajiem un potenciālajiem darba devējiem.
Katru gadu tiek veikta visu VeA studējošo aptauja, kuru objektivitātes dēļ veic VeA
Studentu Padome ar mērķi nodrošināt atgriezenisko saikni “studējošais – studiju programma”.
Aptauju rezultātiem ir nozīmīga loma studiju programmas kvalitātes vērtēšanā. Pēdējā tāda
veida aptauja notika 2008. gada decembrī, aptaujā piedalījās arī 1. un 2.kursa uzņēmējdarbības
vadības maģistranti. Aptaujā tika uzdoti jautājumi par to, kā maģistranti vērtē kursa
nepieciešamību savas kvalifikācijas izaugsmē, kursa nepieciešamību savā praktiskajā darbībā,
kursa organizācijas līmeni, pasniedzēja zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas līmeni. Tika
uzdots arī jautājums par to, vai, viņuprāt, būtu mērķtiecīgi saglabāt attiecīgos kursus programmā.
Studējošo aptaujas liecina, ka studējošie kopumā ir apmierināti ar studiju programmas
saturu un struktūru. Rekomendācijas studiju procesa uzlabošanai tiek apspriestas katedras, EPF
domes, Studiju padomes un VeA Senāta sēdēs.
3. Studiju programmas un tajā iekļauto kursu lekciju, praktisko
nodarbību, semināru apraksts
3.1. Studiju kursu struktūra
Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumu Nr. 481
„Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” 18.pants
nosaka:
18. Maģistra programmas obligāto saturu veido:
18.1. studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un
praksē un kuru apjoms ir vismaz 7 kredītpunkti;
18.2. pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību
studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 5 kredītpunkti;
18.3. pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 2 kredītpunkti;
18.4. prakse, kuras apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti;
18.5. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba vai diplomdarba
(diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu.
Programmas struktūra atbilst noteikumu Nr. 481 prasībām un tajā ir iekļauti šādi
kursi:
Paragrāf
s Atšifrējums Faktiskais
KP skaits
Minimālais
KP skaits
18.1. Studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi
nozares teorijā un praksē
38 7
18.2. Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba
un vadībzinību studiju kursi
28 5
18.3. Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi 4 2
18.4. Prakse 6 6
18.5. Maģistra darbs 20 20
5
3.2. VeA piedāvātie studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi
nozares teorijā un praksē (38 KP):
Studiju kurss Kursa autors Kredītpun
kti
1. Uzņēmumu vadība
Prof. V.Kozlinskis
4
2. Menedžmenta ekonomika
Prof. A.Jaunzems
4
3. Lēmumu pieņemšanas kvantitatīvās
metodes
Prof. A.Jaunzems 4
4. Jaunās informācijas tehnoloģijas
uzņēmējdarbībā
Asoc. prof. U.Rozevskis 4
5. Stratēģiskā pārvaldība
Asoc.prof.A. Dzedons/
Lektors A.Kokars
4
6. Vadības informācijas sistēmas Lektore K. Šauriņa 4
7. Krīzes pārvaldība Prof. S.Hiļkevičs 2
8. Mārketings globālā tirgus sistēmā Lektore I.Kantmane 4
9. Inovācija uzņēmējdarbībā Docents V.Avotiņš 2
10. Valstu salīdzinošā politika Asoc. prof. J.Prikulis 2
11. Biznesa angļu valoda I Docente R.Miltiņa 2
12. Biznesa angļu valoda II Docente R.Miltiņa 2
3.3. VeA piedāvātie pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un
vadībzinību studiju kursi (26 KP):
Studiju kurss Kursa autors Kredītpun
kti
1. Darba tiesības un darba aizsardzība
Lektors A. Grūbe
2
2. Jaunākās pētījumu metodes vadības
zinātnēs Lektore I.Balode
4
3. Finanšu un investīciju pārvaldība
Prof. J.Vucāns
4
4. Starptautiskie finanšu pārskatu
sagatavošanas standarti Lektore J.Jaunzeme
2
5. Audits
Lektore J.Jaunzeme
2
6. Projektu vadīšana
Lektore D.Štefenberga
2
7. Organizācijas teorija
Prof. S.Hiļkevičs
2
8. Uzņēmuma un nekustamā īpašuma
vērtēšanas metodes Lektors D.Smirnovs
4
9. Vadības grāmatvedība I
Lektore I.Frīdenberga
4
3.4. VeA piedāvātie pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi (4 KP)
Studiju kurss Kursa autors Kredītpun
kti
1. Vadības psiholoģija
Lektore G.Jāne
2
2. Personāla vadīšana Lektore M.Klausa 2
Kopā programmā tiek piedāvāti studiju kursi 74 KP apjomā, no kuriem ir nepieciešams
izvēlēties 54 KP, kas kopā ar praksi (6 KP) un maģistra darba izstrādi (20 KP) veido
programmas obligāto apjomu (80 KP).
4. Vērtēšanas sistēma
Zināšanu vērtēšana Uzņēmējdarbības vadības maģistra studiju programmā notiek
saskaņā ar MK noteikumu Nr. 481 „Noteikumu par otrā līmeņa profesionālās augstākās
izglītības valsts standartu” VI sadaļas „Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības
programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi un kārtība” principiem:
· zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība
· vērtējuma obligātuma princips
Eksāmenā un valsts pārbaudījumā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā: ļoti
augsts apguves līmenis (10 – "izcili", 9 – "teicami"), augsts apguves līmenis (8 – ''ļoti
labi", 7 – "labi"), vidējs apguves līmenis (6 – "gandrīz labi", 5 – "viduvēji", 4 – "gandrīz
viduvēji"), zems apguves līmenis (3 – "vāji", 2 – "ļoti vāji", 1 – "ļoti, ļoti vāji").
Programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanas vērtēšanas sistēma ir šāda:
Mērķis Vērtēšanas sistēma
1. Maģistra profesionālās studiju programmas absolventam un
uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikācijas ieguvējam ir jāspēj
paaugstināt savu profesionālo līmeni, izpildot speciālista vai
dažāda līmeņa vadītāja funkcijas
Izstrādātā maģistra darba līmenis,
iegūto zināšanu līmenis, un
novērtējums
2. Nodrošināt starptautiskiem standartiem atbilstošu
profesionālo izglītību, nodrošinot apgūto teorētisko zināšanu
sasaisti ar praktiskajām iemaņām.
