Dokumenta saturs:

APSTIPRINĀTS
VeA Senāta sēdē 2009. g. 28. oktobrī, lēmuma Nr. 09-86
VeA Senāta priekšsēdētāja D. Štefenberga
VENTSPILS AUGSTSKOLA
TULKOŠANAS STUDIJU FAKULTĀTE
PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
PAR
2005. GADA 22. JŪNIJĀ AKREDITĒTĀS
PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBAS STUDIJU PROGRAMMAS
„TULKOŠANA ANGĻU – LATVIEŠU – KRIEVU/VĀCU VALODĀ”
PROFESIONĀLĀ BAKALAURA GRĀDA TULKOŠANĀ UN TULKA, TULKOTĀJA
PROFESIONĀLĀS IEGŪŠANAI
REALIZĀCIJU
2008./2009. AKADĒMISKAJĀ GADĀ
Programmas kods 4222209
Studiju programmas direktors
Dr. philol. profesors Jānis Sīlis
Ventspils 2009
SATURS
1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi; studiju rezultāti (learning outcomes)
2. Studiju programmas organizācija
2.1. Studiju programmas struktūras izmaiņas periodā pēc akreditācijas (2005. g. septembris – 2009. g.
septembris
2.2. Studiju programmas plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem
3. Studiju programmas praktiskā realizācija
3.1. Izmantotās studiju metodes un formas
3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un to ietekme uz studiju darbu
3.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos
3.4. Studiju programmas realizācijas vērtējums atskaites periodā: stipro un vājo punktu analīze
4. Vērtēšanas sistēma (sīkāk sk. akreditācijas materiālos)
5. Studējošie
5.1. Studējošo skaits programmā
5.2. Studējošo aptaujas un to analīze
5.3. Absolventu aptaujas un to analīze (sīkāk sk. akreditācijas materiālos)
5.4. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
5.5. Studentu mobilitāte
6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls.
6.1. Akadēmiskā personāla skaits
6.2. Pasniedzēju mobilitāte
7. Studiju programmas realizēšanas materiāli tehniskā bāze
8. Studiju programmas attīstības perspektīvas
Pielikumā: Studiju programmas saturs
1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI
1.1. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību
Lai uzsāktu otrā līmeņa augstākās profesionālā bakalaura studijas programmā „Tulkošana angļu –
latviešu – krievu/vācu valodā” ir nepieciešama vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (trešais
kvalifikācijas līmenis).
Uzņemot programmā, tiek vērtēti centralizēto eksāmenu rezultāti angļu valodā un latviešu valodā.
Programmas reflektantu kopējais vērtējuma rezultāts 2008./2009. akad. gadā veidojās no
80% svešvalodas (angļu) centralizētā eksāmena rezultāta,
20% valsts valodas (latviešu) centralizētā eksāmena rezultāta.
Uzņemšanas kārtību reglamentē VeA uzņemšanas noteikumi.
1.2. Programmas mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti
Programmas stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus nosaka valsts otrā līmeņa
profesionālās augstākās izglītības standarts (LR MK 20.11.2001. noteikumi Nr. 481).
Studiju programmas stratēģiskie mērķi kopš akreditācijas 2005. gada 22. jūnijā 2008./2009. akad.
gadā nav mainījušies – tie joprojām ir:
· sagatavot kvalificētus mutiskās un rakstiskās tulkošanas speciālistus
a) Latvijas valsts un pašvaldību iestādēm;
b) privātām tautsaimnieciskām struktūrām darbam Latvijā, citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un
ārvalstīs ārpus ES;
c) darbam Eiropas Savienības institūcijās pēc papildus kvalifikācijas iegūšanas.
· nodrošināt ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošas studijas,
· nodrošināt nozares zinātņu teorētiskajos pamatos sakņotas, profesijas standartiem atbilstošas,
praktiski piemērojamas profesionālās studijas.
Studiju programmas specifiskais mērķis ir sagatavot speciālistus, kuri spēj:
· profesionāli veikt mutiskās un rakstiskās tulkošanas darbus dažāda veida Latvijas un ārvalstu
institūcijās, uzņēmumos un birojos;
· balstoties uz iegūto izglītības un metodisko bāzi, kā arī apgūto profesionālo prasmju un
iemaņu kompleksu, konkurēt darba tirgū un operatīvi reaģēt uz izmaiņām tajā;
· sekmīgi apgūt tālāku izglītību citās mācību iestādēs.
Studiju programmas uzdevumi ir:
· sniegt studentiem nepieciešamās teorētiskās zināšanas, kā arī praktisko iemaņu un prasmju
kopumu, profesionāli augsta līmeņa mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumu sniegšanai
tautsaimniecībai nepieciešamās nozarēs (uzņēmējdarbība, mārketings, komercdarbības
likumdošana);
· sekmēt absolventu konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos un starptautiskajā darba
tirgū;
· īstenot padziļinātu zināšanu apguvi, kas nodrošina iespēju patstāvīgi izstrādāt tulkošanas metodiku
un veikt tulkošanas pasūtījumus aizvien jaunās nozarēs, kā arī ļauj turpināt studijas augstākas
kvalifikācijas līmeņa sasniegšanai;
· nodrošināt studiju kvalitātes atbilstību Eiropas u.c. ekonomiski attīstīto pasaules valstu līmenim,
pilnveidojot mācību procesa metodisko, zinātnisko un materiāli tehnisko nodrošinājumu, ceļot
docētāju kvalifikāciju un veicinot sadarbību ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām;
· savlaicīgi pārveidot programmas saturu un pasniegšanas metodes, reaģējot uz izmaiņām tulkošanas
darba tirgū, kā arī pareizi prognozējot izmaiņas tālākā nākotnē;
· veidot ciešu studiju procesa saistību ar reālo tulkošanas praksi.
Plānotais rezultāts: sagatavot mutiskās un rakstiskās tulkošanas speciālistu – tulku un tulkotāju, kas
spēj profesionāli veikt mutiskās un rakstiskās tulkošanas darbus dažāda veida Latvijas un ārvalstu (it īpaši
Eiropas Savienības dalībvalstu) institūcijās, uzņēmumos un birojos, kas, balstoties uz iegūto izglītības un
metodisko bāzi, kā arī apgūto profesionālo prasmju un iemaņu kompleksu, spēj konkurēt darba tirgū un
operatīvi reaģēt uz izmaiņām tajā, kā arī sistemātiski pilnveidot savas zināšanas un prasmes.
Studiju rezultātu (angl. learning outcomes) nodrošināšana atbilstoši valstī akceptētajam profesijas
standartam un profesionālās augstākās izglītības standartam
· Studiju rezultātu atbilstība abu apgūstamo profesiju standartu prasībām (dažu studiju kursu
nosaukumi 4 programmas realizācijas gadu laikā var būt nenozīmīgi pārveidoti):
Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma
„Tulkošana angļu – latviešu – krievu/vācu valodā” saturs nodrošina profesionālo
kompetenci jeb zināšanu un prasmju kopumu, kas paredzēta 5. kvalifikācijas līmeņa
profesijas standartā „Tulks” (reģistrācijas Nr. PS 0101, apstiprināts ar IZM 2002. g. 10. jūlija
rīkojumu Nr. 405) un 5. kvalifikācijas līmeņa profesijas standartā „Tulkotājs” (reģistrācijas
Nr. PS 0102, apstiprināts ar IZM 2000. g. 10. jūlija rīkojumu Nr. 405), proti:
Zināšanas
Tulka un tulkotāja zināšanas tiek apgūtas šādos programmas studiju kursos:
· Darba valodas (zināšanu līmenis – pielietošana) – studiju kursos
Vispārīgā komunikācija angļu valodā I: situatīvie modeļi, Teksta leksikostilistiskā analīze
angļu valodā II, Uzņēmējdarbības valoda I: menedžments un darba tirgus, Uzņēmējdarbības
valoda II: bizness un finanses, Mūsdienu krievu valoda I, Mūsdienu krievu valoda II, Krievu
valoda uzņēmējdarbībā I, Krievu valoda uzņēmējdarbībā II,
Visos praktiskās (rakstiskās) tulkošanas kursos, konsekutīvās un sinhronās tulkošanas
kursos, kuros tiek tulkots no un uz angļu un krievu valodu.
