Dokumenta saturs:

Starpaugstskolu doktora studiju programmas
“BIZNESA VADĪBA”

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
par 2008./2009. akadēmisko gadu


Programmas kods: 51345



2009


Saturs
Saturs 2
1. Doktora studiju programmas īstenotāji 3
1.1. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola 3
1.2. Banku augstskola 3
1.3. Ventspils Augstskola 4
2. Doktora studiju programma un tās raksturojums 4
2.1. Studiju programmas raksturojums, mērķi un uzdevumi 4
2.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums 5
2.3. Studiju programmas īstenošanas forma 5
2.4. Starptautiskā sadarbība 6
Banku augstskolas akadēmiskā personāla dalība starptautiskajos pētniecības projektos un pieredzes apmaiņas programmās ārzemēs 7
3. Doktora studiju procesa materiāli tehniskais nodrošinājums 9
4. Doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītais personāls un struktūrvienības 10
4.1. Akadēmiskais personāls 10
4.2. Struktūrvienības un palīgpersonāls 11
4.3. Studējošie 12
5. Doktora studiju programmas vadīšana, studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 12
1. Anketas rezultāti par studiju kursu „Vadīšanas un organizācijas teorija” 13
2. Anketas rezultāti par studiju kursu „Finanšu vadīšana” 13
3. Anketas rezultāti par studiju kursu „Stratēģiskā vadīšana” 14
4. Anketas rezultāti par studiju kursu „Kvalitātes vadīšana” 14
5. Anketas rezultāti par studiju kursu „Pētījumu metodes” 14
6. Anketas rezultāti par studiju kursu „Projektu vadīšana” 15
6. Doktora studiju programmas vājo un stipro pušu, izmaiņu, attīstības iespēju vērtējums 15
7. Doktorantu publikācijas, apmeklētās konferences un pētījumi 17
7.1. Doktorantu publikācijas 2008./2009. studiju gadā 17
7.2. Doktorantu dalība konferencēs 2008./2009. 18
7.3. Doktorantu pētnieciskais darbs 19
8. Darbs pie akreditācijas komisijas ekspertu ieteikumiem 19








1. Doktora studiju programmas īstenotāji
Starpaugstskolu doktora studiju programmu „Biznesa vadība” īsteno trīs partneraugstskolas: Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, Banku augstskola un Ventspils Augstskola.
1.1. Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (RSEBAA) ir privāta augstākās izglītības mācību iestāde, kas akreditēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā. 2001.gadā un atkārtoti 2008.gadā RSEBAA saņēma starptautisko akreditāciju – CEEMAN (Centrāleiropas un Austrumeiropas menedžmenta attīstības asociācijā).

Augstskolas misija: Ceļš uz starptautisku karjeru.

Augstskolas vīzija: Būt par universitātes tipa Eiropas Biznesa skolu, kuras attīstības pamatā ir zinātniskie pētījumi.

Augstskolas mērķis – jaunas paaudzes augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana starptautiskai praktiskai darbībai, atbilstoši mūsdienu Latvijas un paplašinātās Eiropas prasībām.

Augstskolas galvenie uzdevumi:
- Latvijas darbaspēka tirgū apmierināt pieprasījumu pēc speciālistiem, kuri sagatavoti darbam Latvijas struktūrās ar starptautisko sadarbību, Latvijā esošos ārzemju uzņēmumos un kuri spētu veidot savu komercdarbību arī ārpus Latvijas.
- Nodrošināt studentu izglītošanu atbilstoši Eiropas valstu izglītības prasībām, ievērojot Latvijas īpatnības.
- Nodrošināt zinātniski pamatotas programmas, metodisko un tehnoloģisko mācību procesu, kas atbilst starptautiskajiem standartiem un mūsdienu prasībām.
- Radīt un nodrošināt apstākļus mācībspēku un studentu zinātniskās pētniecības darbībai ekonomikas un vadības jomā.
- Veicināt biznesa izglītības attīstību Latvijā.

RSEBAA piedāvā profesionālās, bakalaura un maģistra, bet līdz ar šīs programmas atvēršanu – arī doktora studiju programmas, izmantojot Eiropas mācību iestāžu pieredzi, nodrošina biznesa priekšmetu kvalitatīvu apguvi ar zinātnisko pētniecības un prakses starpniecību.
1.2. Banku augstskola
Banku augstskola ir valsts dibināta augstskola, kurā tiek īstenotas akreditētas augstākās izglītības studiju programmas. Banku augstskola sagatavo speciālistus ar padziļinātām zināšanām un profesionālām iemaņām uzņēmējdarbībā un ar banku un finanšu sektoru saistītās jomās. Kopējais studentu skaits - 2500. Banku augstskola darbojas pēc pašfinansēšanās principa.

Augstskolas vīzija: Banku augstskola – Tavas profesionālās veiksmes ceļš!
Augstskolas vērtības: Profesionālisms. Atvērtība. Atsaucība.

Augstskolas misija. Banku augstskola sniedz izcilu starptautisku biznesa un finanšu izglītību radošām personībām. Mūsu augsto reputāciju nodrošina kvalitatīvs studiju un mūžizglītības piedāvājums, profesionāls un radošs personāls, uzņēmīgu studentu un absolventu sasniegumi, kā arī ciešā sadarbība ar biznesa un finanšu pasauli.

Augstskolas mērķi:
- Sagatavot akadēmiski un profesionāli izglītotus speciālistus Latvijas tautsaimniecībai.
- Sekmēt absolventu konkurētspēju vienotā Latvijas un Eiropas darba tirgū.
- Veidot vispusīgi izglītotu un radoši domājošu personību.
- Nodrošināt kvalitatīvu augstskolas attīstību dinamiski mainīgajā vidē.

Banku augstskolā var iegūt: pirmā līmeņa augstāko izglītību, bakalaura grādu un maģistra grādu.
1.3. Ventspils Augstskola
Ventspils Augstskola (VeA) ir Latvijas valsts augstskola, kas dibināta ar LR Ministru kabineta 1997.gada rīkojumu Nr.384 "Par Ventspils Augstskolas dibināšanu" un akreditēta 1999.gadā. Kopš VeA izveides, lai nodrošinātu tai kvalitatīva akadēmiskā personāla piesaisti, kā arī iespēju veidot mūsdienu prasībām atbilstošu izglītības un zinātnes infrastruktūru, viens no augstskolas attīstības galvenajiem virzītājiem un tās darbības galvenajiem finansētājiem ir bijusi Ventspils pilsētas pašvaldība, kas bija arī galvenais VeA izveides iniciators. Līdz ar to VeA kā valsts augstskola ir pakļauta LR Izglītības un zinātnes ministrijai, bet savas tālākās izaugsmes jautājumus, kā arī savu saimniecisko un finansiālo darbību tā saskaņo arī ar Ventspils pilsētas domi.

VeA darbības galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu augstāko izglītību, veicināt Ventspils, Kurzemes un Latvijas intelektuālā potenciāla izaugsmi un konkurētspēju darba tirgū.

Augstskolas tiešais pamatuzdevums ir mērķtiecīga, efektīva un saskaņota darbība četrās jomās:
- augstākajā izglītībā,
- zinātniskajā pētniecībā un zināšanu pārnesē,
- mūžizglītībā,
- Ventspils pilsētas, Kurzemes reģiona un Latvijas valsts attīstībā.

Mijiedarbojoties visās šajās jomās augstskola pakāpeniski gadu no gada pilnveido un attīsta piedāvājamo studiju un mūžizglītības programmu klāstu, kā arī veido jaunas programmas atbilstoši zinātnes un tautsaimniecības attīstības tendencēm un darba tirgus prasībām. Papildu jauda VeA turpmākai attīstībai tiek meklēta augstskolas mācību, pētnieciskā un administratīvā personāla augstā kvalifikācijā un skaitliskā sabalansētībā. Jebkura no šīm trim personāla daļām ir vienlīdz svarīga augstskolas attīstības nodrošināšanai un tās rīcībā nodoto resursu racionālai izmantošanai. Ņemot vērā atrašanos ārpus galvaspilsētas, Ventspils Augstskolai pašai ir jābūt galvenajam savai attīstībai nepieciešamā personāla mērķtiecīgas gatavošanas iniciatoram, izmantojot gan savas iespējas, gan sakarus ar citām akadēmiskajām iestādēm. Tāpēc iespēja pašai realizēt doktora studiju programmas tai ir ļoti nozīmīga.