Studentu piedalīšanās
sadarbības un pētniecības
projektos, dalība augstskolas
realizētajās studiju programmās
3. Sniegt padziļinātas zināšanas pārvaldības teorijā,
starptautiskās uzņēmējdarbības, ekonomikas, finansu,
moderno komunikāciju un IT pārvaldībā, kā arī šo zināšanu
sasaistē ar praksi
Zināšanu novērtēšana
4. Attīstīt praktiskās iemaņas, atbilstoša darba tirgus prasībām Darba devēju atsauksmes
5. Nodrošināt studiju programmas akadēmiskā personāla
pilnveidi un studiju kursu uzlabošanu atbilstoši starptautisko
standartu prasībām
Studējošo aptaujas
Studiju programmas vērtēšanas pamatformas ir eksāmens vai ieskaite, ko nepieciešams
nokārtot katra studiju kursa noslēgumā. Papildus minētajam docētāji vērtē arī studentu darbu
semestra laikā, ka arī studentu patstāvīgo darbu un prezentācijas prasmes. Vērtēšanas formas ir
iekļautas katrā studiju kursa aprakstā.
7
5. Studiju programmas praktiskā īstenošana
5.1. Izmantotās studiju metodes un formas
VeA profesionālās studiju programmās „Uzņēmējdarbības vadība” realizāciju koordinē
VeA Ekonomikas un pārvaldības katedra sadarbībā ar EPF domi, dekānu, Studiju padomi.
Maģistrantu nodarbības notiek piecas dienas nedēļā no 18:00 līdz 21:00 vakarā. Nodarbību
pārcelšana uz agrāku laiku nav iespējama, jo visi maģistranti strādā. Jāatzīmē, ka intensīvais
nodarbību grafiks no maģistrantiem prasa zināmu piepūli.
Programmas „Uzņēmējdarbības vadība” nodarbībās tiek izmantotas tradicionālās
apmācības formas: lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, referātu sagatavošana, prakse un
citas. Semināru un praktisko darbu nodarbībās tiek pielietotas arī individuālā un komandas darba
formas – referātu gatavošana un to publiska prezentēšana, situāciju analīzes, spēles veida
situāciju simulēšana, utml.
Maģistra studiju laikā maģistrantiem ir nepieciešams iziet praksi, jāizstrādā un
jāaizstāv prakses atskaite. Maģistrantu prakse ir saistīta ar studiju programmu, un galvenais
prakses mērķis ir pielietot studiju procesā apgūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās
iemaņas konkrēto uzņēmuma problēmu risināšanai. Saskaņojot prakses uzdevumus ar
uzņēmumiem, Ventspils Augstskola kontrolē, lai tie darba pienākumi, kurus veic maģistranti,
būtu saskaņā ar studiju programmu. Pieredze liecina, ka uzņēmumi labprāt ņem Ventspils
Augstskolas maģistrantus praksē, maģistranti ar prakses gaitu ir apmierināti, prakses vietu
šobrīd netrūkst. Prakses atskaite ir maģistranta patstāvīgi veikts darbs. Prakses atskaite ir
jānoformē atbilstoši tai izvirzītajām prasībām. Ar prakses nolikumu var iepazīties fakultātē
vai pie studiju programmas direktora. VeA maģistrantu prakses vietas 2008.gadā bija
Ventspils pilsētas dome, SIA Statnis, AS Hansabanka, AS SEB banka, AS Ventbunkers,
Bucher Schörling, Ventspils Brīvosta un citi Ventspils un Rīgas uzņēmumi un iestādes.
Savu maģistra darbu tēmas maģistranti izvēlas patstāvīgi, konsultējoties ar
zinātniskajiem vadītājiem. Parasti šīs tēmas ir saistītas ar maģistranta profesionālās
darbības sfēru. Tāpēc maģistranti, kas strādā banku sektorā, izvēlas tematus, kas saistīti ar
bankām un finanšu jomu, tirdzniecībā strādājošie ar mārketingu, transporta sektorā
strādājošie ar loģistiku. Maģistra darbu tēmu saraksts atrodas EPF dekanātā un pie
programmas direktora.
5.2. Programmas realizācijas resursu analīze
Maģistra studiju programmas „Uzņēmējdarbības vadība” realizāciju Ventspils
Augstskolā organizē Ekonomikas un pārvaldības fakultāte (EPF) un tās katedras -
Uzņēmējdarbības pārvaldības katedra, Ekonomikas teorijas un kvantitatīvo metožu katedra,
Finanšu un grāmatvedības katedra. Programmas realizācijā ir piesaistīti arī Informācijas
tehnoloģiju un Tulkošanas studiju fakultāšu docētāji.
Sākot ar 2006.gada decembri ir uzsākta doktora studiju programmas “Biznesa
vadība” realizācija. Šo programmu VeA īsteno sadarbībā ar Rīgas Starptautisko
Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu un Banku augstskolu.
Kopš programmas akreditācijas 2003.gadā EPF valsts profesoru skaits no nulles ir
pieaudzis līdz trīs profesoriem.
VeA materiāli tehniskā bāze ļauj nodrošināt Uzņēmējdarbības vadības profesionālo
maģistra studiju programmu ar visiem nepieciešamajiem materiāli - tehniskajiem resursiem.
Augstskolā ir pietiekams datoru skaits (7 datorklases) ar ātru un stabilu interneta
pieslēgumu. Datori ar interneta pieslēgumu ir pieejami arī Ventspils Augstskolas bibliotēkā.
Bibliotēkā un visā VeA teritorijā papildu studējošo un docētāju ērtībām ir pieejams arī ātrs
bezvadu internets, ko nodrošina platjoslu savienojums. 2006.gadā īpaši maģistra studiju
programmas vajadzībām tika ierīkota datorklase – 15 datori, projektors un informācijas
panelis SmartBoard. Šajā datorklasē maģistrantiem notiek nodarbības, kurās uz vietas
nepieciešams veikt uzdevumus ar datora palīdzību. Visas lekcijas un cita veida nodarbības
notiek telpās, kur ir iespējas izmantot informācijas projicēšanas līdzekļus - filmplēvju vai
datorprojicēšanu.