· Dzimtā valoda (zināšanu līmenis – pielietošana) – studiju kursos
Mūsdienu latviešu valodas attīstības tendences I,
Mūsdienu latviešu valodas attīstības tendences II,
Tulkoto tekstu rediģēšana latviešu valodā,
Visos praktiskās (rakstiskās) tulkošanas kursos, konsekutīvās un sinhronās tulkošanas
kursos, kuros tiek tulkots no un uz latviešu valodu.
· Starpkultūru komunikācija (zināšanu līmenis – pielietošana) – studiju kursos
Ievads starpkultūru komunikācijā,
Vispārīgā komunikācija angļu valodā I: situatīvie modeļi,
Vispārīgā komunikācija II: angļu valodas retorika.
· Tulkošanas teorija un metodika (zināšanu līmenis – pielietošana) – studiju kursos
Ievads tulkošanā I: tulkošanas veidi un tekstu tipi,
Ievads tulkošanā II,
Konsekutīvā tulkošana: teorija un tās pielietojums,
Sinhronā tulkošana I: teorija un sagatavošanās posms,
Sinhronā tulkošana II: treniņposms un prakse,
Tulkošanas teorija.
· Mūsdienu tehnoloģijas profesionālajā tulkošanā (zināšanu līmenis – pielietošana) –
studiju kursos
Ievads tulkošanā I: tulkošanas veidi un tekstu tipi,
Ievads tulkošanā II,
Sinhronā tulkošana I: teorija un sagatavošanās posms,
Sinhronā tulkošana II: treniņposms un prakse.
· Zināšanas par ekonomiskiem, politiskiem, sociālajiem un kultūras procesiem
(zināšanu līmenis – izpratne) – studiju kursos
Uzņēmējdarbības pamati,
Starptautiskā uzņēmējdarbība un starptautiskās organizācijas,
Valstmācība: Lielbritānijas studijas,
Valstmācība: ASV studijas,
Brīvās izvēles kursos politikas zinātnē un kultūras vēsturē.
· Zināšanas par priekšmetu jomu vai tulkošanas darba sfēru (zināšanu līmenis –
izpratne) – studiju kursos
Uzņēmējdarbības pamati,
Starptautiskā uzņēmējdarbība un starptautiskās organizācijas.
Prasmes
1. Kopīgās prasmes
a) Tulka un tulkotāja kopīgās prasmes tiek apgūtas šādos programmas studiju kursos:
· prasme iegūt nepieciešamo profesionālo informāciju –
visos tulkošanas kompetences attīstīšanas kursos,
bakalaura darba seminārā,
brīvās izvēles daļas datorkursā;
· prasme izprast savstarpēji saistīto darba procesa daļu izpildes secību un to
racionālu organizāciju –
visos tulkošanas kompetences attīstīšanas kursos;
· prasme lietot nozares terminoloģiju, tehniskos standartus –
visos tulkošanas kompetences attīstīšanas kursos,
Ievads tulkošanā I un II,
Tulkošanas teorija,
Ekonomikas un pārvaldības terminoloģija,
Juridiskā terminoloģija;
· prasme lietot ar nozari saistītos normatīvos aktus –
visos tulkošanas kompetences attīstīšanas kursos,
brīvās izvēles kursā tiesību pamatos.
· prasme ievērot nozares profesionālo ētiku –
Ievads tulkošanā I un II,
Konsekutīvā tulkošana: teorija un tās pielietojums,
Sinhronā tulkošana: teorija un sagatavošanās posms.
b) Tulkotājam nepieciešamās kopīgās prasmes:
· veikt zinātniski- pētniecisko darbu un noformēt zinātniska pētījuma pārskatus
Ievads tulkošanā II,
Angļu rakstu valoda II: zinātniskais stils,
Studiju darbi I un II,
Bakalaura darba seminārs,
Bakalaura darbs.
· rakstīt pētījuma/pārskata darbu –
Ievads tulkošanā II,
Ievads valodniecībā,
Sastatāmā valodniecība,
Lielbritānijas studijas,
Angļu valodas stilistika.
2. Specifiskās prasmes
a) Tulka un tulkotāja specifiskās prasmes tiek apgūtas šādos programmas studiju kursos:
· teicamas dzimtās un apgūtās svešvalodas zināšanas –
sk. studiju kursus, kas minēti zināšanu sadaļas darba valodu un dzimtās valodas apakšpunktos;
· prasme novērtēt savu profesionālo iemaņu un prasmju atbilstību profesijas standartam un
starptautiskā darba tirgus prasībām –
visos tulkošanas kompetences attīstīšanas kursos,
tulkošanas prakses gaitā.
· prasme analizēt, vērtēt un izmantot savas nozares pētījumus un jaunās tehnoloģijas
–
Ievads tulkošanā I: tulkošanas veidi un tekstu tipi,
Ievads tulkošanā II,
Konsekutīvā tulkošana: teorija un tās pielietojums,
Sinhronā tulkošana I: teorija un sagatavošanās posms,
Sinhronā tulkošana II: treniņposms un prakse,
Tulkošanas teorija.
b) Tulkam nepieciešamās specifiskās prasmes:
· labi nostādīta balss –
Angļu valodas fonētika,
Vispārīgā komunikācija II: angļu valodas retorika,
Konsekutīvā tulkošana II un III,
Sinhronā tulkošana I un II.
· piezīmju tehnikas pārzināšana –
Konsekutīvā tulkošana: teorija un tās pielietojums,
Konsekutīvā tulkošana II un III.
· prasme izmantot sinhronās tulkošanas tehniku –
Sinhronā tulkošana I un II.
c) Tulkotājam nepieciešamās specifiskās prasmes:
· izprast stratēģisko un analītisko nozares problēmu formulējumu un risinājumu
Ievads tulkošanā I un II,
visos tulkošanas kompetences attīstīšanas kursos,
tulkošanas prakses gaitā.
· prast strādāt ar dokumentiem –
visos tulkošanas kompetences attīstīšanas kursos,
tulkošanas prakses gaitā.
3. Vispārējās prasmes
a) Tulka un tulkotāja vispārējās prasmes tiek apgūtas šādos programmas studiju kursos:
· spēja labvēlīgi un lietišķi sazināties ar cilvēkiem –
kursos, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās iemaņas (sk. programmas saturu pielikumā);
· pārzināt un prast izmantot elektroniskos informācijas līdzekļus (e-pasts, datu bāzes terminoloģijā
u.c.) –
visos studiju kursos, prakses gaitā, bakalaura darba rakstīšanā;
· orientēties aktuālajos notikumos savā valstī un pasaulē –
visos studiju kursos, patstāvīgajā darbā;
· orientēties un prast papildināt zināšanas ekonomiskajos, politiskajos un kultūras procesos
· prast kritiski vērtēt, analizēt, sintezēt –
visos studiju kursos, patstāvīgajā darbā;
· skaidri, saprotami izteikties un formulēt savas domas –
visos studiju kursos, patstāvīgajā darbā.
b) Tulkam nepieciešamās vispārējās prasmes:
· izkopt, trenēt atmiņu –
Konsekutīvā tulkošana: teorija un tās pielietojums,
Konsekutīvā tulkošana II un III
Sinhronā tulkošana I: teorija un sagatavošanās posms,
Sinhronā tulkošana II: treniņposms un prakse,
tulkošanas prakses gaitā.
· piemēroties apstākļiem un stresa izturība –
Konsekutīvā tulkošana: teorija un tās pielietojums,
Konsekutīvā tulkošana II un III
Sinhronā tulkošana I: teorija un sagatavošanās posms,
Sinhronā tulkošana II: treniņposms un prakse,
tulkošanas prakses gaitā.
c) Tulkotājam nepieciešamās vispārējās prasmes:
· spēt patstāvīgi pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros –
visos rakstiskās tulkošanas kompetences attīstīšanas kursos,
tulkošanas prakses gaitā.