2. Doktora studiju programma un tās raksturojums
2.1. Studiju programmas raksturojums, mērķi un uzdevumi
Starpaugstskolu doktora studiju programma „Biznesa vadība” izstrādāta un tiek īstenota, pamatojoties uz LR Augstskolu likumu, LR Zinātniskās darbības likumu un LR MK 27.12.2005.g. noteikumiem Nr. 1001 „Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji“.

Doktora studiju programma akreditēta līdz 2013.gada 31.decembrim (akreditācijas lapas Nr.014-1387).

Studiju programma pamatā paredzēta speciālistiem ar darba pieredzi komercdarbības vadībā, organizāciju vadīšanā. Studiju stratēģijas pamatā ir studentu pašu ieguldījums mācīšanās procesā, daloties zināšanās, un patstāvīga mācīšanās procesa vadīšana. Situāciju analīzes un citi materiāli tiek izmantoti, lai attīstītu izpratni par teorijas pielietojumu, lai risinātu praktiska rakstura problēmas. Programmas ietvaros tiek piemērota uz pētījumiem balstīta pieeja, aplūkojot vadīšanas problēmas.

Studiju programmas apguve notiek lekcijās, semināros, praktiskajās nodarbībās, patstāvīgā darba nodarbībās un konsultācijās ar zinātniskajiem vadītājiem. Līdztekus tradicionālajām darba formām tiek praktizētas arī interaktīvās studiju un pētnieciskā darba metodes, kas aktivizē studējošo jaunu zināšanu izstrādes, analītisko iemaņu un pētniecisko prasmju apguvi: projekti, grupu darbs, radošie semināri, diskusijas, situāciju analīze, pētījumi.

Studiju programmas mērķi:
1. Sagatavot augstākās kvalifikācijas speciālistus – zinātņu doktorus Vadībzinātnē.
2. Stiprināt Vadībzinātni kā zinātņu nozari Latvijā, kuras dinamiskai attīstībai ir būtiski nepieciešami augsti kvalificēti pētnieki, kas spēj radīt un attīstīt bāzi, kā arī veicināt lietišķo pētniecību šajā zinātnes nozarē, tādējādi dodot nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības un uzņēmumu attīstībā Latvijā.
Studiju programmas uzdevumi:
- Augstākās kvalifikācijas pētnieku sagatavošana Vadībzinātnes nozares Uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē.
- Teorijai un praksei nozīmīgu disertāciju, monogrāfiju, mācību grāmatu un līdzekļu, kā arī zinātnisku publikāciju sagatavošana, t.sk.:
 doktorantu pētījumu programmas izstrāde un tās realizācija;
 doktorantu pētījumu rezultātu apspriešana (t.sk. rezultātu aprobācija: publikācijas un uzstāšanās konferencēs un semināros);
 doktorantu promocijas darba sagatavošana un aizstāvēšana.
- Zinātniskās pētniecības rezultātu popularizēšana starptautiskajās konferencēs un semināros, kā arī populārzinātniskajos izdevumos.

2.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums
Šāds kopējs doktora studiju programmas strukturālais modelis un tā īstenošana starpaugstskolu studiju programmā atbilst aktuālajām sabiedrības un tautsaimniecības attīstības prasībām Latvijā:
1. Jaunās zinātnes nozares „Vadībzinātnes” apakšnozarē „Uzņēmējdarbības vadība” ir nepieciešams sagatavot atbilstošus pētniekus, kas jau doktora izglītības pakāpē ir veidojuši savu pētniecisko kapacitāti, pamatojoties tieši uz Latvijas un starptautiskās uzņēmējdarbības likumsakarībām, vajadzībām un aktuālo problemātiku.
2. Speciālistu pētnieku sagatavošana doktora izglītības līmenī atbilst prasībām pēc ciešas augstskolu un saimnieciskās vides sadarbības, izvirzot kopējo mērķi – veicināt uzņēmējdarbības uzplaukumu valstī, spējot analizēt, noteikt un veidot uzņēmējdarbības pamatprocesus, kopējo virzību un rezultātus.
3. Starpaugstskolu doktora studiju programma ļauj koncentrēt vienā programmā augsti kvalificētu akadēmisko personālu ar specializāciju uzņēmējdarbības vadībā, kā arī piesaistīt doktorantu izglītošanai augsta līmeņa Latvijas un ārvalstu uzņēmējdarbības teorētiķus un praktiķus.
4. Potenciālajiem doktora grāda ieguvējiem tiek nodrošināts jauns sociāli ekonomiskais statuss, kā arī sniegta iespēja indivīda mūžizglītības vajadzību apmierināšanai, atbildot uz sabiedrības prasībām pēc speciālistiem, kas spēj dot radošu ieguldījumu inovatīvas tautsaimniecības vides funkcionēšanā.
5. Doktora studiju programmā katrs studējošais kā indivīds var izpaust savu radošo un inovatīvo potenciālu, kas būs topošā pētnieka un/vai biznesa un finanšu nozares profesionāļa izšķirošā pievienotā vērtība.

2.3. Studiju programmas īstenošanas forma
Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms
Pilna laika doktora studijas ilgst 3 gadus (maksimālais termiņš 5 gadi), nepilna laika – 4 gadus (maksimālais termiņš 6 gadi).

Doktora studiju programma atbilst noteikumu „Par valsts akadēmiskās izglītības standarta vispārīgo sadaļu prasībām”:
- Doktora studiju programma nodrošina studējošajiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu tālāku apguvi, sagatavojot patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai izvēlētajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē.
- Doktora studiju programmas struktūra un saturs veicina iegūto zināšanu, zinātniskās izziņas un zinātnisko atziņu lietošanas padziļināto prasmju apguvi.
- Katra doktora studiju gada apjoms ir 40 KP pilna laika studijās un 30KP nepilna laika studijās. Programmas kopējais apjoms ir 120 KP.

Studiju programmas apmācības valoda: latviešu.
Promocijas darba formas
Disertācija; zinātnisku publikāciju kopa; monogrāfija.
Disertācijas ieteicamais apjoms ir 120 – 150 lapaspuses datordrukā, drukājot ar 1,5 intervālu, bez pielikumiem.
Noformējot promocijas darbu kā tematiski vienotu zinātnisku publikāciju kopu, kopējam publikāciju apjomam jābūt ne mazākam kā 90 lapaspuses (12 burtu izmērs un intervāls 1,5).
Monogrāfijas apjomam jābūt ne mazākam par 150 lapaspusēm.

2.4. Starptautiskā sadarbība

RSEBAA
RSEBAA ir starptautiski orientēta augstskola, kura savā darbībā īsteno misiju: “Būt par ceļu uz starptautisku karjeru”, veidojot partnerattiecības ar starptautiskām biznesa augstskolu asociācijām un sadarbojoties ar starptautiskām universitātēm.

RSEBAA ir profesionālās biznesa un uzņēmējdarbības izglītības asociāciju locekle:
- Biznesa koledžu attīstības asociācijā (AACSB International);
- Baltijas Menedžmenta attīstības asociācijā (BMDA);
- Centrālās un Austrumeiropas Menedžmenta attīstības asociācijā (CEEMAN);
- Starptautisko dubultgrādu konsorcijā (CIDD);
- Starptautiskās izglītības Eiropas asociācijā (EAIE);
- Eiropas Menedžmenta attīstības Fondā (EFMD);
- Krievijas Biznesa skolu asociācijā (RABE).