Augstskolā ir izveidota auditorija darbam videokonferenču režīmā, kas ir aprīkota ar
nepieciešamo aparatūru. Nodarbībās, kā arī studentu patstāvīgajam darbam tiek izmantoti VeA
un citu augstskolu docētāju sagatavoti mācību metodiskie materiāli. Liela uzmanība ir veltīta
nepieciešamās literatūras komplektēšanai.
VeA datortīkla lietotājiem, tai skaitā, maģistrantiem, bez maksas ir pieejamas šādas datu
bāzes:
-SpringerLink;
-EBSCO;
-LURSOFT laikrakstu bibliotēka;
-Letonika uzziņu un tulkošanas sistēma;
-elektroniskā enciklopēdija Britannica Online Academic Edition;
-LETA arhīvs;
-RUBRICON;
-NAIS.
5.3. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu
VeA pievērš lielu uzmanību zinātnes attīstībai. VeA saņemtais zinātnes un
pētniecības kopējais finansējums 2008. gadā bija Ls 1 184 652, no kuriem 34% ( Ls 392
279) – ES struktūrfondu finansējums, 17% (Ls 206 319) – bāzes finansējums, 16% (Ls
199768) – valsts pārvaldes institūciju pasūtītie pētījumi, 11% ( Ls 134201) – valsts
līdzfinansējums, 4% (Ls 49943) – pašvaldības budžeta līdzekļi, 4% (Ls 47153) –
finansējums no starptautiskiem avotiem, 4% - tirgus orientēti pētījumi, 4% - LZP
līdzfinansējums un pārējais bija citi avoti.
Zinātnisko darbību vadībzinātnē un ekonomikā nodrošina VeA Ekonomikas un
pārvaldības fakultāte ar tās struktūrā esošajām katedrām un VeA Inženierpētniecības centra
Ekonomisko pētījumu grupa.
2008.gadā VeA ievēlēto programmas docētāju zinātniski pētnieciskā darbība bija
šāda:
Nr. Docētājs
Zinātniskas
publikācijas LZP
atzītos izdevumos
Piedalīšanās
starptautiska mēroga
zinātniskā kongresā,
konferencē, simpozijā
ar zinātnisku referātu
Piedalīšanās Latvijas
mēroga zinātniskā
kongresā, konferencē,
simpozijā ar
zinātnisku referātu
1.
prof.S.Hiļkevičs 2 1 2
2.
prof. J.Vucāns 1 1 2
3.
prof .A.Jaunzems 8 2 1
4.
lektore I.Balode 2 2
5.
lektore J.Jaunzeme 1
6.
lektors A.Kokars 1
7.
lektors D.Smirnovs 1 1
8.
lektore D.Štefenberga 1 1
9.
lektore I.Kantmane 1 1
Bez tabulā minēto zinātniski pētniecisko darbību veikšanas programmas docētāji ir
sagatavojuši monogrāfijas (A.Jaunzems), recenzējuši zinātniskus darbus (J.Vucāns,
S.Hiļkevičs, A.Jaunzems, G.Grizāns), popularizējuši zinātni (J.Vucāns, A.Jaunzems,
D.Smirnovs) un piedalījušies pētnieciskos projektos (J.Vucāns, V.Avotiņš). Pieci no
9
programmas lektoriem (I.Balode, A.Kokars, D.Smirnovs, D.Štefenberga un I.Kantmane)
dokotrantūras studiju ietvaros raksta promocijas darbus uzņēmējdarbības vadībā vai
ekonomikā.
Arī no citām Latvijas augstskolām piesaistītie docētāji aktīvi darbojas zinātnē un veic
pētniecisko darbību.
Šāda daudzveidīga un aktīva darbība zinātnē veicina docētāju kvalifikācijas celšanu un
sniedz papildu ieguvumu studentiem.
5.4. Maģistrantu iesaistīšana pētnieciskā darbā
Maģistrantu pētnieciskais darbs ir viena no studiju procesa svarīgākajām daļām un tām ir
veltīta liela uzmanība. Maģistranti veic pētniecisko darbu, galvenokārt, iesaistoties VeA un savu
uzņēmumu projektos, vai veicot papildu pētījumus akadēmiskās zinātniskās iniciatīvas ietvaros,
kas ir saistīti ar VeA katedru un citu struktūrvienību zinātniskās darbības virzieniem.
Kā piemērus maģistrantu iesaistīšanai projektos var minēt 2007.gadā EPF realizēto
zinātniski pētniecisko projektu “Latvijas uzņēmējdarbības izpēte un tās attīstības perspektīva”,
kurā piedalījās maģistratūras un doktorantūras studenti (Agnese Zariņa, Liene Kirma, Ieva
Kozlova un Nauris Kozlovs) un 2008.gada nogalē EPF dalību Dienvidzviedrijas Tirdzniecības
kameras finansētā starptautiskā pētnieciskā projektā „Tikšanās vieta – Baltijas jūra”, kurā
piedalījās vairāki VeA bakalaura un maģistra līmeņa studenti (Tatjana Maslova, Vita Vītola,
Nauris Bertmanis un Anna Auziņa).
Ventspils Augstskolas starptautiskās aktivitātes dod maģistrantiem iespēju piedalīties
starptautiska mēroga pētījumos. Daži no maģistrantiem šo iespēju ir izmantojuši, izvēloties darbu
tēmas par Latvijas lomas paaugstināšanu Eiropas enerģētikā, starptautisko inovatīvo biznesu,
starptautisko investīciju piesaisti reģiona ekonomiskajai attīstībai, starptautisko kravu plūsmu
izpēti, starptautisko sadarbību transporta attīstībā utt. Jāatzīmē, ka vairāku VeA maģistrantu, kas
strādā Ventspils pilsētas domes struktūrās un biznesā, tiešais darbs ir saistīts ar starptautiskām
darbībām un darbu ar ārzemju partneriem. Šīs saites arī ir plānots izmantot VeA starptautisko
sakaru nostiprināšanai.
Pētījumu rezultātus maģistranti var izklāstīt ne tikai savos maģistra darbos, bet arī
ikgadējā Ventspils Augstskolas studentu zinātniskajā konferencē, kas notiek katru gadu aprīļa
beigās vai maija sākumā, kad 2.kursa maģistranti jau ir pabeiguši savus zinātniskā darba
pētījumus un pirms aizstāvēšanas komisijā darbus var aprobēt plašākai publikai.