· organizēt savu darbu –
visos rakstiskās tulkošanas kompetences attīstīšanas kursos,
tulkošanas prakses gaitā.
Studiju programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības standartam
LR MK noteikumi Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”
(Rīgā, 2001. g. 20. novembrī, prot. Nr. 57) nosaka bakalaura programmas obligāto saturu (noteikumu 6. –
16. punkti). Anotējamās studiju programmas saturs, struktūra un plānojums veidots, ievērojot visas minētā
dokumenta prasības, kā tas redzams tabulā zemāk:.
Obligātais saturs studiju programmas struktūras pamatdaļās
(KP)
Standartā Programmā
vispārizglītojošie studiju kursi
nozares teorētiskie kursi un informācijas tehnoloģiju kursi
nozares profesionālās specializācijas kursi
brīvās izvēles kursi
prakse
valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba izstrāde
un aizstāvēšana
vismaz 20
vismaz 36
vismaz 60
vismaz 6
vismaz 26
vismaz 12
20
36
60
6
26
12

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA
2.1. Studiju programmas struktūras izmaiņas 2008./2009. akadēmiskajā gadā
Studiju kursi, kas netiek docēti 2008./2009. akad. gadā, bet no studiju programmas netiek izslēgti
a) Angļu rakstu valodas prakse - 1. semestris, 2 KP;
b) Ievads datorizētajā tulkošanā – 2. un 6. semestris, katrā pa 2 KP (šo kursu iemaņu apgūšana tika integrēta
vairākos rakstiskās tulkošanas kursos);
c) Lietišķās franču valodas pamati – 6. semestris, 4 KP.
Agrākajos akadēmiskajos gados docētu kursu vēlreizēja iekļaušana programmā
a) Starptautiskā uzņēmējdarbība un starptautiskās organizācijas – 3. semestris, 2KP;
c) Teksta leksikostilistiskā analīze angļu valodā II – 2. semestris, 2 KP;
d) Pētnieciskā darba izstrāde un pētnieciskās metodes tulkojumzinātnē – 4. semestris, 2 KP;
e) Rakstiskā tulkošana VI L – A: publicistika – 6. Semestris, 2 KP.
Studiju kursu docētāju nomaiņa
Salīdzinot ar 2007./2008. akadēmisko gadu, 2008./2009. gadā 21 studiju kursam nomainījušies
docētāji – nomaiņa notikusi 30% no visiem studiju kursiem, kas docēti šajā akadēmiskajā gadā.
Iemesli nomaiņai bijuši dažādi – grūtniecības atvaļinājums, aiziešana no darba VeA, par 1,0 lielākas
pedagoģiskās slodzes, pret kuru (pat niecīgu) pārsniegumu VeA vadība kategoriski iebilda, kursa
lasīšana latviešu valodā abām profesionālā bakalaura studiju programmām (ekonomijas nolūkos) utt.
2.2. Studiju programmas plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem
Joprojām aktuāla ir iepriekšējā akadēmiskajā gadā un arī agrāk konstatētā nepieciešamība gatavot
tulkus un tulkotājus, kas varētu tulkot vismaz no 2 ES oficiālajām valodām (šajā programmā: angļu un vācu,
nākotnē – arī franču valoda), darba tirgus pieprasījuma diktēta joprojām aktuāla ir arī mutiskā un rakstiskā
komunikācija krievu valodā.
Lai uzlabotu bakalaura darbu kvalitāti (iepriekšējā akadēmiskajā gadā bakalaura darbus,
salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem iepriekšējā periodā, neaizstāvēja vairāk studentu), programmas padome
nolēma atjaunot kursa „Pētnieciskā darba izstrāde un pētnieciskās metodes tulkojumzinātnē” pasniegšanu,
kas paredzēts programmas akreditētajā variantā.
3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA
3.1 Izmantotās studiju metodes un formas
Studiju programma tiek īstenota kā pilna laika dienas studiju programma, līdz ar to galvenās metodes
ir darbs kontaktstundās docētāja vadībā un patstāvīgais darbs ārpus nodarbību laika. Studiju kursu ietvaros
tiek piedāvātas trīs nodarbību formas: lekcijas, semināri/kolokviji un praktiskās nodarbības. Patstāvīgais
darbs tiek paredzēts kā darbs bibliotēkā un mediatēkā (video un audio ieraksti).
Līdztekus tradicionālajām studiju metodēm un formām – lekcijām, semināriem, praktiskajām
nodarbībām un kolokvijiem, pastiprinājies darbs ārpus auditoriju kontaktstundām e-studiju vidē. E-studiju
platformā „Moodle” palielinājies programmas kursu skaits, kurā papildus lekciju, nodarbību un semināru
materiāliem foruma režīmā notiek viedokļu un informācijas apmaiņa starp pasniedzēju un studentiem, kā arī
starp pašiem studentiem. Lekciju kursos paredzētās studentu prezentācijas tiek ievietotas kursa vietnē kā
papildmateriāls. Studiju kursos biežāk tiek izmantots ne vien pasniedzēja, bet arī kujrsa biedru vērtējums
(peer evaluation).
Ārpusnodarbību papildus pasākumi, kas saistīti ar mācību procesu:
Turpinās arī ikgadējo pasākumu tradīcijas:
· Semināri vai konferences par studiju programmai tuvām tēmām.
· Neformāli pasākumi studiju priekšmetu padziļinātai un konkrētai apguvei (tradīciju vakari, konkursi,
interešu grupas).
· VeA TSF reklamēšanā ikgadējā izstādē „Skola”;
· VeA Atvērto durvju dienas katra akadēmiskā gada pavasara semestrī.
Docētāju sniegtā informācija par ārpusnodarbību pasākumiem:
· Lektore Natālija Malašonoka 2008. gada 30. septembrī ar 3. kursa studentiem rīkoja Starptautiskai
tulkotāju dienai veltītu viktorīnu krievu valodā. Piedalījās visi viņas studenti (3. kurss). Viktorīna
ļauj studentiem attīstīt daudzas profesionālās īpašības, nepieciešamas veiksmīgajam tulka / tulkotāja
darbam, piem., domāšanu un runāšanas prasmi vienā no darba valodām – krievu valodā, strādāšanu
komandā, atbildības uzņemšanu, savu domu pamatošanu. Pateicoties viktorīnai, studenti var
paplašināt zināšanas par krievu valodas īpatnībām (leksiskajā, gramatiskajā un fonētiskajā līmenī).
· 2009. gada 5. maijā ar 3. kursa studentiem N. Malašonoka visiem interesentiem organizēja viktorīnu
Naša Russia valoda. Viktorīnas gaitā spēles formā visi dalībnieki iepazinās ar dažādajiem krievu
valodas aspektiem, normām, likumiem u.tml.
· 2008. gada 17. decembrī ar 3. kursa studentiem N. Malašonoka organizēja Ziemassvētku koncertu
pasniedzējiem, kurā studenti varēja ne tikai attīstīt savas radošās prasmes un talantus dažādajās
jomās, bet arī praktizēt uzstāšanos auditorijas priekšā (tulka profesijai nepieciešamā prasme) un
izmantot dažādas valodas – koncerta programmā tika izmantotas latviešu, angļu, krievu, vācu un
franču valoda.
3.2. Akadēmiskā personāla pedagoģiskās, pētnieciskās u.c. ar studiju procesu sastītās darbības
un to ietekme uz studiju darbu
· Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība lielā mērā ir saistīta ar specializāciju programmas
ietvaros, ar lasītajiem lekciju kursiem un nodarbībām. Piemēram, profesori Jānis Sīlis un Juris
Baldunčiks, asociētās profesores Dzintra Lele-Rozentāle un Māra Leitāne, docente Astra Skrābane
un lektore Natālija Malašonoka piedalījušies starptautiskās konferencēs ar referātiem par tulkošanas
teorijas un arī terminoloģijas jautājumiem.
· Programmas mācību spēku pētnieciskais darbs tulkojumzinātnes un terminoloģijas jomā nosaka arī
bakalaura darbu tēmas.