2008.gada decembrī RSEBAA saņēma CEEMAN akreditāciju uz 6 gadiem.
2009.gada 24.-26.septembrī notika RSEBAA organizētā 17. CEEMAN ikgadējā konference, kurā piedalījās aptuveni 130 dalībnieki no 30 valstīm.

2009. gadā ārvalstīs (Austrijā. Beļģijā, Čehijā, Grieķijā, Francijā, Kiprā, Lielbritānijā, Itālijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Portugālē, Spānijā, Somijā, Vācijā Zviedrijā) studējuši 54 RSEBAA studējošie.

2009.gadā RSEBAA ir noslēgti 65 starptautiskie sadarbības līgumi (27 valstis) , kā rezultātā tiek īstenoti starptautiskie projekti un programmas.

2009.gadā 12 pasniedzēji ir piedalījušies mobilitātes pasākumos, stažējoties un strādājot ārvalstīs (Francijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā).

2009.gada 23. septembrī pirmo reizi RSEBAA 17 gadu pastāvēšanas vēsturē tika piešķirts Goda Doktora grāds. Šo titulu ieguva biznesa konsultāciju un izglītības guru, Adizess institūta (Santa Barbara, Kalifornija) dibinātājs, kurš arīdzan ir viens no mūsdienu spilgtākajiem domātājiem - doktors Ichaks Adizess.
Triju augstskolu doktorantiem bija iespēja noklausīties Dr. I.Adizesa atklāto lekciju.


Banku augstskola
Atbilstoši Banku augstskolas noteiktajai attīstības stratēģijai un izvirzītajiem uzdevumiem, tiek attīstīta augstskolas starptautiskā sadarbība un personāla iesaiste dažādu starptautisku asociāciju, programmu un projektu darbībā, tādējādi nodrošinot augstu profesionalitāti konkurējošā vidē.

Banku augstskola ņem aktīvu dalību starptautiskās organizācijās:
- No 2008. gada augstskola ir pārstāvēta starptautisko biznesa augstskolu tīklā NIBS, kas veicinās starptautisko sadarbību ne tikai Eiropā, bet arī citos pasaules reģionos. Sadarbības tīkls paplašinās profesionālās pieredzes un jaunāko zināšanu apmaiņu ne tikai studentu, docētāju un administratīvā personāla apmaiņas īstenošanā, bet arī sekmēs apmaiņu augstskolas katedru vidū, izstrādājot kopējas studiju programmas vai iesaistoties dažādu projektu realizācijā atbilstoši nozarei. 2009. gadā Banku augstskola ir saņēmusi apstiprinājumu par atbilstību NIBS starptautiskās akreditācijas kritērijiem un var tikt uzsākts NIBS (NIBS International accreditation) starptautiskās akreditācijas process, kurā tiktu noteikts augstskolas internacionalizācijas indekss.
- 2006. gadā BA kļuva par Eiropas augstākā līmeņa menedžmenta institūta EIASM biedri. EIASM ir starptautisks menedžmenta nozares pētniecības un apmācības tīkls, aptverot vairāk kā 40,000 nozares profesionāļu visā pasaulē. Banku augstskola tīkla sniegtās iespējas izmanto doktorantūras studentu atbalstam, sniedzot palīdzību pētniecisko darbu izstrādes procesā.
- 2000. gadā BA iestājās PRIME-Networking (Professional Inter-University Management for Educational Networking) asociācijā, kas ir viens no plašākajiem partnerības un sadarbības tīkliem Eiropā, apvienojot pa vienai profesionālai augstskolai 17 valstīs. Tās kopīgi sagatavo dažādus starptautiskus projektus. PRIME-Networking mērķis ir veicināt starpkultūru un starpdisciplīnu mācību programmu izstrādi, pētniecisko darbu un pasniedzēju pieredzes apmaiņu. Augstskola ir pārstāvēta arī PRIME-Networking valdē un piedalās asociācijas darbībā, veicinot pētniecisko darbu ES kontekstā. PRIME – Networking gadskārtējā nākamā valdes sēde notiks Latvijā Banku augstskolā 2009.gada 21.-24.oktobrī.
- Banku augstskola ir arī Eiropas profesionālo augstskolu EURASHE asociācijas valdes locekle un aktīvi piedalās starptautiskās konferencēs un pieredzes apmaiņā par profesionālās augstākās izglītības jautājumiem, kā arī regulāri piedalās Eiropas universitāšu asociācijas (EUA) rīkotajās konferencēs par augstāko izglītību Eiropā un Boloņas procesu.
- Banku augstskola pārstāvēta arī Centrālās Eiropas un Austrumeiropas Vadības attīstības asociācijā CEEMAN. Šī asociācija apvieno augstskolas un organizācijas 41 valstī, veidojot sadarbības tīklu ar asociācijas 150 dalībniekiem, un rīko ikgadējus seminārus un konferences par augstākās izglītības kvalitātes, akreditācijas un pētniecības jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, biznesa vidi un ekonomiku.
- 2003. gadā augstskola kļuva par starptautiskas augstskolu asociācijas SPACE dalībnieci. Asociācijas ietvaros Banku augstskolas studentiem ir jaunas iespējas apgūt kursu „Eiropas Studijas”, kā arī iegūt papildus prasmes, apgūstot SPACE sadarbības tīkla ietvaros izstrādātos kursus un kārtojot starptautiskus eksāmenus biznesa studijās un svešvalodās.
- Banku augstskola pārstāvēta arī biznesa izglītības programmu attīstības tīklā BUSINET. Sadarbības tīkla ietvaros tiek rīkoti ikgadējie semināri un konferences par biznesa izglītības kvalitātes un pētniecības jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, biznesa vidi un ekonomiku.
- Lai palielinātu augstskolas studentu profesionālo prakšu iespējas ārvalstīs 2005./2006. ak. g. Banku augstskola kļuva par LEO-NET (Leonardo akadēmiskā apmaiņa) tīkla dalībvalsti, kura ietvaros sadarbojas vairāk kā 150 sadarbības partneri no 31 valsts visā Eiropā, pārstāvot gan universitātes un profesionālās izglītības iestādes, gan koledžas un vidējā līmeņa izglītības iestādes. Tā rezultātā ievērojami palielinājās studentu profesionālo prakšu organizācijas iespējas ārzemju uzņēmumos.

Banku augstskolas akadēmiskā personāla dalība starptautiskajos pētniecības projektos un pieredzes apmaiņas programmās ārzemēs
ES izglītības programmas ERASMUS ietvaros augstskolas docētāji darbojas dažādos starptautiskos pētniecības projektos un lasa lekciju kursus ārvalstu studentiem sadarbības partneru augstskolās Austrijā, Beļģijā, Vācijā, Lihtenšteinā, Čehijā, Francijā, Grieķijā, Islandē, Spānijā, Norvēģijā, Somijā, Lietuvā, Portugālē, Nīderlandē, Dānijā, Vācijā un Šveicē.
Banku augstskolas starptautiskā atpazīstamība ir būtisks priekšnoteikums tās turpmākās attīstības veicināšanā. BA starptautisko sadarbības partneru skaits ik gadu palielinās, liecinot par augstskolas profesionalitāti un spēju funkcionēt konkurences apstākļos. Noslēgti divpusējās sadarbības līgumi ar 73 augstskolām no 28 valstīm. 2008./2009. ak. g. sadarbības partneru augstskolās ārzemēs studēja 78 Banku augstskolas studenti. Savukārt praksē devās 10 augstskolas studenti. Veicot studentu atskaišu analīzi, studiju periods ārzemēs kopumā tiek vērtēts ļoti pozitīvi. 2008./2009.ak. g. BA studēja 29 ārvalstu studenti no Vācijas, Austrijas, Portugāles, Polijas, Francijas, Dānijas, Beļģijas, Lihtenšteinas, Ungārijas, Spānijas un Islandes.
2008./2009. ak. g. savas lekcijas augstskolas studentiem kopā lasījuši 28 vieslektori no šādām valstīm: Ungārijas, Polijas, Čehijas, Dānijas, Portugāles, Austrijas, Zviedrijas, Francijas, Spānijas, Somijas, Beļģijas, Vācijas, Norvēģija un Lietuvas.
2008./2009. ak. g. savu studiju kursu ietvaros abpusējo apmaiņu nodrošināja šādi BA doktora studiju programmas docētāji un doktoranti: profesore T.Volkova, profesors I.Brīvers, docente S.Kraže, docente I.Mavļutova (doktorante), docents K.Lešinskis (doktorants).
Banku augstskolas docētāji enerģiski iesaistās augstākās izglītības attīstības procesu virzīšanā un Boloņas procesa īstenošanā, pārstāvot Latviju starptautiskos forumos un strādājot dažādās ekspertu darba grupās. Banku augstskolas rektore T.Volkova un studiju prorektore B.Baltača aktīvi piedalās Eiropas Komisijas rīkotajos forumos, konferencēs un darba grupās gan ekspertu, gan dažādu darba grupu vadītāju statusā. Savukārt Starptautisko studiju daļas vadītāja S.Kraže, kā eksperts un darba grupu vadītājs, piedalās Eiropas Komisijas izveidotajās darba grupās, kas strādā pie ECTS rokasgrāmatas izstrādes un citiem augstākās izglītības attīstībai nozīmīgiem izglītības attīstības jautājumiem pasaules globalizācijas kontekstā.