6.Studiju programmas perspektīvais novērtējums, ņemot vērā
Latvijas uzdevumus ES kopējo stratēģiju īstenošanā
6.1.Studiju programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības valsts
standartam
Ventspils Augstskolas Uzņēmējdarbības vadības maģistra profesionālā studiju
programma ir izstrādāta saskaņā ar profesijas standartu “Uzņēmumu un iestāžu vadītājs” un
atbilst visām standarta prasībām.
Profesijas standarts “Uzņēmumu un iestāžu vadītājs” tika apstiprināts ar Izglītības un
zinātnes ministrijas 2002.gada 16.maija rīkojumu Nr.283. Profesijas standarts sniedz šādu
nodarbinātības aprakstu:
“Uzņēmuma/iestādes vadītājs nosaka un formulē uzņēmuma vai iestādes darbības
pamatprincipus, plāno un vada darbu atbilstoši uzņēmuma vai iestādes mērķiem, saskaņā
ar LR un starptautiskiem likumiem un nozares normatīviem aktiem. Standarts attiecas uz
uzņēmumu komerclikuma izpratnē vadīšanu, kā arī uz tādu iestāžu un organizāciju
vadīšanu, kuras atbilstoši komerclikumam nav uzskatāmas par uzņēmumiem, bet savu
darbību veic saskaņā ar komercdarbības principiem”.
Standartā ir sniegts apraksts uzņēmumu un iestāžu vadītāja pienākumiem,
uzdevumiem, īpašiem faktoriem, kas raksturo darba vidi, vadītāja kopīgām profesionālām
prasmēm, vispārējām prasmēm un spējām, specifiskām prasmēm profesijā, uzņēmumu un
iestāžu vadītāja zināšanām. Programmas atbilstību standartam nodrošina programmā
iekļauto studiju kursu saturs un apjoms saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta
2001. gada 20. novembra noteikumiem Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās
augstākās izglītības valsts standartu”:
1. studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē
un kuru apjoms ir vismaz 7 kredītpunkti;
2. pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi,
kuru apjoms ir vismaz 5 kredītpunkti;
3. pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 2 kredītpunkti;
4. prakse, kuras apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti;
5. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba vai diplomdarba
(diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 20
kredītpunktu.
6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem
gadiem
Ventspils Augstskola sadarbībā ar Kurzemes tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu,
Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Ventspils Biznesa inkubatoru regulāri veic
pasākumus, kas stiprina augstskolas sadarbību ar potenciālajiem darba devējiem. VeA ir
izveidota potenciālo darba devēju datu bāze, kurā ir iekļauti Ventspils un Kurzemes reģiona
uzņēmumi, kuriem periodiski tiek nosūtīta informācija par maģistrantūras studiju
programmu. Periodiski tiek organizētas aptaujas par nodarbinātības iespējam tuvākajā laikā
un vērtētas stratēģiskās perspektīvas. Diemžēl, sakarā ar straujajām izmaiņām
ekonomiskajā situācijā un bezdarba līmeņa pieaugumu, pašlaik uzņēmumiem ir grūtības
personāla politikas veidošanā.
7. Studējošie
7.1. Studējošo un absolventu skaits programmā
Šobrīd VeA EPF maģistra studiju programmā studē studenti, kas uzņemti sākot ar
2008. gadu:
Studējošo skaits atbilstošā gada 1.oktobrī uzņēmējdarbības vadība maģistra studiju
programmā
Gads
Kopējais gada
studējošo
skaits
Uzņemto studentu skaits
2.kursā
studējošo
skaits
Absolventu
skaits
Kopā No tiek par
valsts
budžeta
līdzekļiem
2007. 59 37 37 22 29
2008. 52 23 20 29 18
2009. 40 20 20 20 25
Plānotā studentu plūsma
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
11
Uzņemamo uzņēmējdarbības
vadības maģistrantu skaits
(tai skaitā par budžeta
līdzekļiem)
40
(20)
35
(20)
35
(20)
35
(20)
35
(20)
35
(20)
35
(20)
30
(20)
30
(20)
Gada vidējais
uzņēmējdarbības vadības
maģistrantu skaits (tai skaitā
par budžeta līdzekļiem)
60
(40)
60
(40)
60
(40)
60
(40)
55
(40)
55
(40)
50
(40)
50
(40)
50
(40)
7.2. 1.studiju gadā imatrikulēto skaits
2009.gadā, stājoties maģistrantūrā, bija jāizpilda tests matemātikā, ekonomikā un
angļu valodā. Notika arī pārrunas ar reflektantiem, kas veicināja iepazīšanos un palīdzēja
noskaidrot viņu atbilstību studijām maģistrantūrā. Tika uzņemti 20 no valsts budžeta
finansēti maģistranti.
Lielākā daļa no maģistrantiem ir strādājoši uzņēmumu darbinieki, tai skaitā dažāda
līmeņa Ventspils uzņēmumu vadītāji un vadītāju vietnieki, Ventspils pilsētas domes vai tās
institūciju darbinieki, pārstāvētas arī Ventspils banku filiāles un Valsts Ieņēmumu dienests,
lielākā daļa uzņemtie maģistranti dzīvo Ventspilī vai Ventspils rajonā.
7.3. 2009.gada absolventi
2009.gada 19.jūnijā notika septītais pēc kārtas Ventspils Augstskolas
Uzņēmējdarbības vadības maģistra studiju programmas izlaidums, kad minēto programmu
absolvēja 25 profesionālo maģistra grādu Uzņēmējdarbības vadībā ieguvušie maģistranti:
Npk Uzvārds, vārds
1. Aktuganova Jekaterina
2. Bajakina Valentīna
3. Birkenberga Līga
4. Bite Māris
5. Brīvkalns Mārtiņš
6. Čeporjus Edgars
7. Ernstsone Daiga
8. Gerasimova Nataļja
9. Grudina Anna
10. Kleinbergs Armīns
11. Kolotova Jūlija
12. Krjukova Karīna
13. Krustkalna Ināra
14. Kučerova Evita
15. Līkanse Zaiga
16. Lipure Ilona
17. Maslova Tatjana
18. Musijenko Svetlana
19. Neimane Inta
20. Rapša Ivars
21. Rūtiņa Zane
22. Salma Zane
23. Starceva Irina
24. Zagorska Arina
25. Zīle Vita
Starp absolventiem liela daļa ir Ventspils uzņēmumu un pašvaldības institūciju
vadošie darbinieki un galvenie speciālisti. Maģistra darbu izstrādāšana VeA maģistrantiem
palīdzēja ar tiešajiem darba pienākumiem saistītu problēmu izpētē un risinājumu
meklēšanā. Iegūtais maģistra grāds daudziem absolventiem ir bijis nozīmīgs solis karjeras
izaugsmē. Visi izstrādātie un aizstāvētie maģistra darbi atbilda Ventspils Augstskolas
izvirzītajiem nosacījumiem par maģistra darbu izstrādāšanu.