· Programmā iesaistītie pasniedzēji 2008./2009. gadā kopumā publicējuši 6 monogrāfijas, zinātnisko
rakstu krājumus un mācību grāmatas – Agnese Dubova, Māra Leitāne un Dzintra Lele-Rozentāle
„Zinātniskā komunikācija starpkultūru kontekstā”, krājums „Juridisko tekstu tulkošana. Teorija un
prakse” Valdas Rudzišas redakcijā, krājums „Valoda. Tulkošana. Starpkultūru komunikācija” Jāņa
Sīļa un Astra Skrābanes redakcijā, Sintija Blumberga „Tulkošanas teoruja un prakse Latvija 1945. –
1968.”, Natālija Malašonoka „Rakstiskās tulkošanas praktikums”, Jānis Sīlis „Tulkojumzinātnes
jautājumi. Teorija un prakse”.
· Lektors Kristaps Ješkevics: 2008. gada 24. oktobrī - dalība LZA organizētajā konferencē «Aktuāli
valodas prakses jautājumi» Rīgā. 2009. gada 23. Janvārī - maģistra darba aizstāvēšana. 2009. gada 1.
jūnijā - dalība seminārā augstskolu pasniedzējiem pedagoga kvalifikācijas celšanā. Semināra plašā
tēma - kritiskās domāšanas attīstīšana un kr.d. "elementu" izmantošana nodarbībās. Seminārā apgūto
var izmantot, piemēram, “Uzņēmējdarbības valodas” kursā un tiktu izmantotas dažādas metodes.
Tas, protams, tikai kā viens no elementiem.
· Visu šo laiku K. Ješkevics strādāja par līgumtulkotāju Tulkošanas un terminoloģijas centrā (tagad
Valsts valodas centrs), kur tulkoja juridiskus tekstus (dažādi starptautiskie līgumi, Eiropas Kopienu
Tiesas spriedumi, ziņojumi par cilvēktiesību jautājumiem), tehniskie teksti (rokasgrāmatas pasta
darbiniekiem) u.c.
 Lektore Natālija Malašonoka: Izstrādājusi un publicējusi rakstiskās tulkošanas vingrinājumu
krājumu (latviešu – angļu – krievu), 250 lpp. Tas sastāv no astoņām nodaļām, kurās ir iekļauti
tulkošanas iemaņas attīstoši praktiski uzdevumi un dažāda veida teksti tulkošanai, kas aptver tādas
jomas kā politika, sabiedrība, likumdošana, ekonomika, bruņotie spēki, zinātne un korespondence.
Uzdevumi palīdz pilnveidot tādas tulkotājam nepieciešamas iemaņas.
 2009. gada februārī N. Malašonoka sākusi mācības doktorantūrā; izstrādājā promocijas darbu par
tēmu Leksiskā interference Latvijas krievu presē latviešu valodas ietekmē 21. gs. sākumā.
 Kursa Rakstiskā tulkošana angļu – krievu III ietvaros studenti N. Malašonokas vadībā izstrādāja
kursa darbu. Darba tēmas jāiesniedz līdz novembrim, aizstāvēšana notiek martā. Kursa darbu viņi
raksta krievu valodā, tādējādi gan attīstot savas zinātniskās krievu valodas prasmes, gan iepazīstoties
ar krievu zinātnieku pētījumiem, gan gatavojoties bakalaura darba izstrādei paralēli kursam angļu
valodā (pie prof. J. Sīļa).
· Solvita Štekerhofa: Arī šogad kursa Mūsdienu latviešu valodas attīstības tendences apmeklētājiem ir
jāizstrādā referāts, labākie tiks virzīti konferencei „Ventspils paralēle”, kas notiks 2010. gada
pavasarī.
3.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos
Teorētisko studiju kursu ietvaros studentiem obligāti jāuzraksta zinātniskais darbs: I semestrī – līdz 5
lpp. apjomā, II semestrī – līdz 7 lpp. apjomā, III-V semestros – līdz 10 lpp. apjomā, studiju darbs VI semestrī
– līdz 25 lpp. apjomā. Katrā semestrī studentam jāuzraksta vairāki (2 – 4) šāda rakstura darbi. Katrs darbs
tiek vērtēts ar atzīmi pēc 10 punktu sistēmas.
3.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos
· Teorētisko studiju kursu ietvaros studentiem obligāti jāuzraksta zinātniskais darbs: I semestrī – līdz 5
lpp. apjomā, II semestrī – līdz 7 lpp. apjomā, III-V semestros – līdz 10 lpp. apjomā, studiju darbs VI
semestrī – līdz 25 lpp. apjomā. Katrā semestrī studentam jāuzraksta vairāki (2 – 4) šāda rakstura
darbi. Katrs darbs tiek vērtēts ar atzīmi pēc 10 punktu sistēmas.
· Turpinot iepriekšējā akadēmiskajā gadā uzsākto modeli, kas paredz studentu tiešu iesaisti VeA
Zinātnes daļā oficiāli apstiprinātajos pētnieciskajos projektos, 2008./2009. akad. g. vērtējamās
programmas studējošo bija obligātajā tulkošanas praksē bija iekļautas arī 3 zinātniskās prakses
dienas, piemēram, Valsts pētījumu programmas „Letonika” projektā „Latvijas nacionālo reāliju
tulkojuma standartizācija” (vadītājs prof. J. Sīlis).
· Par studentu pētniecisko darbību noteikti jāuzskata bakalaura darbu rakstīšana, kas notiek TSF
docētāju vadībā un zināmā mērā ir saistīti ar to zinātniskajām interesēm. Piemēram, profesors Juris
Baldunčiks vada darbus, kuros būtiski ir terminoloģijas veidošanas un attīstības jautājumi, profesora
Jāņa Sīļa vadītajos darbos studentiem ir iespēja pētīt dažādus mutiskās tulkošanas un tulkotās
leksikas un frazeoloģijas standartizācijas jautājumus, dažādas ar tulkošanu (it īpaši – terminoloģijas
tulkošanu) saistītas problēmas tiek analizētas docentes Astras Skrābanes, lektoru Ievas Vizules, Ilzes
Straupmanes, Marutas Kohas, Vitas Balamas, Guntara Dreijera un citu programmas pasniedzēju
vadītajos bakalaura darbos.
3.4. Studiju programmas realizācijas vērtējums atskaites periodā: stipro un vājo pušu analīze.
Saglabāti studiju programmas realizācijas pozitīvie aspekti, kas arī iepriekšējā akadēmiskajā gadā
tika minēti, kā programmas stiprās puses (sk. tabulu zemāk). Vairāki programmas realizācijas negatīvie
aspekti, kas tika minēti iepriekšējo akadēmisko gadu pašnovērtējuma ziņojumos, ir novērsti, taču ir arī vājās
puses, kuras neizdodas novērst (tabulā izceltas kursīvā):s
Stiprās puses Vājās puses
Darba valodu kombinācija piemērota
pašreizējai situācijai darba tirgū, kad papildus
darbībai ES kontekstā, kur nepieciešama
tulkošana vismaz no 2 ES valodām, joprojām
aktuāla ir arī krievu valoda kā tulku/tulkotāju
darba valoda.
Tāpat kā iepriekšējā atskaites periodā, arī
2008./9. akad. g. nav darba valodu
kombinācijas ar tulkošanu no franču valodas
– šī kombinācija stabilā nodrošinātu
absolventu darba iespējas ES struktūrās. Īpašu
aktualitāti tulkošana no franču valodas iegūst,
samazinoties reflektantu skaitam paralēli
īstenojamajā tulkošanas bakalaura
programmā.
Risinājums: programmas direktoram un
padomei sadarbībā ar doc. A. Skrābani
jāizstrādā šādas kombinācijas ieviešanas
mehānisms; tomēr finansiālās situācijas dēļ
risinājums jāatliek uz vēlāku laiku.