Pamatojoties uz Banku augstskolas dalību starptautiskās organizācijās un starptautiskās sadarbības programmās, 2008./2009.ak. gadā Banku augstskolas doktora studiju programmas docētājiem un doktorantiem bija iespēja pilnveidoties un aprobēt iegūtās teorētiskās zināšanas dažādos projektos ārvalstīs:
- asoc.prof. U.Zālītis piedalījās projektu nedēļā 09.-13.03.2009. Saksonas Finanšu un grāmatvedības augstskolā Nīderlandē.
- docente S.Kraže piedalījusies projektos EU Kipras universitātē 21.-24.01.2009., Villingenas Šveningenas augstskolā Vācijā 10. – 15.05.2009. un Mikkelī Universitātē Somijā 19. – 25.04.2009.
- doktorante G.Innuse piedalījās projektā Trīras Profesionālajā augstskolā Vācijā 8. – 14.03.2009.
- doktorants K.Lešinskis piedalījās projektā Mikkelī Universitātē Somijā 19. – 25.04.2009.
- doktorante I.Mavļutova piedalījās projektā Satakuntas Universitātē Somijā 23. – 27.03.2009.

Ventspils Augstskola
Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultāte, kurā tiek īstenota šī studiju programma izmantojot Erasmus, kas ir viena no četrām ES Mūžizglītības programmas sektorālajām programmām. Ar katru gadu palielinās studējošo skaits, kas izmanto iespējas studēt semestri ārzemju augstskolās. Šobrīd Ventspils Augstskolai ir sadarbība ar šādām augstskolām:
- Vestkistes Lietišķo zinātņu universitāte (Haide, Vācija);
- Flensburgas universitāte (Vācija);
- Deggendorfas universitāte (Vācija);
- Kaizerslauternas universitāte (Vācija);
- Kaseles universitāte (Vācija);
- Laurea Lietišķo zinātņu universitāte (Somija);
- Kimenlakso Lietišķo zinātņu universitāte (Somija);
- Tamperes Lietišķo zinātņu universitāte (Somija);
- Hames Lietišķo zinātņu universitāte (Somija);
- Turku Ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (Somija);
- Agderas Lietišķo zinātņu universitāte (Norvēģija);
- Karlovas Tehnoloģiju universitāte (Īrija);
- Salfordas universitāte (Apvienotā karaliste);
- Lježas universitāte (Beļģija);
- Dienvidbretaņas universitāte (Francija);
- Klaipēdas Universitāte (Lietuva);
- Austrumu Timisoāras Universitāte (Rumānija);
- Helmo (Beļģija);
- Tallinas Tehnoloģijas Universitāte (Igaunija);
Lai palielinātu profesionālās iemaņas, studenti izmanto Erasmus programmas piedāvātās iespējas - prakses apgūšana ārzemju uzņēmumos.


3. Doktora studiju procesa materiāli tehniskais nodrošinājums
Studiju programmas realizēšanai var tikt izmantotas jebkuras partneraugstskolas telpas. Visās partneraugstskolās nodarbību telpas ir aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām datorprojicēšanai. Visās partneraugstskolās pieejamas datorklases ar Interneta pieslēgumu un citi studiju nodrošināšanai nepieciešami materiāltehniskie resursi.

Katrā partneraugstskolā ir sava bibliotēka, kuras resursi (tai skaitā elektroniskās datu bāzes) pieejami visu trīs augstskolu doktorantiem. RSEBAA bibliotēkas fondi ir apskatāmi arī bibliotēkas grāmatu elektroniskajā katalogā – RISEBA Library. Banku augstskolas un Ventspils Augstskolas bibliotēkas izmanto elektroniskos katalogus, kas tiek veidoti integrētajā bibliotekārajā sistēmā “ALISE”. Tas nodrošina izdevumu meklēšanu pēc dažādiem parametriem. Bibliotēku katalogi ir pieejams arī internetā. Visi bibliotekārie procesi – komplektēšana, lasītāju apkalpošana, atskaišu un uzziņu veidošana arī notiek sistēmā „ALISE”. Bibliotēku sistēma ALISE paredz iespēju autorizētiem lietotājiem kontrolēt savu konta stāvokli, lūgt termiņa pagarinājumu un veikt grāmatu rezervēšanu. Autorizācijas datus var saņemt pie bibliotekāra. Bez autorizācijas sistēmā iespējams meklēt katalogā, noskaidrot eksemplāru ziņas (skaitu un novietojumu) un apskatīt informācijas avota aprakstu.
Banku augstskolas un Ventspils Augstskolas abonētās elektroniskās datu bāzes Starpaugstskolu studiju programmas doktorantiem ir pieejamas arī no ārējā tīkla.
Banku augstskola doktorantiem piedāvā iespēju strādāt ar statistikas programmatūru SPPS (45 licencētas darba vietas) un kvalitatīvo pētījumu programmatūru NVivo8 (41 licencēta darba vieta).
Partneraugstskolu bibliotēkas 2007./2008.akadēmiskajā gadā abonēja šādas elektroniskās datu bāzes.

RSEBAA:
- periodikas elektroniskais katalogs ProQuest;
- Global Market – GMID datu bāze;
- RUBICON;
- EMERALD;
- LETA arhīvs;
- BNS termināls;
- SPRINGER.
Banku augstskola:
- NAIS;
- LETA;
- BNS;
- LURSOFT laikrakstu bibliotēka;
- EBSCO;
- EMERALD;
- SPRINGER;
- Dienas bizness – arhīvs;
- Latvijas Vēstnesis – arhīvs.
Ventspils Augstskola:
- SpringerLink;
- EBSCO;
- LURSOFT laikrakstu bibliotēka;
- Letonika uzziņu un tulkošanas sistēma;
- elektroniskā enciklopēdija Britannica Online Academic Edition;
- LETA arhīvs;
- RUBRICON;
- LURSOFT laikrakstu bibliotēka;
- NAIS;

Katrā augstskolā ir sava informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta informācija par studiju programmas īstenošanu. Lai uzlabotu komunikāciju un informācijas apmaiņu starp doktorantiem, docētājiem un programmas administrāciju, notiek darbs pie 2008.gada pavasarī izveidotās kopīgas programmas mājas lapas pilnveides.

4. Doktora studiju programmas īstenošanā iesaistītais personāls un struktūrvienības
4.1. Akadēmiskais personāls

Doktora studiju procesā piedalās RSEBAA, VeA un BA akadēmiskais personāls, kā arī vieslektori un zinātniskie vadītāji no citām Latvijas un ārvalstu augstskolām.

Katram studiju kursam augstskolās tiek plānoti viens vai divi pasniedzēji (otrajā gadījumā iespēju robežās no divām studiju programmu realizējošām augstskolām).