7.4. Studējošo aptaujas un to analīze
Ikgadējās VeA Studentu padomes organizētajās studējošo aptaujās regulāri tiek
aptaujāti arī uzņēmējdarbības vadības maģistranti. Aptaujas pēdējos gadus tiek veiktas
elektroniskā formātā tiešsaistes režīmā, kas atvieglo rezultātu apkopošanu. Aptaujās tiek
noskaidrots, kā studējošais ir uztvēris studiju kursu, docēšanas metodes, docētāja attieksmi,
kursa saturu un citi tamlīdzīgi jautājumi. Papildus slēgta tipa jautājumiem studējošais var
sniegt ierosinājumus un komentārus brīvā formā. Pēc aptaujas noslēgšanās Studentu
padome apkopo rezultātus un sagatavo kopsavilkumu par visām aptaujā iekļautajām studiju
programmām un docētājiem. Ar aptaujas rezultātiem tiek iepazīstināta, Studiju padome un
Mācību prorektors, kas tālāk šo informāciju izanalizē un nodod tālāk fakultāšu un katedru
vadītājiem, tālākam darbam ar savas padotības docētājiem. Kopumā uzņēmējdarbības
vadības maģistranti ir apmierināti ar studiju kvalitāti.
7.5. Absolventu aptaujas un to analīze
Formālas programmas absolventu aptaujas netiek veiktas, tomēr programmas
direktors uztur regulārus sakarus ar absolventiem, sekojot līdzi to izaugsmei un karjerai.
7.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā notiek vairākos veidos. Pirmkārt,
tiek rūpīgi sekots līdz jau minētās VeA Studentu padomes organizētās izglītības kvalitātes
aptaujas rezultātiem. Neapmierinošu rezultātu gadījumā tiek veiktas pārrunas ar attiecīgo
docētāju un turpmāk rūpīgāk kontrolēts tā darbs. Kā arī jebkurš uzņēmējdarbības vadības
maģistrants ar ierosinājumiem vai problēmām var doties pie studiju programmas direktora,
kas tālāk šo jautājumu risina savas kompetences ietvaros vai arī nepieciešamības gadījumā
piesaista citus kolēģus.
8. Akadēmiskā personāla novērtējums
VeA Uzņēmējdarbības vadības maģistra studiju programmas realizācijā tiek
nodarbināts šāds akadēmiskais personāls (kopā 21 pasniedzējs, no kuriem 19 pārstāv EPF
un 2 – Tulkošanas studiju fakultāti. No šiem pasniedzējiem 7 ar doktora grādu un 4 mācās
doktorantūrā):
Vairāk kā 50% no programmas docētājiem ir ievēlēti Ventspils Augstskolā.
Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst programmas mērķu sasniegšanai. VeA EPF ir
ievēlēti un programmā strādā trīs valsts profesori – divi – vadībzinātnē (Sergejs Hiļkevičs un
Jānis Vucāns) un viens – ekonomikā (Andrejs Jaunzems). Programmai uz līguma pamata
piesaistīts vēl viens ekonomikas profesors – Vulfs Kozlinskis.
Ventspils Augstskola, plānojot tālāko attīstību, ir izveidojusi divas doktora studiju
13
programmas, viena no tām vadībzinātnē – Starpaugstskoklu doktora studiju programmu
„Biznesa vadība”. Pašlaik doktorantūras programmās, tai skaitā, citās Latvijas augstskolās
kopumā studē 7 Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes darbinieki –
docētāji (Dace Štefenberga, Dmitrijs Smirnovs, Ilze Balode, Egils Vītols, Ieva Kantmane, Artūrs
Kokars), kuri pēc doktorantūras absolvēšanas paliks pamatdarbā Ventspils Augstskolā. Pašlaik
no esošajiem Ventspils Augstskolā imatrikulētajiem doktorantiem vēl divi (Nauris Kozlovs, Nataļja
Jarohnoviča) docē nodarbības Ventspils Augstskolā, bet to pamatdarbs ir citur, un pastāv iespēja
arī viņus pēc doktorantūras beigšanas ciešāk piesaistīt Ventspils Augstskolai.
Starpaugstskoklu doktora studiju programmu „Biznesa vadība” tiek izmantota gan kā
kvalifikācijas celšanas instruments esošajiem EPF docētājiem, gan kā līdzeklis jauno
pasniedzēju identificēšanai, piedāvājot doktorantiem sākotnēji strādāt bakalaura programmā,
piemēram, semināru vadīšanai profesoru un asociēto profesoru vadībā. Ja doktorants savu
kvalifikāciju ir pierādījis, strādājot ar bakalaura līmeņa studentiem, tad vēlāk var tikt apsvērta
doktoranta piesaistīšana arī maģistra programmai.
Esošais un plānotais akadēmiskā personāla skaits pa gadiem
2007. gads 2008. gads 2009. gads 2010. gads 2011. gads
Profesori 1 2 4 4 4
Asociētie profesori 6 4 2 5 6
Docenti 0 1 1 3 3
Lektori 8 8 14 7 7
Kopā: 15 15 21 16 16
9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums
Uzņēmējdarbības vadības programma pamatā tiek finansēta no diviem finansēšanas
avotiem – valsts budžeta un studiju maksām. Katrā no programmas diviem studiju kursiem ir ap
20 no valsts budžeta finansētu studiju vietu. Precīzais vietu skaits ik gadu var tikt nedaudz
koriģēts. Par maksu studiju programmā katru gadu iestājas 5-10 reflektanti. Šī gada reflektantu
nevēlēšanās studēt par maksu (tika uzņemti tikai 20 budžeta studenti) izskaidrojama ar valstī
esošo ekonomisko situāciju, kuras rezultātā iedzīvotājiem ir mazāk brīvu finanšu līdzekļu.