Tas, ka programmas docētāji pārsvarā ir arī
augsti kvalificēti praktizējoši tulki un
tulkotāji, ļauj studentiem sniegt praktisko
iemaņu un prasmju kopumu, profesionāli
Dažos kursos vēl joprojām nav pietiekama
studentu pastāvīgā darba daļa, lai arī
vērojams progress salīdzinājumā ar
2007./2008. akad. g.
augsta līmeņa mutiskās un rakstiskās
tulkošanas pakalpojumu veikšanai.
Risinājums: Moodle e-studiju platformas vēl
aktīvāka izmantošana studiju kursos
palielinās studentu patstāvīgā darba daļu
(kredītpunktu apjoma ierobežojums studiju
programmu neļauj paplašināt ar jauniem
kursiem).
Programmas docētāji pastāvīgi ceļ savu
pedagoģisko un zinātnisko kvalifikāciju
(pedagoģiskās meistarības kursi, studijas
doktorantūrā un maģistrantūrā).
Vēlama lekciju un nodarbību materiāla
prezentācijas forma, kurā bez nu jau
tradicionālā Power Point tiek izmantotas arī
interneta un Moodle iespējas.
Risinājums: savstarpēji konsultēties par
interneta un Moodle izmantošanas pieredzi,
sarīkojot īpašu darbsemināru (vai vairākus
tādus) ieviest interaktīvākas lielo plūsmas
lekciju lasīšanas formas, gūstot pieredzi no
VeA mācību metodiķes (n0 2009. g. rudens –
bijušās) I. Vizules organizētajiem semināriem.
Sākusies programmas docētāju un studentu
sadarbība pētniecības projektos.
Dažos īstenotajos projektos nav paredzēts
mehānisms, kā pētījumu rezultātus efektīvāk
izmantot ikdienas pedagoģiskajā darbā.
Risinājums: projektu metodisko pusi
paredzēts vēl pilnveidot, lai projekti dotu
lielāku praktisko labumu, piemēram, nelielu
specializētu vārdnīcu formā, bet nākotnē – kā
papildināma vienota datu bāze. Programmas
docētāju ierosinājums: ar Ventspils Domi
pārrunāt iespēju uzticēt TSF studentiem
tulkošanas darbus (projektu veidā).
Programmas docētāji veic sistemātiskus
zinātniskus pētījumus tulkojumzinātnes,
terminoloģijas u.c. ar tulkošanas specifiku
saistītu lietišķo pētījumu nozarēs.
Vēl aizvien nav pietiekamas iespējas
studentu pētnieciskā darba izstrādes prasmju
attīstīšanai un pilnveidei realizētajos studiju
kursos programmas ietvaros, lai arī stāvoklis
uzlabojas.
Risinājums: aktivizēt studentu piedalīšanos
studentu zinātniskajās konferencēs, 7.
semestra studiju prakses laikā saglabāt
vairākas zinātniskā darba dienas VeA TSF
docētāju īstenotajos pētnieciskajos projektos
(tas tiek darīts); uzdot studentiem vismaz
vienu minipētījuma uzdevumu (minipētījums
+ īss apraksts) katrā studiju kursā, neatkarīgi
no kursa specifikas (līdz šim studenti šādus
minipētījumus veikuši lekciju kursos
„Mūsdienu latviešu valodas attīstības
tendences”, „Sastatāmā valodniecība”,
„Lielbritānijas studijas” un „Tulkošanas
teorija”).
Sinhronās tulkošanas kabīņu iekārtošana
papildus lingvistikas kabineta aprīkojumam
dod iespēju pietiekamā līmenī apgūt
sinhronās tulkošanas iemaņas.
Risinājums jāatliek līdz finansiālās situācijas
stabilizācijai.
4. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA
Sīkāk sk akreditācijas materiālus un iepriekšējo gadu pašnovērtējuma ziņojumus.
4.4.1.1. STUDĒJOŠIE
5.1. Studējošo skaits programmā 2007./2008. gadā
* studējošo kopskaits (akad. gada beigās – 188);
* I kursā imatrikulēto skaits – 61, akad. gada beigās – 68;
5.2. Studējošo aptaujas un to analīze.
2008./2009. akadēmiskajā gadā tika veiktas dažāda rakstura aptaujas visas augstskolas mērogā.
Programmas studenti, piem;ēram, piedalījās aptaujā par akadēmisko godīgumu VeA. Aptaujā piedalījās 234
studenti no visām fakultātēm. Anketas fokuss – neatļautu palīglīdzekļu izmantošana eksāmenos un ieskaitēs.
Pēc anketu apkopošanas atklājas šāda aina:
90% uzskata, ka VeA ir godīga studiju vide,
19% tomēr atzīst, ka pagājušā sesijā špikojuši,
5-6% no aptaujātajiem nevēlas godīgu studiju vidi,
50% aptaujāto uzskata, ka špikotāji iegūst labākus rezultātus salīdzinājumā ar nešpikotājiem,
Vislielāko ietekmi centienos mazināt jeb izskaust špikošanu VeA uz studentiem – pēc viņu pašu
atzinuma, atstāj represīvie pasākumi (sodi, bailes tikt pieķertam, modrs docētājs) – šādi atbildējuši 60% no
aptaujātajiem.
Aptaujas rezultāti ir pamats šādam secinājumam: jo modrāki būs novērotāji un pasniedzēji, jo mazāk
būs špikošanas gadījumu. Lai gan atsevišķiem studentiem studenti – novērotāji „traucē” un „neļauj
koncentrēties”, tomēr arī šogad eksāmenos būs studenti – novērotāji. Studiju padomes sēdē aktualizēta ļoti
barga soda špikošanas gadījumā eksistence, par ko pieņemts īpašs VeA Senāta lēmums. Tas paredz to, ka
docētājam ir tiesības atstādināt no pārbaudījuma studentu, kurš pārbaudījuma laikā izmanto neatļautus
materiālus un informācijas avotus; šajā gadījumā students saņem vērtējumu “1” (neapmierinoši), vai arī
iespējams ierosināt studenta eksmatrikulāciju un VeA pieņemtajā kārtībā virzīt šo jautājumu izskatīšanai
Senātā.
Studentu ikgadējā aptauja par 2008. g. rudens semestrī – pasniedzēju vairuma darbs novērtēts ļoti
atzinīgi (atsevišķos kursos) un atzinīgi, bet dažos kursos – viduvēji. Studentu skatījumā problēmas bija ar
atsevišķu kursu pasniegšanu – it īpaši ar kursu Rakstiskā tulkošana V, A-L: vides problēmas ES (citāts no
studentu vērtējuma: “nodarbības bieži ilga tikai 60 minūtes, jo pasniedzējai neesot bijis garastāvoklis strādāt,
bijis jārisina arī personiskas problēmas; pasniedzēja bieži nemācēja rast atbildes uz studentu jautājumiem,
neslēpjot, ka profesionālas dabas jautājumi viņu nesatrauc un neinteresē”). Kopš 2009. gada pavasara
semestra šai pasniedzējai slodze TSF studiju programmās vairs netika plānota.
5.3.Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Lekcijās, semināros un praktiskajās nodarbībās studenti regulāri sniedz priekšlikumus studiju darba
uzlabošanai un pārveidošanai. Fakultātes līmenī studiju darba pilnveidošanas procesā piedalās 2 programmas
studenti, kas no pārējo programmas studentu vidus tiek ievēlēti TSF Domē.
Studenti dibina arī neformālas papildizglītības interešu grupas, piemēram zviedru valodas pulciņu,
kurā nodarbības jau otro gadu pēc kārtas vadīja 2. kursa studente Baiba Žukauska.
2008./2009. akad. gadā programmas studenti aktīvi darbojās VeA studentu pašpārvaldē.
Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā arī 2008./2009. akadēmiskajā gadā notika jau
iepriekšējā periodā pārbaudītās formās: viedokļu izteikšanā pēc katra konkrēta studiju kursa nolasīšanas,
studentu gada aptaujās, studentu pārstāvju dalībā TSF Domes darbībā.
5. 5. Studentu mobilitāte 2008./2009. akadēmiskajā gadā
· TSF maģistra un bakalaura studiju programmas studentiem bija iespēja piedalīties Erasmus IP
„Juridisko tekstu un tiesu tulkošana”, ko izstrādājušas Loriānas, Vigo un Magdeburgas universitātes.