2008./2009.akadēmiskajā gadā studiju programmā lekciju docēšanai tika nodarbināts šāds akadēmiskais personāls:

Nr. Docētājs Augstskola
1. Prof. Dr.oec. Tatjana Volkova Banku augstskola
2. Prof. Dr.math. Jānis Vucāns Ventspils Augstskola
3. Prof. Dr.habil.oec. Vulfs Kozlinskis RSEBAA
4. Prof. Dr.phys. Sergejs Hiļkevičs Ventspils Augstskola
5. Prof. Dr.math Māris Buiķis Rīgas Tehniskā universitāte
6. Asoc.prof. Juris Roberts Kalniņš Ventspils Augstskola
7. Asoc.prof. Dr.oec. Irina Kuzmina RSEBAA
8. Docents Dr.sc.ing. Georgijs Burakovs RSEBAA
9. Asoc.prof. Dr.oec. Danute Jasjko RSEBAA
10. Asoc.prof. Dr.sc.ing. Normunds Gūtmanis RSEBAA
11. Dr.sc.ing. Arturs Lindemanis RSEBAA
12. Dr.chem. Juris Mauriņš Banku augstskola
13. Dr.philol. Sandra Kraže Banku augstskola



2008./2009.akadēmiskajā gadā studiju programmā promocijas darbu vadīšanai tika nodarbināts šāds akadēmiskais personāls:

Nr. Vadītājs Augstskola Promocijas darbu skaits
1. Prof. Dr.oec. Tatjana Volkova Banku augstskola 3
2. Prof. Dr.math. Jānis Vucāns Ventspils Augstskola 2
3. Prof. Dr.habil.oec. Vulfs Kozlinskis RSEBAA 3
4. Prof. Dr. phys. Sergejs Hiļkevičs Ventspils Augstskola 4
5. Prof. Dr.oec. Ivars Brīvers Banku augstskola 1
6. Asoc.prof. Dr.oec. Andrejs Čirjevskis RSEBAA 2
7. Asoc.prof. Andrejs Jaunzems Ventspils Augstskola 2
8. Asoc.prof. Juris Roberts Kalniņš Ventspils Augstskola 2
9. Asoc.prof. Dr.oec. Irina Kuzmina RSEBAA 1
10. Docents Dr.math. Gunārs Grizāns Ventspils Augstskola 1
11. Prof. Dr.habil.oec. Grigorijs Oļevskis Latvijas Universitāte 1
12. Asoc.prof. Dr.oec. Aleksandrs Gutkins Latvijas Universitāte 1
13. Asoc.prof. PhD (cantab) Roberts Ķīlis SSE Riga 2
14. Asoc.prof. Dr.oec. Uģis Zālītis Banku augstskola 1
15. Dr. Juris Mauriņš Banku augstskola 1
16. Dr. Juris Dzelme AIKNC 1

4.2. Struktūrvienības un palīgpersonāls
Starpaugstskolu doktora studiju programma īstenošanā partneraugstskolās ir iesaistītas šādas struktūrvienības.

RSEBAA:
- Bibliotēka;
- IT nodaļa;
- Metodiskā daļa;
- Ekonomikas un finanšu katedra;
- Mārketinga un menedžmenta katedra;
- Svešvalodu katedra;
- Starptautisko sakaru nodaļa;
- Administratīvā daļa;
- Zinātņu daļa;
- Grāmatvedība;
- Saimniecības daļa.

Banku augstskolā:
- Studiju informācijas daļa;
- Bibliotēka;
- Finanšu katedra;
- Vadībzinību katedra;
- Uzņēmējdarbības un biznesa informātikas katedra;
- Svešvalodu katedra;
- Starptautisko studiju daļa;
- Personāla daļa;
- Kvalitātes un lietvedības daļa;
- Informācijas tehnoloģiju daļa;
- Finanšu un projektu daļa;
- Saimniecības daļa.

Ventspils Augstskolā:
- Ekonomikas un pārvaldības fakultāte un tās katedras:
 Pārvaldības katedra,
 Ekonomikas teorijas un kvantitatīvo metožu katedra,
 Finanšu un grāmatvedības katedra;
- Tulkošanas studiju fakultātes Anglistikas katedra;
- Mācību daļa (tai skaitā, speciālists ārējo sakaru jautājumos);
- Zinātņu un attīstības daļa (tai skaitā, daļai pakļautā Doktorantūras nodaļa);
- Bibliotēka;
- ITML daļa;
- Grāmatvedība un galvenā ekonomista dienests;
- Kanceleja;
- Saimniecības daļa.

4.3. Studējošie
2008./2009.akadēmiskā gada beigās studiju programmā bija šāds studējošo skaits:

Nr. Augstskola 1.kurss 2.kurss 3.kurss
1. VeA 4 5+2* 8+1*
2. BA 8 15+1* 5+5*
3. RSEBAA 10 + 1* 1 + 1* 2+2*
4. KOPĀ 22+1* 21+4* 15+8*

*studējošais atrodas studiju pārtraukumā.

Visas trīs augstskolas (RSEBAA, BA un VeA) ir ieguvušas ESF projekta „Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Banku augstskolā” finansējumu:
BA - 12 doktorantu stipendijas gadā;
RSEBAA – 5 doktorantu stipendijas gadā;
VeA – 5 doktorantu stipendijas gadā.
Doktoranti saņem ESF stipendiju, kā arī papildu finanšu līdzekļus kvalifikācijas celšanai (konferenču apmeklējumi un publikāciju iespējas).

5. Doktora studiju programmas vadīšana, studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā
Doktorantūras studiju procesa operatīvo un stratēģisko vadību nodrošina Starpaugstskolu doktora studiju programmas padome, kurā ir divi pārstāvji no katras partneraugstskolas un viens studējošo pārstāvis. Padome ne retāk kā reizi divos mēnešos vadības sapulcēs risina operatīvos un stratēģiskos jautājumos, pieņem lēmumus.
Izvērtējot doktora studiju programmas īstenošanu, ir svarīgi iegūt studentu atsauksmes par studiju pieredzes kvalitāti. Studentu vērtējums tiek iegūts dažādos veidos, piemēram, izmantojot gan neformālo saskarsmi ar docētājiem, gan formālu kursu novērtējumu (anketēšanu). Doktora studiju programmas studentiem ir iespēja piedalīties studiju programmas pilnveidošanā, izskaidrojot savus ierosinājumus konkrētam studiju kursa docētājam vai programmas direktoram, Starpaugstskolu doktora studiju programmas padomei.
Studentu atsauksmes atsevišķās augstskolās arī tiek apspriestas studentu un akadēmiskā personāla sanāksmēs, kuras notiek divreiz gadā un uz kurām divi studentu pārstāvji no katras grupas tiek ielūgti tikties ar programmas vadītājiem. Sanāksmju mērķis ir nodrošināt doktorantiem iespēju oficiāli izteikt savu viedokli par dažādām programmas tēmām.

Doktorantu aptaujas ir efektīvs studentu atsauksmju iegūšanas veids. Aptaujas ir daļa no pārraudzības sistēmas starp studentiem un akadēmisko personālu. Sistēmas efektivitāte ir atkarīga no visu sistēmas aspektu īstenošanās. Anketa (skat. pielikumā Nr.2.) ietver septiņus jautājumus, kas palīdz saprast apgūtā studiju kursa nozīmību un doktorantu apmierinātību.

Katra kursa stiprās un vājās puses tiek noteiktas, apkopojot un izanalizējot doktorantu sniegtos komentārus uz jautājumiem, kas patika un kas nepatika (anketas 3. un 4. jautājums). Ir jāuzsver, ka studentu viedokļi mēdz būt pretrunīgi, tas skaidrojams ar atšķirīgo pieredzi un individuālajām īpašībām.
1. Anketas rezultāti par studiju kursu „Vadīšanas un organizācijas teorija”
85% studentu ir apmierināti ar kursu (ņemot vērā dažādus aspektus) un labprāt ieteiktu to saviem draugiem.