Papildu minētajiem diviem finansēšanas avotiem programmai var tikt piesaistīti arī citi
līdzekļi, piemēram, Eiropas Savienības struktūrfondi, sponsoru līdzekļi un citi.
Ventspils Augstskola 2009.gadā ir izvietota četros sasvstarpēji saistītos korpusos ar telpu
kopējo platību aptuveni 7500 m². 2008. - 2009.g. pilnībā tika apgūts Austrumu korpuss, kura
augšējos sešos stāvos izvietotas papildu dienesta viesnīcas telpas. Pašlaik Ventspils
Augstskolas dienesta viesnīca nodrošina gultasvietas visiem studentiem, kas to vēlas. Arī
jebkuram maģistrantam ir iespēja iegūt vietu dienesta viesnīcā. Ventspils Augstskolas dienesta
viesnīca ir viena no modernākajām Latvijā un tās atrašanās vienotā ēku kompleksā ar
auditorijām un bibliotēku studentiem nodrošina ērtu studiju un sadzīves vidi.
Augstskolas ēku kompleksā ietilpst vēl viena šobrīd neapgūta ēka – Ziemeļu korpuss,
kuru plānots izmantot augstskolas tālākai paplašināšanai un vēl vienas amfiteātra auditorijas
izbūvei.
Ēku renovācijas un būvniecības darbiem, kā arī telpu iekārtošanai VeA piesaista ES
struktūrfondu un valsts budžeta finansējumu.
10. Ārējie sakari
10.1. Sadarbība ar darba devējiem
Neskatoties uz to, ka visi esošie un bijušie VeA maģistranti strādā dažādos uzņēmumos
un nekādas būtiskās problēmas ar darba vietu meklēšanu nav konstatētas, VeA pievērš lielu
uzmanību sadarbībai ar darba devējiem, piedaloties darba devēju asociācijas pasākumos,
organizējot tikšanas ar darba devējiem, stimulējot maģistrantus iesaistīties projektus, kur
piedalās Ventspils uzņēmumi.
2007. gadā VeA sadarbībā ar Augsto Tehnoloģiju Parku un Attīstības Projektu Institūtu
tika veikti pētījumi, kuru mērķis bija noskaidrot situāciju IT un elektronikas uzņēmumos un
noskaidrot pieprasījumu pēc speciālistiem. Pētījumu rezultāti tika izmantoti sadarbības ar
uzņēmumiem stiprināšanai, līgumu slēgšanai, maģistrantu iesaistīšanai sadarbībā ar
uzņēmumiem.
10.2. Starpaugstskolu un starptautiskā sadarbība
VeA uzņēmējdarbības vadības maģistra profesionālās studiju programmas
sadarbība ar līdzīgam studiju programmām Latvijā notiek dažādās formās.
Realizējot uzņēmējdarbības vadības maģistra profesionālo studiju programmu, VeA
izveidojās cieša sadarbība ar LU, LLU, DU, RTU, RSEBAA, BA. VeA programmas docētāji
piedalās šo augstskolu līdzīgu programmu īstenošanā un šo augstskolu docētāji pasniedz
VeA, notiek dalība zinātniskās konferencēs un kopēju zinātnisku publikāciju veidošana,
palīdzība akadēmiskā personāla sagatavošanā, uzņemot VeA docētājus doktorantūrās,
palīdzība konkursu organizēšanā VeA asociēto profesoru sastāva veidošanā.
Šī sadarbība dod spēcīgu impulsu savstarpēju zinātniski pētniecisku programmu
izveidei, programmu saskaņošanai, pieredzes apmaiņai, zinātnisku konferenču un simpoziju
organizēšanai. Šo saišu ar citām programmām radīšana un pastāvēšana pavērs iespējas
jauniem akadēmiskiem un lietišķa rakstura pētījumiem, kuru veikšana ir viena no VeA
pamatfunkcijām.
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultāte, kurā tiek īstenota šī
studiju programma uz noslēgtu līgumu pamata sadarbojas ar šādām ārzemju augstskolām:
-Vestkistes Lietišķo zinātņu universitāte (Haide, Vācija);
-Flensburgas universitāte (Vācija);
-Deggendorfas universitāte (Vācija);
-Kaizerslauternas universitāte (Vācija);
-Kaseles universitāte (Vācija);
-Laurea Lietišķo zinātņu universitāte (Somija);
-Kimenlakso Lietišķo zinātņu universitāte (Somija);
-Tamperes Lietišķo zinātņu universitāte (Somija);
-Hames Lietišķo zinātņu universitāte (Somija);
-Turku Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (Somija);
-Agderas Lietišķo zinātņu universitāte (Norvēģija);
-Karlovas Tehnoloģiju universitāte (Īrija);
-Salfordas universitāte (Apvienotā karaliste);
-Lježas universitāte (Beļģija);
-Dienvidbretaņas universitāte (Francija).
Sadarbības līgumu ietvaros notiek studējošo un docētāju apmaiņa, kā arī vairākas
15
ārvalstu augstskolas piedāvā palīdzību prakses vietu organizēšanā. Līdz šim maģistranti
starptautiskās apmaiņas iespējas ir izmantojuši maz, jo lielākoties to ir grūti savienot ar
darbu, bet pašlaik šī sadarbība sāk palikt aktīvāka. 2009.gada rudens semestrī apmaiņas
programmā ERASMUS ietvaros atrodas 2.kursa maģistrants Kārlis Vidass.
Papildus starptautiskiem akadēmiskiem sadarbības līgumiem notiek pasniedzēju
apmaiņa un piedalīšanas starptautiskās konferencēs un semināros (2008.gadā – J.Vucāns,
A.Jaunzems, S.Hiļkevičs un citi).
Pašnovērtējuma ziņojuma pielikumā ir pievienoti dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja
maģistra studiju programma tiek likvidēta, partneraugstskolas nodrošinās programmas
studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā līdzvērtīgā studiju programmā.
11. Augstākās izglītības programmas attīstības plāns
11.1. Pašnovērtējums: studiju programmas un tas realizācijas vērtējums
VeA ir izstrādāta kvalitātes novērtēšanas sistēma, kuras galvenais mērķis ir studiju
programmu uzlabošana un modernizācija, to realizācijas stipro un vājo pušu analīze.