Intensīvās programmas īstenošanas gaitā 2 nedēļu garumā pa 5 studentiem no 6 dalībvalstīm varēja
iepazīties ar citu valstu tiesību sistēmām un apgūt nepieciešamo terminoloģiju franču valodā.
Programmas materiāli tika ievietoti moodle vidē un tiks papildināti turpmākajos programmas
darbības gados.
· Turpinās studentu mobilitāte uz sadarbības pilsētām Francijā – Kānu un Loriānu. Pagājušajā mācību
gadā šais universitātēs studēja 4 (?) studenti.
· 3. TSF kursa studenti, kas bija izvēlējušies brīvās izvēles kursu franču valodā, sagatavoja filmas
„Eirokokteilis1”tulkojumu, kas tika prezentēts Frankofonijas dienā Liepājā. Tulkojums tika veidots
kā kursa noslēguma projekts, piedaloties visiem šo kursu izvēlējušies studentiem.
· Būtu ieteicams izstrādāt jaunus nodarbību veidus, kur mācību procesā radies projekta rezultāts būtu
izmantojams (reklāmas materiāls, anotācija, tulkojums u.c.) Mācību process nenozīmē tikai
tradicionālās kontaktnodarbības, bet arī praktisko darbību, kuras gaitā tiek apgūtas jaunas iemaņas
un prasmes.
· Erasmus mobilitātes programmas ietvaros Kānas universitātē (Francija), Agderas universitātē
(Norvēģija), Tamperes universitātē (Somija) un Jonijas universitātē (Grieķija) – studējušas Ieva
Pudure, Dita Ādmine, Zane Karpa, Agate Mellere, Baiba Sniķere, Zane Pētersone, Agnese Stafecka,
Ineta Jankeviča, Benita Butlere, Laura Liepiņa, Aija Vītola un Evija Īzaka.
STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS
6.1. . Akadēmiskā personāla skaits (neiekļaujot studiju programmas izvēles daļas realizācijā iesaistītos
docētājus):
· programmā iesaistītā akadēmiskā personāla kopskaits - 23;
· akadēmiskais personāls ar zinātnes doktora grādu – 9 (2 profesori, 3 asociētās profesores, 3
docentes, 1 lektore);
· akadēmiskais personāls ar maģistra grādu – 12.
1. Juris Baldunčiks, filoloģijas doktors, profesors
2. Jānis Sīlis, filoloģijas doktors, profesors
3. Maija Baltiņa, filoloģijas doktore, asociētā profesore
4. Valda Rudziša, filoloģijas doktore, asociētā profesore
5. Māra Leitāne, filoloģijas doktore, asociētā profesore
6. Dzintra Lele-Rozentāle, filoloģijas doktore, asociētā profesore
7. Astra Skrābane, filoloģijas doktore, docente
8. Rasma Miltiņa, filoloģijas doktore, docente
9. Tatjana Stoikova, filoloģijas doktore, docente
10. Vita Balama, pedagoģijas doktore, lektore
11. Guntars Dreijers, filoloģijas maģistrs, lektors
12. Maruta Koha, pedagoģijas maģistre, lektore
13. Dace Korna, filoloģijas maģistre, lektore
14. Diāna Pavlovska, pedagoģijas maģistre, lektore
15. Ilze Straupmane, filoloģijas maģistre, lektore
16. Zane Šamšuro (bij. Stūre), filoloģijas maģistre, lektore
17. Natālija Malašonoka, filoloģijas maģistre, lektore
18. Ieva Vizule, pedagoģijas maģistre, lektore
19. Solvita Štekerhofa (bij. Ivanova), lektore
20. Indra Grietēna, profesionālā maģistre, lektore
21. Kristaps Ješkevics, profesionālais maģistrs, lektors
22. Linda Deičmane, profesionālā maģistre, lektore
23. Silga Sviķe, filoloģijas maģistre, lektore.
Studiju programmā nodarbināto docētāju skaits būtiski pieaudzis (no 18 līdz 23).
Globālās un lokālās finanšu krīzes situācijā visai augstskolai nācās būtiski samazināt pedagoģiskā,
administratīvā un tehniskā personāla atalgojumu, paralēli palielinot katra pedagoga darba apjomu.
Programmas docētāji darījuši visu, lai nekristos studiju kvalitāte.
6. 2. Pasniedzēju mobilitāte 2008./2009. akadēmiskajā gadā
Fakultātes prodekāne asoc. prof. V. Rudziša 2008. gada septembrī apmeklēja Jonijas universitāti
Grieķijā un noslēdza Erasmus studentu, pasniedzēju un personāla mobilitātes līgumu ar šīs universitātes
Svešvalodu un tulkošanas nodaļu
Fakultātes dekāns prof. J. Sīlis 2009. gada maijā Erasmus personāla mobilitātes programmas ietvaros
apmeklēja Jonijas universitātes Svešvalodu un tulkošanas nodaļu, kā studiju programmas direktors iepazinās
ar VeA TSF 3. kursa apmaiņas studentes Ievas Pudures studiju apstākļiem šajā universitātē.
Docente Astra Skrābane atkārtoti piedalījās apmaiņas programmā ar Kānas universitāti.
Lektore Maruta Koha 2009. gada martā apmeklēja Tamperes universitāti, kur iepazinās ar kolēģu
darbu tulkošanas studiju programmās.
7. STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĒŠANAS MATERIĀLI TEHNISKĀ BĀZE
Sīkāk sk akreditācijas materiālus un iepriekšējo gadu pašnovērtējuma ziņojumus.
Papildus jāatzīmē jaunā rakstiskās tulkošanas programmatūras Trados servera uzstādīšana VeA,
kā arī fakts, ka šajā akadēmiskajā gadā vairāku programmas docētāju aktīvas rīcības rezultātā VeA bibliotēkā
būtiski papildināts programmai nozīmīgas teorētiskās un metodiskās literatūras klāsts.
8.STUDIJU PROGRAMMAS TĀLĀKAS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS
Arī 2008./2009. gada pašnovērtējuma ziņojuma sadaļā par tālāks attīstības perspektīvām vēlreiz
minēts vairums no iepriekšējā ziņojuma uzstādījumiem, jo studiju programmas tālākās attīstības virzieniem
ir ilgtermiņa raksturs un tos nebūtu produktīvi mainīt katru gadu. Tomēr attīstības perspektīvu analīzē
iekļauti arī vairāki jauni papildinājumi.
Studiju formas
Lai nodrošinātu lielāku darba valodu kombināciju dažādību, 2008. gada rudenī tika nolemts, ka
programmas padome un doc. A. Skrābane 2008./2009. akadēmiskā gada gaitā formulēs veidu, kā ieviest
divas jaunas darba valodu kombinācijas ar franču valodu kā vienu no tulkošanas darba valodām “tulkošana
angļu – latviešu – krievu/franču valodā” vai “tulkošana angļu – latviešu - vācu/franču valodā”. Šādi varianti
tiktu veidoti, lai studējošajiem atbilstoši viņu svešvalodu zināšanu līmenim būtu iespējams pašiem izvēlēties
noteiktas valodu kombinācijas. Diemžēl globālā finanšu krīze 2009. gada pavasarī šo plānu izstrādi uz
nenoteiktu laiku aizkavējusi.
Moodle e-studiju platformas un interneta iespēju aktīvāka izmantošana studiju kursos palielinās
studentu patstāvīgā darba daļu visos studiju kursos: šis uzdevums 2008./2009. akad. g. tika aktīvi realizēts.
Lielāka uzmanība katrā studiju kursā tiks pievērsta mācīšanās kompetences attīstīšanai (prasmei
mācīties), kā arī pakāpeniski programmas un kursu aprakstos tiks iestrādāta sadaļa “studiju rezultāti”, kur
lielāka nozīme būs paša studenta studiju darbu un patstāvīgā darba prasmju pilnveidei, atbilstoši pielāgojot
studiju darba metodes. Darbs šajā jomā 2008./2009. akad. g. bija tikai uzsākts.