2. Anketas rezultāti par studiju kursu „Finanšu vadīšana”
100% studentu ir apmierināti ar kursu (ņemot vērā dažādus aspektus) un labprāt ieteiktu to saviem draugiem.


3. Anketas rezultāti par studiju kursu „Stratēģiskā vadīšana”
100% studentu ir apmierināti ar kursu (ņemot vērā dažādus aspektus) un labprāt ieteiktu to saviem draugiem.


4. Anketas rezultāti par studiju kursu „Kvalitātes vadīšana”
100% studentu ir apmierināti ar kursu (ņemot vērā dažādus aspektus) un labprāt ieteiktu to saviem draugiem.



5. Anketas rezultāti par studiju kursu „Pētījumu metodes”
96% studentu ir apmierināti ar kursu (ņemot vērā dažādus aspektus) un labprāt ieteiktu to saviem draugiem.


6. Anketas rezultāti par studiju kursu „Projektu vadīšana”
92% studentu ir apmierināti ar kursu (ņemot vērā dažādus aspektus) un labprāt ieteiktu to saviem draugiem.


6. Doktora studiju programmas vājo un stipro pušu, izmaiņu, attīstības iespēju vērtējums
Izvērtējot doktora studiju programmu iesaistītā akadēmiskā personāla un doktorantu vidū, studiju programmā ir atzīmējamas šādas studiju programmas stiprās un vājās puses:
Stiprās puses:
1. Doktorantūras studiju programma atbilst ES un Latvijas izvirzītajiem uzņēmējdarbības attīstības mērķiem – veicināt jaunu zināšanu radīšanu un izmantošanu uzņēmumu konkurētspējas, valsts tautsaimniecības vides dinamiskas attīstības nodrošināšanai.
2. Doktorantūras studiju programmas īstenošanā iesaistīts augsti kvalificēts akadēmiskais personāls – docētāji, kuru piedāvātie studiju kursi pārstāv plašu Uzņēmējdarbības vadības zinību spektru.
3. Doktorantūras studiju programma tiek īstenota, apvienojot trīs augstskolu zinātniski pētnieciskos, akadēmiskos un materiāli tehniskos resursos, akadēmiskās sadarbības rezultātā radot jaunu sinerģiju.
4. Doktoranti ir ar lielu profesionālo pieredzi uzņēmējdarbības, finanšu sektora, sabiedrības pārvaldes jomās, kas ļauj programmā īstenotajai pētnieciskajai darbībai norisināties ciešā saiknē ar reālās uzņēmējdarbības vides problēmām un prasībām.
5. Doktorantūras studiju programma veicina efektīvu zināšanu apmaiņu starp augstāko izglītību un uzņēmējdarbības vidi, kā arī ar sabiedrību kopumā.

Ārējās vides radītās iespējas:
1. Sabiedrībā pieaugoša interese par zinātni un pētniecību un doktora grāda prestiža palielināšanās.
2. Sabiedrības pieaugošās vajadzības pēc izglītības turpināšanas katra indivīda profesionālajā izaugsmē.
3. Attiecīgās nozares profesionāļu izpratne par pētnieciskās izglītības nepieciešamību sekmīgai uzņēmuma darbībai strauji augošas konkurences apstākļos.

Ārējās vides radītie draudi:
1. Nepārdomāta darba samaksas sistēma darbiniekiem ar doktora grādu, kas mazina motivāciju šo grādu iegūt.
2. Nelabvēlīgās emigrācijas tendences Latvijas iedzīvotāju vidū – talantīgu, enerģisku cilvēku aizbraukšana no Latvijas.
3. Strauji pieaugošais doktora studiju programmu skaits Latvijas augstskolās, vienlaicīgi samazinoties augstskolās uzņemtajam studentu skaitam.
4. Grūtības doktora studiju un darba savienošanai, apdraudēta darba pabeigšana plānotajā laikā.
5. Valsts ekonomiskās situācijas dēļ ir apdraudēts finansējums doktora studiju programmām un zinātnei kopumā.

Attīstāmās puses:
1. Doktorantiem jānodrošina plašākas studiju kursu izvēles iespējas, tādējādi veicinot ātrāku doktorantu pētnieciskā profila veidošanos.
2. Doktorantūras studiju programmas īstenošanā jāiesaista lielāks skaits viesdocētāju no uzņēmējdarbības, finanšu sektora vides, kā arī no ārvalstīm, nodrošinot labas prakses piemēru un reālu situāciju analīzes iekļaušanu studiju programmas un pētnieciskās darbības kontekstā.
3. Potenciālajiem studējošajiem jābūt plašākai iepriekšējai informācijai par programmas profilu un tam nepieciešamo iepriekšējo sagatavotību.

Studiju programmas attīstības plāns

1. Turpināt augstskolās akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu, lai palielinātu doktoru un pamatdarbā strādājošo profesoru īpatsvaru.
2. Pasniedzējiem un studējošajiem piedalīties starptautiskajos semināros, konferencēs, simpozijos, apmaiņas programmās.
3. Meklēt jaunas iespējas piedalīties starptautiskajos mācību projektos.
4. Attīstīt un nodibināt jaunas pastāvīgas partnerattiecības ar ES valstu radniecīga profila augstākajām mācību iestādēm, lai sadarbotos programmu un projektu ietvaros.
5. Pilnveidot materiāli tehnisko bāzi augstskolās:
5.1. iegādāties jaunas iekārtas;
5.2. palielināt datoru skaitu, radot plašākas iespējas studentiem un pasniedzējiem pētnieciskajam darbam;
5.3. pilnveidot bibliotēkas fondus;
6. Regulāri organizēt studējošo dalību augstskolu zinātniskajās konferencēs, atbalstīt piedalīšanos Latvijas augstskolu un ārzemju augstskolu rīkotajās konferencēs.
7. Regulāri organizēt zinātniskās diskusijas, seminārus, lasījumus, iesaistot tajos arī studējošos.



7. Doktorantu publikācijas, apmeklētās konferences un pētījumi
7.1. Doktorantu publikācijas 2008./2009. studiju gadā

Doktorants Publikācija
Ņina Vēvere
“Analysis of the Quality Assurance System in a Higher Educational Establishment”/ Proceedings of Ernestas Galvanauskas international science conference “ECONOMICS AND MANAGEMENT” Current Issues and Perspectives. Šiauliai University, 2008.

Ņina Vēvere “Analysis of the quality assurance system in the higher educational establishment”/”Journal of Business Management”, ISSN 1691-5348
Jekaterina Kuzmina
“Lower Partial Moments – Alternative to Value at Risk?” Development of Research Methods: Management of Knowledge, RTU Publishing House, Riga, 2008.
Jekaterina Kuzmina
„Portfolio Construction with Lower Partial Moments” “The Problems of Development of National Economy and Entrepreneurship” RTU Scientific Conference on Economics and Entrepreneurship, RTU Publishing House, Riga, 2008.
Inese Mavļutova “Restructuring of Business as a way of increasing a company’s value”, RSEBAA zinātnisko rakstu krājums „Journal of Business Management”, 2008
Inese Mavļutova “Biznesa restrukturizācija kā uzņēmuma finanšu pārvaldīšanas instruments”, LU rakstu krājumā „Vadības zinātne”, 2008
Inese Mavļutova “Uzņēmuma vērtības paaugstināšana un tā finansiālais stāvoklis”, BA zinātnisko rakstu krājumā „Vadībzinātne. Ekonomika”, 2009
Inese Mavļutova „Business Priorities in investment under the conditions of recession”/ Proceedings from 1st International PhD Conference „Management, economics and business development in European conditions” Brno, 2009
Lotārs Dubkēvičs
“Emocionāli inteliģentas korporatīvās kultūras un socializācijas mijiedarbība organizācijā”/ BA „Turība” 10. starptautiskā zinātniski praktiskās konferences „Komunikācijas vadība informācijas sabiedrībā” materiāli, 2009.
Iveta Ludviga „Measuring Cultural diversity: Methodological Approach and Practical Implications; Assessment in Latvian” / „The International Journal of Diversity in Organizations, Comunities & Nations”, ISSN 1447-9532, volume 9, number 3, http://www.Diversity-Journal.com, 2009