Uzņēmējdarbības vadības studiju programmai tika konstatētas šādas stipras un vājās
puses:
Stiprās puses Vājās puses
Maģistranti: Maģistrantii:
- pietiekami laba studējošo iepriekšējā
sagatavotība
- iegūstama salīdzinoši kvalitatīva izglītība
gan Latvijas, gan starptautiskā skatījumā
- augsts iegūstamās izglītības prestižs un
labas karjeras iespējas
- nepieciešamība paralēli studijām strādāt algotu
darbu lai uzturētu ģimenes
Studiju process: Studiju process:
- iespēja studējošiem un docētājiem ietekmēt
studiju procesu un tā saturu, tādējādi padarot
šo procesu pietiekami elastīgu attiecībā pret
valdošajām tendencēm darbaspēka tirgū
- iespējas studentiem piedalīties
pētnieciskos projektos, studentu pētniecisko
darbu konkursos
- studiju procesa norise augstskolas ēku
kompleksā, kurā atrodas arī bibliotēka – tas
ļauj pietiekami racionāli izlietot studijām
atvēlēto laiku
- iespējas apgūt vairākas svešvalodas
- iespējas studēt vienu vai divus semestrus
ārzemju augstskolās
- pietiekami labs auditoriju un datorklašu
tehniskais aprīkojums
- nepieciešamība strādāt no 18:00 līdz 21:00
- daļa no nodarbībām var notikt tikai
blokveida formā
Akadēmiskais personāls Akadēmiskais personāls
- pietiekami motivēts un profesionāli
kvalificēts pedagoģiskais personāls
- finansiāls atbalsts (no Ventspils pilsētas
domes) akadēmiskajam personālam, tai
skaitā tipogrāfiski publicējamu zinātnisku un
metodisku monogrāfiju izstrādāšanai
Zinātne un pētniecība: Zinātne un pētniecība:
- lietišķas un pietiekami daudzskaitlīgas un
daudzveidīgas saites ar ārzemju
augstskolām, kā arī ar darba devējiem Latvijā
- iespēja VeA telpās izvietotajā Biznesa
inkubatorā, izmantojot tā piedāvātos
pakalpojumus, jau studiju laikā veidot un
pārvaldīt savu uzņēmumu
- iespēja turpināt izglītību augstākos studiju
posmos VeA uz vietas – līdz pat doktora
līmenim ieskaitot
- vēlama lielāka visu (ne tikai atsevišķu)
pasniedzēju aktivitāte pētnieciskajā darbā, tai
skaitā pretendējot uz LZP finansētām grantu
tēmām un piedaloties līgumdarbu un ES
finansētu projektu gatavošanā un realizācijā
12.2. Studiju programmas attīstības principi
Studiju programmas attīstības plāns balstās uz principu, kas ir iestrādāti
programmas pamatā, tālāku attīstību.
Pirmais no principiem ir pēctecības princips. Maģistrantūras programma balstās uz
vadības zinību bakalaura studiju programmu un ir orientēta uz mūsdienu uzņēmuma
vadītāja sagatavošanu augstākā līmenī.
Otrais princips ir sabalansēšanas princips. Maģistrantūrā ir mērķtiecīgi saglabāt
galveno bakalaura programmas bloku struktūru un augstākā līmenī sniegt zināšanās
ekonomiskajā blokā, (makroekonomika, mikroekonomika, ekonometrija), pārvaldības teorijā
(vispārēja pārvaldība, finansu pārvaldība, materiālo resursu pārvaldība, personāla
pārvaldībā), mārketingā, informācijas tehnoloģijās, svešvalodās utt. Dziļāka specializācija ir
iespējama tikai uz pietiekami plašas teorētiskas platformas, kā arī turpināt studijas doktora
programmā “Biznesa vadība”.
Trešais princips ir atbilstība LR standartiem un saskaņā ar starptautiskiem
standartiem, tai skaitā ar Eiropas standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai
Eiropas augstākās izglītības telpā. Šie principi, kā to parāda šis pašnovērtējuma ziņojums
jau ir iestrādāti programmā un turpmākajos gados tiem tiks pievērsta arvien lielāka
uzmanību, lai programma spētu saglabāt savu konkurētspēju Latvijas un Eiropas augstākās
izglītības telpā.
Ceturtais princips ir evolūcijas princips. Programmas īstenošanas procedūra paredz
programmas pilnveidošanu un koriģēšanu. Ir nepieciešams atzīmēt, ka programmas
uzlabošanai ir nepieciešama atgriezeniskā saite ar maģistrantiem, jo tikai tādā veidā var
pielāgot programmu lietotāju vajadzībām. Nav iespējams izveidot maģistrantūras
programmu uzreiz kā ideālu objektu, bez orientācijas uz konkrēto vietu, laiku, klausītāju
kategoriju, līdz ar to tiek veiktas pārrunas ar maģistrantiem par lekciju kvalitāti un to
uzlabošanu.
Piektais princips ir orientācija uz augstākas kvalifikācijas mācībspēkiem. Tālāka šo
principu īstenošana ir programmas pilnveidošanas un nostiprināšanas avots.
Tālākai programmas attīstībai iespējams izdalīt sekojošus virzienus:
1) studiju kursu pilnveidošana, stiprinot saites starp kursiem;
2) kursu materiālu izstrāde un ievietošana vienotā informācijas sistēmā;
3) priekšmetu, kas ir pasniegti angļu valodā, īpatsvara palielināšana;
4) starptautiskās apmaiņas ar studentiem un pasniedzējiem intensificēšana;
5) saišu nostiprināšana ar starptautiskiem darba devējiem;
6) absolventu atbalsta sistēmas izveidošana;
7) maģistrantu iesaistīšana starptautiskajos pētījumos un projektos;
8) programmas materiāli tehniskās bāzes un finansēšanas nostiprināšana;
9) programmas kvantitatīvo rādītāju salīdzināšana ar Eiropas MBA
17
programmu rādītājiem;
10) VeA studiju programmas un Eiropas MBA programmu kvantitatīvo rādītāju
izlīdzinājums.
Studiju programma īstenošanas periodā laika gaitā pakāpeniski ir mainīta tās saturs,
lai programma pilnīgāk atbilstu tām prasībām, ko reālais darba tirgus sagaida no augstākā
līmeņa vadītāja. Protams, jāpatur prātā, ka vadītājiem ar maģistra izglītību būtu jābūt tiem,
kas savstarpējās konkurences rezultātā pakāpeniski ceļ aizvien augstāk arī atbilstošās
jomas maģistra programmās apgūstamo zināšanu standartu.