Tika nolemts, ka tiksnodrošināta efektīvāka studentu darba kontroles forma bakalaura darba
rakstīšanas periodā, it īpaši sākumposmā, iesniedzot studiju programmas padomes vērtējumam pētījuma
tēmas izvērstu pamatojumu. Tiks ieviests bakalaura darba izstrādes kalendārs ar darba vadītāja parakstu
apliecinātu studenta ikmēneša veikuma aprakstu. 2008./2009. akad. g. šāds kalendārs tika ieviests, taču
studenti to regulāri neaizpildīja un pasniedzējam neiesniedza, tāpēc pasākuma efektivitāte pagaidām ir
apšaubāma.
Studiju saturs
Notiks sīkāka izpēte, lai konstatētu kādas darbības visbiežāk tiek veiktas ar tulkošanas programmām
7. semestra tulkošanas praksē, lai nodarbībās veiktie uzdevumi būtu maksimāli tuvināti praktiskajām
vajadzībām.
Katrā studiju kursā, neatkarīgi no tā specifikas studentiem tiks uzdots vismaz vienu minipētījuma
uzdevumu (minipētījums + īss apraksts).
Sadarbības veicināšana
Paredzēts turpināt sadarbību ar darba devējiem (tulkošanas birojiem, TTC/VVC, IZM u.c.) un
nākošajā akadēmiskajā gadā VeA telpās organizēt metodisku semināru par tulkojumu valodas kvalitāti.
Lai turpinātu nodrošināt Eiropas standartiem atbilstošo studiju kvalitāti, plānots paplašināt docētāju
un studējošo mobilitāti ES mobilitātes projektu un citu ES projektu ietvaros, papildinot tradicionālo
Norvēģijas, Somijas, Vācijas un Francijas partneraugstskolu sarakstu ar Jonijas universitāti Grieķijā. Šāda
rakstura līgums ar Jonijas universitāti tika noslēgts 2008. g. septembrī.
Būtu vēlami jauni sadarbības partneri, lai tuvinātu studentus reālajai angliski runājošajai videi.
Ar Ventspils Domes pārstāvjiem plānots pārrunāt iespēju uzticēt TSF studentiem tulkošanas darbus
(projektu veidā).
Fakultātes attīstība un programmas kvalitātes nodrošināšana
Programmas kvalitāte ir tieši atkarīga no akadēmiskās un zinātniskās vides, kurā tā darbojas, tāpēc
būtiski ir tādi fakultātes mēroga attīstības pasākumi kā
1) visu fakultātes studiju programmu padomju un programmu direktoru darba aktivizēšana atbilstoši
attiecīgajiem VeA Senāta lēmumiem (pašlaik programmu padomes un direktori neveic visas tiem
paredzētās funkcijas);
2) studentu plašāka iesaistīšana studiju programmas padomes darbā;
3) darba devēju plašāka iesaistīšana studiju programmas padomes darbā;
4) darbs esošajos un jaunveidojamajos projektos, kura rezultāti ļaus tālāk pilnveidot studiju
programmas kvalitāti;
5) regulāra docētāju pedagoģiskās kvalifikācijas celšana;
6) docētāju praktiskā darba veicināšana tulkošanas jomā – piešķir pedagoģiskajam darbam tulkošanas
studiju nodarbībās papildus kvalitāti;
7) TSF Lietišķās valodniecības centra darbības tālāka attīstīšana un intensificēšana atbilstoši fakultātes
attīstības koncepcijas pamatprincipiem un TSF pārstāvēto valodniecības apakšnozaru profilam;
8) programmas sadarbība ar TSF katedrām Lietišķās valodniecības centra darbā neiesaistīto
pasniedzēju zinātniskās darbības apzināšanai un koordinēšanai;
9) programmas studentu plašāka iesaistīšana TSF esošajos un nākotnē īstenojamajos pētniecības
projektos;
10) iespēju izpēte ārvalstu studentu motivēšanai pilnībā vai daļēji apgūt akreditēto studiju programmu.
11) abu bakalaura programmu kopējas darba grupas izveide, kas līdz akreditācijas perioda ceturtā gada
beigām (2009. g. 31. decembrim) izstrādātu loģiski pamatotu, visiem studējošajiem un
akadēmiskajam personālam pieņemamu abu TSF profesionālo bakalaura programmu pārveidošanu
vienā programmā ar vairākām apakšspecializācijām.
Studiju programmas direktors
Dr. philol., profesors Jānis Sīlis
2009. gada 16. oktobris
Pielikums Nr. 1
Studiju programmas saturs un struktūra (akreditētais variants)
Programmas ilgums - 4 gadi (8 semestri).
Programmas apjoms - 160 kredītpunkti.
Studiju veids - pilna laika studijas.
Kredītpunktu saturs : 1 KP = studējošā 40 akadēmisko stundu darba apjoms vienā studiju nedēļā, kurā līdz
50% stundu paredzēts kontaktstundām.
Pēc programmas apguves piešķir 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju „tulks” un „tulkotājs”, kā arī bakalaura
grādu minētās profesionālās darbības jomā.
Tālākizglītības iespējas
Programmas apguves rezultātā piešķirtais profesionālā bakalaura grāds dod tiesības:
· izpildot uzņemšanas prasības attiecīgajā maģistra programmā, turpināt izglītību akadēmiskā
maģistra vai profesionālā maģistra studiju programmā
· pāriet uz citām šī paša profila profesionālā bakalaura studiju programmām (vai tām līdzvērtīgām
programmām), papildus apgūstot izlīdzinošos mācību kursus.
Programmas struktūra
LR MK noteikumi Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”
(Rīgā, 2001. g. 20. novembrī, prot. Nr. 57) nosaka bakalaura programmas obligāto saturu (noteikumu 6. –
16. punkti). Anotējamās studiju programmas saturs, struktūra un plānojums veidots, ievērojot visas minētā
dokumenta prasības, kas sevī ietver arī atbilstību 5. kvalifikācijas līmeņa profesijas standartā „Tulks”
(reģistrācijas Nr. PS 0101, apstiprināts ar IZM 2002. g. 10. jūlija rīkojumu Nr. 405) un 5. kvalifikācijas
līmeņa profesijas standartā „Tulkotājs” (reģistrācijas Nr. PS 0102, apstiprināts ar IZM 2000. g. 10. jūlija
rīkojumu Nr. 405) prasībām.
Studiju programmas saturs
(studiju kursu apraksti pielikumā sakārtoti pēc to secības programmas saturā – sk. zemāk)
Programmā ietilpst sekojošas kursu grupas:
1. Vispārizglītojošie kursi (min. 20 KP) 20 KP
2. Nozares teorētiskie pamatkursi (min. 36 KP) 36 KP
3. Nozares profesionālās specializācijas kursi (min. 60 KP) 60 KP
4. Brīvās izvēles kursi (min. 6 KP) 6 KP
4. Prakse (min. 26 KP) 26 KP
5. Studiju darbs I (6. semestrī, 2 KP kursā „Tulkošanas teorija” šis studiju darbs tiek veikts paredzētajās
studenta 40 individuālā darba stundās).
6. Studiju darbs II (7. semestrī, t. s. prakses aizstāvēšana – šis studiju darbs tiek veikts kā daļa, ne mazāka par
40 darba stundām, no tiem 6 KP, kas paredzēti prakses dokumentu noformēšanai).