Iveta Ludviga „Measuring Cultural diversity: Methodological Approach and Practical Implications; Assessment in Latvian” / „The International Journal of Diversity in Organizations, Comunities & Nations” , ISSN 1447-9532, volume 9, number 4, http://www.Diversity-Journal.com, 2009

Toms Reiziņš „Pareto efektīvie lēmumu koka apakšnozari” / “Latvijas Universitātes raksti. 721.sējums”, ISBN 978-9984-445-021-6, 2008
Egils Vītols „Future perspectives of competitiveness of Latvia’s machinery and metalworking industry”, Journal of Business Management spec.ed. „Sustainable Business Development under Scenarios of Possible Economic Slowdown”, ISSN 1691-5348, 2008.
Egils Vītols „Latvijas mašīnbūves un metālapstrādes nozares konkurētspēkas stiprināšana, attīstot tālākizglītību”, VeA IT konferences „Content and Knowledge: Accessibility, Interactivity an Usability” konferences krājums, ISBN 9948-648-74-5, 2008.
Egils Vītols „Uzņēmējdarbības vides attīstības monitorings Latvijas reģionos un tā metodoliģiskās bāzes pilnveidošana”, LZP Ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2008.gadā., ISBN 13:978-9984-19-923-9

7.2. Doktorantu dalība konferencēs 2008./2009.

Doktorants Konference
Zane Zeibote Referāts „Role of the Latvian IT Clusters in Modern Business” 4. starptautiskajā konferencē „Information Society and Modern Business. The Role of Regional Centers in Business Development” 14.-16.05.2009., Ventspilī
Zane Zeibote „Baltic Development Forum” 30.11. – 2.12.2008., Kopenhāgenā
Marija Lindemane
Referāts „Financial services export by the Baltic banks” 4. starptautiskajā konferencē „Information Society and Modern Business. The Role of Regional Centers in Business Development” 14.-16.05.2009., Ventspilī
Vita Žunda Referāts „The knowledge economy concept and its key components: an analytical framework for research and policies” 4. starptautiskajā konferencē „Information Society and Modern Business. The Role of Regional Centers in Business Development” 14.-16.05.2009., Ventspilī.
Ivars Linde The 7th INTERNATIONAL CONFERENCE INFORMATION TECHNOLOGIES AND MANAGEMENT 2009 April 16-17, 2009, Information Systems Management Institute, Riga, Latvia Referāts – V. Chlaidze, I.Linde, I. Utinane-Suharevska "The Influence of Tourism Services Quality on Consumer Choice"
Ivars Linde The 7th INTERNATIONAL CONFERENCE Open learning and Distance education 2009 January 15-16, 2009, Information Systems Management Institute, Riga, Latvia Referāts – I.Linde "Mentoring of E-learning Process"
Pēteris Dimants Starptautiskā konference" Globālā ekonomika",Vācijā, 2009.g.8.-17. septembris.
Pēteris Dimants Starptautiskā konference " Lauksaimniecības kooperācijas Latvijā un citās pasaules valstīs",Latvija, 2009.g. 29.oktobrī.
Iveta Ludviga Referāts “Cross-cultural Communications and product with a Cultural Story as’Media’” 4. starptautiskajā konferencē „Information Society and Modern Business. The Role of Regional Centers in Business Development” 14.-16.05.2009., Ventspilī.
Kristaps Lešinskis Referāts „Finanšu pakalpojumu eksporta makroekonomiskie efekti un to analīzes iespējas” konferencē „Finanšu pakalpojumu eksports – Latvijas izaugsmei. Ceļā uz valsts stratēģiju”, 08.10.2008.
Kaspars Šteinbergs Referāts „Film idustry clusters: is it possible in Latvia”, konferencē „Information Society and Modern Business” 14.-16.05.2009., Ventspils.
Nataļja Jarohnoviča Referāts: „ Assesment of technology transfer and diffusion models in Latvia”
konferencē „Information Society and Modern Business” 14.-16.05.2009., Ventspils.
Nataļja Jarohnoviča Referāts: „Technology transfer opportunities for small open economies: case of Latvia” konferencē ICTPI 2009, 12.07.-14.07.2009, Porto, Portugal.
Dace Štefenberga Referāts „ Contemporary problems of innovative business development in regions”, konferencē „Information Society and Modern Business” 14.-16.05.2009., Ventspils.
Ieva Kantmane Referāts „ Critical success factors of innovative products in international marketing”, konferencē „Information Society and Modern Business” 14.-16.05.2009., Ventspils.
Aleksejs Hiļkevičs Referāts „Organizational factors of technology transfer effieciency”, konferencē „Information Society and Modern Business” 14.-16.05.2009., Ventspils.
Rolands Agafonovs Referāts „ Decentralized One-Step Concern’s Strategic Management Model”, konferencē „Information Society and Modern Business” 14.-16.05.2009., Ventspils.
Artūrs Kokars Referāts „ Role of regional airports in the system of Latvian transport”, konferencē „Information Society and Modern Business” 14.-16.05.2009., Ventspils.

7.3. Doktorantu pētnieciskais darbs

Doktorants Pētījums
Kristaps lešinskis „Finanšu pakalpojumu eksporta valsts stratēģijas” izstrādes ietvaros kā BA BFPC pētnieks piedalījies finanšu pakalpojumu eksporta makroekonomiskās nozīmes izpētē. Pētījuma rezultāti ir iestrādāti valsts stratēģijas projekta dokumentos. Publicēts raksts BA BFPC „Diskusiju žurnāla” 2.numurā 2008.gada decembrī.



8. Darbs pie akreditācijas komisijas ekspertu ieteikumiem

Turpmāk tiks aplūkoti akreditācijas komisijas ekspertu ziņojumā minētie ieteikumi programmas un tās pašnovērtējuma ziņojuma uzlabošanai un tas, kādas darbības šo ieteikumu īstenošanā ir veikusi programmas padome.

Nr. Ieteikums Darbības
1. Nepieciešams skaidrāk definēt programmas mērķus un uzdevumus. Programmas mērķi un uzdevumi ir pārskatīti un precizēti.
2. Dažus kursus vajadzētu lasīt angļu valodā, nākotnē virzoties uz mērķi visus kursus piedāvāt angļu valodā, ja to ļaus valsts normatīvie akti. 2009.gada 23.septembrī notika Dr. I.Adizesa lekcija „Fokusa maiņa un iespēju rašana”

2009.gada 9.- 10. novembrī Dr. Kenneth D’Silvas semināri - „Research in the Social Sciences: Some key features” un „Conducting & Presenting the Literature Review in Doctoral Research”

Tiek veidoti izvēles kursi angļu valodā.