Mūsdienās izglītība augstākajos līmeņos (maģistratūra, doktorantūra) neapšaubāmi
ir jāsaista ar pētniecisko darbu attiecīgajos virzienos. Tā kā maģistranti lielākoties jau ir
iesaistīti dažādu iestāžu vai uzņēmumu darbā, tad par maģistra darbu tēmu aktualitāti nav
jāšaubās. Otrs svarīgs aspekts ir darba izstrādes līmenis. Lai to nodrošinātu, būtu
nepieciešams, lai Ventspilī uz vietas būtu pēc iespējas liels skaits augsti kvalificētu
potenciālo pētniecisko darbu vadītāju. Šīs situācijas uzlabošanai Ventspils Augstskolai ir
iespēja piesaistīt maģistrantu sagatavošanai Inženierpētniecības centra un Tehnoloģiju
pārneses centra speciālistus.
12.3. Maģistra darbu izstrādes pilnveidošana
Maģistra darbu izstrāde un aizstāvēšana ir studiju programmu noslēdzošais etaps un
maģistra darbu līmenis ir svarīgākais programmas kvalitātes radītājs. Ir nepieciešams
atzīmēt, ka galvenais maģistra darbu kvalitātes paaugstināšanas faktors ir maģistra darba
izstrādes plāna sagatavošana, apstiprināšana un stingra kontrole. 2008. gada pieredze
liecina, ka ar plānu izstrādi un apstiprināšanu būtisku problēmu nav, bet ar izpildes kontroli
situācija vēl nav pietiekami laba. Maģistrantu pārslodzes dēļ daži darbu vadītāji pieļauj
novirzes no darba plāna, kas negatīvi ietekmē darba kvalitāti. Ir nepieciešams stingrāk
izvērtēt un kontrolēt maģistru darbu izstrādes gaitu, lai nepieļautu situāciju, ka daļa
maģistrantu nav izstrādājuši vai nespēj aizstāvēt izstrādātos maģistra darbus. Daudz
aktīvāk jāiesaista topošie uzņēmējdarbības vadības maģistranti zinātniski pētnieciskā darbā
starptautiskā līmenī, ir jāpiedāvā piedalīties aktuālās Eiropas mēroga zinātniski pētnieciskās
programmās. Jānostiprina maģistra darbu pētījumu praktiskais raksturs, praktiskā vērtība un
nozīme. Maģistranti tiks aicināti piedalīties pavasarī paredzētajā ikgadējā Studentu
zinātniskajā konferencē ar izstrādātajiem maģistra darbiem, lai popularizētu to nozīmīgumu.
12.4. Pasniedzēju kvalifikācija
Ventspils Augstskola pievērš lielu uzmanību maģistra profesionālās studiju
programmas docētāju atlasei, atjaunošanai, apmācībai un attīstībai. Šis darbs iekļauj
vairākus pasākumus. Mācībspēku kvalifikācija tiek vērtēta, balstoties uz sekojošiem
zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas un organizatoriskās kompetences kritērijiem:
1) publikācijas Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajos vispāratzītajos
recenzējamos izdevumos;
2) referāti starptautiskās zinātniskās konferencēs;
3) Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un
programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā;
4) starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai izpilde;
5) zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošanā;
6) promocijas un maģistra darbu vadība;
7) studiju programmu izstrāde un vadība;
8) zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai
līdzdalība to darbībā;
9) starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to
darbībā u.c.
Pēc augstāk minētajiem kritērijiem docētāji atbilst prasībām, kas ir izvirzītas
attiecīgo akadēmisko amatu pārstāvjiem – profesoriem, asociētiem profesoriem, lektoriem.
Maģistrantu aptaujas liecina, ka visi maģistranti augstu vērtē docētāju profesionālo līmeni.
Pašreiz 30% no docētājiem, kas nodrošina Uzņēmējdarbības vadības maģistra
programmu, ir doktora grāds.
Slēdzot darba līgumu ar mācībspēkiem no citām augstskolām, priekšroka tiek dota
pretendentiem ar augstāku zinātnisko kvalifikāciju un pieredzi starptautisku lietišķu pētījumu
projektu vadīšanā.
Jautājumi par personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības problēmām
tiek regulāri skatīti Studiju padomes sēdēs, EPF Domes sēdēs, katedras sēdēs. Notiek arī
maģistrantu aptaujas par nodarbību kvalitāti, kuru rezultāti tiek ņemti vērā akadēmiskā
personāla komplektēšanā.
2008. gada sākumā studiju programmas direktors S.Hiļkevičs tika ievēlēts profesora
amatā uzņēmējdarbības apakšnozarē, ar 2009. gada sākumu profesora amatā
ekonometrijas apakšnozarē ir ievēlēts A.Jaunzems.
12.5. Maģistrantu skaita uzturēšana, programmas popularizēšana
2008.gadā iestājpārbaudījumos notika testi matemātikā, ekonomikā, angļu valodā.
Programmas popularizēšanas pasākumos ir nepieciešams atzīmēt, ka
maģistrantiem ir iespējas piedalīties dažādās zinātniskās konferencēs par viņus
interesējošām tēmām, ka arī to, kā Ventspils Augstskola piedalās daudzos starptautiska
līmeņa projektos, maģistrantiem ir iespēja iesaistīties šajos projektos, kas nodrošina reālu
pamatu maģistra darbu tēmām.
Nākotnē lielāku uzmanību vajadzētu pievērst studiju programmas darba režīmam, jo
studiju programmu (vismaz 1. studiju gadā) attiecīgajā kvalitātē reāli var apgūt tikai tie
maģistranti, kuri dzīvo Ventspilī vai tās apkārtnē.
Vēlams palielināt potenciālo maģistrantu un pasniedzēju savstarpējos kontaktus –
organizēt sapulces vai arī individuālas pārrunas, kurās var iegūt papildus informāciju par
studijām un studiju kursu realizāciju.
Uzņēmējdarbības vadības
maģistra studiju programmas direktors,
prof. S.Hiļkevičs
2009.gada 30.septembrī
19

Nr_09-80_v1.0.pdf

Pielikums_09-80_v1.0.pdf

×