7. Bakalaura darbs (min. 12 KP) 12 KP
Vispārizglītojošie kursi piedāvā iespēju apgūt vispārizglītojošas tēmas, kuras netieši saistītas ar
tulka/tulkotāja profesiju, bet zināšanas kuros ir būtiskas, lai sekmīgi integrētos darba tirgū. Šie kursi studiju
programmā sadalīti divās apakšgrupās – humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskajos kursos un kursos, kas
attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās iemaņas (šeit un turpmāk kursīvā iezīmēti obligātās
izvēles kursi):
Kursa nosaukums (kursa valoda: [A] - angļu, [L] - latviešu, [K] –
krievu,
[F] – franču, [V] - vācu)
Sem. St.ned. KP
VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI – 20 KP
· Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi:
Ievads starpkultūru komunikācijā [L] 1 2 2
Ievads valodniecībā [A] 2 2 2
Mūsdienu latviešu valodas attīstības tendences I [L] 2 2 2
Mūsdienu latviešu valodas attīstības tendences II [L] 3 2 2
Uzņēmējdarbības pamati [A] 1 2 2
Starptautiskā uzņēmējdarbība un starptautiskās organizācijas [A] 2 2 2
· Kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un
organizatoriskās iemaņas
Angļu valodas fonētika [A] 1 2 2
Angļu rakstu valodas prakse [A] 1 2 2
Vispārīgā komunikācija angļu valodā I: situatīvie modeļi 1 2 2
Vispārīgā komunikācija II: angļu valodas retorika [A] 2 2 2
Nozares teorētiskie pamatkursi nodrošina otrā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai atbilstošu
profesijas teorētisko pamatu apguvi atbilstoši Valsts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības
standartam, un tie ir :
Kursa nosaukums (kursa valoda: [A] - angļu, [L] - latviešu, [K] –
krievu,
[F] – franču, [V] - vācu)
Sem. St.ned. KP
NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI - 36 KP
Rakstiskās tulkošanas pamati: I A-L 1 2 2
Normatīvā gramatika angļu val. I: morfoloģijas teorija un tās
pielietojums
1 4 4
Teksta leksikostilistiskā analīze angļu valodā: teorija un tās
pielietojums
1 2 2
Ievads tulkošanā I [A] 1 2 2
Pētnieciskā darba izstrāde un pētnieciskās metodes tulkojumzinātnē [A] 2 2 2
Valstmācība: Lielbritānijas studijas – Apvienotā Karaliste kā ES
dalībvalsts[A]
3 2 2
Sastatāmā valodniecība [A] 3 2 2
Angļu valodas stilistika [A] 4 2 2
Valstmācība: ASV studijas [A] 4 2 2
Konsekutīvā tulkošana: teorija un tās pielietojums [A] [L] [K] 5 4 4
Ekonomikas un pārvaldības terminoloģija Eiropas Savienībā un ES
dalībvalstī Latvijā [A]
5 2 2
Sinhronā tulkošana I: teorija un sagatavošanās posms [A] [L] [K] 6 4 4
Juridiskā terminoloģija ES dalībvalstu likumdošanā[A] 6 2 2
Tulkošanas teorija + Studiju darbs I [A] 6 2 2
Krievu valodas stilistika [K] / Eiropas Savienības tiesības [V] [L] 6/(4) 2/2 2/2
Nozares profesionālās specializācijas kursos no vienas puses tiek piedāvāta profesijai aktuālu kursu
apguve, bet no otras puses tiek nodrošinātas specializācijas iespējas atbilstoši Latvijas kā ES dalībvalsts
statusam un tās ekonomiskajiem sakariem ar kaimiņvalstīm. Tie ir sekojoši:
Kursa nosaukums (kursa valoda: [A] - angļu, [L] - latviešu, [K] –
krievu,
[F] – franču, [V] - vācu)
Sem. St.ned. KP
NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI - 60
KP
· Angļu valodas kompetences attīstīšana:
Teksta leksikostilistiskā analīze angļu valodā II [A] 2 2 2
Normatīvā gramatika angļu val. II: sintakses teorija un tās pielietojums 2 2 2
Uzņēmējdarbības valoda I: menedžments un darba tirgus Eiropas
Savienībā[A]
3 2 2
Uzņēmējdarbības valoda II: bizness un finanses Eiropas Savienībā [A] 4 2 2
· Otrās svešvalodas kompetences attīstīšana:
Mūsdienu krievu valoda [K]/ Sintakse [V] 1/(1) 2/2 2/2
Krievu valoda uzņēmējdarbībā [K]/ Tekstu tipoloģija [V] 2/(2) 2/2 2/2
· Trešās svešvalodas kompetences attīstīšana:
Franču valodas pamati I [F] / Vācu valodas pamati I [V] / Mūsdienu
Krievu valoda I [K]
1 2 2
Franču valodas pamati II [F] / Vācu valodas pamati II [V] / Mūsdienu
krievu valoda II: situatīvie modeļi
2 2 2
Lietišķās franču val. pamati I [F] /Lietišķās vācu val. pamati I [V] /
Krievu valoda uzņēmējdarbībā I [K]
3 2 2
Lietišķās franču val. pamati II [F] /Lietišķās vācu val. pamati II [V] /
Krievu valoda uzņēmējdarbībā II [K]
4 2 2
· Tulkošanas kompetences attīstīšana darba valodās:
Rakstiskā tulkošana II A-L: informatīvie un publicistiskie teksti 2 4 4
Rakstiskā tulkošana I K-L / Dokumentu tulkošana, V-L-V 3/(3) 2/2 2/2
Rakstiskā tulkošana III A-L: makroekonomika un
uzņēmējdarbība ES dalībvalstīs
3 4 4
Rakstiskā tulkošana I A-K: informatīvie un uzņēmējdarbības teksti/
Ievads uzņēmējdarbībā [V] [L]
4/3 2/2 2/2
Rakstiskā tulkošana IV A-L: transports Eiropas Savienībā 4 4 4
Rakstiskā tulkošana II L-K / Līgumu tulkošana, L-V-L 4/(4) 2/2 2/2
Rakstiskā tulkošana V A-L: vides problēmas Eiropas Savienībā 5 2 2
Rakstiskā tulkošana VI L-A: publicistika 5 2 2
Rakstiskā tulkošana II A-K: ES ekonomiskie un juridiskie teksti/
Ekonomikas valoda II [V]
5/(3) 4/2 4/2
Rakstiskā tulkošana III A-K: ekonomiskie un juridiskie teksti ārpus ES /
Juridiskā terminoloģija L-V-L
6/4 2 2
Rakstiskā tulkošana IV K-A: ekonomiskie un juridiskie teksti/Rakstiskā
tulkošana: mārketings un reklāma V-L-V
6 2/4 2/4
Konsekutīvā tulkošana II: situatīvie modeļi un tulkošanas tipi
ES kontekstā [A] [K/V] [L]
6 2 2
Rakstiskā tulkošana VII A-L: juridiskie teksti 6 4 4
Rakstiskā tulkošana A-L-A 8 2 2
Konsekutīvā tulkošana III un sinhronā tulkošana II: treniņposms un
prakse
- ES tematika [A] [L]
8 2 2
Prakse kursa darbi un bakalaura darbs ir apmācības formas, kas nostiprina teorētiskajos kursos apgūtās
zināšanas tās pielietojot praktiskā darbā. Prakse ir studiju forma, kad students pilnveido praktiskas iemaņas
tulkošanā, strādājot valsts un pašvaldību iestādēs, firmās vai uzņēmumos. Studiju darbi tiek veikti studiju
programmā ietverto nozares profesionālās specializācijas kursu un prakses ietvaros un ir obligāts nosacījums
kredīta ieguvei šajās programmas sadaļās. Bakalaura darbs ir patstāvīgi realizēts projekts, kas sastāv no
teorētiskās un praktiskas daļas un tiek aizstāvēts gala pārbaudījumu komisijā. Bakalaura darbs ir studenta
kompetences apliecinājums bakalaura grāda un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Bakalaura darba
izstrādes posmi:
· uzdevuma formulēšana;
· problēmas analīze un iespējamo risinājumu izvēle;
· uzdevuma praktiska realizācija, izmantojot efektīvas risinājuma metodes;
· bakalaura darbā iegūto rezultātu novērtējums.
Bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana parāda, vai studiju laikā students ir pietiekošā apjomā apguvis
teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas atbilstoši studiju programmas un standarta prasībām.
Studentam ir dotas iespējas izvēlēties bakalaura darba tēmu pašam, vai arī izmantot pasniedzēju ieteiktas
tēmas.

Nr_09-86_v1.0.pdf

×