3. Programmai jāpiesaista ārvalstu viesdocētāji, kas būtu speciālisti tieši vadībzinātnē.
4. Ne visas promociju darbu tēmas atbilst labiem starptautiskiem pētniecības standartiem un doktora līmeņa studijām. Apstiprinot promocijas darbu tēmas un vadītāji Starpaugstskolu studiju padomē, tam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Papildus tiks organizēts darbs ar potenciālajiem promocijas darbu vadītājiem.
5. Jāpievērš vairāk uzmanības doktora darbu izstrādes uzraudzībai. Vajadzētu izvairīties no situācijas, kad studentam bakalaura, maģistra un doktora darba vadītājs ir viens cilvēks.
6. Studenti un doktora darbu vadītāji jāmudina rakstīt publikācijas angļu valodā. Ieteicams doktora darbiem aicināt otru vadītāju no ārvalstīm. Ieteicams, lai vismaz viens doktora darba recenzents būtu starptautiski atzīt zinātnieks ārpus Latvijas. Partneraugstskolu rīkoto starpaugstskolu konferenču darba valoda ir angļu, līdz ar to doktoranti, kas piedalās šajās konferencēs tiek mudināti rakstīt publikācijas angļu valodā.
7. Daļai programmas docētāju vajadzētu aktīvāk piedalīties dažādos pētījumos. Partneraugstskolās tiek aktivizēta docētāju iesaistīšana pētījumos.
Visu triju augstskolu pasniedzēji ir iesaistīti EEA/Norvēģijas projektā Nr. LV0040 „Inovatīvo mācīšanas moduļu attīstīšana un ieviešana Baltijas valstu menedžeriem, izmantojot starpdisciplināro pieeju uzņēmējdarbībai un progresīvajām tehnoloģijām”

8. Daļai kursu aprakstu nepieciešams pārskatīt un atjaunot literatūras sarakstus. 2009.gada sākumā notika visu kursa aprakstu pārskatīšana un atjaunošana.
9. Pašnovērtējuma ziņojumā nav pietiekami aprakstītas prasības doktora darbiem un publikācijām. Kopumā, prasības publikācijām un pētījumiem ir nepietiekami definētas. Tās nepieciešams detalizēti aprakstīt un par tām informēt doktorantus un doktora darbu vadītājus. Studiju kursā „Pētījuma metodes”, kas notiek pirmajā studiju gadā, prasībām publikācijām un pētījumiem tiek pievērsta īpaša uzmanība.
2009.gada sākumā tiks izstrādātas izdevumu, kuros doktorantiem ieteicams publicēt savus zinātniskos rakstus, saraksts.
10. Nepieciešama detalizētāka procedūru un „attiecību” starp administrācijas pārstāvjiem, docētājiem un studentiem aprakstīšana. Partneraugstskolās tiek pilnveidotas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.
11. Programmai ir dažādas kvalitātes nodrošināšanas procedūras, kas nav apvienotas kopīgā sistēmā. Šīs procedūras un visu studiju procesu vajadzētu rūpīgi aprakstīt un izveidot kopīgu sistēmu.
12. Nepieciešams izstrādāt programmas studiju padomes nolikumu. Ir izstrādāts.
13. Nepieciešams attīstīt kopīgu visu trīs augstskolu starptautisko sadarbību. Notiek darbs pie programmas sadarbības veidošanu ar Biznesa vadības doktorantūras konsorciju Norvēģijā.
14. Nepieciešams izstrādāt programmas mājas lapu. Ir izveidota mājas lapa. Nepieciešama tās pilnveide
15. Programmas vadībā netiek izmantotas visu trīs augstskolu stiprās puses un pieredze, lai īstenotu sinerģijas efektu. Kopš programmas akreditācijas, kas notika 2007.gada rudenī, organizējot programmas vadīšanu, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta augstskolu stipro pušu un pieredzes izmantošanai. Programmas īstenošanā veicamie uzdevumi tiek sadalīti, ņemot vērā augstskolu kompetences.





Pielikums Nr.1
Doktora studiju programma

Nr. Studiju priekšmets KP Pārbaudījuma forma Pasniedzējs
A Obligātie studiju priekšmeti 25
1 Vadīšanas un organizācijas teorija A 4 eksāmens T. Volkova
J. R. Kalniņš
2 Stratēģiskā vadīšana A 4 eksāmens T. Volkova
J. Caune
3 Vadīšanas ekonomika A 4 eksāmens D. Jasjko
4 Finanšu vadīšana A 4 eksāmens I. Kuzmina
G. Grizāns
5 Mārketinga vadīšana A 4 eksāmens N.Gūtmanis
6 Pētījumu metodes A 5 eksāmens V. Kozlinskis
J. Vucāns
M.Buiķis
A.Lindemanis
B Daļējās izvēles studiju priekšmeti 10
1 Komercdarbības tiesiskā vide B 2 ieskaite V. Kozlinskis
V. Rudziša
2 Kvalitātes vadīšana B 3 ieskaite J.Mauriņš
3 Riska vadīšana un krīzes menedžments B 3 ieskaite S.Hiļkevičs
A.Spīlbergs
4 Resursu izmantošanas vadīšana B 3 ieskaite S.Hiļkevičs
G. Burakovs
5 Personālvadība B 4 eksāmens G. Grizāns
6 Uzņēmumu vadīšana dažādās nozarēs B 3 ieskaite G. Grizāns
U. Zālītis
E. Samulis
7 Psiholoģija vadīšanā B 5 eksāmens A.Vorobjovs
8 Projektu vadīšana B 3 ieskaite G. Burakovs
9 Izglītības vadīšana B 4 eksāmens A. Rauhvargers
C Brīvās izvēles studiju priekšmeti 5
1 Lietišķā svešvaloda C 2 ieskaite S. Kraže
J. Baldunčiks
2 Globalizācijas procesi C 2 ieskaite I. Brīvers
3 Brīvais izvēles kurss savā vai citā augstskolā C 3 ieskaite -
4 Operāciju pētīšana C 3 ieskaite A. Jaunzems
J. Vucāns
D Pētnieciskais darbs 80
1 Publikācijas** (minimums 3, katrai 1-2 KP) A 4 Zinātniskais vadītājs ***
2 Piedalīšanās starptautiskās konferencēs un semināros (t.sk. minimums trīs prezentācijas) ** A 4 Zinātniskais vadītājs
3 Promocijas darba sagatavošana, noformēšana un aizstāvēšana A 72 Zinātniskais vadītājs
KP KOPĀ: 120



Pielikums Nr.2
DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS APTAUJAS LAPA
Studiju priekšmets ….................................................................................................. Grupa…..................................................................................... Datums…........................................
Aptaujas mērķis ir studiju kursa novērtējumus. Lai aizpildītu aptaujas anketu nepieciešamas tikai dažas minūtes. Individuāli Jūsu atbildes izskatītas netiks, tās tiks apskatītas tikai apstrādātā veidā kopā ar citām atbildēm. Komentāriem ir jābūt konstruktīviem un patiesiem. Tie var attiekties uz studiju kursa saturu, lekciju kvalitāti, t.sk. lektoru stilu utt..

Atbilžu varianti: 1 - teicami 2 - labi 3 - apmierinoši 4 - neapmierinoši 5 – ļoti neapmierinoši
1. Studiju kursa novērtējums?
 1  2  3  4  5
2.Vai Jūs piekrītat apgalvojumam: “Es rekomendētu šo studiju kursu draugiem kā teicamu(1), labu (2), apmierinošu (3), neapmierinošu (4) vai ļoti neapmierinošu (5) :
 1  2  3  4  5
3. Vai studiju kursa saturs (atziņas) izmantojams Jūsu promocijas darba izstrādei?
 1  2  3  4  5
4. Vai Jūs apmierina studiju kursa pasniegšanas kvalitāte?
 1  2  3  4  5
5. Vai nodarbības bija interaktīvas?
 1  2  3  4  5
6. Lūdzu, komentējiet studiju kursa 3 aspektus, kuri Jums patika:
Komentārs 1) …..........................................................................................................................................................................................................................................……………………………….
…......................................................................................................................................................................................................................................................................……………………………
Komentārs 2) …..........................................................................................................................................................................................................................................…………………………….....
…...................................................................................................................................................................................................................................................................…………………..……….…
Komentārs 3) ….....................................................................................................................................................................................................................................……………………....…………..
…...................................................................................................................................................................................................................................................................……………………………...
7. Lūdzu, komentējiet studiju kursa 3 aspektus, kuri Jums nepatika: (svarīgi arī Jūsu priekšlikumus):
Komentārs 1) …..........................................................................................................................................................................................................................................……………………………….
…......................................................................................................................................................................................................................................................................……………………………
Komentārs 2) …..........................................................................................................................................................................................................................................…………………………….....
…...................................................................................................................................................................................................................................................................…………………..……….…
Komentārs 3) ….....................................................................................................................................................................................................................................……………………....…………..
…...................................................................................................................................................................................................................................................................……………………………...

Paldies par piedalīšanos !

Nr_10-24_v1.0.pdf

×